Par Latvijas ceļu uz Eiropas Savienību

Latvijas ārlietu ministre Sandra Kalniete saka: “Kā eiropieši mēs jūtamies jau kopš valsts nodibināšanas pēc Pirmā pasaules kara un pat 50 sovjetizācijas gadi nespēja izdzēst eiropeisko garu. Tikai tāpēc mēs spējām īstenot mūsu dziedošo revolūciju un izšķirties par ceļu uz Eiropu.” Tāpēc viņa ir “pilnībā pārliecināta, ka latvieši 20. septembrī referendumā teiks jā”.

Tiem, kuri šaubās, vai tik drīz vajadzētu atteikties no grūti izcīnītās patstāvības, viņa iebilst, sakot, ka alternatīva līdzdalībai ES esot nevis neatkarība, bet izolācija. “Mums ir jāiesaistās kādā lielākā struktūrā. Tas nostiprinās identitāti, neatkarību, politisko ietekmi un ekonomisko attīstību.” Viņa Latviju jaunajā Eiropā redz kā ziemeļvalsti, kurai ir tuvas attiecības ar Centrāleiropu, taču reizē arī kā tiltu starp ES un tādām valstīm kā Krievija, Ukraina vai Gruzija. Viņa aicina ieklausīties mazo ES dalībvalstu apsvērumos par turpmākajām ES struktūrām: “Konventā absolūtais vairākums ir pret atteikšanos no rotējošās prezidentūras un ES prezidenta amata ieviešanas. Ir jāatrod kompromiss un visiem pieņemams risinājums.”

Kalniete priecājas, ka šķelšanās, ko Irākas konflikts atklāja sabiedroto un ES dalībvalstu starpā, šķiet pārvarēta. Esot “tāpat kā ģimenē”, kad partneri “strīdas par otršķirīgām lietām, bet aizmirst par būtisko attiecībās”. Tagad atkal esot jūtama “griba pārvarēt nesaskaņas”. Toreiz viņa nevilcinājās pievienoties ASV pozīcijai. “Mēs zinām, cik bīstami cilvēcei ir totalitārie režīmi,” viņa aizstāvēja valdības rīcību, kurai pašu valstī nebija lielas piekrišanas.

Tagad Latvija uz Kuveitu ir nosūtījusi 36 karavīrus, kur viņus sagatavos akcijām Ziemeļirākā. Tas esot vairāk nekā simbolisks ieguldījums. “Mūsu karavīri jau atrodas Bosnijā, Maķedonijā, Kosovā un Afganistānā un drīz būs arī Irākā. Mēs rīkojamies NATO un ES, bet tagad arī “labprātīgo” alianses vadībā. Tā ir ārkārtēja misija.”

Viņa sevi neredz kā Latvijas turpmākās attīstības spoguli. “Es esmu pagātne. Lai atrastu Latvijas nākotni, jums ir jāstaigā pa Rīgu un jāparaugās uz jaunajiem cilvēkiem, šo starojošo, apņēmīgo jaunatni. Tā nav nostalģiska, tā zina, ka nevarēs iet pa iemītām takām, ka tai sava vieta būs jāatrod pašai. Un visi pētījumi liecina, ka viņi ir eiropieši.”

Pēc “FRANKFURTER RUNDSCHAU”