Neviena valsts nav nožēlojusi iestāšanos ES

Pirmdien, 2.jūnijā, bija Itālijas Republikas valsts svētki

Mauricio Lo Re (Maurizio Lo Re), Itālijas vēstnieks, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

— Vēstnieka kungs, reti kura valsts var lepoties ar tik senu un tradīcijām bagātu vēsturi kā Itālija. Taču Itālijas valsts svētki 2. jūnijā saistīti ar jaunāko Itālijas vēsturi — pēc Otrā pasaules kara.

— Jā, Itālijas valsts svētki tiek svinēti 2. jūnijā, jo 1946. gadā šajā dienā Itālijas tauta piedalījās referendumā, lai izvēlētos starp monarhiju un republiku. Vēlētāji nobalsoja par labu republikai, tādējādi vainagojot Risordžimento (Itālijas apvienošanās kustība 19. gadsimtā — J.Ū.) iekarojumus. Tajā pašā dienā notika arī pirmās demokrātiskās vēlēšanas pēc fašistu diktatūras. Tās izbeidza vienu no visnemierīgākajiem posmiem mūsdienu Itālijas vēsturē un atdeva itāļiem dzimteni, kurā pēc fašisma un kara traģēdijas ikviens varēja sevi apliecināt demokrātijas apstākļos. 1946. gada 2. jūnijā dzimusī Itālijas Republika mums ir nacionālas vienotības, brīvības, taisnīguma, cilvēka cieņas un solidaritātes sinonīms. Ik gadu 2. jūnijā Romā notiek bruņoto spēku un civilās aizsardzības vienību parāde, ko sveic liels skatītāju pulks. Tie vienmēr ir lieli tautas svētki. Tautas svinības un godināšanas pasākumi notiek arī citās pilsētās, un tā bija arī šogad.

— Latvijas valstiskums ir daudz jaunāks, taču mūsu valsts svētku diena — 18. novembris — radās jau 1918. gadā. Zīmīgi, ka jau suverēnās Latvijas valsts pastāvēšanas pirmajos gados latvieši saņēma ļoti nozīmīgu Itālijas atbalstu.

— Patiešām, neraugoties uz ģeogrāfisko attālumu, Itāliju un Latviju vieno stipras kultūras saites un ideāli. Itālija bija pirmā valsts, kas atbalstīja Latvijas uzņemšanu Tautu Savienībā, tādējādi paverot ceļu jūsu valsts starptautiskai atzīšanai 1921. gadā.

Pēc Pirmā pasaules kara Itālija bija pabeigusi apvienotas nacionālās valsts veidošanu un uzskatīja Latvijas atbalstīšanu tās neatkarības ausmā par pašsaprotamu lietu. Itālija arī neatzina Latvijas aneksiju un iekļaušanu Padomju Savienībā un pēc Latvijas neatkarības atgūšanas nekavējoties pieņēma attiecīgu deklarāciju, 1991. gada 30. augustā atjaunojot ar Latviju diplomātiskās attiecības. 1992. gadā Rīgā tika atvērta Itālijas vēstniecība, kas bija viena no pirmajām ārvalstu vēstniecībām Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas.

— Taču valstu divpusējās attiecības nosaka arī regulārie ikdienas kontakti gan politikas, gan ekonomikas jomā.

— Mūsu ekonomiskajās attiecībās vērojama pastāvīga izaugsme — to konstatēja arī divpusējas ekonomiskās sadarbības darba grupas pēdējās tikšanās laikā pagājušā gada novembrī Rīgā. Lai nodibinātu kontaktus ar Latvijas uzņēmējiem, jūsu valsti ik gadu apmeklē Itālijas uzņēmēju delegācijas. Šogad Itālijas valdība finansē trīs sadarbības projektus: SIOI projektu, kura ietvaros trīsdesmit Latvijas ierēdņi apgūs Eiropas Savienības (ES) tieslietu principus, Promorona projektu par intelektuālā un tehnoloģiskā īpašuma aizsardzību un Veneto Impresa projektu tehnoloģiju apmaiņas jomā. Ļoti intensīvs ir arī mūsu politiskais dialogs. Itālijas parlamentārieši bieži viesojas Rīgā, nupat maija sākumā pieci Saeimas deputāti no Latvijas un Itālijas parlamentārās sadarbības grupas apmeklēja Romu. Pēdējās sešās nedēļās Rīgu apmeklējis Itālijas aizsardzības ministrs Antonio Martino, satiksmes ministrs Pjetro Lunardi un darba ministrs Roberto Maroni.

