Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā

Izdarīt Bērnu tiesību aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 8., 12.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus “aprūpes un audzināšanas iestāde” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “aprūpes iestāde” (attiecīgā locījumā).

2. 1. pantā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

“2) bez vecāku gādības palicis bērns — bērns, kura vecāki nav zināmi, ir pazuduši vai ilgstošas slimības dēļ nespēj realizēt aizgādību vai kura vecākiem atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības;”;

izslēgt 3., 5., 10. un 12.punktā vārdus “un audzināšana” (attiecīgā locījumā);

aizstāt 17.punktā vārdus “bērna veselības aprūpes, uztura, izglītības, vides” ar vārdiem “bērna aprūpes”;

aizstāt 18.punktā vārdus “veselības aprūpi, izglītību un citas bērna tiesības” ar vārdiem “aprūpi un citas bērna tiesības”.

3. Izslēgt 6.panta otrajā daļā vārdus “un audzināšanu”.

4. 24.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Atbilstoši Civillikuma noteikumiem vecāku pienākums ir rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “vecāku varas” ar vārdiem “aizgādības tiesību”.

5. Izteikt 28.panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

“28.pants. Aprūpes vai aizgādības tiesību atņemšana

(1) Aprūpes vai aizgādības tiesības atņem saskaņā ar Civillikumu un likumu “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”.”

6. Izteikt 33.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja vecākiem ir atņemtas aprūpes tiesības, bērnu aprūpes iestādes vadītājs var atļaut bērnam uzturēties pie vecākiem svētku dienās un brīvdienās, ja bāriņtiesa devusi rakstveida piekrišanu.”

7. Izslēgt 37.panta pirmajā daļā vārdus “un audzināšanas”.

8. Aizstāt 42.panta trešajā daļā vārdus “vecāku varas” ar vārdiem “aprūpes vai aizgādības tiesību”.

9. Izslēgt 45.panta trešajā daļā vārdus “un audzināts” un vārdus “un audzināšanas”.

10. Aizstāt 57.panta pirmajā daļā vārdu “likumpārkāpumu” ar vārdiem “administratīvo pārkāpumu” un skaitli “16” — ar skaitli “14”.

11. 61.pantā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

“2) apstiprina ilgtermiņa valsts politikas projektus bērna tiesību aizsardzības jomā;”;

izslēgt 3.punktā vārdu “starpministriju”.

12. Izteikt 62.pantu šādā redakcijā:

“62.pants. Labklājības ministrijas kompetence

Labklājības ministrija:

1) izstrādā valsts politikas projektus bērna un ģimenes sociālās drošības jomā, tajā skaitā sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu jomā, sociālās palīdzības, sociālās aprūpes, sociālās un profesionālās rehabilitācijas jomā, pusaudžu nodarbinātības jomā, kā arī koordinē šo projektu izpildi un atbild par to;

2) organizē un koordinē sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību atbilstoši valsts programmām un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam;

3) nodrošina valsts pasūtījumu sociālo darbinieku sagatavošanai par valsts budžeta līdzekļiem.”

13. Papildināt likumu ar 62.¹ pantu šādā redakcijā:

“62.¹ pants. Veselības ministrijas kompetence

Veselības ministrija:

1) izstrādā valsts politikas projektus bērnu veselības aprūpes jomā, tajā skaitā medicīniskās rehabilitācijas jomā;

2) organizē un koordinē bērnu veselības aprūpi atbilstoši valsts programmai, likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.”

14. 63.pantā:

izteikt pirmās daļas 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

“2) nodrošina izglītības pieejamību un kvalitāti;

3) sadarbībā ar Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātu izstrādā izglītošanas programmas bērna tiesību aizsardzības jomā;”;

papildināt pirmās daļas 6.punktu pēc vārdiem “Labklājības ministriju” ar vārdiem “un Veselības ministriju”;

izslēgt pirmās daļas 7.punktu;

izslēgt otro daļu.

15. Izslēgt 64.¹ panta trešo daļu.

16. Izteikt 65.pantu šādā redakcijā:

“65.pants. Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās kompetence

Īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās:

1) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Iekšlietu ministriju, Tieslietu ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju un Veselības ministriju, citām valsts un pašvaldību institūcijām un sabiedriskajām organizācijām izstrādā ilgtermiņa valsts politikas projektus bērna tiesību aizsardzības jomā;

2) piedalās sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības politikas projekta izstrādāšanā bērna un ģimenes tiesību jomā;

3) izstrādā ikgadējo valsts programmu bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai;

4) piedalās bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu alternatīvās aprūpes politikas projekta izstrādāšanā;

5) atbilstoši savai kompetencei atbild par valdības apstiprināto programmu īstenošanu;

6) organizē un koordinē normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību bērna tiesību aizsardzības jomā un atbilstoši savai kompetencei izstrādā priekšlikumus par grozījumiem normatīvajos aktos, lai nodrošinātu bērna tiesību aizsardzību;

7) koordinē valsts un pašvaldību institūciju darbību bērna tiesību aizsardzības jomā, uzrauga un analizē bērna tiesību aizsardzības procesa kvalitāti;

8) sadarbībā ar citām valsts un pašvaldību institūcijām sagatavo un reizi gadā sniedz Saeimai un Ministru kabinetam pārskatu par bērnu stāvokli valstī;

9) sadarbojas ar ieinteresētajām ārvalstu institūcijām, kā arī atbilstoši savai kompetencei piedalās starptautisku līgumu projektu izstrādāšanā un slēdz starptautiskus līgumus;

10) sagatavo iesniegšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejā ziņojumu par bērnu stāvokli Latvijā un pasākumiem, kas veikti bērna tiesību nodrošināšanai;

11) uzrauga un metodiski vada bērnu ārpusģimenes aprūpes iestāžu darbu bērna tiesību aizsardzības jomā;

12) uzrauga un metodiski vada bāriņtiesu (pagasttiesu) darbu (izņemot funkcijas, kas noteiktas likuma “Par bāriņtiesām un pagasttiesām” VII un VIII nodaļā);

13) sniedz metodisku palīdzību bērna tiesību aizsardzības speciālistiem pašvaldībās;

14) vada Ministru kabineta izveidoto bērna tiesību aizsardzības komisiju.”

17. Papildināt likumu ar 65.¹ pantu šādā redakcijā:

“65.¹ pants. Valsts bērna tiesību aizsardzības inspektori

(1) Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāta valsts bērna tiesību aizsardzības inspektoru pienākums ir uzraudzīt attiecīgo likumu izpildi noteiktā administratīvajā teritorijā.

(2) Valsts bērna tiesību aizsardzības inspektoram ir tiesības pēc savas iniciatīvas vai sakarā ar sūdzību pārbaudīt jebkuras valsts vai pašvaldības institūcijas, sabiedriskās organizācijas vai citas fiziskās vai juridiskās personas darbību bērna tiesību aizsardzības jautājumos, pieprasīt no minētajām institūcijām, organizācijām un personām informāciju vai paskaidrojumus šajā jomā.

(3) Pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem, inspektors dod ieteikumus pārkāpumu novēršanai un, ja nepieciešams, ierosina, lai attiecīgā institūcija vainīgo amatpersonu sauc pie disciplinārās vai citas likumā noteiktās atbildības.”

18. Izteikt 67.¹ pantu šādā redakcijā:

“67.¹ pants. Statistiskā informācija par bērna tiesību stāvokli

Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās, Labklājības ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija un pašvaldības atbilstoši savai kompetencei sniedz statistisko informāciju par bērna tiesību aizsardzību valstī, par vecākiem, kuriem atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības, un par ģimenēm, kuras kopā ar bērniem izliktas no dzīvokļa, par bērnu adopciju, bērnu nodošanu ārpusģimenes aprūpē, audzinoša un ārstnieciska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem, bērnu saukšanu pie kriminālatbildības, par obligāto izglītības vecumu sasniegušajiem bērniem, kuri neapmeklē izglītības iestādes, un par bērniem, kuri kļuvuši par vardarbības upuriem, un ielas bērniem, kā arī iesniedz attiecīgu kopsavilkumu Centrālajai statistikas pārvaldei. Centrālā statistikas pārvalde reizi gadā apkopo minēto informāciju un iesniedz to īpašu uzdevumu ministram bērnu un ģimenes lietās.”

19. Izslēgt 68.panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdu “audzināšanas” un aizstāt vārdu “mācību” ar vārdu “izglītības”.

20. Aizstāt 70.panta otrajā daļā vārdus “audzināšanas un mācību iestādes” ar vārdiem “izglītības iestādes”.

21. Izslēgt 71.panta pirmajā daļā vārdus “un audzināšanas”.

22. Izslēgt 72.panta pirmajā un trešajā daļā vārdus “un audzināšanas”.

23. Aizstāt 74.panta pirmajā daļā vārdus “likumam “Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā”” ar vārdiem “Patvēruma likumam”.

24. Papildināt pārejas noteikumus ar 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

“8. Šā likuma 65.¹ pants stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

9. Šā likuma 67.¹ panta noteikums par statistiskās informācijas sniegšanu attiecībā uz ielas bērniem stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.”

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.559 “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2003, 6.nr.).

Likums Saeimā pieņemts 2003. gada 15. maijā.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2003. gada 3. jūnijā