Lai pašu nodokļi veicina pašu labklājību

Piektdien, 30. maijā, notika Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) rīkota konference “Latvija un Eiropas Savienība — nodokļu politika un tautas labklājība”. Konferencē piedalījās LBAS nozaru pārstāvji, kuri noklausījās un debatēja par pieaicināto ekspertu ziņojumiem. Pārsvarā tika runāts par Latvijas nodokļu politiku, mazāk skarta Eiropas Savienības (ES) likumdošana.

Par valdības nodokļu politiku

Pirmais konferencē uzstājās finanšu ministrs Valdis Dombrovskis. Viņš pastāstīja par valdības iecerēm nodokļu politikā, kā arī informēja, kā veicas ar nodokļu iekasēšanu. Gada pirmie četri mēneši ir pabeigti ar vairāk nekā četru miljonu latu fiskālo pārpalikumu, kas, kā atzina ministrs, ir labs rādītājs un lielā mērā saistāms ar nodokļu iekasēšanas uzlabošanos. Neraugoties uz nodokļu likmju samazināšanu, nodokļu ieņēmumi šā gada pirmajos četros mēnešos ir pieauguši vidēji par 10 procentiem, iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumi — par 11%, pievienotās vērtības nodoklis (PVN) — par 14%, akcīzes nodoklis — par 20%, naftas produktiem — pat par 30 procentiem. Pēc Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas datiem, nelegālais tirgus īpatsvars šajā nozarē ir samazinājies četras reizes. V. Dombrovskis uzsvēra, ka valdības prioritātes nodokļu jomā ir aplokšņu algu izskaušana, cīņa ar kontrabandu un izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksas. Pēc Finanšu ministrijas datiem, valstī ir pieaugusi arī vidējā alga par 10,3%, kas, pēc ministra domām, ir saistāms ne tikai ar ekonomikas augšupeju, bet arī ar cīņu pret t.s. aplokšņu algām. Valdība ir apstiprinājusi koncepciju par minimālās algas palielināšanu — septiņu gadu laikā tā tiks palielināta līdz 50% no vidējās algas valstī, kas pēc pašreizējā scenārija būtu pakāpenisks pieaugums līdz 129 latiem. Ar nākamā gada janvāri minimālā alga jau varētu būt 79 lati.

V. Dombrovskis atgādināja, ka šā gada minimālās algas palielinājums no 60 uz 70 latiem ir veikts tieši pēc Finanšu ministrijas ierosinājuma.

Jaunā valdība ir arī veikusi pēdējos gados lielāko nodokļu sloga samazinājumu — sociālās apdrošināšanas iemaksas ir samazinātas no 35% līdz 33%, uzņēmuma ienākuma nodokļa likmes ir samazinātas no 22% līdz 19%. Valdība ir arī atlikusi vairākus nodokļu paaugstinājumus, konkrēti PVN dīzeļdegvielai, cilvēkiem paredzētiem medikamentiem un grāmatām ir atlikts uz gadu. Finanšu ministrija ir izstrādājusi koncepciju, kā attīstīsies nodokļu politika tuvākajos gados. Pamatuzdevums ir stabilu un prognozējamu nodokļu ieņēmumu nodrošināšana un uzņēmējdarbības vides attīstīšana, samazinot nodokļu slogu. Nākamajā gadā plānots samazināt uzņēmuma ienākuma nodokli no 19% uz 15%. Būtiski ir Latvijas nodokļu sistēmu harmonizēt ar Eiropas Savienības nodokļu politiku. Finanšu ministrija ir sagatavojusi grozījumus likumā par nekustamā īpašuma nodokli, kas paredz atcelt iepriekš plānoto nodokļa piemērošanu dzīvojamam fondam. Tas darīts, lai nepalielinātu sociālo spriedzi sabiedrībā. Eiropas Savienība strikti regulē netiešo nodokļu likmes — PVN, akcīzes nodokli, muitas nodokli. Pārējie nodokļi ir katras dalībvalsts ziņā. PVN regulē ES 6. direktīva, kas nosaka nodokļu likmes un apliekamos objektus. Nodokļu likmes drīkst svārstīties no 15 līdz 25%. Tātad Latvijas PVN likme — 18% — jau šo prasību izpilda. Atsevišķām precēm un pakalpojumiem ir piemērojama samazinātā likme 5% līdz 9%. Ir preču grupas, kurām var piemērot 0% likmi. Veikti arī grozījumi likumā par PVN, ar šā gada 1. janvāri stājušās spēkā samazinātās PVN likmes atsevišķām preču grupām, un ar nākamā gada 1. janvāri stāsies spēkā samazinātās PVN likmes humānajiem medikamentiem un grāmatām. Akcīzes nodoklis jau ir saskaņots ar ES prasībām, izņemot akcīzes nodokļa paaugstināšanu dīzeļdegvielai, kas atlikta līdz nākamajam gadam. Akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem tiks ieviests pakāpeniski līdz 2009. gadam. Līdz ar Latvijas iekļaušanos Eiropas tirgū mainīsies arī akcīzes nodokļa administrēšana.