— Latvijas ārpolitikā un valsts attīstībā kopumā šis ir ārkārtīgi nozīmīgs laiks, jo esam nonākuši līdz ES un NATO slieksnim. Itālija ir abu šo ietekmīgo starptautisko organizāciju dibinātājvalsts. Kā, jūsuprāt, attīstīsies Latvijas un Itālijas divpusējās attiecības, kad abas valstis būs ES un NATO dalībnieces?

— Agrāk Itālijas un Latvijas attiecības raksturoja galvenokārt divpusējie aspekti. Turpmākajās desmitgadēs tās iespaidos abu valstu dalība ES un NATO. Vērtējot Eiropas kultūras un morālo mantojumu, abām valstīm vajadzēs dot arī savu ieguldījumu Eiropas kopējās mājas veidošanā, lai pasaulē notiekošos procesus uztvertu ar pilnu ticību nākotnei. Aizsardzības ministra Antonio Martino sarunas ar Latvijas augstākajām amatpersonām jau apliecināja mūsu viedokļu saskaņu starptautiskās politikas jautājumos un lika pamatu mūsu divpusējas sadarbības nostiprināšanai aizsardzībā NATO paplašināšanas kontekstā, īpašu uzmanību veltot Itālijas karabinieru spēku palīdzībai Latvijas militāras policijas veidošanā.

— Politiķi dažkārt runā par ES dalībvalstu viedokļu atšķirībām vai niansēm kontinenta ziemeļos un dienvidos. Taču Itālijas atbalsts Latvijai ES un NATO kontekstā bijis visai konsekvents.

— Būdama ES un NATO dibinātājvalsts, Itālija stingri atbalstīja Latvijas vēlmi iestāties šajās organizācijās un darīja to, ne vien draudzības mudināta, bet saprotot Eiropas kontinenta atkalapvienošanās vēsturisko, ekonomisko un sociālo nozīmi. Itālija ar pārliecību atbalstīja NATO atvērto durvju politiku un sniedza lielu ieguldījumu savienības paplašināšanā. Atcerēsimies, ka izšķirošais lēmums NATO galotņu apspriedē Prāgā tika pieņemts, īpaši ņemot vērā NATO galotņu tikšanos Romā, kas iezīmēja arī jaunu sadarbības veidu ar Krieviju. ES garantē nacionālās identitātes un kultūras saglabāšanu un attīstību pasaules mērogā. Neviena nacionāla valsts, liela vai maza, nevar nodrošināt saviem pilsoņiem uzplaukumu, drošību un brīvību vājā un sadrumstalotā Eiropā. Neviena valsts viena pati nevarētu nodrošināt sava kultūras mantojuma uzplaukumu. Mantojuma, kas ir arī Eiropas identitātes neatņemama sastāvdaļa.

— Šogad ES dalībvalstis pieredzēja visai nopietnu savas vienotības pārbaudījumu. Bija dažādi viedokļi par Sadama Huseina režīma atbruņošanas operāciju, kad aktualizējās kopīgas ES ārpolitikas problēma.

— Viedokļu atšķirība attiecībā uz Irāku atspoguļo normālu dialektiku dalībvalstu attiecībās, kad pēc ilgām diskusijām vienmēr tiek atrasts līdzsvara punkts. Katrā ziņā nesenie notikumi pasaulē skaidri parādīja, ka Eiropas Savienībai politikā jāiegūst tikpat liela nozīme un ietekme, kāda tai jau ir ekonomikā un cilvēces vērtību mantojuma jomā. Jau krietnu laiku ES nenozīmē tikai kopīgu ekonomiku, tai ir sava ārējā politika, drošība, tieslietas un iekšlietas. Tagad jāsper vēl viens solis uz priekšu. Eiropas tautas varēs savu viedokli un ideālus pienācīgi pasludināt pasaules mērogā tikai tad, ja apliecinās gribu izveidot arī politisku savienību. Ir jāsaskaņo galvenie kopīgie aspekti, kā tas bija ar eiro, kas izturēja tirgus pārbaudi un apliecināja savu vērtību. Ir jāpastiprina vienotas ārējas politikas un aizsardzības kurss, vispirms izveidojot ES ārlietu ministra posteni. Ir jākonsolidē un jāpaplašina vienota brīvības, drošības un tieslietu telpa. Katra atsevišķa valsts ir pārāk maza, lai ietekmētu notikumus pasaulē. Itālija uzskata, ka Eiropas drošības un aizsardzības spēju konsolidācija, kuras pirmā konkrētā izpausme būs ātrās reaģēšanas spēku izveidošana, ir transatlantisko partnerattiecību neatņemama sastāvdaļa. Šo saišu ietvaros Eiropas aizsardzība varēs efektīvi darboties demokrātijas aizstāvēšanā un cīņā pret terorismu. NATO spēku vadības secība Maķedonijā, kur 31. martā ES sākusi militāro operāciju, ir pirmais konkrētais NATO un Eiropas Savienības sinerģisma piemērs. Tas paver ceļu turpmākai sadarbībai, ieskaitot sadarbību Bosnijā un Hercegovinā. Globāla pretterorisma cīņa padara vēl aktuālāku ES aizsardzības politikas izveidošanas nepieciešamību, kas ļautu papildus NATO iespējām izmantot efektīvu, drošu un darbotiesspējīgu ES potenciālu. Mūsu nākamais izaicinājums ir izveidot darbaspējīgu ES institūciju arhitektūru, pabeidzot starpvaldību konferenci, kurai būs jāapstiprina jaunais konstitucionālais līgums. Ceru, ka tas kļūs par otro Romas līgumu pēc 1957. gada Eiropas Ekonomiskās kopienas dibināšanas līguma.

