Lai Latvija pilnvērtīgi integrētos Eiropas Savienības finanšu jomā

Finanšu ministrija un tās padotībā esošās institūcijas aktīvi gatavojas Latvijas iestājai Eiropas Savienībā un pilnvērtīgai mūsu valsts darbībai šajā valstu ūnijā. Pašlaik trīs aktuālākie jautājumi ir muitas informatīvo sistēmu savietojamība ar Eiropas Savienības (ES) muitas sistēmām, Latvijas gatavība ES struktūrfondu apguvei un Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu savietojamība ar ES informācijas sistēmām pievienotās vērtības nodokļa jomā.

Visos trīs virzienos ir paveikts liels darbs, un ir pamats cerēt, ka līdz iestājai ES Latvija finanšu jomā tam būs pilnīgi gatava. Informāciju par Latvijas gatavību darbam ar struktūrfondiem un par Muitas informatīvo sistēmu savietojamību ar Eiropas Savienības muitas sistēmām finanšu ministrs Valdis Dombrovskis ceturtdien, 29.maijā, sniedza Saeimas deputātiem.

1. Latvijas gatavība ES struktūrfondu apguvei

Ministru kabineta (MK) šā gada 18.marta sēdē tika apstiprināts Attīstības plāna projekts kā pamats sarunām ar Eiropas Komisiju. Attīstības plāns ietver informāciju par rīcības stratēģiju un mērķiem ES struktūrfondu izmantošanā, kā arī nosaka no ES struktūrfondiem finansējamās prioritātes un pasākumus. Attīstības plāns 19.martā tika iesniegts Eiropas Komisijai (EK), un ir saņemts pirmais atzinums no EK, kas augstu novērtē Latvijas Attīstības plānu.

Finanšu ministrija kā vadošā institūcija ir izvirzījusi ES struktūrfondu vadības un kontroles sistēmas prasības, kā arī izstrādājusi turpmāk veicamo pasākumu plānu visām iesaistītajām institūcijām – partnerinstitūcijām, starpniekinstitūcijām, kā arī iesaistītajām nozaru institūcijām, kuras nosegs visu vienotā programmdokumenta vadības un ieviešanas ciklu — no projektu iniciēšanas un atbalsta sniegšanas finansiālās palīdzības saņemšanai atbilstošu projektu sagatavošanā līdz pat pilnīgai projektu ieviešanai.

Vienlaikus ar prasību un pasākumu izvirzīšanu vadošā institūcija ir sākusi darbu pie sekundārās likumdošanas sagatavošanas – Ministru kabineta noteikumu projektu par ES struktūrfondu vadības, uzraudzības un kontroles institucionālo sistēmu, kur kā galvenais tiks definēta iesaistīto institūciju atbildība un funkcijas sistēmā. Ministru kabineta noteikumu projektu plānots iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā līdz šā gada 1.jūlijam.

Paralēli notiek mācību pasākumi un semināri visā Latvijā, lai palielinātu reģionos izpratni par struktūrfondiem, veicinātu sadarbību starp reģioniem, sociālo partneru un nevalstisko organizāciju iesaistīšanu, tas ir, lai reģioni būtu iespējami labāk sagatavoti darbam ar ES struktūrfondiem.

2. Muitas informatīvo sistēmu savietojamība ar ES muitas sistēmām

Saskaņā ar ES prasībām muitai ir jānodrošina savietojamība ar divām ES sistēmām – integrētā tarifa vadības sistēmu un elektronisko tranzīta kontroles sistēmu. Tarifa vadības sistēma nozīmē, ka muita precēm, kas tiek pārvietotas pāri ES ārējai robežai, varēs piemērot vienotus ES tarifus. Tranzīta sistēma savukārt nozīmē elektronisku tranzīta kontroli kravām, kuru pārvadāšanai tranzītā tiek formētas muitas deklarācijas. Tranzīta kravu kustība tiks kontrolēta gan tām kravām, kas šķērso ES ārējo robežu un pārvietojas tranzītā uz kādu no ES valstīm, gan kravām, kas pārvietojas ES iekšienē no ES valsts uz valsti.

