• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimā: NATO Parlamentārās asamblejas prezidents. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.06.2003., Nr. 82 https://www.vestnesis.lv/ta/id/75613

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latgalei ir jābūt plaukstošam reģionam

Vēl šajā numurā

03.06.2003., Nr. 82

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeimā:

NATO Parlamentārās asamblejas prezidents

BEROITERS.JPG (60225 bytes)
Foto: A.F.I.
NATO Parlamentārās asamblejas prezidents Duglass Beroiters

Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre 30.maijā tikās ar NATO Parlamentārās asamblejas prezidentu Duglasu Beroiteru, kurš bija ieradies oficiālā vizītē Latvijā.

Tikšanās laikā pārrunāti NATO paplašināšanās jautājumi.

NATO Parlamentārās asamblejas prezidents D.Beroiters izteica atzinību par Latvijas sasniegto virzībā uz NATO. Savukārt Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre uzsvēra, ka Latvijai iestāšanās NATO ir viens no svarīgākajiem tās ārpolitiskajiem mērķiem. Viņa pauda viedokli, ka NATO nav tikai militāra savienība, jo aizvien lielāku lomu pasaules politikā ieņem cīņa pret terorismu, un šeit būtiska nozīme ir tieši NATO un tās realizētajiem uzdevumiem. Kā svarīgu darbu I.Ūdre atzina arī sabiedrības informēšanu par notiekošo Ziemeļatlantijas aliansē.

Sarunas gaitā puses sprieda arī par Baltkrievijas un Latvijas sadarbības iespējām. I.Ūdre informēja, ka parlamentā ir izveidota Latvijas un Baltkrievijas parlamentu sadarbības grupa. Pārrunāta arī Viļņas desmitnieka valstu loma, veidojot attiecības ar Baltkrieviju. Abas puses bija vienisprātis, ka Baltkrievijas politiskās situācijas uzlabošanā un demokrātijas stiprināšanā vairāk vajadzētu iesaistīt tieši nevalstiskās organizācijas. Puses pārrunāja arī Latvijas veiksmīgo sadarbību ar Gruzijas parlamentu likumdošanas un demokrātisko institūciju veidošanas jautājumos.

D.Beroiters interesējās par Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli saistībā ar Otrā pasaules kara laikā radīto piesārņojumu. Saeimas priekšsēdētāja informēja, ka notiek aktīva sadarbība starp visām Baltijas jūras reģiona valstīm, lai samazinātu un arī likvidētu piesārņojumu Baltijas jūrā. I.Ūdre atzina, ka šā jautājuma risināšanas galvenā problēma ir nepietiekamais finansējums.

Arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Arnolds Laksa un Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere, kā arī abu komisiju pārstāvji 30.maijā tikās ar NATO Parlamentārās asamblejas prezidentu Duglasu Beroiteru un viņa vadītās delegācijas pārstāvjiem.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja mūsu valsts integrāciju Ziemeļatlantijas aliansē un turpmākās sadarbības perspektīvas, kad Latvija būs NATO dalībvalsts. Latvijas parlamentārieši pauda gandarījumu par uzņemšanas protokolu ratifikācijas raito gaitu, akcentējot ASV labvēlīgo un atbalstošo attieksmi šajā procesā.

NATO Parlamentārās asamblejas prezidents augstu novērtēja Latvijas gūtos panākumus, gatavojoties dalībai aliansē. Runājot par NATO attīstības prioritātēm, viņš nosauca trīs virzienus, kuriem būtu jāpievērš īpaša uzmanība, – transatlantiskās saites stiprināšana, attiecību ar Krieviju pilnveidošana un terorisma apkarošana. D.Beroiters pauda bažas par Vācijas, Francijas, Luksemburgas un Beļģijas aizsardzības iniciatīvu, kura, pēc viņa domām, neveicinās Eiropas drošību, bet gan zināmā mērā dublēs NATO.

D.Beroiters arī akcentēja nepieciešamību veicināt Krievijas un NATO Parlamentārās asamblejas kontaktus, lai iesaistītu šo valsti risinājumu meklēšanā, izmantojot parlamentāras sadarbības formas. Viesis interesējās arī par Latvijas viedokli Baltkrievijas jautājumā, norādot, ka Baltkrievija ir vienīgā valsts, kura jebkad izslēgta no asociēto valstu vidus kā nedemokrātiska valsts ar totalitārisma pazīmēm.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs A.Laksa un Ārlietu komisijas priekšsēdētāja I.Vaidere apliecināja, ka Latvija atbalsta eiroatlantiskās saites stiprināšanu un tādu Eiropas drošības un aizsardzības politiku, kas vērsta uz NATO spēju papildināšanu, nevis dublēšanu. “Latvijas nostāja pret centieniem dublēt NATO ir noraidoša arī no finansiālā viedokļa, jo aizsardzības vajadzībām atvēlētie divi procenti no iekšzemes kopprodukta jāizmanto pēc iespējas racionālāk,” sacīja A.Laksa.

Atbildot uz jautājumu par attiecībām ar Krieviju, abu komisiju pārstāvji atzina, ka tās būtu jāturpina attīstīt, taču norādīja arī uz Krievijas puses stereotipa retoriku attiecībā uz Latviju.

NATO asamblejas vadītājs interesējās arī par sabiedrības nostāju NATO integrācijas jautājumā un cerībām, ko tā saista ar aliansi. A.Laksa akcentēja, ka Latvija savu dalību NATO saista ne tikai ar drošības garantijām, bet arī ar ekonomiskās izaugsmes iespējām, jo drošā vidē iespējams piesaistīt investīcijas.

Tikšanās dalībnieki apsprieda arī Irākas pēckara atjaunošanas procesu un tās jomas, kurās Latvija gatava dot savu ieguldījumu.

Ārlietu komisijas priekšsēdētāja I.Vaidere uzsvēra, ka Latvija ir gatava sniegt Irākai palīdzību pēckara periodā ekonomikas veidošanā, ņemot vērā Latvijas pieredzi privatizācijas jautājumos, neatkarīgu banku sistēmas veidošanā un arhīvu pārņemšanas procesā.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!