• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ceļā uz Eiropas eiro. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.05.2003., Nr. 81 https://www.vestnesis.lv/ta/id/75500

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Kad tuvinās sabiedrības un armijas

Vēl šajā numurā

30.05.2003., Nr. 81

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ceļā uz Eiropas eiro

Dr. habil.oec. Arnis Kalniņš — “Latvijas Vēstnesim”

Tāda kā neliela eiforija un pārspīlējumi bija vērojami, kad atzīmēja desmit gadus, kopš apgrozībā laista pirmā atjaunotā lata naudaszīme. Tika arī atgādināts, ka Latvijā ir visperfektākā naudas un banku sistēma starp Austrumeiropas valstīm, lai gan Latvija pārdzīvoja divas būtiskas banku krīzes, kad iedzīvotāji, uzņēmēju un pašvaldību budžeti pazaudēja prāvus uzkrājumus, noguldījumus. Protams, savu valūtu pēc neatkarības atgūšanas atjaunoja ne tikai Latvija, bet arī Igaunija un Lietuva. Abās kaimiņvalstīs naudas nomaiņa norisinājās kopumā raiti un bez sarežģījumiem. Un Latvija nav izņēmums.

Apspriešanas vērta ir viena lieta — lata piesaiste starptautiskajam valūtu grozam — SDR (1 SDR atbilst Ls 0,7997 no 1994. gada 12. februāra. Šo grozu veido: ASV dolārs — 45%, EUR — 29%, Lielbritānijas sterliņu mārciņa — 11% un Japānas jena — 15%. Tas nozīmē, ka 60% no valūtas groza veido ASV un Japānas valūta, bet 40% — Eiropas Savienības (ES) valūtas. Tajā pašā laikā Latvijas eksporta struktūra pēc valstu grupām 2002. gada janvārī — novembrī Latvijai bija šāda: ES — 60%, Lietuva un Igaunija — 14%, NVS 10% — un pārējās valstis, tajā skaitā arī ASV un Japāna — tikai 16%.

Nekādā ziņā negribētos pārspīlēt mūsu nacionālās valūtas — lata — piesaistes lietderību ES kopējai valūtai — eiro (EUR). Taču daži tautsaimniecības rādītāji netieši liecina par labu abām kaimiņvalstīm, kuras savas nacionālās valūtas — kronas un lita — piesaisti Eiropas vienotajai valūtai eiro jau ir izdarījušas (1 EUR=15,64664 EEK, 1 EUR=3,4528 LTL). Turklāt Igaunija jau ilgākā laika posmā — kad 1992. gadā Igaunijas valūta tika piesaistīta Vācijas markai ciešā kursā 8 kronas pret 1 vācu marku un šis valūtas režīms ārzemēs izraisīja atzinību. 2003. gada februārī viens lats līdzinājās 5,518 litiem vai 24, 912 kronām.

Un šīs pozitīvās iezīmes varētu raksturot šādi.

Pirmkārt, uzņēmējdarbību un arī iedzīvotājus interesē labvēlīgāki kreditēšanas nosacījumi. Protams, latos izsniegtajiem ilgtermiņa kredītiem procentu likmes Latvijā ir pazeminājušās, piemēram, no 36,8 procentiem 1994. gadā līdz 10,3 procentiem 2000. gadā, bet īstermiņa kredītiem — attiecīgi no 52,0% līdz 12,1%.

Taču kaimiņiem šīs likmes turas zemākā līmenī. Tā vidējās svērtās gada likmes nacionālajā valūtā izsniegtajiem ilgtermiņa kredītiem kredītiestādēs 2002. gada novembrī un decembrī un 2003. gada janvārī Latvijā bija 7,6%, bet Lietuvā — 6,4% un Igaunijā — 6,7%.

Kā zināms, OECD valstu valūtās izsniegtajiem ilgtermiņa kredītiem procentu likme vēl ir apmēram par 2 punktiem zemāka nekā latos izsniegtajiem. Lata procentu likmes lēnām tuvojas eiro procentu likmēm, taču tās vēl arvien ir virs EEK un LTL likmēm vidējā termiņa kategorijā.

