Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību”

Izdarīt likumā “Par vides aizsardzību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 33./34.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 13.nr.; 2000, 15.nr.; 2002, 3., 22.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Vides ministrija” (attiecīgā locījumā).

2. Izslēgt sadaļā “Likumā lietotie termini” terminu “Dabas resursu valsts kadastri” un tā skaidrojumu.

3. Izteikt 4.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“4.pants. Vides aizsardzības normatīvie akti”.

4. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

“5.pants. Valsts nodrošinājums vides aizsardzībā

Vides aizsardzību Latvijas Republikā nodrošina:

1) valsts, pašvaldības un vides aizsardzības institūcijas;

2) valsts kontrole pār vides aizsardzības normatīvo aktu ievērošanu;

3) vides monitoringa valsts sistēma;

4) dabas resursu uzskaite, to lietošanas limitēšana;

5) ietekmes uz vidi novērtējums;

6) vides aizsardzības materiāltehniskā bāze;

7) vides informācija un vides izglītība;

8) teritorijas plānošana.”

5. 5.² pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “Uzņēmuma vides pārvaldības” ar vārdiem “un audita”;

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Uzņēmumu līdzdalība vides pārvaldības un audita sistēmā ir brīvprātīga.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izveido, uztur un atjauno vides pārvaldības un audita sistēmā iekļauto uzņēmumu reģistru, vides verificētāju akreditācijas sistēmu un vides verificētāju reģistru, veic uzņēmumu reģistrāciju vides pārvaldības un audita sistēmas reģistrā, vides verificētāju akreditāciju un viņu darbības uzraudzību.”

6. Papildināt 7.pantu pēc vārda “institūcijas” ar vārdiem “sadarbojoties ar sabiedriskajām organizācijām”.

7. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

“8.pants. Vides ministrijas kompetence

Vides ministrija:

— izstrādā un realizē vides un dabas aizsardzības, kā arī dabas resursu izmantošanas un klimata pārmaiņu samazināšanas politiku, izstrādā normatīvos aktus, kontrolē to īstenošanu un izveido nepieciešamo institucionālo struktūru;

— izstrādā un ne retāk kā reizi piecos gados atjauno vides politikas plānu;

— pārrauga ietekmes uz vidi novērtējumu;

— veic valsts teritorijā, kontinentālajā šelfā un Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskajā zonā valsts kontroli pār vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvo aktu ievērošanu;

— izstrādā un iesniedz Ministru kabinetam priekšlikumus par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izveidošanu;

— nodrošina Latvijas Vides aizsardzības fonda un Vides investīciju fonda darbību likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

— nodrošina ārvalstu un starptautisko organizāciju piešķirto finanšu līdzekļu izmantošanu attiecīgajās jomās, kā arī Eiropas Savienības līdzfinansēto vides investīciju projektu pieteikumu sagatavošanu un šo projektu īstenošanu;

— veic citas normatīvajos aktos paredzētās funkcijas vides un dabas aizsardzībā, dabas resursu izmantošanā un klimata pārmaiņu samazināšanā.”

8. 9.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“1) piedalās Latvijas Republikas vides aizsardzības, dabas resursu izmantošanas un klimata pārmaiņu samazināšanas politikas īstenošanā;”;

papildināt pantu ar 13., 14. un 15.punktu šādā redakcijā:

“13) izdod noteikumus par virszemes ūdensobjektu tīrīšanas un padziļināšanas kārtību;

14) nosaka ģenētiski modificētu organismu ierobežotas izmantošanas, apzinātas izplatīšanas vidē un tirgū, kā arī monitoringa kārtību;

15) nosaka, kuru veidu baterijām un akumulatoriem piemēro depozīta sistēmu, tās piemērošanas kārtību un depozīta maksas apmēru.”

9. 10.pantā:

aizstāt 2.punktā vārdu “likumdošanas” ar vārdu “normatīvo”;

papildināt pantu ar punktu šādā redakcijā:

“— rūpējas par vides kvalitātes uzlabošanu savā administratīvajā teritorijā.”

