ATSAUCĒ IETVERT:
Reģionālā reforma pašvaldību vērtējumā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.02.2000., Nr. 32/33 https://www.vestnesis.lv/ta/id/756
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Reģionālā reforma pašvaldību vērtējumā
Visām 586 pašvaldībām tika nosūtītas aptaujas anketas, lai uzzinātu pašvaldību domes (padomes) viedokli par būtiskiem reģionālās reformas jautājumiem - par iespējamajām reģionālo pašvaldību funkcijām, to finansēšanas avotiem un vēlamo reģionālā administratīvā iedalījuma modeli. Līdz informācijas sagatavošanas dienai (10.12.1999.) Pašvaldību lietu pārvaldē atbildes uz aptaujas anketas jautājumiem bija iesniegušas 454 pašvaldības (77% pašvaldību). Vērtējums par nozīmīgākajām reģionālo pašvaldību funkcijām ir šāds:
| - reģiona investīciju programmas | jā - 83%, | nē - 2%; |
| - slimokases, slimnīcas | jā - 80%, | nē - 4%; |
| - profesionālā izglītība | jā - 66%, | nē - 18%; |
| - reģionālās augstskolas | jā - 53%, | nē - 30%; |
| - 1. un 2. šķiras valsts autoceļi | jā - 64%, | nē - 20%; |
| - sabiedriskais transports | jā - 79%, | nē - 6%; |
| - attīstības plānošana | jā - 82%, | nē - 3%; |
| - vispārējās izglītības metodiskā vadība | jā - 70%, | nē - 15%; |
| - vispārējā vidējā izglītība | jā - 36%, | nē - 47%. |
No aptaujas rezultātiem redzam, ka pašvaldību domes (padomes) akceptē piedāvātās reģionālo pašvaldību funkcijas, izņemot vispārējās vidējās izglītības organizēšanas funkciju, ko šobrīd veic vietējās pašvaldības. Būtu jāatturas no minētās funkcijas nodošanas reģionālo pašvaldību kompetencē. Reģionālo augstskolu izveidošanas un uzturēšanas funkcijas decentralizēšanu atbalsta tikai 53% pašvaldību, kas piedalījušās aptaujā. Ierosinām šo funkciju deleģēt reģionālajām pašvaldībām, nevis pilnībā nodot reģionālo pašvaldību kompetencē, kā tas ir paredzēts starpministriju sanāksmes protokolā.
Attiecībā uz priekšlikumiem par reģionālo pašvaldību ieņēmumu bāzes izveidošanu pašvaldības atbalsta aptaujas anketā dotos priekšlikumus. Vērtējums par iespējamajiem reģionālo pašvaldību ienākumu avotiem ir šāds:
| - daļa no naftas produktu akcīzes nodokļa | jā - 76%, | nē - 7%; |
| - valsts budžetā pašlaik ieskaitāmā | ||
| iedzīvotāju ienākumu nodokļa daļa | jā - 76%, | nē - 9%; |
| - uzņēmumu ienākumu nodokļa daļa | jā - 78%, | nē - 5%; |
| - vispārējās valsts dotācijas | jā - 81%, | nē - 3%. |
Piezīme: atbilžu "jā" un "nē" procentu punkti summā nedod 100%, jo atsevišķas pašvaldības, kuras piedalījās aptaujā, neatbildēja uz jautājumiem par reģionālo pašvaldību funkcijām un ieņēmumu bāzi.
Aptaujas rezultāti parāda, ka pašvaldības atbalsta ieceri veidot reģionālās pašvaldības ar stabilu nodokļu ieņēmumu bāzi.
Konsultācijās ar rajonu pašvaldību vadītājiem tika ieteikts arī 8+1 reģionu un 4+1 reģionu modelis, kurā Rīga kā valsts galvaspilsēta veido atsevišķu reģionu. Pašvaldību domju (padomju) viedokļi par vēlamo reģionālā administratīvā iedalījuma modeli ir atšķirīgi:
| - 9 reģionu variantu atbalsta | 136 jeb 30% pašvaldību, |
| - 5 reģionu variantu atbalsta | 171 jeb 37% pašvaldību, |
| - 26 reģionu variantu atbalsta | 35 jeb 8% pašvaldību, |
| - 8+1 reģiona variantu atbalsta | 54 jeb 12% pašvaldību, |
| - 4+1 reģiona variantu atbalsta | 4 jeb 1% pašvaldību, |
| - citi priekšlikumi (5+1, 6+1) | 4 jeb 1% pašvaldību, |
| - neatbalsta nevienu variantu | 50 jeb 11% pašvaldību. |
Pašvaldību aptaujā neviens no administratīvo reģionu modeļiem nav guvis pārliecinošu atbalstu.
Pašvaldību lietu pārvaldes informācija
Materiālu redaktores - "LV" nozares redaktores
Dace Bebre un Aina Rozeniece
: