Par Baltijas jūras valstu kultūras mantojumu

Piektdien, 30.maijā, Lietuvā, Klaipēdā, notika Baltijas asamblejas Izglītības, zinātnes un kultūras komitejas un Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvās padomes Kultūras, izglītības un sabiedrības veselības komitejas kopīgi rīkotais seminārs par Baltijas jūras valstu kultūru un tās mantojuma saglabāšanas jautājumiem.

Atklājot semināru, Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvās padomes Kultūras, izglītības un sabiedrības veselības komitejas priekšsēdētājs Fredijs Sarens uzsvēra Eiropas Savienības (ES) paplašināšanas nozīmi un tās vēsturisko lēmumu par desmit jaunu dalībvalstu uzaicināšanu. Viņš atgādināja Lietuvas referenduma pozitīvo rezultātu, kā arī norādīja, ka tikai stipra ES garantē drošību un labklājību nākotnē. Ir saprotamas cilvēku bažas par to, ka globalizācija varētu iznīcināt katras tautas kultūras identitāti, tāpēc tik ļoti svarīgs un nozīmīgs ir darbs, saglabājot un aizsargājot nacionālās kultūras vērtības.

Savukārt Latvijas un Lietuvas delegāciju pārstāvji informēja par aktuālajām problēmām un savu pieredzi nacionālās kultūras vērtību saglabāšanā. Lietuvas Kultūras mantojuma aizsardzības departamenta direktora vietnieks Aļģimants Degutis pastāstīja par Baltijas jūras valstu kultūru, tās veidošanos un saistību ar citu valstu kultūrām, kā arī par paveikto Kuršu kāpas aizsardzībai. A.Degutis norādīja, ka ne tikai dabas postījumi, bet arī cilvēku ļaunprātība un bezatbildība būtiski ietekmējusi kāpas stāvokli. Šajā darbā ir svarīgs arī starptautisko organizāciju atbalsts, kā arī Baltijas jūras valstu sadarbība.

Latvijas Kultūras ministrijas pārstāve Zaiga Sneibe informēja par paveikto etniskās kultūras saglabāšanā un attīstībā. Tieši kultūra veicināja latviešu kā tautas izveidošanos un nostiprināšanos, tieši kultūra ir tas faktors, kas palīdz saglabāt tautas vienotību arī mūsdienās, teica Z.Sneibe. Tika uzsvērta valdības atbalsta nepieciešamība, kā arī vairāku tiesību aktu trūkums, kas kavē aktīvāk un efektīvāk strādāt, lai saglabātu latviešu kultūras mantojumu.

Par pirmo tēmu ar referātiem uzstājās arī Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvās padomes pārstāvji. Viņi pastāstīja par UNESCO konvenciju un ES likumdošanas aktu piemērošanu kultūras mantojuma aizsardzībai, kā arī par cīņu pret nelegālo tirdzniecību ar mākslas priekšmetiem. Kā būtisku aspektu šajā jomā Beniluksa pārstāvji minēja nepieciešamību veidot informatīvās bāzes, kas reģistrētu visas nozagtās vai pazaudētās mākslas vērtības.

Semināra dalībnieki bija vienisprātis, ka kultūras vērtību saglabāšana un aizsardzība orientējama trijos virzienos – kultūras mantojuma pieejamība sabiedrības vajadzībām, kultūras vērtību aizsardzība muzejos, arhīvos, brīvā dabā un citur, kā arī kultūras pieminekļu un ainavas aizsardzība pilsētplānošanas un infrastruktūras attīstības kontekstā.

Baltijas asamblejas Izglītības, zinātnes un kultūras komitejas un Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvās padomes Kultūras, izglītības un sabiedrības veselības komitejas kopīgā semināra dalībnieki pieņēma noslēguma paziņojumu. Tajā ieteikts izveidot darba grupu jūras kultūras mantojuma koncepcijas izstrādei; veicināt UNESCO konvencijas par zemūdens kultūras mantojuma aizsardzību ratifikāciju, kā arī nodrošināt ostu un piejūras kultūras vērtību saglabāšanu. Semināra dalībnieki pauda cerību, ka Klaipēdā apspriestie jautājumi, kā arī semināra dalībnieku kopīgais paziņojums būs labs impulss Baltijas jūras valstu kultūras mantojuma saglabāšanai nākamajām paaudzēm.

Saeimas preses dienests