10. Papildināt likumu ar 10.¹ pantu šādā redakcijā:

“10.¹ pants. Vides konsultatīvā padome

Vides ministrija sadarbībā ar sabiedriskajām organizācijām un profesionālajām asociācijām izveido vides konsultatīvo padomi, kuras lēmumiem vides aizsardzības jomā ir ieteikuma raksturs. Vides ministrs apstiprina padomes nolikumu un padomes personālsastāvu. Nolikumā nosaka vides konsultatīvās padomes tiesības, funkcijas un darba kārtību.

Vides konsultatīvās padomes darbības mērķis ir veicināt pēc iespējas plašāku sabiedrības iesaistīšanu ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā, sadarbību un informācijas apmaiņu vides aizsardzības jomā starp ikvienu personu un sabiedrību kopumā, valsts institūcijām un pašvaldībām, kā arī sekmēt priekšlikumu sniegšanu jautājumos, kas saistīti ar vides politikas izstrādi un īstenošanu un attiecīgu normatīvo aktu sagatavošanu.”

11. 11.pantā:

izslēgt panta nosaukumā un tekstā vārdu “dzīves”;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Latvijas Republikas iedzīvotājiem ir tiesības sakarā ar vides aizsardzības vai dabas resursu izmantošanas normatīvo aktu pārkāpumiem vērsties valsts vai pašvaldību institūcijās un tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

12. 13.pantā:

izteikt panta nosaukumu un ievaddaļu šādā redakcijā:

“13.pants. Sabiedrības tiesības vides aizsardzības pasākumu realizēšanā

Ikvienai fiziskajai un juridiskajai personai, kā arī to apvienībām, organizācijām un grupām (turpmāk — sabiedrība) ir tiesības:”;

aizstāt 5.punktā vārdus “ekoloģiski bīstamu saimniecisko un cita veida iedarbību uz vidi” ar vārdiem “videi bīstamu saimniecisko un cita veida darbību”;

izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

“— normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vērsties tiesībaizsardzības iestādēs sakarā ar valsts un pašvaldību institūciju darbību vai bezdarbību jautājumos, kas skar sabiedrības intereses vides jomā, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstrīdēt vai pārsūdzēt šajos jautājumos pieņemtos valsts pārvaldes institūciju un pašvaldību lēmumus;”;

papildināt pantu ar 7.punktu šādā reakcijā:

“— iesniegt vides konsultatīvajai padomei priekšlikumus un ieteikumus par vides aizsardzības normatīvo regulējumu, kā arī par izstrādātajiem vides aizsardzības plāniem, programmām vai to projektiem.”

13. 14.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“14.pants. Pašvaldību un vides aizsardzības institūciju pienākums veicināt sabiedrības aktīvu līdzdalību vides kvalitātes uzlabošanā un vides aizsardzībā”;

papildināt ievaddaļu pēc vārda “pienākums” ar vārdiem “savas kompetences ietvaros”;

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“— izskatīt ikvienas personas iesniegumus un priekšlikumus attiecībā uz vides aizsardzību un dabas resursu izmantošanu un informēt personas par pieņemtajiem lēmumiem;”;

aizstāt 2.punktā vārdus “iedzīvotājus un sabiedriskās organizācijas” ar vārdu “sabiedrību”;

papildināt pantu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“— cilvēku veselībai vai videi draudošu briesmu gadījumā nekavējoties izplatīt savā rīcībā esošo informāciju, ja tā var dot iespēju sabiedrībai, kura tiek vai var tikt ietekmēta, atbilstoši rīkoties, lai mazinātu apdraudējuma kaitīgo ietekmi vai sekas vai izvairītos no tām.”

14. Aizstāt 15.panta otrajā daļā vārdu “kodeksā” ar vārdu “likumā”.

15. 17.¹ pantā:

izteikt panta nosaukumu, pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“17.¹ pants. Sabiedrības tiesības uz vides informāciju un šīs informācijas pieejamība

Sabiedrībai ir tiesības saņemt no valsts institūcijām un pašvaldībām vides informāciju — jebkuru informāciju rakstiskā, vizuālā, audio, elektroniskā vai citā formātā par:

1) vides stāvokli, arī informāciju par ūdeni, gaisu, augsni, zemes dzīlēm, floru, faunu, dabas teritorijām un ainavām, bioloģisko daudzveidību, sugām un biotopiem un šo komponentu mijiedarbību, kā arī informāciju par ģenētiski modificētajiem organismiem;

