Par vienotu veselības aprūpes modeli

Veselības ministre Ingrīda Circene:

Foto: A.F.I.

Rīgā kādreiz sāka darboties primārās veselības aprūpes māsu dienests. Patlaban tas pieklusis.

Tā ir tieši tā daļa, kurai pirmkārt vajadzētu strādāt ar aprūpes jautājumiem un izskaidrošanu, slimnieku apsekošanu un uzraudzību - gan primārās veselības aprūpes māsām, gan ģimenes ārstu māsām, gan lauku feldšeriem, kurus tagad sauc par ārstu palīgiem. Domāju, ka mums nepietiek darbinieku un tie paši, kuri palikuši mazapmaksātajā sadaļā - veselības aprūpē -, ir pārslogoti un nespēj to darīt pilnvērtīgi. Ne tādēļ, ka viņi būtu slinki vai ļaunprātīgi, bet gan tādēļ, ka pie ģimenes ārsta nevar būt pierakstīti vairāk par pusotru tūkstoti līdz 1800 pacientiem. (Patlaban daudziem ģimenes ārstiem ir arī 2500 pacientu - “JA”.)

Atgriežamies pie naudas...

...pie darbiniekiem un naudas. Visas medicīnas pamatā ir pieejamība un kvalitāte, un, lai to īstenotu, vajadzīgi darbinieki un resursi. Tas ir jebkurā biznesā, un tieši ar to mums šobrīd ir ievērojamas problēmas, jo valstī trūkst apmēram 1000 ārstu un 4000 māsiņu. Protams, tas ietekmē tos, kuri strādā.

Taču naudas, kā zināms, ir tik, cik tās ir, un nu vairs nav runa par 102 un pat ne 30 miljoniem, bet par nepilniem 12.

Ja mums būtu tik daudz naudas, cik prasījām, algas mediķiem pieliktu no 1. jūlija. Tagad algas palielināsim pakāpeniski, septembrī un oktobrī algu palielinām daļēji, bet novembrī un decembrī pilnā apmērā. Līdztekus 1,2 miljoni tiek kompensējamiem medikamentiem, tā kā arī tas, es domāju, ir ļoti pozitīvi, lai atvieglotu situāciju iedzīvotājiem.

Kas notiek ar Pasaules Bankas projektu un t.s. māsterplānu, kas Audera laikā bija apturēts?

Mēs pie tā strādājam. Otrais posms Pasaules Bankas projektā ir reformas māsterplānā, kuras varētu būt saistītas ar neatliekamo palīdzību. Konkrētāk zināšu, kad būsim to apsprieduši, jo man vispirms jātiekas ar finanšu ministru. Šie kredīti - jebkāda papildu nauda - veselības aprūpē ir ļoti būtiski, taču tik svarīgus jautājumus es viena nevaru lemt.

Cik papildu līdzekļu varētu prasīt konsultatīvais tālrunis?

Tas varētu neprasīt papildu līdzekļus, jo visiem primārās aprūpes ārstiem apmaksā mobilo tālruni. Jautājums ir par organizatorisko pusi. Nevaru pateikt, procentuāli cik, bet zinu ļoti daudzus ģimenes ārstus, kuri uz telefona zvaniem atbild jebkurā laikā. Ja ārsts ir izbraucis, viņš pāradresē zvanu uz cita ģimenes ārsta, māsiņas vai feldšera telefonu. Ja šāda kooperācija notiek piecu vai sešu, vai septiņu ģimenes ārstu starpā, tad varbūt divos mēnešos ir nedēļa, kad viņam jāatbild uz zvaniem kā konsultantam. Ja iesaistām arī vidējo medicīnisko personālu, tad šie divi mēneši var ieilgt līdz četriem. Ja liekas, ka tā varētu būt neatliekamās palīdzības situācija, vai nu mediķis piezvana uz neatliekamās medicīniskās palīdzības staciju, lai nerastos pārpratumi, vai to izdara pacients pats, informējot, ka viņš jau ir sazinājies ar mediķi, kurš viņam ieteicis to darīt.

Vai domājat kaut kā mainīt valsts attiecības ar ārstiem, kuri neslēdz līgumu ar slimokasi, jo viņu pacienti negūst ne kompensējamās zāles, ne citas valsts noteiktās atlaides?

Jebkura veida līgumattiecības nosaka pienākumus un tiesības. Ja cilvēks pierakstās pie privāta ārsta, viņš saprot, ka tās ir naudas attiecības. Ja viņu interesē sadaļa, ko šodien garantē valsts, kaut arī tā ir minimāla, tad viņam jāpierakstās pie slimokasē reģistrēta ģimenes ārsta.

Jautājums tomēr ir - ko darīt, jo no slimokases mēdz aiziet spējīgākie, kuri neapmierināti ar atalgojumu, ko var piedāvāt līgums ar slimokasi...

Vai jūs zināt daudzus valsts darbā strādājošus ārstus, kuri ir apmierināti ar savu atalgojumu? Es ne.

Taču jautājums ir par to, vai netiks mainīti līguma nosacījumi, lai ģimenes ārstiem būtu izdevīgāk slēgt līgumu ar slimokasi?

Pie tā šobrīd strādājam. Darba grupa sanāk vairākas reizes mēnesī, un starplaikā notiek pētījumi, lai nonāktu pie vienota modeļa, kurā no visa būtu paņemts labākais. Protams, tā ir liela problēma, taču es domāju, ka vismaz vēl mēnesis, varbūt divi paies, līdz mēs šo modeli izveidosim.

Tas būs vienots Rīgai un reģioniem?

Neapšaubāmi! Šā gada laikā mums, diskutējot vai strīdoties, vai labprātīgi vienojoties, jānonāk pie vienota modeļa valstī.

Saka jau, ka jauna slota tīri slauka. Ko jums gribētos izslaucīt?

Daudz ko. Ja mēs sakām, ka vajag sakārtot primāro veselības aprūpi, ja neatliekamajai palīdzībai nav mašīnu, jāievieš māsterplāns, kas izmaina visu sistēmu valstī... Es tā varētu turpināt.

Vai cerat, ka jums izdosies to sakārtot?

Jā. Runājot par māsterplānu, es ļoti daudz braucu pa Latviju, un man šķiet, ka tas ir pozitīvi, jo nevaru ieteikt struktūras vai funkciju izmaiņas, ja nezinu, kā iestāde darbojas. Mēs strādājam pie struktūras izmaiņām. Algām jau esam dabūjuši klāt 13 miljonus. Kaut kas notiek...

“JAUNĀ AVĪZE”; pēc L. Kusiņas intervijas “Pacients jau nezvana trīsreiz katru nakti...”