“Muita dara visu, lai savietojamība ar Eiropas Savienības (ES) muitas sistēmām tiktu nodrošināta,” norāda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Galvenās muitas pārvaldes direktors Mārtiņš Tols.

“Eiropas Komisija arī iepriekš paudusi neapmierinātību par darbu iekavēšanu, kas lielākoties bija atkarīgi no valsts atbalsta un budžeta piešķiršanas. Taču šā gada budžetā muitas sistēmu savietojamībai tika piešķirti 1,3 miljoni, kas pagaidām ir pietiekami, lai sistēmas ieviestu. Cits jautājums ir, vai ārēju apstākļu ietekmē neaizkavēsies procedūras, kurām citās kandidātvalstīs jau sākotnēji bija atvēlēts krietni ilgāks termiņš. Mēs darbu uzsākām apmēram ar gada novēlošanos. Tagad mums darbi ir jāveic ļoti saspringtā režīmā, taču pagaidām tie netiek kavēti, un jau jūlijā plānots Eiropas Komisijas ekspertu monitoringa vizītes laikā parādīt mūsu darba “taustāmākos” rezultātus,” informē muitas direktors.

3. VID informācijas sistēmu savietojamība ar ES informācijas sistēmām pievienotās vērtības nodokļa jomā

VID ir izstrādāta programma Latvijas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) informācijas sistēmas integrēšanai ES sistēmā. Programmā ietvertie pasākumi nosedz visas veicamās izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā, tostarp normatīvo aktu grozījumu veikšanu, izmaiņas PVN administrēšanā, VID darbinieku apmācību un nodokļu maksātāju informēšanu, informācijas sistēmu modificēšanu un izveidi, kā arī nepieciešamās infrastruktūras izveidi un darbināšanas organizēšanu un administratīvās sadarbības pilnveidošanu atbilstoši ES prasībām.

Nodokļu informācijas sistēmu izstrādi paredzēts veikt paralēli divos virzienos:

1) esošo VID informācijas sistēmu modificēšana;

2) ES pievienotās vērtības nodokļa informācijas apmaiņas sistēmas “VIES” izstrāde.

Esošo VID informācijas sistēmu modificēšana ir uzsākta saskaņā ar valsts iepirkumu procedūras rezultātā noslēgto līgumu. Pilnu modifikāciju izstrādi, testēšanu un ieviešanu atbilstoši Programmai paredzēts veikt līdz 2004.gada 31.maijam. Rezultātā tiks nodrošināta informācijas apmaiņai ar citām ES dalībvalstīm nepieciešamo datu ievade, kontrole un uzkrāšana datu bāzēs.

“VIES” sistēmas izstrādi paredzēts veikt divos posmos. Ar PHARE atbalstu – tehniskās dokumentācijas (darbības koncepcijas apraksta, programmatūras prasību specifikāciju un projektējuma) sagatavošanu. Saskaņā ar apstiprināto programmu dokumentācijas izstrāde ir paredzēta līdz 2003.gada 1.septembrim. Sistēmas izstrāde tiks realizēta ar valsts iepirkumu, izmantojot PHARE ietvaros izstrādāto dokumentāciju. Valsts iepirkuma procedūras sagatavošana un veikšana ir plānota līdz 2003.gada 31.decembrim, un sistēmu paredzēts pilnībā izstrādāt un ieviest līdz 2004.gada 1.maijam. Pēc sistēmas ieviešanas būs iespējama informācijas apmaiņa ar citām ES dalībvalstīm.

Finanšu ministrijas preses dienests

Par Latvijas bilanci Eiropas Savienībā

Iestājoties Eiropas Savienībā (ES), Latvijai būs pieejami līdzekļi no ES struktūrfondiem, Kohēzijas fonda, tiešie maksājumi lauksaimniekiem, kā arī vēl citi ES atbalsta līdzekļi. Latvijai kā ES dalībvalstij no pirmās dienas būs jāveic arī iemaksas ES budžetā. Finanšu ministrijas rīcībā esošā informācija un aprēķini liecina, ka Latvijas iemaksas ES budžetā būs vairākkārt mazākas nekā mūsu valstij pieejamie līdzekļi no ES, kas pirmo trīs gadu laikā veidos vairāk nekā miljardu eiro. Trīs gados Latvijas pozitīvā bilance būs 830 miljoni eiro.

Šo informāciju finanšu ministrs Valdis Dombrovskis ceturtdien, 19.maijā, sniedza Saeimas deputātiem.

Lauksaimniecības izdevumos ietilpst arī tiešie maksājumi zemniekiem, kas pirmajos trīs gados būs 56,2 miljoni latu.

Strukturālie pasākumi ir Latvijai pieejamie līdzekļi no struktūrfondiem un no Kohēzijas fonda. Struktūrfondu līdzekļu izmantošanai Latvijas Attīstības plānā paredzēti prioritārie virzieni:

1) līdzsvarotas attīstības veicināšana;

2) uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana;

3) cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana;

4) lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšana;

5) ilgtspējīgas zivsaimniecības attīstības veicināšana;

6) tehniskā palīdzība.

Kopumā no struktūrfondiem 2004.—2006.gadā Latvijai būs pieejami 554,2 miljoni eiro. Latvijas Attīstības plānu ir augstu novērtējuši ES eksperti, un tas ir reāls pamats, gatavojoties struktūrfondu līdzekļu apguvei.

Latvija ir apstiprinājusi gatavību ar iestāšanās brīdi piedalīties ES pašu resursu sistēmā, tas ir, veikt iemaksas ES budžetā.

Prognozētā naudas plūsma maksājumiem starp Latviju un Eiropas Savienību 2004.–2006.gadā

(miljonos eiro, 1999.gada cenās)

Par Latvijas un Igaunijas pieredzi darbā ar Eiropas Savienības struktūrfondiem

Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Gints Freimanis un ministrijas speciālisti piedalījās ikgadējā Baltijas valstu sanāksmē “3 B Meeting” par ES pirmsstrukturālo fondu līdzekļu izmantošanu un gatavošanos darbam ar ES struktūrfondiem. Tikšanās mērķis bija uzzināt kaimiņvalstu pozitīvo pieredzi, ko, iespējams, var izmantot savā darbā arī pārējās valstis.

Kārtējo “3 B Meeting” šogad organizēja Igaunijas Finanšu ministrija, bet, tā kā Lietuvas Finanšu ministrijas pārstāvji uz tikšanos neieradās, notika Igaunijas un Latvijas informācijas apmaiņa.

Sarunas laikā salīdzināta Latvijas un Igaunijas PHARE 2003.gada nacionālās programmas gatavošana – atšķirībā no Latvijas Igaunijā tā tiek gatavota un apstiprināta divās fāzēs. Latvijā visi projekti tiek apstiprināti vienlaikus. Tiek plānots, ka Latvijas PHARE 2003 nacionālā programma būs aptuveni 47 miljoni eiro kā ES finansējums, un tā varētu tikt parakstīta šā gada otrajā pusē.

Latvijas un Igaunijas pārstāvji pārrunāja arī “Transition facility” programmu, kuras uzdevums ir turpināt palīdzēt jaunajām ES dalībvalstīm stiprināt to kapacitāti, ieviešot ES likumdošanu. Ar šo programmu tiks atbalstīti institūciju stiprināšanas un maza mēroga investīciju projekti, kuri nepārklāsies ar struktūrfondu finansētajiem pasākumiem, galvenokārt šādās jomās:

• tieslietas un iekšlietas;

• finanšu kontrole;

• iekšējais tirgus, muita;

• vide;

• veterinārie pakalpojumi, pārtikas drošība;

• administratīvās un kontroles struktūras lauksaimniecībā;

• kodoldrošība;

• statistika;

• valsts pārvaldes stiprināšana.

Šā gada aprīlī no EK tika saņemta informācija, ka Latvijai 2004. — 2006.gadam piešķirti 22 miljoni eiro. Igaunijai atvēlētais ES finansējums — 18 miljoni eiro.

Pārrunāta arī gatavošanās darbam ar struktūrfondiem. Igaunija informēja, ka tiek gatavots likums par struktūrfondiem. Tā pamatuzdevums ir pateikt, kā ES regulā noteiktais izskatīsies un tiks ieviests Igaunijā.

Savukārt Latvijā tiek izstrādāti MK noteikumi par Eiropas Savienības struktūrfondu vadības, uzraudzības un kontroles institucionālo sistēmu. Tie pašlaik izsūtīti iesaistītajām institūcijām komentāriem, Ministru kabinetā tos paredzēts iesniegt jūnijā. Noteikumi nosaka ES struktūrfondu vadības, uzraudzības un kontroles institucionālo sistēmu, tostarp Vienotā programmdokumenta ietvaros finansēto pasākumu ieviešanā iesaistīto institūciju pienākumus, tiesības un atbildību.

Nākamo trīs Baltijas valstu Finanšu ministriju pārstāvju tikšanos organizēs Latvija šā gada augustā.

Par Latvijas reģionu gatavību darbam ar Eiropas Savienības struktūrfondiem

28. un 29.martā Rīgas domē notika starpreģionu seminārs par reģionālās politikas attīstību.

Finanšu ministrija sadarbībā ar DATAR (Francijas Republikas premjerministra tiešā pakļautībā esošu institūciju teritoriālās apsaimniekošanas un reģionālās attīstības veicināšanai) kopš 2002.gada marta PHARE programmas ietvaros realizē sadarbības projektu “Institucionālās un administratīvās kapacitātes stiprināšana reģionālajai attīstībai”.

Šī projekta līguma trešās komponentes ietvaros notikušas vairāku pasākumu sērijas reģionālās kapacitātes stiprināšanā reģionālās politikas ieviešanai.

Tās pirmais cikls sastāvēja no ekspertu vizītēm piecos Latvijas plānošanas reģionos, lai novērtētu Eiropas Savienības strukturālo fondu ieviešanas iespējas, reģionālās attīstības plānu un projektu sagatavošanas stadiju, kā arī apmācības nepieciešamību. 2003.gada februārī un martā notika 18 dienu apmācība divpadsmit pilsētās ar aptuveni 400 dalībniekiem.

Šajā seminārā, kas ir turpinājums iepriekš veiktajām aktivitātēm reģionos, prezentēti visu piecu plānošanas reģionu attīstības plāni to pašreizējā stadijā, kā arī projektu pakete, kas nākotnē varētu pretendēt uz ES strukturālo fondu līdzekļiem.

Savukārt DATAR projekta multinacionālā ekspertu komanda izvērtēja progresu reģionos savas attīstības politikas veidošanā un deva ieteikumus turpmākajam darbam.

Seminārā piedalījās pārstāvji no iesaistītajām ministrijām (Finanšu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Labklājības, Zemkopības, Kultūras u.c.), reģionālajām attīstības aģentūrām, pašvaldībām, mācību iestādēm, nevalstiskajām organizācijām un privātā sektora.

Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Gints Freimanis informēja semināra dalībniekus par Vienotā programmēšanas dokumentā jeb Attīstības plānā paredzētajiem pieciem prioritārajiem virzieniem: līdzsvarotas attīstības veicināšana; uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana; cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana; lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšana; ilgtspējīgas zivsaimniecības attīstības veicināšana.