2) antropogēno slodzi un darbībām, kas ietekmē vai var ietekmēt šā panta 1.punktā minētos vides komponentus vai vidi kopumā;

3) vides aizsardzības pasākumiem, arī par administratīvajiem pasākumiem, kuri ietekmē vai var ietekmēt šā panta 1.punktā minētos vides komponentus, par pasākumiem, kuru mērķis ir aizsargāt šos komponentus, arī informāciju par vides politikas plāniem, programmām, stratēģijām un normatīvajiem aktiem un informāciju par pieteikumiem licenču un atļauju saņemšanai (arī par atļauju nosacījumiem) darbībām, kuras var ietekmēt vides kvalitāti;

4) pārskatiem un ziņojumiem par vides aizsardzību;

5) cilvēku veselības stāvokli un drošību, cilvēku dzīves apstākļiem, kultūras vidi, būvēm un būvniecību, ciktāl to ietekmē vai var ietekmēt šā panta 1.punktā minēto vides komponentu stāvoklis vai 2. un 3.punktā minētie pasākumi.

Sabiedrībai ir tiesības saņemt vides informāciju arī no tādām personām, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem īsteno valsts pārvaldes funkcijas, pildot ar vidi saistītus īpašus pienākumus, veicot darbības vai sniedzot pakalpojumus, vai kuru pārraudzībā atrodas minētā informācija.

Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie vides informācijas turētāji nodrošina sabiedrībai iespēju saņemt to rīcībā esošo (institūcijas sagatavoto vai tās saņemto) un tiem pieejamo vides informāciju, arī informāciju par valsts vai pašvaldības institūcijas kontrolētajām darbībām vides aizsardzībā, par izsniegtajām atļaujām veikt piesārņojošu darbību un šo atļauju saturu, informāciju par drošības pasākumiem un rīcību avāriju gadījumos. Valsts institūcijas un pašvaldības nodrošina sabiedrībai arī tādas vides informācijas pieejamību, kuru to uzdevumā glabā fiziskās vai juridiskās personas.”;

papildināt pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

“Vides informācijas saņemšanas ierobežojumi katrā atsevišķā gadījumā jāsamēro ar sabiedrības interesēm informācijas atklāšanā. Sabiedrība ir jānodrošina ar informāciju par emisiju vidē. Informācija par emisiju vidē nevar būt ierobežotas pieejamības informācija.

Informācijas pieprasītājam, kā arī trešajai personai, kuras tiesības un likumiskās intereses tiek vai var tikt aizskartas, ir tiesības pārsūdzēt informācijas turētāja darbību vai bezdarbību attiecībā uz pieprasīto vides informāciju, vispirms iesniedzot iesniegumu augstākai iestādei un pēc tam vēršoties ar sūdzību tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

16. 17.² pantā:

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Valsts institūcijai un pašvaldībai ir pienākums izvērtēt iesniegtās informācijas pamatotību.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“Valsts institūcijas, pašvaldības un sabiedrība, savstarpēji sadarbojoties (informēšana, konsultācijas un aktīva līdzdalība), nodrošina vides lēmumu pieņemšanu, samērojot indivīda tiesības un intereses ar sabiedrības tiesībām un interesēm vides aizsardzības jomā.”;

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“Sabiedrībai pieejamās datu bāzēs iekļauj vismaz šādu informāciju:

— vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvos aktus, kā arī starptautiskos līgumus, konvencijas un Eiropas Savienības normatīvos aktus;

— vides politikas plānus, programmas, stratēģijas un plānus saistībā ar vidi;

— ziņojumus par pirmajos divos punktos minēto dokumentu ieviešanu, ja tādi ir sagatavoti, un pārskatus par vides stāvokli;

— datus vai datu kopsavilkumus par to darbību uzraudzību, kuras ietekmē vai var ietekmēt vidi;

— informāciju par atļaujām, kuras izsniegtas saskaņā ar likumu “Par piesārņojumu”, un šo atļauju nosacījumiem vai norādi, kur šo informāciju var pieprasīt vai atrast;

— pētījumus par ietekmi uz vidi un riska novērtējumus attiecībā uz šā likuma 17.¹ panta 1.punktā minētajiem vides komponentiem vai norādi, kur šo informāciju var pieprasīt vai atrast.

Vides informāciju iekļaujot publiski pieejamās datu bāzēs, ievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz ierobežotas pieejamības informāciju.”

17. 17.⁴ pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“Vides informācijas sniegšanu nodrošina, ņemot vērā šā likuma īpašos nosacījumus, kā arī saskaņā ar Informācijas atklātības likuma prasībām un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām attiecībā uz ierobežotas informācijas pieejamību, informācijas izsniegšanas kārtību un termiņiem. Ja informāciju nav nepieciešams īpaši apstrādāt vai sagatavot, atbilde uz pieprasījumu sniedzama iespējami īsā laikā. Valsts statistikas likumā noteiktie ierobežojumi un konfidencialitāte neattiecas uz vides informācijas sniegšanu un izmantošanu.

Valsts institūciju un pašvaldību atbildīgo amatpersonu pienākums ir sniegt vides informācijas pieprasītājam nepieciešamo palīdzību, formulējot, kā arī, ja nepieciešams, precizējot pieprasījumu.”;

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Par vides informāciju, kura tiek vākta un apkopota par valsts, pašvaldību vai Vides aizsardzības fonda līdzekļiem, var pieprasīt atlīdzību, kas atbilst informācijas apstrādes un izsniegšanas izmaksām.”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“Vides informāciju sniedz informācijas pieprasījumā norādītajā veidā vai formātā, izņemot gadījumus, kad:

— pieprasītā informācija jau ir pieejama citādā veidā vai formātā un pieprasītājam sasniedzama;

— ir iemesls izsniegt informāciju citādā veidā vai formātā; šajā gadījumā pieprasītājs ir jāinformē par šo iemeslu.”

18. 17.⁵ pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“Valsts institūcijas un pašvaldības, pieņemot lēmumu, kas skar apkārtējo vidi un dabas resursu izmantošanu, arī lēmumu par tādas paredzētas darbības akceptēšanu, kurai veikts ietekmes uz vidi novērtējums:

— izvērtē viedokli, kas izteikts sabiedrības līdzdalības procesā;

— samēro indivīda tiesības un intereses ar sabiedrības ieguvumiem un zaudējumiem, ievērojot ilgtspējīgas attīstības principu.”;

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Valsts vides institūcijas sadarbojas ar vides konsultatīvo padomi, kurai iesniedz attiecīgus projektus atzinumu un priekšlikumu sniegšanai.”;

izteikt ceturto daļu pēc vārdiem “sagatavošanas ietvaros” šādā redakcijā:

“nosaka termiņus, kuros paredz sabiedrības līdzdalības iespēju, kā arī savlaicīgi nodrošina sabiedrībai attiecīgo projektu pieejamību”.

19. Izslēgt 17.⁶ pantā pēc vārdiem “valsts institūcijas” vārdu “un” un papildināt pantu pēc vārda “pašvaldības” ar vārdiem “un sabiedriskās organizācijas, kā arī vides konsultatīvā padome.”

20. Izslēgt 21.pantu.

21. 25.pantā:

aizstāt panta nosaukumā un tekstā vārdus “izplūde (novadīšana)” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “emisija” (attiecīgā locījumā);

papildināt pantu pēc vārdiem “esošās institūcijas” ar vārdiem “saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” nosacījumiem”.

22. Izteikt 29.pantu šādā redakcijā:

“29.pants. Dabas resursu lietotāju pienākums

Dabas resursu lietotājiem ir pienākums ražošanas ciklos veicināt mazatkritumu, bezatkritumu un noslēgtās ūdensapgādes tehnoloģiju ieviešanu.”

23. Aizstāt 44.panta devītajā daļā vārdus “vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs” ar vārdiem “vides ministrs”.

