Par valsts mugurkaula stiprināšanu

Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre:

Kas nav kārtībā Latvijas ekonomikā?

Visus šos gadus novārtā ir pamesti vidējie un mazie uzņēmēji. Tā ir mana sena sāpe - savulaik Ministru kabinetā, būdama ekonomikas ministre, esmu mēģinājusi iegūt viņiem līdzekļus. Tolaik apstiprinājām mazo un vidējo uzņēmēju atbalsta programmu. Bija nepieciešams valsts līdzfinansējums lielām programmām, kurās varētu iegūt naudu no ES. Diemžēl neko nedabūjām. Šķiet, šeit atspoguļojas lielākas daļas lēmēju nesapratne par to, kas būtu svarīgi Latvijai. Jā, Latvijai ir nozīmīga viena liela investīcija, kad ienāk megauzņēmums un visa dzīve ris ap šo kompāniju. Bet ko darīsim tad, ja šis ārzemnieks sapratīs, ka, mainoties ekonomiskajai un finanšu situācijai pasaulē, šeit strādāt vairs nav tik izdevīgi, un aizbrauks kaut kur citur?...

Kā savulaik “Kellogg’s”?

Jā. Tieši tāpēc ir jādomā, kā nostiprināt savu asinsriti. Valsts asinsrite un mugurkauls ir mazie un vidējie uzņēmumi. Un tā ir visā pasaulē. Tie rada visvairāk darbavietu. Jācīnās, lai šeit būtu spēcīgs mazo un vidējo uzņēmēju slānis. Tas taču noņem ļoti daudz problēmu no valsts pleciem, arī sociālās.

Vai ar uzņēmējdarbībai piemērotajiem nodokļiem viss ir kārtībā?

Runājot par uzņēmumu ienākuma nodokli, tā sistēma mums ir izveidota pareizi, jo vienu ienākumu divreiz nevar aplikt ar nodokli. Un veids, kā aprēķinam ar nodokli apliekamo ienākumu, ir tāds, kas stimulē attīstīt uzņēmējdarbību. Tiklīdz uzņēmējs iegulda pamatfondu atjaunošanā vai iegādājas jaunus pamatlīdzekļus, vai, palielinot ražošanu, attīsta pakalpojumu jomu, viņam pieaug tieši ar darbu saistītās izmaksas - tās visas jau samazina ar nodokli apliekamo ienākumu. Ja cilvēks pareizi izprot nodokļu sistēmu, viņš zina, ka, paņemot kredītu, lai paplašinātu savu uzņēmējdarbību, viņam ir iespēja prognozēt, kāds nodoklis un cik gados būs jāmaksā, ja vispār būs jāmaksā. Un tie 25, tagad 19% - ja pajautā, kurš uzņēmējs tos maksā, izrādās, tādu nav daudz.

Daudz lielāka nozīme būtu, ja samazinātos pievienotās vērtības nodokļa likme un mainītos nodokļa aprēķins. Bieži vien aprēķinām nodokli, taču uzņēmējam neviens vēl neko nav samaksājis. Bet viņam jau jāiemaksā budžetā PVN. Tas nozīmē, ka uzņēmēji zināmā mērā kreditē valsti. PVN ir viens no sāpju bērniem katram uzņēmējam. Tāpat kā nekustamā īpašuma nodoklis. Likmi samazinājām, bet kas notiek patiesībā? Nelieli uzņēmumi maksā lielāku nodokļa summu, jo... agrāk maksājām no bilances vērtības, vēl papildus aprēķinot un izmantojot dažādus koeficientus, kas samazina šo vērtību, taču patlaban jāmaksā no kadastrālās vērtības, kas bieži vien nav īsti novērtēta. Un, ja to nosaka pēc tirgus vērtības, ļoti bieži tā nesakrīt ar bilances vērtību. Jo bilancē jau neņem vērā, kurā vietā ēka atrodas.

Jūs gribētu, lai PVN nebūtu jāmaksā iepriekš?

Tas būtu godīgāk, ja gribam taisnīgu nodokļu sistēmu. Patlaban ir tā - ja uzņēmējs pārdod produkciju par 100 latiem, viņam jāmaksā PVN 18% - 18 latu, bet viņš naudu no sava partnera vēl nav saņēmis. Mēnesis beidzas, un, ja viņam nav bijis nekādu izmaksu, šie 18 lati valstij ir jāsamaksā - gribi vai negribi. Bet, ja būtu tā, ka uzņēmējam tie jāsamaksā tikai tad, kad partneris ieskaitījis viņa kontā naudu, cilvēks nejustos apvainots.

Vēl mūsu likumos nav iestrādāta nevainības prezumpcija. Tev pasaka, ka esi vainīgs, un ej pēc tam 30 dienu laikā pierādi, ka Valsts ieņēmumu dienests ir kļūdījies, bet tam ir tiesības aizplombēt uzņēmumu, slēgt, sodīt utt. Turklāt ir jāatbild arī par partneri - ja viņš mani krāpis, bet man nav zināšanu, kā to atklāt, jācieš man... Ja jau valstij ir tā sauktais pelēko uzņēmumu reģistrs, kurā ierakstīti aizdomīgie uzņēmumi, tas būtu jāpublisko, sakot: uzņēmēji, esiet uzmanīgi, jo sarakstā iekļautie nav droši! Tad VID dotu signālus uzņēmējiem, kā pareizi un laikus maksāt. Un vēl kas - mums netiek atšķirtas apzinātas kļūdas no vienkāršām neuzmanības kļūdām. Nevajadzētu sodīt cilvēku, ja viņš aritmētiski kļūdījies aprēķinā. Bet šajā gadījumā sods ir tāds pat kā tad, ja cilvēks apzināti veicis nepareizu nodokļu aprēķinu. Turklāt vēl pilnībā nepaļaujamies uz zvērinātajiem revidentiem. Ja vairāk izmantotu viņu pārbaudītos uzņēmumu pārskatus un sniegtos atzinumus un VID vairāk cilvēku mācētu tos pareizi lasīt, viņi jau saprastu, kur ir izlikti sarkanie uzmanības pievēršanas karodziņi, kas paši māj: “Nāciet uz šejieni!” Revidenti māk pareizi uzrakstīt atzinumus, lai tie, kas saprot lietas un finanšu pārskatus, zinātu, kur veikt pārbaudes.

Vai vajadzētu ieviest kādas nodokļu atlaides mazajiem un vidējiem uzņēmumiem?

Uzņēmumu ienākuma nodoklis veido ļoti mazu procentu budžeta kopējā ienākumu daļā. Piemērotais ir it kā pseidosamazinājums. Protams, to var īstenot, tas nav nekas slikts. Bet viena lieta ir, par ko Zaļo un zemnieku savienībā runājām pirms vēlēšanām, - mazajiem un vidējiem uzņēmumiem tas vispār nebūtu jāmaksā, jo viņu nomaksātā daļa ir tikai 20% no kopējiem nodokļa ieņēmumiem, pārējo samaksā lielie. Tas atvieglotu mazajiem un vidējiem visu uzskaiti, arī VID darbu.

Jau tagad jūtam briesmas, jo ir cilvēki, kas nav nodarbināti, tāpēc aug sociālā spriedze, kas nevienai valstij neko labu nav nesusi. Nevaram cerēt tikai uz ES sociālajiem pabalstiem, jo patiesībā pabalstu politika ir pazemojoša, tā neveicina cilvēku vēlēšanos kaut ko darīt, bet sekmē slinkumu un degradēšanos. Līdzekļi jāiegulda infrastruktūras attīstībā, apmācībā, lai cilvēkiem rastos iniciatīva, lai viņi redzētu, ka ir iespējas. Un, ja viņi grib ko darīt, valstij to vajadzētu atbalstīt.

Vai cīņā par ieņēmumu palielināšanu netiek liktas lietā pseidometodes kā kara komunismā - ķert zemniekus, kas ar mežstrādniekiem nav noslēguši līgumus, kamēr miljonu nobēdzinātāji netiek traucēti?

Ja mēs pastiprinātu kontroli uz robežām, nodokļu ieņēmumi ievērojami pieaugtu. Kontrabanda, kas ieplūst Latvijā, ir tā, kas veicina pelēkās ekonomikas attīstību. Līdz ar to rodas nelegālie līdzekļi, ko tālāk var izmantot arī koruptīviem mērķiem. Un vēl - katrai VID nodaļai būtu jāanalizē, kas tās teritorijā notiek. Tur jau cits citu ļoti labi pazīst. Varbūt policisti un VID darbinieki pat zina, kuri nav tīri. Varbūt dažos gadījumos kontrabandists rada darba vietas, kurās tiek inspektoru, policistu vai muitnieku radinieki un tamlīdzīgi. Un, piesedzot šo kontrabandistu, ļauj strādāt pazīstamiem cilvēkiem. Bet - kāda te ir morāle?! Kamēr cilvēki nesapratīs, ka viņi dara sliktu, lai arī sev uz brīdi it kā rada labākas iespējas, jums būs grūti cīnīties ar negācijām. Ir jāmaina mūsu cilvēku domāšana.

“KAPITĀLS”; pēc G. Rozenberga intervijas “Pozitīvā darbaholiķe”