— Savu valsti Latvijā jūs pārstāvat kopš 2000. gada septembra. Kuri jums šķiet paši nozīmīgākie šā laika notikumi Latvijas dzīvē?

— Iestāšanās ES un NATO līgumu parakstīšana ieies Latvijas vēsturē. Iestāšanās sarunas noritēja manu pilnvaru laikā Latvijā, un es varēju vērot grūto jūsu sagatavošanās procesu. Arī Rīgas dibināšanas astoņsimtgade bija ļoti nozīmīgs notikums. Pēc tam pagājušā gada oktobrī notika Saeimas vēlēšanas, kuru rezultātā radikāli mainījies Saeimas un valdības sastāvs. Šīs vēlēšanas pierādīja Latvijas demokrātijas dzīvotspēju. Rīgā notika arī vairākas starptautiskas konferences, no kurām īpaši gribu minēt NATO kandidātvalstu galotņu tikšanos pagājušā gada jūlijā. Kultūras dzīvē nozīmīgs bija nupat notikušais Eirovīzijas dziesmu festivāls, kas Rīgā sapulcēja ļoti daudz viesu un veicināja Latvijas tēla popularizēšanu pasaulē.

— Kādas ir jūsu subjektīvās izjūtas par Latvijā pavadīto laiku?

— Es uzskatu, ka dzīvot Rīgā ir brīnišķīgi. Kopā ar sievu, kurai arī ļoti patīk Latvija, esmu apceļojis gandrīz visu valsti. Latviešiem piemīt laipnība un atsaucība. Tādējādi ir viegli uzturēt kontaktus ar cilvēkiem visos līmeņos, turklāt šie kontakti ir auglīgi. Vēl viena ļoti interesanta latviešu īpašība ir mīlestība pret mūziku un puķēm. Mans uzdevums ir ļoti saistošs un stimulējošs — veicināt un uzlabot divpusējo attiecību kvalitāti. Bez politiskā dialoga un ekonomisko pasākumu norisēm man kā vēstniekam ļoti daudz darāms, arī lai savstarpēji sekmētu sabiedrības iepazīstināšanu ar mūsu valstīm. Latvija ir ļoti atvērta Itālijas kultūrai. Arvien pieaug to studentu skaits, kuri grib mācīties itāļu valodu, un es viņiem jau esmu nolasījis daudzas lekcijas. Mēs gribam popularizēt Itālijas kultūru visās Latvijas auditorijās, veicināt itāļu grāmatu tulkošanu, rīkot kultūras pasākumus, koncertus, konferences. Es esmu ļoti gandarīts par līdz šim paveikto darbu. Arī tādēļ es Itālijas valsts svētku kontekstā novēlu Latvijai labklājību un uzplaukumu, uzturot ekonomiskas izaugsmes labu tempu. Bet īpaši es novēlu, lai Latvijā augtu apziņa par jūsu valstij doto vēsturisko iespēju — iestāties ES. Neviena no valstīm, kas dažādos laika posmos ir iestājušās Eiropas Savienībā, nav to nožēlojusi. Es novēlu Latvijai pilnīgi integrēties šajā procesā ar pārliecību, ka vislabākā iespēja, kas Latvijai dota vēstures gaitā, lai saglabātu savu nacionālo identitāti, veicinātu ekonomisko attīstību un drošību, ir piedalīšanās Eiropas kopējās mājas veidošanā.

Jānis Ūdris, “LV” ārlietu redaktors