24. 44.1 pantā:

izslēgt pirmās daļas 2.punktā vārdus “kadastru kārtošanu” un aizstāt vārdus “izplūdi (novadīšanu)” ar vārdu “emisiju”;

izteikt pirmās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

“9) vides aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu būvniecībā un jaunceļamo objektu vietas izvēlē, esošo objektu paplašināšanā, rekonstruēšanā, ražošanas jaudas palielināšanā un pārprofilēšanā, bet attiecībā uz paredzēto darbību, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, — tehnisko noteikumu prasību ievērošanu un vides valsts institūcijas izsniegto īpašo būvprojektēšanas noteikumu prasību ievērošanu;”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“Vides valsts inspektori:

1) piedalās būvniecības kontrolē, ja būves tiek celtas krasta kāpu, ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslā, akvatorijā un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, un to komisiju darbā, kuras veic attiecīgo būvju pieņemšanu ekspluatācijā, kā arī piedalās kontrolē citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos;

2) atbilstoši veikto pārbaužu rezultātiem sniedz atzinumus un attiecīgajiem būvniecības dalībniekiem saistošus norādījumus par normatīvo aktu pārkāpumu novēršanu, ja būves tiek celtas krasta kāpu, ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslā un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.”

25. 44.² pantā:

papildināt pirmās daļas 1.punktu pirms vārda “netraucēti” ar vārdiem “iebraukt vai ieiet un”;

izteikt pirmās daļas 2., 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

“2) aizturēt noteiktā kārtībā vides aizsardzības normatīvo aktu pārkāpējus un, ja nepieciešams (personas noskaidrošanai), nogādāt tos policijas telpās;

3) apskatīt un pārbaudīt vides aizsardzības normatīvo aktu pārkāpēju personisko mantu un transportlīdzekļus, konfiscēt nelikumīgi iegūtos dabas resursus un produkciju, tās ieguves rīkus un citus lietiskos pierādījumus to ieguves, glabāšanas, pārstrādāšanas un realizācijas vietās Vides valsts inspekcijas noteiktajā kārtībā;

4) apturēt vai aizliegt īpaši aizsargājamās dabas teritorijās darbības, kuras neatbilst vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;”;

papildināt pirmo daļu ar 12.punktu šādā redakcijā:

“12) kontrolējot vides aizsardzības prasību ievērošanu būvniecībā, apsekot būvlaukumu un būvi.”

26. Papildināt 47.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Vides valsts inspekcija var iesaistīt vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas kontrolē sabiedriskos vides inspektorus. Vides valsts inspekcija var deleģēt sabiedriskajiem vides inspektoriem tiesības sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem. Sabiedriskajiem vides inspektoriem izvirzāmos kritērijus, viņu darbības reglamentu un apliecības paraugu apstiprina vides ministrs.”

27. Izslēgt 48.pantā vārdu “disciplinārās”.

28. 50.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “kriminālkodeksu” ar vārdu “Krimināllikumu”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “ekoloģisko noziegumu” ar vārdiem “noziedzīgu nodarījumu pret dabas vidi”.

29. Aizstāt 56.panta otrajā daļā vārdu “kodekss” ar vārdu “likums”.

30. Izteikt 63.pantu šādā redakcijā:

“63.pants. Videi nodarītā kaitējuma rezultātā radušos zaudējumu atlīdzināšana

Latvijas Republika atlīdzina citām valstīm videi nodarītā kaitējuma rezultātā radušos zaudējumus saskaņā ar tās noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kā arī to piemērošanas kārtību.

Videi nodarītā kaitējuma rezultātā radušos zaudējumu summu, ja kaitējums nodarīts citas valsts teritorijā un zaudējumi radušies Latvijas videi, ieskaita Latvijas vides aizsardzības fondā.”

31. Pārejas noteikumos:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“1. Likuma 5.¹ un 5.² panta stāšanās spēkā tiks noteikta ar īpašu likumu.”;

papildināt pārejas noteikumus ar 6., 7., 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

“6. Ministru kabinets līdz 2003.gada 30.novembrim izdod 9.panta 13.punktā minētos noteikumus.

7. Likuma 17.3 panta piektā un sestā daļa un 17.4 panta ceturtā daļa stājas spēkā 2005.gada 14.februārī.

8. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.janvārim izdod 9.panta 14.punktā minētos noteikumus.

9. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.jūlijam izdod 9.panta 15.punktā minētos noteikumus.”

32. Papildināt likumu ar atsauci šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 90/313/EEC, 2003/4/EC un 2000/60/EC.”

Likums Saeimā pieņemts 2003. gada 15. maijā.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2003. gada 3. jūnijā