Kredītpolitika nav sekmējusi arī Latvijas tautsaimniecības veselīgas struktūras veidošanu. Latvijas ekonomikas attīstības pamats ir nedrošs, jo ražojošo sektoru īpatsvars iekšzemes kopprodukta struktūrā ir pārāk zems. Iekšzemes kopprodukta (IKP) struktūrā 2002. gadā apstrādes rūpniecība (ražošana) Igaunijā veidoja 18,6%, Lietuvā — 19,4%, bet Latvijā jau mazāk — 14,8%. Realizētās rūpniecības produkcijas apjomi 2002. gadā Latvijā bija 3409,3 miljoni eiro, Igaunijā — 3495,3 (par 2,5% vairāk nekā Latvijā) un Lietuvā — 7616,2 miljoni eiro jeb 2,23 reizes vairāk nekā Latvijā). Pašreizējais valūtas kurss arī stimulē importu (tas veido tādu disproporciju, ka tirdzniecības apgrozījuma palielinājums Latvijā ievērojami apsteidz IKP pieaugumu) un salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu nepietiekami veicina eksportu.

Kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti, Latvijai monetārajā politikā jānodrošina, lai ilgtermiņa kredītlikmes nepārsniegtu 2% no triju vislabāko Eiropas Savienības dalībvalstu vidējā lieluma.

Otrkārt, īstenotā naudas politika nav nodrošinājusi, ka cenas patēriņa precēm Latvijā būtu zemākas nekā kaimiņos. Galveno pārtikas preču cenu līmeņa indekss 2001. gadā salīdzinājumā ar Eiropas Savienību (ES = 100) Igaunijā bija 68%, Latvijā — 66% un Lietuvā — 59% (savukārt Čehijā — 54% un Slovākijā — 51%). Tātad drīzāk gan otrādi sevišķi salīdzinājumā ar Lietuvu. Vienīgi elektroenerģijas tarifs pie mums ir zemāks, bet tas nav naudas politikas rezultāts. Mēs diezgan izceļamies ar infrastruktūras pakalpojumu samērā augsto dārdzību (transporta, viesnīcu u.c.). Kāpēc pie mums ir dārgāk, vēl ņemot vērā arī relatīvi zemākās darba algas?

Treškārt, arī strādājošo mēneša bruto darba samaksa 2002. gada 4.ceturksnī, kā to savos aprēķinos CSP izteikusi eiro, Latvijā bija 307, Lietuvā — 332 un Igaunijā — 416, bet mēneša vidējā vecuma pensija attiecīgi 107, 95 un 118 eiro. To likumsakarīgi nosaka arī fakts, ka iekšzemes kopprodukts faktiskajās cenās uz vienu iedzīvotāju 2001. gadā, izteikts eiro, Latvijā bija 3630, Lietuvā — 3843 (par 5,9% augstāks) un Igaunijā — 4525 (par 24,7% augstāks). Latvijā IKP uz vienu iedzīvotāju ir 29% no ES vidējā rādītāja.

Šajā sakarībā zināmas pārdomas izraisa augstu amatpersonu kategoriskais spriedums, ka lata piesaiste SDR ir ļoti veiksmīga un ar piesaisti eiro nav ko steigties. Taču ekonomiska pamatojuma šādam viedoklim patiesībā nav, bet tam jābūt izšķirošajam, jo tas ietekmē katra Latvijas iedzīvotāja intereses dzīvot labāk. Mūsuprāt, lata piesaiste eiro tieši tagad jau mazinātu valūtas kursa svārstības, vienkāršotu norēķinus ar partneriem ES, investoriem būtu skaidrāks valūtas režīms, samazinātos kredītprocentu likmes, tūristiem būtu ērtāk ceļojot. Būtu pārskatāmākas iespējas salīdzināt cenas un pakalpojumu tarifus. Ar šādu lata piesaisti eiro patērētājiem un arī uzņēmējiem būs vieglāk salīdzināt cenas dažādās dalībvalstīs un izvēlēties izdevīgāko preci vai pakalpojumu. Uzņēmējiem vienkāršāka kļūs darījumu slēgšana ar citu dalībvalstu uzņēmējiem, samazināsies darījumu izmaksas un risks.

Žēl, ka līdz nākamā gada 1. maijam atlicis maz laika (kad, iespējams, Latviju uzņems ES), spītīgi turoties pie SDR piesaistes. Šāda pieeja (tiešāk tuvojoties ES kopējai valūtai) tika rosināta jau pirms vairākiem gadiem. Var iebilst, ka esam tranzīta valsts un daudzi norēķini notiek ASV dolāros. Taču arī austrumu kaimiņi — Krievija un citas NVS valstis — norēķinos un noguldījumos arvien plašāk izmanto eiro. Arī Igauniju tas netraucē — tranzīta kravu apjoms caur Igaunijas ostām pieaug pietiekami strauji, pat straujāk nekā Latvijā. Protams, pēc iestāšanās ES Latviju uzaicinās arī iestāties Eiropas Monetārajā savienībā, kad latus samainīs pret eiro.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!