Par topošajiem valsts dokumentiem

Valsts sekretāru 29.maija sanāksmē

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par skaidrās naudas izņemšanu no juridiskās personas kases vai citas glabāšanas vietas”.

Finanšu ministrija ir izstrādājusi noteikumu projektu, pamatojoties uz 2003.gada 28.februāra likumu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, ar kuru tika grozīts pašreiz spēkā esošo Ministru kabineta 1995.gada 31.marta noteikumu Nr.82 “Noteikumi par skaidrās naudas izņemšanu no juridisko personu kases” izdošanas pamatojums – likuma “Par nodokļiem un nodevām” 26.pants.

Salīdzinot ar spēkā esošajiem noteikumiem, ir veiktas vairākas izmaiņas. Svītrots punkts, ka juridiskās personas kasē atstājami tie skaidrās naudas līdzekļi, kuri noņemti no attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) bankas konta ne agrāk kā divas dienas pirms uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) noteiktā darba algas izmaksas datuma un nepārsniedz pēdējo sešu mēnešu vidējās darba samaksas apmēru uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā). Šis nosacījums ir minēts likumā “Par nodokļiem un nodevām”.

Papildināts iespējamo skaidrās naudas izņemšanai pieaicināmo personu loks, paredzot, ka Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņi (darbinieki) ir tiesīgi izņemt skaidro naudu arī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas ierēdņu (darbinieku) klātbūtnē. Norādīts, ka skaidro naudu var izņemt, arī pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktora vietnieka lēmumu. Norādīts, ka izņēmuma gadījumos izņemto skaidro naudu var iemaksāt kredītiestādē nākamajā dienā pēc izņemšanas.

Noteikumu pielikumā pievienota skaidrās naudas izņemšanas stingrās uzskaites veidlapa.

Paredzēts, ka noteikumi stāsies spēkā 2003.gada 1.jūlijā.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Satiksmes, Vides ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, saskaņojumi jāsniedz līdz 9.jūnijam.

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā nosaka un piedzen ar ārzemnieka izraidīšanu, aizturēšanu un turēšanu apsardzībā saistītos izdevumus”.

Saskaņā ar Imigrācijas likuma 66.pantu izdevumus, kas saistīti ar izbraukšanas rīkojuma vai lēmuma par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu izpildi, ārzemnieka aizturēšanu vai turēšanu apsardzībā, sedz no valsts budžeta, bet pēc tam tos piedzen no ārzemnieka vai viņa uzaicinātāja. Bez tam Imigrācijas likuma normas nosaka, ka gadījumos, kad uzaicinātājs nav sedzis minētos izdevumus, viņš zaudē tiesības uzaicināt ārzemniekus turpmāko piecu gadu laikā vai līdz izdevumu segšanai. Savukārt pašu ārzemnieku var iekļaut to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta, uz nenoteiktu laiku – līdz minēto izdevumu segšanai.

Saskaņā ar Imigrācijas likuma 21.pantu pārvadātājam, kurš ar jūras vai gaisa transportu vai autotransportu nogādā ārzemniekus uz Latvijas Republiku, ir pienākums pārliecināties, vai pēdējam ir ieceļošanai Latvijas Republikā nepieciešamie dokumenti, kā arī ieceļošanai galamērķa valstī vai nākamajā valstī nepieciešamie dokumenti, ja ārzemnieks šķērso Latvijas Republikas teritoriju tranzītā. Bez tam Imigrācijas likuma normas nosaka, ka izdevumus, kas saistīti ar ārzemnieka aizturēšanu, turēšanu apsardzībā un izraidīšanu, sedz pārvadātājs.

Noteikumu projektā ir ietvertas normas, kas nosaka minēto izdevumu aprēķināšanas kārtību un lēmuma par izdevumu piedziņu sastādīšanas, pieņemšanas, pārsūdzēšanas un izpildes kārtību.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Satiksmes ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā.

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu veidošanas kārtība un finansējums”.

Noteikumu projekts noteiks mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu veidus, to uzdevumus, materiāltehnisko nodrošinājumu, mācību nodrošinājumu un organizāciju, formējumu izveides un attīstības finansēšanas kārtību, mobilizācijas kārtību valsts apdraudējuma gadījumā un valsts institūciju, pašvaldību, Latvijas Republikā reģistrētu juridisko personu uzdevumus un pienākumus formējumu mobilizācijas gadījumā.

Saskaņā ar Civilās aizsardzības likumu civilās aizsardzības sistēmā tiek iekļauti visi darbaspējīgie iedzīvotāji no 16 gadu vecuma. Civilās aizsardzības formējumos tiks iekļauti iedzīvotāji, kuri nav pakļauti mobilizācijai valsts apdraudējuma situācijā. Formējumu materiāltehniskais nodrošinājums tiks veikts saskaņā ar mobilizācijas pieprasījumiem, veidojot valsts materiālās rezerves, slēdzot līgumus par atliktām piegādēm un izmantojot attiecīga dienesta, pašvaldības, ministrijas, iestādes, organizācijas vai komercsabiedrības rīcībā esošos resursus. Ārkārtējā situācijā, izņēmuma stāvokļa, militāra iebrukuma vai kara gadījumā tiek veikta civilās aizsardzības formējumu mobilizācija, lai veiktu glābšanas darbus, sniegtu palīdzību iedzīvotājiem ārkārtējās situācijās, militāra iebrukuma vai kara gadījumā, kā arī veiktu seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Aizsardzības, Ārlietu, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Ekonomikas, Satiksmes, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā koncepcijas “Autopārvadājumu kontroles koncepcija” projektu.

Latvijas pienākums saskaņā ar likumu, citu normatīvo aktu, kā arī starptautisko tiesību normu prasībām ir nodrošināt ceļu satiksmes un pārvadājumu kontroli uz autoceļiem, robežkontroles punktos un uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) un komercsabiedrībās. Līdz šim veiktā kontrole nav pietiekami efektīva, un galvenā problēma, kas kavē autopārvadājumu kontroli pilnā apjomā, ir tā, ka nav izveidots kontroles modelis, kas spētu nodrošināt visu ar autopārvadājumu kontroli saistīto normatīvo aktu prasību izpildi.

Šobrīd autopārvadājumu kontrole tiek īstenota saskaņā ar Iekšlietu ministrijas un Satiksmes ministrijas noslēgto sadarbības līgumu. Diemžēl šis līgums neatrisina vairākus jautājumus: Satiksmes ministrijas pārziņā esošās Autotransporta direkcijas darbiniekiem nav tiesību apturēt autotransporta līdzekļus. Līdz ar to bez Ceļu policijas tiešas klātbūtnes Autotransporta direkcija nevar pilnā apjomā veikt autopārvadājumu kontroli. Tā kā Ceļu policijai nav iedalīts finansējums autopārvadājumu kontrolei nepieciešamo līdzekļu iegādei, arī Ceļu policija nevar pastāvīgi veikt autopārvadājumu kontroli.

Lai atrisinātu minētās problēmas, ir izstrādāts Autopārvadājumu kontroles koncepcijas projekts, kurš paredz, ka Iekšlietu ministrija pārņem no Satiksmes ministrijas autopārvadājumu kontroles funkcijas uz autoceļiem, savukārt Satiksmes ministrija nodrošina autopārvadājumu uzraudzību uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) un komercsabiedrībās, kā arī nodrošina autopārvadājumu kontroles metodisko vadību (konsultējot Iekšlietu ministriju par starptautiskajos tiesību aktos noteiktajām prasībām, nosacījumiem un sniedzot informāciju Eiropas Savienībai par autopārvadājumu kontroles rezultātiem). Minētais projekts paredz, ka Valsts policija kontrolēs ar satiksmes drošību un ar autopārvadājumiem saistīto normatīvo aktu prasību ievērošanu, uzņēmējdarbību un licencēto uzņēmējdarbību uz autoceļiem. Valsts robežsardzes un muitas iestādes kontrolēs ar satiksmes drošību un autopārvadājumiem saistīto normatīvo aktu prasību ievērošanu, uzņēmējdarbību un licencēto uzņēmējdarbību robežkontroles punktos. Autotransporta direkcija nodrošinās uzņēmējdarbības un licencētās uzņēmējdarbības uzraudzību uzņēmumos, autoostās, kravu iekraušanas un izkraušanas vietās. Pašvaldību autotransporta kontroles dienesti būs tiesīgi kontrolēt ar autopārvadājumiem saistīto normatīvo aktu prasību ievērošanu, uzņēmējdarbību un licencēto uzņēmējdarbību uz autoceļiem un uzņēmumos, autoostās, kravu iekraušanas un izkraušanas vietās.

Koncepcijas projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Ekonomikas, Satiksmes, Vides ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 9.jūnijam.

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā koncepcijas “Tiesu administrācijas koncepcija” projektu.

Tiesu administrācijas koncepcija paredz institūcijas izveidošanu, kas nodarbosies ar tiesu darbības nodrošināšanu, tai skaitā grāmatvedības uzskaiti un budžeta plānošanu, tiesu saimniecisko vajadzību nodrošināšanu, tiesu informatizācijas vadību, sabiedrisko attiecību jautājumiem, personālvadību. Tiesu administrācijas izveidošana atslogos valsts pārvaldes iestādi – Tieslietu ministriju – no saimniecisko darbību veikšanas un nodrošinās tiesām lielāku neatkarību no valsts pārvaldes ietekmes.

Koncepcijas projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Satiksmes ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Ģenerālprokuratūrā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Veselības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par Paula Stradiņa Rīgas 2.medicīnas skolas, Rīgas 5.medicīnas skolas, Sarkanā Krusta Rīgas medicīnas skolas, Daugavpils medicīnas skolas un Liepājas medicīnas skolas reorganizēšanu”.

Rīkojuma projekts paredz Veselības ministrijas pārziņā esošo medicīnas skolu reorganizāciju par augstākās profesionālās izglītības iestādēm vai augstskolas koledžām.

Rīkojuma projektā paredzamā medicīnas skolu reorganizēšana nepieciešama, lai izpildītu likuma “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 14. un 15. panta pirmās daļas prasības, kas nosaka, ka personas tiesības uzsākt profesionālo darbību māsas un vecmātes profesijā apliecina diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai augstākās izglītības diploms par akreditētas māsas studiju programmas apguvi un personas iekļaušana Ārstniecības personu māsu reģistrā.

Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Izglītības un zinātnes ministrijā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 6.jūnijam

Zemkopības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Klasifikācijas, kvalitātes un marķējuma prasības piena produktiem, saliktiem piena produktiem un piena produktu izstrādājumiem”.

Noteikumu projekts noteiks piena produktu, saliktu piena produktu un piena produktu izstrādājumu veidus, kvalitātes rādītājus un marķējuma prasības. Līdz ar to patērētājs tiks nodrošināts ar kvalitatīvu, Eiropas standartiem atbilstošu produkciju. Normatīvā akta stāšanās spēkā neietekmēs piena produktu cenu, kā arī neierobežos importa produkcijas ienākšanu valstī, ja tās kvalitātes un marķējuma prasības būs atbilstošas normatīvajam aktam. Latvijas tirgus tiks pasargāts no ES kvalitātes un marķējuma prasībām neatbilstošas piena produktu ienākšanas vietējā tirgū.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Vides ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā.

Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāts pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 22.novembra noteikumos Nr.348 “Noteikumi par erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu ievešanu, izgatavošanu, izplatīšanu, publisku demonstrēšanu vai reklamēšanu””.

Noteikumu projekta mērķis ir noteikt erotisko materiālu izplatīšanas ierobežojumus, kuri spētu reāli aizsargāt bērnus no erotisko materiālu nelabvēlīgās ietekmes. Projekts paredz papildināt Ministru kabineta 1995.gada 22.novembra noteikumu Nr.348 “Noteikumi par erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu ievešanu, izgatavošanu, izplatīšanu, publisku demonstrēšanu vai reklamēšanu” 8.2.apakšpunktā noteiktos erotisko materiālu izplatīšanas ierobežojumus ar prasību iesaiņot erotiskos materiālus necaurspīdīgā iesaiņojumā tā, ka būtu redzams vienīgi erotiskā materiāla nosaukums.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Veselības ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Ģenerālprokuratūrā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 11.jūnijam.

Aivis Freidenfelds, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja vietnieks