Šis ir ceļš uz atgriešanos Eiropas brīvo valstu saimē

Vakar Saeima izskatīja ziņojumu par Latvijas valdības paveikto un iecerēto ES jautājumos

Vakar Saeimā: Saeimas tribīnē — Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Saeimas prezidijā — Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre; Saeimas tribīnē — Ministru prezidents Einars Repše, Saeimas prezidijā — Ingrīda Ūdre (augšējos attēlos); Saeimas zālē — ārlietu ministre Sandra Kalniete, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis; Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere, deputāti Māris Grīnblats un Juris Dobelis Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Runa Saeimas debatēs par Eiropas Savienību Saeimā 2003. gada 29. maijā

(..) Šis ceļš uz atgriešanos Eiropas brīvo un pārtikušo valstu saimē Latvijai ir viens no nozīmīgākajiem kopš neatkarības atgūšanas. Līdz Eiropas līguma parakstīšanai Atēnās šā gada aprīlī mums bija jāpārliecina Eiropas Savienība, ka spējam būt tās dalībvalsts. To mēs esam godam paveikuši. Tagad ir būtiski, lai mēs paši piekristu savai izvēlei. Tas nebūt nav nedz vieglāks, nedz mazsvarīgāks uzdevums par to, kuru mēs jau esam paveikuši. (..)

(..) Latvija būs pati pēdējā ES uzaicinātā valsts, kas rīkos tautas nobalsošanu. Uz Latviju tamdēļ gulstas īpaša atbildība iepretim mūsu tiešajiem kaimiņiem – Igauniju un Lietuvu, kā arī visam Baltijas jūras reģionam. Vai Latvija vēlēsies līdzināties Kaļiņingradai un kļūt par nošķirtu anklāvu Eiropas Savienības ģeogrāfiskajā telpā? Jeb vai vēlēsimies aktīvi līdzdarboties svarīgu lēmumu pieņemšanā, kas skars visu Eiropas iedzīvotāju nākotni (..)

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidenta kungs! Godātie ministri! Godātie deputāti un deputātes! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji!

Man ir tiešām liels gandarījums par šo iespēju jūs uzrunāt tik nozīmīgā brīdī, kad Saeima apsvērs Latvijas paveikto un iecerēto ceļā uz Eiropas Savienību (ES).

Šis ceļš uz atgriešanos Eiropas brīvo un pārtikušo valstu saimē Latvijai ir viens no nozīmīgākajiem kopš neatkarības atgūšanas. Līdz Eiropas līguma parakstīšanai Atēnās šā gada aprīlī mums bija jāpārliecina Eiropas Savienība, ka spējam būt tās dalībvalsts. To mēs esam godam paveikuši. Tagad ir būtiski, lai mēs paši piekristu savai izvēlei. Tas nebūt nav nedz vieglāks, nedz mazsvarīgāks uzdevums par to, kuru mēs jau esam paveikuši.

Līdz Eiropas līguma parakstīšanai jautājums par dalību ES bija Latvijas varas struktūru ziņā, bet tagad šis jautājums pāriet visu Latvijas pilsoņu ziņā un atbildībā. Tieši visu mūsu kopējais lēmums šā gada 20. septembrī izšķirs mūsu valsts nākotni.

Tikko ir sākusies tautas nobalsošanas kampaņa. Valdībai stāv priekšā mazliet vairāk nekā trīs mēneši, lai informētu sabiedrību par tās izvēles sekām. Arī Saeimas pienesums šeit būs ļoti nozīmīgs. Aicinu deputātus aktīvi piedalīties valdības iesāktajā tautas kampaņā. Kampaņai jābūt informatīvai, tai jāorientējas uz iedzīvotāju galvenajām rūpēm. Tai vairāk jāpievēršas mazpilsētām, novadiem, jāiesaista pašvaldības. Tai jāskaidro aplamības un jākliedē stereotipi par ES.

Latvija būs pati pēdējā ES uzaicinātā valsts, kas rīkos tautas nobalsošanu. Uz Latviju tamdēļ gulstas īpaša atbildība iepretim mūsu tiešajiem kaimiņiem – Igauniju un Lietuvu, kā arī visam Baltijas jūras reģionam. Vai Latvija vēlēsies līdzināties Kaļiņingradai un kļūt par nošķirtu anklāvu Eiropas Savienības ģeogrāfiskajā telpā? Jeb vai vēlēsimies aktīvi līdzdarboties svarīgu lēmumu pieņemšanā, kas skars visu Eiropas iedzīvotāju nākotni – gan to, kas būs, gan to, kas nebūs ES?

Tautas lēmums 20. septembrī uzliek mūsu varas struktūrām lielu atbildību, jo cerības, kuras Latvijas iedzīvotāji saista ar dalību ES, nedrīkst tikt pieviltas.

Gribētu aicināt gan valdību, gan Saeimu nodrošināt, lai Latvija būtu gatava no 2004. gada 1. maija pilnīgi visos jautājumos iesaistīties ES darbā. Tas ir nopietns izaicinājums. Sevišķi dramatiska situācija patlaban ir ar muitas, tieslietu un administratīvās kapacitātes jautājumiem. Pēdējie ziņojumi no Eiropas Komisijas apstiprina stāvokļa nopietnību. Mēs nedrīkstam pieļaut tādu situāciju, ka tauta nobalsotu par dalību ES, bet valsts pārvalde tam nebūtu gatava.

Cienījamie deputāti un deputātes! Dāmas un kungi!

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Vakar Saeimas sēdē: ekonomikas ministrs Juris Lujāns, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters; labklājības ministre Dagnija Staķe, aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis; Ministru prezidents Einars Repše, Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers; Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga

Šogad Latvija svinēs sava valstiskuma 85. gadadienu. Esmu pilnīgi pārliecināta, ka, iestājoties ES, Latvija ne tikvien saglabās savu nacionālo valsti, bet iegūs iespēju pilnvērtīgi un līdztiesīgi attīstīties līdzās pārējām Eiropas demokrātijām. Latvija pirmo reizi tās vēsturē nodrošinās savu ārējo drošību, kā arī īpaši labvēlīgus apstākļus sabiedrības modernizācijai, labklājībai un uzplaukumam.

Maldās tie, kas paredz Latvijas valstiskuma norietu ES. Ja tādas mazas valstis kā Somija, Luksemburga un Dānija var veiksmīgi un pat sevišķi veiksmīgi uzturēt savu valstiskumu Eiropas Savienības sastāvā, tad nav ne mazākā iemesla domāt, ka Latvija to nespēs. Šis jaunais vēsturiskais laikmets dod mums iespēju nostiprināt Latvijas vietu un identitāti starptautiskajā sabiedrībā. Latvija pirmo reizi patstāvīgi līdzdarbosies Eiropas nākotnes veidošanā, atrodoties starp lēmējvalstīm.

Ikviens Latvijas iedzīvotājs vēlas, lai Latvijā, tāpat kā visur citur Eiropā, valdītu miers, drošība, stabilitāte, tiesiskums, pārticība. Tie ir mērķi, kuru virzienā esam strādājuši visus šos gadus kopš neatkarības atgūšanas. Tie ir tieši tie paši mērķi, kurus iestāšanās ES un NATO mums daudz labāk palīdzēs sasniegt. Tagad būtiskais ir turpināt aizsākto progresu un turpināt mērķtiecīgi strādāt ar nenogurstošu apņēmību, ar atbildību un ar radošu aizrautību.

Lai mums visiem veicas!

Ministru prezidents Einars Repše:

Runa Saeimas debatēs par Eiropas Savienību Saeimā 2003. gada 29. maijā

(..) Iestājoties Eiropas Savienībā, mēs iegūsim tādu ietekmi, kāda līdz šim Latvijai nav rādījusies pat sapņos. Mēs varēsim plānot Eiropas nākotni kopā ar tādām lielvalstīm kā Vāciju, Franciju, Lielbritāniju un pārējām mums draudzīgām Eiropas valstīm. Tad mēs varēsim iestrādāt Latvijas intereses Eiropas Savienības likumos un normās. Līdz šim mūsu intereses, izstrādājot Eiropas Savienības likumdošanas normas, netika ņemtas vērā gandrīz nemaz. Tieši Eiropas Savienībā pieņem lēmumus par to, kā dzīvos Eiropā, gan tās nācijas, kas ir Eiropas Savienības sastāvā, gan tās, kas nav, piemēram, Norvēģija, Islande un Šveice. Briselē visas Eiropas Savienības dalībvalstis lems, kādām normām jāatbilst Latvijā ražotam sieram, rotaļlietām vai apģērbiem, ja mēs tos gribam eksportēt uz Eiropas Savienības tirgu. Un Latvijas viedoklis turpmāk tiks ņemts vērā. Ne Norvēģijas, ne Šveices, ne Islandes intereses līdzīgos gadījumos netiek ņemtas vērā (..)

Godātie klātesošie!

Atbilstoši Saeimas Kārtības rullim valdība iesniegusi kārtējo ziņojumu par padarīto un iecerēto Eiropas Savienības jautājumos. Tagad tas ir jūsu rīcībā. Ziņojums ir tapis laikā, kad Latvija ar lielu, būtisku soli ir pietuvinājusies dalībvalsts statusam — proti, 16. aprīlī esam Atēnās parakstījuši vēsturisko līgumu par pievienošanos Eiropas Savienībai. Šonedēļ valdība Pievienošanās līgumu ir iesniegusi Saeimai. Valdība tagad nodod tautas priekšstāvjiem šo līgumu izvērtēšanai un nodošanai tālāk tautas apspriešanai referendumā, izvērtēšanai arī par to, ar kādiem nosacījumiem Latvija iestājas Eiropas Savienībā. Es aicinu deputātus uz diskusiju par šiem nosacījumiem, par to, kas no tā izriet, un par nākotni Eiropas Savienībā, kas nenoliedzami dos ieguldījumu sabiedrības informēšanā, gatavojoties rudenī gaidāmajam referendumam.

Jāapzinās, ka pavisam drīz mums visiem kopā būs jālemj par savu un Latvijas valsts nākotni. Vai būt kopā ar citām Eiropas tautām vai arī palikt Eiropas apvienošanas procesa nomalē. Mums katram būs jāatbild uz jautājumu: vai Latvija būs stiprāka, esot Eiropā, vai ārpus tās? Vai Latvija būs drošāka, esot Eiropā, vai ārpus tās?

Šie ir pamatīgi un izšķiroši jautājumi. Un mēs esam nenoliedzami vēsturiska lēmuma priekšvakarā. Tādēļ pilnīgi saprotamas ir bažas un interese iedzīvotāju vidū, kas saistīta ar šā lēmuma tuvošanos. Tāpēc arī mēs esam uzsākuši šo diskusiju, tāpēc turpinām sarunu par mūsu ieguvumiem un citām lietām.

Es gribu sākt ar tādiem lieliem jautājumiem kā Latvijas spēks, svars, ietekme un statuss. Eiropas Savienībā Latvijas ietekme jūtami pieaugs. Būdami dalībvalsts, mēs varēsim labāk īstenot savas intereses Eiropā un arī savas intereses attiecībās ar trešajām valstīm.

Apzināsimies: ja mēs analizējam Latvijas suverenitāti, tad šobrīd mūsu suverenitāti ļoti būtiski ietekmē Eiropas Savienības tuvums. Ja mums ir nepieciešami Eiropas Savienības tirgi, ja mums ir nepieciešams tur pārdot savu produkciju, tad mēs nevaram ignorēt tās prasības, kas šai produkcijai tiek izvirzītas. Taču mēs šobrīd nevaram šīs prasības ietekmēt. Ietekme uz mums jau tagad ir, bet mūsu līdzdalības šīs situācijas ietekmēšanā, mūsu ietekmes nav. Iestājoties Eiropas Savienībā, mēs iegūsim tādu ietekmi, kāda līdz šim Latvijai nav rādījusies pat sapņos. Mēs varēsim plānot Eiropas nākotni kopā ar tādām lielvalstīm kā Vāciju, Franciju, Lielbritāniju un pārējām mums draudzīgām Eiropas valstīm. Tad mēs varēsim iestrādāt Latvijas intereses Eiropas Savienības likumos un normās. Līdz šim mūsu intereses, izstrādājot Eiropas Savienības likumdošanas normas, netika ņemtas vērā gandrīz nemaz. Tieši Eiropas Savienībā pieņem lēmumus par to, kā dzīvos Eiropā, gan tās nācijas, kas ir Eiropas Savienības sastāvā, gan tās, kas nav, piemēram, Norvēģija, Islande un Šveice. Briselē visas Eiropas Savienības dalībvalstis lems, kādām normām jāatbilst Latvijā ražotam sieram, rotaļlietām vai apģērbiem, ja mēs tos gribam eksportēt uz Eiropas Savienības tirgu. Un Latvijas viedoklis turpmāk tiks ņemts vērā. Ne Norvēģijas, ne Šveices, ne Islandes intereses līdzīgos gadījumos netiek ņemtas vērā. Tas ir viens no ļoti būtiskiem argumentiem par labu tam, kāpēc mums ir jābūt dalībvalstij, kāpēc mums ir jābalso referendumā par un jāgūst Latvijas valstij tā ietekme, ko mēs patiesi spēsim pēc tam arī īstenot.

Otrām kārtām mums jāapzinās iespēja izmantot Eiropas Savienību, lai risinātu dažādus problemātiskos jautājumus attiecībās ar trešajām valstīm. Ir starpība, vai Latvijas politiskās un ekonomiskās intereses, runājot, piemēram, ar Krieviju, pārstāv Eiropas Savienība vai mēs vieni paši. Praktiski jau tagad, būdami kandidātvalsts statusā, mēs izjūtam Eiropas Savienības svaru, jo Eiropas Savienība nepieļauj ekonomiskus uzbrukumus savām dalībvalstīm.

Piedalīsimies un aizstāvēsim savas intereses Eiropas mērogā dialogā ar visām trešajām pusēm, trešajām valstīm, kur tādu vai citu apstākļu dēļ divpusējs dialogs ar Latviju nesekmēsies.

Sakārtosim mūsu austrumu robežu un muitu. Efektīvāk apkarosim kontrabandu un uzlabosim nodokļu iekasēšanu, kas, protams, ir valdības prioritātes arī patlaban. No iestāšanās brīža Latvijas muitas informāciju sistēmas būs saslēgtas vienā kopīgā Eiropas Savienības muitas informācijas tīklā. Tādējādi labāk varēsim kontrolēt, cik un kādas preces šķērso mūsu robežu. Izmantosim Eiropas Savienības piešķirtos 42 miljonus latu austrumu robežas sakārtošanai un ar imigrāciju saistīto jautājumu risināšanai. Tā, starp citu, ir vairāk nekā puse no summas, kādu jau paši bijām gatavi iztērēt šo jautājumu risināšanai.

Tālāk ļaujiet pieskarties zemnieku un lauku attīstības jautājumiem.

Pirmkārt, zemniekiem nodrošināsim to, kā šobrīd trūkst visvairāk, – prognozējamu tirgu, stabilas cenas un stabilus ienākumus. To garantē Eiropas Savienības Kopējā lauksaimniecības politika. Otrkārt, pašreiz no vairāk nekā 150 000 saimniecībām tikai aptuveni 10 000 saņem subsīdijas. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā tās pienāksies visām zemnieku saimniecībām ar pirmo apsēto un novākto hektāru.

Zemnieki būs pirmie tiešie ieguvēji: jau nākamgad viņi saņems reālu naudu tā sauktajos tiešajos maksājumos. Šo naudu zemnieks varēs saņemt uz pieteikuma pamata, nebūs jāraksta kādi bezgalīgi projekti un jāiegulda pašam sava nauda. Neskatoties uz to, cilvēki šobrīd nav pietiekami informēti, ir neziņā, kā pie šīs naudas varēs praktiski tikt. Tādēļ rūpēsimies – valdība, es ceru, kopā ar Saeimu – par to, lai valsts struktūras būtu gatavas palīdzēt, samazinot iesaistīto birokrātiju, gan arī metodiski palīdzot saprast, kā aizpildīt pieteikumus, kur tos iesniegt un kādā veidā pēc tam saņemt pienākošās subsīdijas. Šeit Zemkopības ministrijas uzdevums ir nodrošināt, lai Lauku konsultatīvais dienests būtu spējīgs palīdzēt zemniekiem saņemt Eiropas Savienības tiešos maksājumus, subsīdijas.

Izmantosim arī Eiropas Savienības palīdzību, lai piesaistītu naudu tajās jomās, kur nav sagaidāmas ārvalstu tiešās investīcijas un kur valsts vēl ilgi nevarēs atļauties sameklēt tik lielus izdevumus paši savā budžetā – tai skaitā arī runājot par infrastruktūru, ceļiem.

Izbraucot ārā no Rīgas uz Ādažiem pa Tallinas šoseju, mēs labi redzam, kur Eiropas Savienība sākas un kur beidzas. Atjaunotais “Via Baltica” ceļa posms no Gaujas līdz Lilastei ir uzskatāms paraugs. 75% no izmaksām šī ceļa atjaunošanai sedza Eiropas Savienība. Tāpat “Via Baltica” posms no Iecavas līdz Bauskai, nupat ir uzsākta arī ceļa Rīga – Ādaži posma rekonstrukcija. Pēc iestāšanās mēs varēsim turpināt modernizēt un rekonstruēt autoceļus, tikai daudz ātrākā tempā un lielākos apjomos, jo piesaistīsim ES Kohēzijas fonda līdzekļus.

No ES strukturālajiem fondiem piesaistīsim Eiropas līdzfinansējumu Latvijas Attīstības plāna īstenošanai. To izmantosim telekomunikāciju tīklu uzlabošanā, uzņēmējdarbības uzsākšanai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, autoceļu un pilsētu ielu remontam, bezdarbnieku apmācībai, tūrisma mītņu celšanai un citiem mērķiem.

Šie aptuveni 600 miljoni latu, ko Latvija varēs saņemt nākamo trīs gadu laikā no dažādiem ES kohēzijas un strukturālajiem fondiem, radīs jaunas darbavietas un nodrošinās algas mūsu cilvēkiem. Tas ir izšķiroši, lai papildinātu jau šobrīd diezgan manāmu iztrūkumu baudošo sociālo budžetu, lai palielinātu pensijas. Atcerēsimies, ka mūsu konsekventa virzība uz sakārtotu Eiropas juridisko un administratīvo struktūru izslēgs arī tādu parādību kā nodokļu nemaksāšanu un bēdīgi slavenās “aplokšņu algas”.

Apzināsimies, ka, esot Eiropas Savienībā, mēs palīdzēsim Latvijas uzņēmējiem ātrāk kļūt konkurētspējīgiem Eiropas līmenī. Mēs gūsim iespējas attīstīt ražošanu, lielāku noieta tirgu. Preču zīme “ražots Eiropas Savienībā” palīdzēs pārdot. Protams, iestājoties Eiropas Savienībā, pieaugs konkurence. Domāju, ka Latvijas uzņēmēji dalībai Eiropas Savienībā ir daudz vairāk gatavi, nekā viņiem pašiem tas šķiet. Jau tagad vairāk nekā 60% Latvijas eksporta nonāk Eiropas Savienībā. 72% no eksportētajām tekstilprecēm nonāk Eiropas Savienībā. Tātad daudzi mūsu uzņēmumi ir konkurētspējīgi jau tagad. Tiem, kuri vēl nav konkurētspējīgi vai uzskata, ka nav tam gatavi, jāatbild uz jautājumu: kurš būs ātrāk konkurētspējīgs – tas, kurš ir Eiropas Savienībā un saņem atbalstu sava uzņēmuma modernizācijai, vai tas, kurš ir ārpusē un nesaņem nekādu palīdzību? Kaut arī Norvēģijai, piemēram, ir Eiropas Ekonomiskās telpas līgums ar Eiropas Savienību, 2004. gadā tā maksās vairāk nekā 100 miljonus eiro par to, lai tās mazie un vidējie uzņēmumi varētu netraucēti darboties Eiropas Savienības kopējā tirgū. Lūk, negatīva pieredze par to, kad nav Eiropas Savienības dalībvalsts.

Iestājoties Eiropas Savienībā, nodrošināsim mūsu bērniem eiropeisku, pārtikušu un stabilu nākotni, kā arī plašas izglītības iespējas. Nedrīkst pieļaut, ka mūsu bērniem jābrauc lasīt zemenes uz citām zemēm un strādāt melnos darbus citās zemēs. Mēs paši būsim zeme, uz kuru varbūt brauks šādas iespējas meklēt. Mēs paši dzīvosim un pelnīsim tā kā Eiropas Savienības attīstītajās valstīs. Ar laiku, protams, bet tas ir tieši atkarīgs no mums pašiem, tas ir mūsu rokās.

Eiropas Savienībā mēs nebūsim vieni paši. Mūsu balsis sadzirdēs, un mums vienmēr būs draugi un sabiedrotie. Jau tagad tie ir. Ne velti iestāšanās sarunās mēs esam izcīnījuši tik lielu pārejas periodu skaitu. Tātad mūsos ieklausās jau tagad un labprāt nāk pretī mūsu objektīvi pamatotajām vajadzībām.

Godātie deputāti!

Latvijai nav atlicis daudz laika, lai pilnībā sagatavotos dalībai Eiropas Savienībā. Līdz ar to mums atlikušais laiks ir jāizmanto pēc iespējas lietderīgāk. Eiropas Komisija ir tā Eiropas Savienības institūcija, kas vērtē Latvijas šābrīža gatavību.

Mēs gaidām šā gada novembrī visaptverošu Komisijas ziņojumu par Latviju. Tas būs pēdējais pirms iestāšanās Eiropas Savienībā. Apzinoties tā svarīgumu, Eiropas Komisija jau laikus identificē iespējamos klupšanas akmeņus Latvijas ceļā uz pilntiesīgu dalību Eiropas Savienībā, un jūnijā tiek gatavots starpziņojums. Plašākai sabiedrībai jau ir kļuvis zināms, tieši uz kādiem trūkumiem Komisija gatavojas norādīt savā ziņojumā.

Pirmkārt, Latvijas muitas un nodokļu administrēšanas sistēma arvien vēl nav savietojama ar Eiropas Savienības sistēmām. Tas ir nepieciešams, jo, saslēdzot vienotā tīklā Latvijas un Eiropas Savienības muitas un arī atbilstošās nodokļu administrēšanas sistēmas, būs skaidri redzams, kas ko ir saražojis, kas ir nomaksājis kādus nodokļus un cik daudz ir vests pāri mūsu robežai. Būs patiešām grūti pārvest tādā gadījumā kaut ko kontrabandas ceļā un krāpties ar nodokļu maksājumiem. Mana valdība, balstoties uz jau pagājušajā gadā saņemtajiem signāliem, ir piešķīrusi nepieciešamo finansējumu šo darbu veikšanai, un mēs strādājam pie tā. Protams, ne viss vēl ir padarīts, tādēļ Valsts ieņēmumu dienestu un it īpaši tā jauno vadību gaida saspringti turpmākā darba mēneši.

Par strukturālajiem fondiem, uz ko arī norādījusi Komisija. Te mums ir jābūt absolūtai pārliecībai, ka strukturālo fondu nauda aizies paredzētajiem mērķiem Latvijas tautas labā. Tādēļ mēs noteiksim atbildīgās institūcijas, kas kontrolēs strukturālo fondu naudas izlietojumu Latvijā. Esmu pārliecināts, ka Finanšu ministrija sagatavos attiecīgos priekšlikumus un valdība varēs tos apstiprināt jau līdz 1. jūlijam.

Pēdējais, ko gribu minēt no Eiropas Komisijas starpziņojuma, ir kuģošanas drošība. Baltijas jūra drīz kļūs par Eiropas Savienības iekšējo jūru, un līdz ar to pilnīgi saprotama ir Eiropas Komisijas norūpētība par to, vai Latvija spēs gādāt par nepieciešamo kuģošanas drošību. Arī pēdējā laikā notikušās ekoloģiskās katastrofas liek pievērst tam īpašu uzmanību. Laimīgā kārtā neviena no šīm avārijām nav notikusi pie mūsu krastiem. Tādēļ arī mēs līdz šim varbūt neesam šo problēmu izjutuši uz savas ādas. Taču mēs kuģojam, mēs pārvadājam bīstamas kravas pa Baltijas jūru, un līdz ar to es aicinu Saeimas deputātus atbalstīt jauno Jūrniecības kodeksu, kas ir iesniegts šodienas (29. maija) Saeimas dienaskārtībā.

Tikko nosauktās problemātiskās jomas ir sāpīgākās, taču ne vienīgās, kas iekrājušās un prasa ātru valdības un Saeimas rīcību. Visi darbi, kur nepieciešama konstruktīva, ātra rīcība, minēti ziņojumā par “Latvijas Republikas valdības paveikto un iecerēto ES jautājumos”. Šis ziņojums jums ir izdalīts un pieejams, un es to šeit neatkārtošu. Aicinu deputātus atbalstīt arī citus likumprojektus, kas ir būtiski, lai Latvija pilnībā sagatavotos saviem gaidāmajiem uzdevumiem, nostiprinātu administratīvu kapacitāti, nostiprinātu savu tieslietu sistēmu, panāktu, ka valsts patiesi efektīvi kalpotu tautas interesēm.

Drīzumā Eiropas Savienībā būs 19 mazās valstis un sešas nosacīti lielās valstis. Tas ir mīts, ka mazajām valstīm Eiropas Savienībā klājas grūtāk nekā pārējām. Kā redzat, t.s. mazo valstu Eiropas Savienībā ir vairāk. Eiropas Savienības Ministru padomē Vācijai būs tikai 29 balsis no 345. Tas ir faktiski tikpat maz, cik četras Latvijas balsis, rēķinot uz iedzīvotāju. Atcerēsimies, ka mums Eiropā vienmēr būs draugi un sabiedrotie gan starp lielajām, gan starp mazajām valstīm. Tas būs tikai no mums atkarīgs, cik labi mēs šīs balsis pratīsim izmantot, cik labi mēs pratīsim rast sev domubiedrus, argumentēt savus ierosinājumus un iniciatīvas un panākt mums nepieciešamu lēmumu pieņemšanu. Vēlreiz aizrādīšu, ka arī līdz šim tas mums ir pietiekami sekmīgi izdevies, jo tik tiešām esam iestāšanās sarunās izcīnījuši ļoti lielu pārejas periodu skaitu.

Nākamie trīsarpus mēneši būs ārkārtīgi svarīgi. Es gribētu aicināt arī Saeimas deputātus iesaistīties gaidāmā referenduma sagatavošanā. Visvairāk — lai uzklausītu cilvēkus un informētu arī viņus par to, ko dalība Eiropas Savienībā mainīs katra personiskajā dzīvē, viņa individuālajā saimniecībā, kā tas atsauksies uz katru atsevišķu mūsu sabiedrības pārstāvi. Tieši tāpēc, ka deputāti vislabāk pārzina savu vēlētāju intereses un problēmas, šis dialogs jums, deputāti, ar Latvijas iedzīvotājiem varētu būt īpaši nozīmīgs. Līdz ar to gribu teikt, ka šajā vasarā nevienam nebūs atvaļinājuma. Visi runās ar saviem vēlētājiem.

Mēs astoņus gadus esam smagi strādājuši, un beidzot ir pienācis laiks pielikt pēdējo punktu un arī gūt to rezultātu Latvijas tautai, ko esam pelnījuši. Lai mums visiem kopā veicas!

Ārlietu ministre Sandra Kalniete:

Runa Saeimas debatēs par Eiropas Savienību Saeimā 2003. gada 29. maijā

Man ir tas gods pārstāvēt valdību Eiropas Savienības Konventā. Tas sāka savu darbu aizpagājušā gada sākumā. Konvents ir diskusiju forums, kurā piedalās Eiropas Savienības esošās un topošās dalībvalstis, ES institūcijas, sabiedriskās organizācijas un indivīdi ar elektronisko mediju starpniecību. Konventa uzdevums ir diskutēt par Eiropas nākotni, tas ir cieši saistīts ar ES paplašināšanos. Konvents strādā pie tā, lai apvienotā Eiropa būtu stipra, vienota un darbotiesspējīga. Ir jāatrod instrumenti, kā, nemainot Eiropas Savienības būtību, padarīt paplašināto Eiropu darbotiesspējīgu. Konvents nav radīts, lai veiktu revolucionāras pārmaiņas un neatkarīgu valstu savienību pārvērstu par federāciju. Tā Eiropas Savienība, kurā Latvija iestāsies, ja tauta referendumā nobalsos “par”, būs tā pati kas līdz šim — vienlīdzīgu valstu savienība.

Eiropas Savienībai bieži tiek pārmests efektivitātes trūkums, lēnīgums. Taču šis lēnīgums atspoguļo Eiropas Savienības dziļi demokrātisko būtību — pirms tiek pieņemti lēmumi, tiek uzklausīti un ņemti vērā visu dalībvalstu viedokļi. Šis demokrātiskais lēmumu pieņemšanas mehānisms ir pilnīgs pretstats centralizācijai. Taču ES paplašināšanās ir nopietns izaicinājums Eiropas institūcijām, to darbība ir jāpadara efektīvāka. Tāpēc Konvents piedāvās starpvaldību konferencei priekšlikumus, kā ES institūcijas padarīt elastīgākas, lai tās būtu spējīgas darboties ar vēl lielāku valstu skaitu — divdesmit piecām, divdesmit deviņām, pat līdz trīsdesmit piecām.

Acīmredzami mums ir jāatbild uz jautājumiem, kāds ir ES mērķis, kāda ir tās institūciju loma, ko lems Eiropas Savienība un kas būs pašu dalībvalstu ziņā. Konvents ir izstrādājis jaunu konstitucionālā likuma projektu, kas dalībvalstu apspriešanai tiks nodots šā gada 20. jūnijā. Konvents ir viena no svarīgākajām Latvijas valdības prioritātēm. Piedaloties Konventa diskusijās, Latvija vadās pēc šādiem principiem: dalībvalstu vienlīdzība, Eiropas institūciju pašreizējā līdzsvara saglabāšana, kopīgās metodes nostiprināšana, nacionālo parlamentu tiešā iesaiste Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanā. Eiropas Savienības dalībvalstu vienlīdzību nodrošina spēcīga un profesionāla Eiropas Komisija. Tādēļ Latvija atbalsta kopīgas metodes iedibināšanu, jo tā paredz, ka Komisijai jāņem vērā visu dalībvalstu intereses neatkarīgi no to lieluma, iedzīvotāju skaita un ekonomiskā devuma ES budžetā. Dalībvalstu vienlīdzību nodrošinās arī tas, ka sešus mēnešus katra dalībvalsts vadīs Eiropas Savienību. Latvija atbalsta rotācijas principu, jo savas valsts prezidentūras laikā tās iedzīvotājiem rodas piederības sajūta ES.

Būtiskas ir dalībvalstu tiesības nozīmēt komisārus darbam Eiropas Komisijā. Komisāri kompensē to suverenitātes daļu, ko katra valsts nodod Eiropas Savienībai. ES ir izteikti pārmetumi par tās atsvešināšanos no saviem pilsoņiem. Pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalījās tikai nedaudz vairāk par 30% balsstiesīgo iedzīvotāju. Tādēļ ļoti svarīga ir nacionālo parlamentu iesaiste lēmumu pieņemšanā. Tādēļ Latvija atbalsta Konventa izstrādātās agrās brīdināšanas sistēmas pieņemšanu, kas paredz, ka likumi būtu jāizskata kā ES Padomei, tā arī visu dalībvalstu parlamentiem, kuri savukārt lems, vai jautājums būtu risināms tikai Eiropas vai arī nacionālā līmenī.

Latvijai vienai būs grūti aizstāvēt savas intereses, tāpēc sadarbojamies ar vēl 15 valstīm, veidojot 16 valstu grupu, ko prese dēvē par mazo valstu grupu. Mēs atbalstām institucionālā līdzsvara saglabāšanu un jaunu institūciju neveidošanu. 16 valstu grupā darbojas Beniluksa valstis, Malta, Portugāle, Zviedrija, Austrija, Dānija, Somija, Īrija, Slovākija, Čehija, Slovēnija, Ungārija un Latvija. Tās ir valstis, kuru teritoriālais lielums un iedzīvotāju skaits ir ļoti atšķirīgs, tāpēc tās nevar pretstatīt lielajām valstīm. Atšķirība ir citur. Ir valstis, kas atbalsta kopīgu metodi un stipru Eiropas Komisiju, un ir valstis, kas sliecas par labu starpvaldību sadarbībai. Latvijas darbība Eiropas Parlamentā ir bijusi aktīva, esam uzstājušies ar 30 runām, iesnieguši 25 likumprojektu labojumus.

Tikko Konvents ir apkopojis dalībvalstu priekšlikumus konstitucionālā likuma projektam. Ieteikumi ir ņemti vērā. Tā, piemēram, preambulā vairs nav sastopama atsauce uz Eiropas Savienības federālo būtību. Ir uzsākta diskusija, vai ES nebūtu vajadzīgs savs ārlietu ministrs, to atbalsta vairākas dalībvalstis, tajā skaitā arī Latvija. Jo ir vērojama neproporcionalitāte starp Eiropas Savienības ekonomisko svaru un tās ietekmi pasaules politikā. Tādēļ Konventā ir uzsākta diskusija par ES drošības un aizsardzības politiku. Ja Eiropai rūp transatlantisko attiecību nākotne, tad tai ir jāpaaugstina savas militārās spējas. Eiropas Padome pieņems lēmumu par nākamo starpvaldību konferenci, kurā tiks lemts par konstitucionālā likuma projektu. Paredzēts, ka konference sāksies šā gada oktobrī un beigsies nākamā gada maijā. Tā Latvijai būs pirmā starpvaldību konference. Laiku pa laikam izskanējusī Konventa kritika ir daudzviet pamatota, tomēr Konvents ir paveicis ļoti daudz. Eiropas Savienības nākotnei būtiski ir tas, ka ir attīstīta demokrātisku diskusiju metode. Eiropas Savienības starpvaldību konference būs nopietns pārbaudījums Latvijai, jo būs jāprot aizstāvēt savas intereses. Jāatceras, ka Latvijas augstākās intereses ir — lai Eiropas Savienība būtu stipra un vienota.

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre:

Runa Saeimas debatēs par Eiropas Savienību Saeimā 2003. gada 29. maijā

Ekselences, dāmas un kungi!

Uzsākot debates par valdības ziņojumu, es gribētu vērst uzmanību uz vairākiem aspektiem, ar kuriem mums būs jārēķinās, iestājoties Eiropas Savienībā. Un, protams, arī uz uzdevumiem, kuri būtu jāveic vispirms.

Gribētos teikt, ka patiesībā Latvija jau ir Eiropas valsts. Tā ir pēc definīcijas, pēc attieksmes pret pasaules norisēm, pēc ģeopolitiskā stāvokļa un saskaņā ar savām politiskajām nostādnēm, bet, galvenais – pēc nacionālās pašapziņas izpausmēm un kultūras tradīcijām.

Manuprāt, ir jārunā par mūsu valsts sabiedrības interešu attīstības perspektīvu. Un šajā sakarībā ir izvirzāms jautājums, kas un kā pārstāvēs un aizstāvēs Latvijas tautas intereses starptautiskajās organizācijās.

Un tieši tāpēc, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, ka Saeima sastāv no 100 tautas priekšstāvjiem un likumdošanas tiesības pieder Saeimai un tautai Satversmē paredzētajā kārtībā un apmēros, atbilde ir skaidra – mūsu pirmais uzdevums ir palielināt un nostiprināt nacionālā parlamenta lomu lēmumu pieņemšanas procesos gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā, jo parlaments ir visciešākā saikne ar savas valsts iedzīvotājiem.

Rakstot Latvijas Republikas Satversmi, tās izstrādātāji raudzījās, lai mūsu valstī svēti tiktu ievērots varas dalīšanas princips. Tāpēc Saeimas rokās tika nodota valsts amatpersonu ievēlēšanas procedūra un uzticības mandāta apstiprināšana valdībai. Ir svarīgi nodrošināt lēmumu pieņemšanas neatkarību un caurskatāmību, un kur gan Latvijas tauta var cerēt uz savu interešu aizstāvību lielākā mērā nekā Saeimā, kuras sastāvu pati izvēlējusies un ievēlējusi.

Zīmīgi, ka šobrīd, kad par paplašinātās Eiropas nākotni starptautiskās sanāksmēs notiek sevišķi karstas diskusijas, par vienu no galvenajiem tematiem izvēršas parlamenta un valdības sadarbība un tiek meklēti optimālākie parlamentārās uzraudzības modeļi. Ir nepieciešama aktīva iesaistīšanās lēmuma sagatavošanas procesā jau tā sākuma stadijā, cieši sadarbojoties ar valdību valsts politikas izstrādē Eiropas Savienības jautājumos. Nozīmīgs parlamenta uzdevums ir izskatīt valdības politiku Eiropas jautājumos, proti, sekot līdzi valdības dienaskārtībai šeit uz vietas Rīgā, un tikpat svarīgi ir zināt, kā valdība aizstāv Latvijas nacionālās intereses Briselē.

Kopā ar Latviju Eiropas Savienībā ienāk vēl deviņas jaunas valstis. Tas būs nopietns izaicinājums ne tikai mums, bet arī Eiropas Savienības institūcijām. Tāpēc mūsu valsts tik lielu nozīmi piešķir dalībai Konventā par Eiropas nākotni.

Viens no galvenajiem, ja ne pats galvenais Konventa uzdevums ir pietuvināt Eiropas Savienību tās iedzīvotājiem. Tādēļ arī mūsu pārstāvji atbalsta nacionālo parlamentu lomas palielināšanu Eiropas Savienībā.

Kopš maija sākuma deviņi Saeimas deputāti ir sākuši darboties kā novērotāji Eiropas Parlamentā. Lai gan līdz iestāšanās brīdim mūsu deputātiem nav balsstiesību, viņi var aktīvi iesaistīties savas politiskās grupas darbā, strādāt komitejās, kur tiek izstrādāti likumprojekti, gan iesniedzot savus priekšlikumus, gan piedaloties debatēs.

Izpratne par likumu pieņemšanas mehānismu Eiropas līmenī būs nenovērtējama pieredze, ar ko mūsu novērotāji varēs dalīties un ko varēs izmantot Latvijas interešu aizstāvībai. Lai tas izdotos, Eiropas Savienībā mums būs jāmeklē sabiedrotie – valstis ar līdzīgām interesēm mums būtiskos jautājumos. Tādēļ arī turpmāk būs svarīga gan Saeimas sadarbība ar Igaunijas un Lietuvas parlamentiem, gan Ziemeļvalstīm un pārējām Baltijas jūras reģiona valstīm.

Cienījamie deputāti! Es aicinu apzināties, ka tautas priekšstāvja augstākā mērķa vārdā, savas nacionālās valsts iedzīvotāju interešu aizstāvības vārdā būs jāstrādā turpmāk arī Eiropas Parlamentā un mūs vērtēs pēc tā, cik vienoti mēs pratīsim pasniegt savas valsts oficiālo viedokli.

Darbs Eiropas Parlamentā nav paredzēts cilvēkiem, kuri grib viegli nopelnīt, bet gan politiķiem ar dubultaugstu atbildības likmi, lai Latvijas deviņas pārstāvniecības vietas sadzirdētu visā Eiropas Parlamentā.

Bez citām īpašībām, kas tradicionāli tiek cienītas politiķos, priekšplānā nonāks arī māka argumentēt savu viedokli un pārliecinoši to virzīt tālāk Eiropas institūcijās. Lielisks ir Īrijas piemērs, kura ar prasmi sevi izdevīgi pozicionēt pierādījusi, ka mazām valstīm Eiropas Savienībā var pavērties vislielākās priekšrocības un tās pārstāvis var veiksmīgi vadīt Eiropas Parlamentu.

Ir nācies dzirdēt labus vārdus par Saeimas specializēto atašeju Latvijas Republikas pārstāvniecībai Eiropas Savienībā darbu, par Saeimas Eiropas lietu komisijas un citu parlamentāriešu paveikto. Taču diemžēl ne starpparlamentu kontakti, ne jo īpaši starppartiju kontakti nav atzīstamā līmenī. Mūsu pienākums pret vēlētājiem ir veidot šīs attiecības aktīvāk un efektīvāk, jo visu Saeimā pārstāvēto partiju programmās ir deklarēts atbalsts Latvijas dalībai Eiropas Savienībā. Tātad būtībā gandrīz 70 procenti vēlētāju – visi, kuri ieradās uz 8.Saeimas vēlēšanām, – ir par dzīvi un darbu Eiropas Savienībā. Šā gada 8.maija plenārsēdē Saeima grozīja Satversmi, paredzot iespēju deleģēt daļu no valsts institūciju kompetencēm starptautiskajām institūcijām, kā arī nosakot procedūru, kādā tautas nobalsošanā tiek nodots jautājums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Pēc šo grozījumu stāšanās spēkā jau nākamajā Saeimas sēdē mēs apstiprināsim tautas nobalsošanas dienas datumu un lemsim par jautājuma formulējumu, uz kuru referendumā būs jāatbild mūsu pilsoņiem. Taču jārēķinās ar realitāti, ka, pastāvot šajā valstu savienībā, būs jārisina smagu kompromisu jautājumi un jāapgūst daudz jaunu mācību stundu ar jaunu, ne visos gadījumos uzreiz akceptējamu mācību saturu. Un tieši parlamentāriešu uzdevums ir darīt to zināmu Latvijas sabiedrībai. Ja mēs paši nepieļausim kļūdas un kautrīgi noliektu galvu nestāvēsim kaut kur maliņā lēmumu pieņemšanas procesā vai arī skaļi kliegdami neskriesim notikumu vagonam pa priekšu, tad mēs būsim ieguvēji.

Varu apgalvot: pieredze rāda, ka mazo valstu tautu nacionālā pašapziņa Eiropas Savienībā tikai pieaug. Mēs lepojamies un leposimies, ka esam no Latvijas. Mums būs svarīgi, ka daudz vairāk cilvēku uzzinās par Latvijas sasniegumiem kultūrā, jūsmos par mūsu mākslinieku talantiem un atpazīs mūsu valodu.

Es gribu uzsvērt vienu: mēs varam paļauties tikai uz sevi un saviem cilvēkiem. Neskatoties uz Eiropas Savienību, mums ir jādomā par tādu likumu bāzi, kas palīdz vietējam ražotājam, kas atbalsta mazos un vidējos uzņēmējus, amatniekus un zemniekus, tajā skaitā arī tos, kuri attīsta bioloģiski tīru produktu ražošanu. Ja uzskatām sevi par civilizētu, demokrātisku valsti, tad mēs nedrīkstam ignorēt mūsu cilvēku domas un uzskatus. Un patiesībā jau nav jāpaveic daudz – tikai godprātīgi jāpilda savi pienākumi un līdz galam jāizdara katrs darbs.

Es aicinu visus kolēģus pirms iestāšanās referenduma Eiropas Savienībā būt aktīviem un izmantot visas iespējas, lai tiktos ar iedzīvotājiem un precīzi skaidrotu Eiropas Savienības jautājumus. Ir svarīgi, ka cilvēki analizē situāciju, izsaka savas domas un šaubas, nevis nodarbojas ar jau gatavu klišeju parakstīšanu vai uzķeras uz dažādiem mārketinga trikiem. Tas ir viens no demokrātijas aspektiem.

Vēl būtiskāk, ka mēs šīs cilvēku domas uzklausām, sadzirdam, lai nepieļautu, ka visa pirmsreferenduma kampaņa pārvēršas manipulatīvu pasākumu buķetē.

Es ticu mūsu kopīgajam darbam un veselajam saprātam. Es ceru uz mūsu nākotni vienotā Eiropā, jo tā ne vien vairos ienākumus mūsu iedzīvotāju maciņos un nostiprinās mūsu valsts robežu, bet pacels Latvijas tautas garu un pašapziņu. Un nav svarīgāka faktora par šo.

Par debatēm Saeimā

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Saeimas tribīnē — Ministru prezidents Einars Repše, Saeimas prezidijā — Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, Saeimas priekšsēdētājas biedri Ēriks Jēkabsons un Jānis Straume

Vakar, 29. maijā, notika Saeimas kārtējā sēdē, kurā deputāti apsprieda valdības iesniegto ziņojumu par LR valdības paveikto un iecerēto Eiropas Savienības (ES) jautājumos. Dokuments ir tapis kā visu ministriju kopdarbs, kuru koordinēja Ārlietu ministrija. Uzsverot dokumenta nozīmīgumu, Saeimas sēdi atklāja Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas un Ministru prezidenta Einara Repšes runas. Pēc tām sekoja debates, kuras atklāja Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre (skat. — augstāk). Debatēs runāja arī ārlietu ministre Sandra Kalniete.

Savu viedokli par valdības ziņojumu pauda Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts, kurš uzsvēra, ka Eiropas Savienība Latvijai nav mērķis, bet līdzeklis drošības un labklājības sasniegšanai. Ir noiets kāds ceļa posms, bet ir jāstrādā tālāk. Pēdējais Eiropas Komisijas ziņojums norāda, ka Latvija tikai daļēji ir gatava iestājai ES. G. Krasts norādīja, ka Saeimas deputātu piedalīšanās Eiropas Parlamenta darbā nav tikai treniņš, Latvija jau šobrīd var ietekmēt lēmumu pieņemšanu, aizstāvēt savas intereses. Taču mūsu valstij ir skaidri jādefinē savas intereses un politika, citādi ieguvumi no ES var būt pretrunīgi. Eiropas Savienības politikas Latvijai var būt interesantas (piemēram, ES un Ukrainas attiecības), tādas, kas mums varētu būt zināms apdraudējums (nodokļu sloga palielināšana), un iniciatīvas, kas ir pilnīgi noraidāmas. Latvijai, kļūstot par ES dalībvalsti, būs jāprot Eiropas Savienību pielāgot savām interesēm. Tādēļ, kā uzskata G. Krasts, ir jāveido profesionāļu komanda, kas ar to nodarbosies un būs tiešā Ministru prezidenta vai Ministru prezidenta biedra pakļautībā. Ir ļoti jāveicina un jāatbalsta pētnieciskais darbs, jo civildienests nevar kompensēt akadēmiskās bāzes trūkumu. G. Krasts atzina, ka šobrīd ir pārāk vāja saikne starp dažādām institūcijām. Tāpat Eiropas lietu komisijas vadītājs uzdeva jautājumu, vai ministri ir gatavi Eiropas Savienībai, jo būs jāuztur starpvalstu kontakti un jāieiet Eiropas politiskajā apritē. Izšķiroša loma būs Ministru prezidentam, kuram, lai veiksmīgi aizstāvētu valsts intereses, būs jābūt aktīvam un Eiropā atpazīstamam.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere norādīja, ka ziņojums ir lakonisks, sauss, bet aiz katra teikuma slēpjas milzīgs darbs, ko veikušas ministrijas. Dokumentā minēts, ka ir jādefinē nacionālās intereses. I. Vaidere tās minēja: drošība, labklājība, valodas un nacionālās identitātes nostiprināšana. I. Vaidere, tāpat kā ārlietu ministre, uzsvēra, cik ļoti nozīmīgi mazai valstij ir sadarboties ar saviem domubiedriem. I. Vaidere atzina, ka, viesojoties Luksemburgā, pārliecinājusies, cik ļoti šī mazā valsts ir nostiprinājusi savu valodu un identitāti. Iebraucējiem no Portugāles ticis aizliegts dibināt savu sporta klubu, jo, pēc valdības domām, tas neveicinātu integrāciju, jo, ja grib sportot, var to darīt kopā ar pārējiem valsts iedzīvotājiem. Ārlietu komisijas priekšsēdētāja uzsvēra, ka ir nepieciešams atjaunot ārlietu koncepciju, jo tās galvenie mērķi jau ir izpildīti. ES valstis vēlas Latviju uzskatīt par līdzvērtīgu partneri un grib, lai mēs zinātu, kur esam iestājušies. Problēma ir tā, ka Latvija varētu būt viena no nabadzīgākajām ES valstīm. Taču, kā norādīja I. Vaidere, katram būtu jāatbild, vai mēs kļūsim bagātāki, ja neiestāsimies. “Mana pārliecība ir, ja mēs iestāsimies ES un pratīsim izmantot tās iespējas, mūsu valstī varētu būt gaidāms ekonomisks uzplaukums.” Tādēļ ļoti svarīgi ir atrast līdzfinansējumu Eiropas naudai. I. Vaidere, vēršoties pie labklājības ministres Dagnijas Staķes, uzsvēra, ka ministrijai stāv priekšā grūts uzdevums, jo cenas Latvijā pēc iestājas Eiropas Savienībā varētu pieaugt un būs jāmeklē veidi, kā palīdzēt maznodrošinātajiem, pensionāriem un ģimenēm ar bērniem.

Deputāts Oskars Kastēns norādīja, ka politiķi un ierēdņi savu uzdevumu ir izpildījuši, tagad vārds jāsaka tautai. Deputāts norādīja, ka gadiem ilgi valdības ir tērējušas nepietiekamus līdzekļus iedzīvotāju informēšanai par ES. Tagad piešķirtais miljons ir spožs ielāps, un neviens nešaubās, ka kampaņa izdosies spīdoša. O. Kastēns stāstīja, ka, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai tiekoties ar Labklājības ministriju, tās pārstāvji ir norādījuši, ka lielākais risks, apgūstot Eiropas sociālos fondus, varētu būt pašvaldību nespēja nodrošināt līdzfinansējumu. O. Kastēns uzsvēra, ka dalība ES ļaus Latvijai īstenot projektus, kas pašiem nebūtu pa spēkam, piemēram, transporta infrastruktūras attīstīšana ar kaimiņvalstīm.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore

Pārējās runas un debates — kārtējā Saeimas materiālu pilnpublikācijā