Ar laiku izzudīs Eiropas Savienības iekšējās robežas, konkrēti — Latvijai ar Lietuvu un Igauniju. Aktuāls ir jautājums par muitas gatavību ieviest vienoto tarifu un tranzītprocedūru programmnodrošinājumu, tam no budžeta ir iedalīti 700 000 latu. Ar 2004. gada 1. maiju muitai jābūt gatavai strādāt Eiropas Savienības kopējā tirgū. Attiecībā uz iedzīvotāju ienākumu nodokli ES ir tikai viena prasība — par dividenžu aplikšanu ar iedzīvotāju ienākumu nodokli neatkarīgi no tā, vai tas ir ES rezidentu vai nerezidentu uzņēmums. Finanšu ministrijas sagatavotie priekšlikumi paredzēja ar dividenžu nodokli aplikt arī Latvijas rezidentu uzņēmumus, kas ļautu kompensēt nodokļu likmju starpību — 15% uzņēmuma ienākuma nodoklis un 25% iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Jo, kā atzina V. Dombrovskis, šobrīd ar vienkāršu triku palīdzību fiziskas personas par dividendēm var nomaksāt tikai 15% uzņēmuma ienākuma nodokļa, izvairoties no iedzīvotāju ienākumu nodokļu nomaksas. Diemžēl valdībā ministrijas priekšlikumi tika noraidīti (kā norādīja ministrs, pateicoties aktīvai deputāta Aināra Šlesera un ekonomikas ministra Jura Lujāna pretdarbībai) un pieņemts projekts par dividenžu ienākuma nodokļa atcelšanu nerezidenta uzņēmumiem, kas nozīmē, ka Latvija “dāvinās” ES nodokļu administrācijām katru gadu vairākus simtus tūkstošu latu.

ES dalībvalstis ir konceptuāli vienojušās par energoresursu aplikšanu ar nodokli, tas nozīmē nodokli degvielai, elektrībai. Kā norādīja finanšu ministrs, Latvijai būs nepieciešams pārejas periods šādu nodokļu ieviešanai. Latvijas puse jau gatavo pārejas perioda pieprasījumu, to darot arī pārējās kandidātvalstis.

Nobeigumā ministrs, atsaucoties uz ietekmīgā žurnāla “Forbes” pētījumu, norādīja, ka Latvijā salīdzinājumā ar ES nodokļu slogs ir samērā zems, kas tomēr neapstādinās valdības darbu pie nodokļu sloga samazinājuma.

Pēc ministra uzstāšanās viens no galvenajiem jautājumiem bija par neapliekamā minimuma palielināšanu. V. Dombrovskis atbildēja, ka ir paredzēta neapliekamā minimuma palielināšana, bet vēl notiek diskusijas ar īpašu uzdevumu ministru bērnu un ģimenes lietās Ainaru Baštiku, vai palielināt neapliekamo minimumu vai neapliekamo minimumu par apgādībā esošiem bērniem. V. Dombrovskis atzina, ka pēdējais varētu būt veiksmīgāks risinājums. Uz jautājumu, vai netiek plānota iedzīvotāju ienākumu nodokļa samazināšana, V. Dombrovskis norādīja, ka tas lielā mērā būs atkarīgs no tā, cik veiksmīgi izdosies izskaust aplokšņu algas.

Par progresīvo ienākuma nodokli

Vislielāko zāles viļņošanos izraisīja finanšu ministra teiktais, ka “Jaunais laiks” kā labēja partija neatbalsta progresīvā ienākuma nodokļa ieviešanu. Banku augstskolas lektors Jānis Grasis norādīja, ka progresīvais ienākumu nodoklis ir gan ASV, gan ES dalībvalstīs neatkarīgi no tā, vai pie varas ir labējie vai kreisie. Viņaprāt, Latvijā, ja gribam izvairīties no sociālās spriedzes, arī ir jāievieš šis nodoklis. Uz “LV” jautājumu, vai progresīvā ienākuma nodokļa ieviešanas gadījumā cilvēkiem būs stimuls vairāk strādāt un arī vairāk pelnīt, J. Grasis atzina, ka nodokli nedrīkst pārspīlēt, arī lielajām algām tas nedrīkstētu būt 60%, kā, piemēram, Zviedrijā. Progresīvajam ienākuma nodoklim ir jābūt saprātīgam, lai tas būtiski nepasliktinātu nodokļa maksātāja dzīves līmeni, bet tomēr dotu ienākumus valsts budžetā. Tomēr neatbildēts paliek jautājums, cik tādā gadījumā darba devēji būs motivēti saviem darbiniekiem palielināt algas. Arī firmas “Konsorts” prezidents Uldis Osis norādīja, ka Latvija nākotnē “neizbēgs” no progresīvā ienākuma nodokļa.