Semināra galvenā organizatore un animatore, DATAR projekta pirmsiestāšanās padomniece Anna Azāma–Pradēla norādīja uz nepieciešamo sasaisti starp Latvijas stratēģiskajiem dokumentiem – vienoto programmēšanas dokumentu, reģionu attīstības plāniem, kā arī informēja par projekta ietvaros organizēto mācību braucienu mērķiem un programmu.

Semināra laikā notika debates ar atbildīgajiem ministriju pārstāvjiem, reģionu pārstāvjiem un Eiropas Savienības ekspertiem, kā arī tika sniegti praktiski norādījumi projektu sagatavošanai atbilstoši Eiropas Savienības prasībām, kā arī prezentēts reģionu informatīvais portāls.

Semināra noslēgumā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters uzstājās ar runu par reģionālās politikas tendencēm Latvijā, pašreizējās situācijas novērtēšanu, reģionālās attīstības aģentūru un jaunizveidoto plānošanas reģionu attīstības padomju svarīgo lomu reģionālās politikas ieviešanā, kā arī par Eiropas reģionālās attīstības fondu un citiem ES struktūrfondiem.

Par Eiropas Investīciju bankas direktoru padomes sanāksmi

Šodien, 3. jūnijā, finanšu ministrs Valdis Dombrovskis piedalās Eiropas Investīciju bankas (EIB) ikgada direktoru padomes sēdē Luksemburgā. Saskaņā ar ES paplašināšanās līgumu, kas tika parakstīts Atēnās, Eiropas Investīciju banka nolēmusi uzaicināt visu kandidātvalstu finanšu ministrus piedalīties bankas ikgadējā direktoru padomes sanāksmē novērotāju statusā. Paredzams, ka pēc iestāšanās katra kandidātvalsts izvirzīs savu direktoru Eiropas Investīciju bankas padomē. EIB direktoru padome šodien apspriedīs 2002.gada darba rezultātus, finanšu pārskatu, kā arī iespējas paplašināt atbalstāmo prioritāšu loku.

Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas tiks izskatīts, ir “Jaunievedumu iniciatīva 2010”, kura paplašina līdzšinējo EIB aizdošanas prioritāšu loku, kas bija definēts iepriekš, pamatojoties uz 2000.gada Eiropas Padomes Lisabonas sanāksmē definēto stratēģisko ES mērķi turpmākiem desmit gadiem – kļūt par dinamiskāko un konkurētspējīgāko zināšanās balstīto ekonomiku pasaulē.

Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, tirgus attīstības tendences un investoru vajadzības, kā arī politisko dialogu ar Eiropas Komisiju, EIB turpmāk noteiks šādas galvenās jomas aizdevumu izsniegšanā: izglītība un apmācība; pētniecība un attīstība; saistīto telekomunikāciju radīšana un izplatība. “Jaunievedumu iniciatīva 2010” paredz piešķirt EIB aizdevumus ES dalībvalstīm, kandidātvalstīm, kā arī Rietumbalkānu valstīm šo prioritāšu finansēšanai. Uz 2002.gada beigām EIB trīs gadu laikā šajā programmā ir apstiprinājusi jaunievedumu projektus 14,4 miljardu eiro vērtībā (30% — izglītības un apmācības jomā; 32% — zinātnes un pētniecības jomā; 8% — jauninājumu ieviešanai; 30% — saistīto telekomunikāciju attīstības jomā). Papildus tam parakstīti aizdevumu līgumi 10,8 miljardu eiro vērtībā. Kopējo finansējumu jaunievedumu iniciatīvas programmā laikā no 2000. līdz 2010.gadam Eiropas Investīciju banka plāno 50 miljardus eiro.

Kā liecina EIB finanšu pārskats, 2002.gadā banka kopumā izsniegusi aizdevumus par 39,6 miljardiem eiro, no tiem dalībvalstīm – 33,4 miljardus, kandidātvalstīm – 3,6 miljardus, galvenokārt finansējot tādas jomas kā transporta sektora attīstība un apkārtējās vides uzlabošana.

Par Latvijas interesēm Eiropas Savienības Ministru padomes sanāksmē

Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas vakar, 2.jūnijā, devās uz Luksemburgu, lai pārstāvētu Latvijas intereses kārtējā Eiropas Savienības (ES) Ministru padomes sanāksmē ekonomikas un finanšu lietās (ECOFIN).

ECOFIN sanāksmē piedalās visu ES dalībvalstu un kandidātvalstu finanšu ministri, un šajā sanāksmē tiek pieņemti nozīmīgākie ES lēmumi finanšu jomā. ECOFIN sanāksmes notiek reizi mēnesī, un tā ir iespēja ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm, arī Latvijai, izteikt savu pozīciju par plānotajām ES politikām finanšu jomā, ņemot vērā, ka šīs politikas nākotnē tieši skars arī Latviju.

ECOFIN sanāksmes darba kārtībā ir vairāki Latvijai būtiski jautājumi, par kuriem tiks izteikta arī Latvijas pozīcija. Latvijas nostāja sanāksmē izskatāmajos jautājumos ir apstiprināta Ministru kabineta 27.maija sēdē.

Gatavojoties Eiropas Padomei, tiks apspriests tās ziņojums par vispārējām makroekonomiskās politikas vadlīnijām turpmākiem trīs gadiem. Šīs vadlīnijas būs saistošas arī Latvijai pēc iestāšanās ES.

Latvijai saistoša ir arī apspriede par Eiropas Komisijas (EK) pusgada ziņojumu par Finanšu pakalpojumu rīcības plāna izpildi, jo Latvija līdz 2010. gadam ir apņēmusies ieviest likumdošanā šā rīcības plāna ietvaros pieņemto direktīvu prasības. Jāatzīmē, ka dažu šo prasību īstenošana prasa pilnīgi jaunu tiesību aktu izstrādi. Latvijai svarīgs ir arī EK noraidošais paziņojums par obligātajām prasībām auditorfirmām, ko ierosināja ASV Valsts sabiedrību grāmatvedības uzraudzības padome – ES revidentu firmām obligāti reģistrēties šajā padomē. Šādas prasības ievērošana apgrūtinātu to Latvijas zvērinātu revidentu komercsabiedrību darbību, kuras veic revīzijas ASV sabiedrību meitas uzņēmumos.

Sanāksmes laikā tiks pieņemta tā sauktā Nodokļu pakete, kurā ietilpst trīs ES tiesību aktu projekti tiešo nodokļu jomā:

1) EK priekšlikums Padomes direktīvai par ienākumu, kas iegūti kā procentu maksājumi no uzkrājumiem, aplikšanu ar nodokli. Lai gan Latvija ir slēgusi iestāšanās sarunas ES un panākusi sev labvēlīgus nosacījumus un pārejas periodus, iespējams, ka šajā jautājumā būs nepieciešamas papildu konsultācijas par Latvijai labvēlīgāku nosacījumu un pārejas periodu noteikšanu, ieviešot minēto direktīvu;

2) EK priekšlikums Padomes direktīvai par vienotu nodokļu uzlikšanas sistēmu procentu un autoratlīdzību maksājumiem, kuri tiek izmaksāti dažādu dalībvalstu saistīto uzņēmumu starpā. Jāatzīmē, ka 2001. gadā ieturētais nodoklis no direktīvā minētajiem ienākuma veidiem, kas izmaksāti uz ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm, nodrošināja ieņēmumus Latvijas budžetā aptuveni 1,3 miljonu latu apmērā, un tieši šī iemesla dēļ Latvijai būtu nepieciešams pārejas periods vismaz līdz 2015. gadam šīs direktīvas prasību ieviešanai;

3) uzvedības kodekss uzņēmējdarbības aplikšanai ar nodokļiem, ko Latvijas valdība nolēmusi atbalstīt.

Finanšu ministrijas preses dienests