Par arodbiedrību viedokli nodokļu politikā

LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns ar gandarījumu atzīmēja, ka Ministru prezidenta izveidotajā darba grupā par pensiju jautājumiem ir iekļauti arī arodbiedrību pārstāvji. LBAS viedoklis ir, ka vispirms būtu jāpaaugstina mazās pensijas un jāpārskata pensiju apjomi, ņemot vērā darba stāžu. E. Baldzēns uzsvēra, ka pensiju kāpumam ir jāapsteidz dzīves dārdzība. Tāpat nodokļu politikai ir jābūt stabilai, efektīvai un sociāli līdzsvarotai, kā uzsvēra arodbiedrību līderis, nedrīkst domāt tikai par nodokļu sloga samazinājumu uzņēmējiem. Valdībai ir jāveicina pilnīgāka nodarbinātība, konkurētspējīga izglītība un labklājības veicināšana. Nodokļu politikai ir jāveicina iedzīvotāju pirktspējas kāpums. E. Baldzēns uzsvēra, ka Latvijā minimālā alga ir zemākā Baltijā, tāpat kā neapliekamais minimums. Nodokļu slogs ir jāpārskata, jo daudzās ģimenēs ienākumi uz vienu strādājošo ir mazāki par iztikas minimumu. LBAS stingri iestājas par neapliekamā minimuma paaugstināšanu, jo tas aizsargātu tieši mazturīgos iedzīvotājus. Tāpat LBAS līderis atgādināja, ka valdībai izmaiņas nodokļu politikā vajadzētu apspriest arī ar arodbiedrībām.

Pašvaldību amatpersonu viedokļi

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis norādīja, ka piekrīt neapliekamā minimuma paaugstināšanai, taču lūdza ņemt vērā, ka katrs neapliekamais lats nozīmē divu miljonu zaudējumu pašvaldības budžetā. Bez tam neapliekamā minimuma palielināšana neskar tādu mazturīgo iedzīvotāju grupu kā pensionāri. A. Jaunsleinis arī teica, ka ar katru gadu pieaug apmaksājamās summas attaisnotajiem izdevumiem, un ierosināja arī hipotekāro kredītu mājokļa iegādei pielīdzināt šiem izdevumiem.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Kreituss izteica savas bažas par to, ka Latvija nebūs spējīga paņemt Eiropas Savienības naudu, jo nespēs atrast obligāto līdzfinansējumu. A. Kreituss norādīja, ka iemaksas no Latvijas budžeta Eiropas Savienības budžetā būs obligātas, taču pretī naudu saņemsim tikai tad, ja pratīsim uzrakstīt projektus naudas apsaimniekošanai un atradīsim līdzfinansējumu. A. Kreituss atzina, ka šādus projektus sagatavot vēl nespēj ne ministrijas, ne Rīgas dome.

Par LBAS konferencē pieņemto rezolūciju

Konferences noslēgumā pieņemtajā rezolūcijā LBAS norāda, ka “ienākuma nodokļa likmes jādiferencē gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 25% visiem ir sevišķi netaisnīga sabiedrības mazākturīgajai daļai”. Rezolūcijā īpaši uzsvērts, ka, palielinot minimālo darba algu, ir jāpalielina neapliekamais minimums ar mērķi sasniegt 50% no algas. LBAS arī aicina Saeimu un Ministru kabinetu saglabāt valsts kontroli un pārraudzību pār monopoluzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem; noteikt lielākus nodokļu atvieglojumus darba devējiem, kuri veic darbinieku pensiju papildu apdrošināšanu par darbu ar riska faktoriem; noteikt nodokļu atvieglojumus darba devējiem, kuri pieņem darbā personas ar īpašām vajadzībām, un uzņēmējiem, kuri nodarbojas ar mecenātismu. Rezolūciju noslēdz LBAS atzinums, ka “valsts tautsaimniecības, finanšu un sociālās politikas vērtējuma nopietns kritērijs ir tas, vai iedzīvotāju reālo ienākumu pieaugums apsteidz dzīves dārdzības kāpumu”.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore