Arī starp valstīm ir jābūt dialogam un sapratnei

30. – 31.maijā Latvijas Valsts prezidente piedalījās Sanktpēterburgas 300 gadu jubilejas svinībās, 1.jūnijā Zviedrijā — Zviedrijas Sv. Birgitas 700 gades svinībās, bet 2.jūnijā Somijā — konferencē

2.jūnijā Somijā, Helsinkos: Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Somijas Republikas prezidente Tarja Halonena; Vaira Vīķe–Freiberga un Somijas premjerministre Annele Jētenmeke Foto: Juris Krūmiņš — “Latvijas Vēstnesim”

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 2. jūnijā, Helsinkos teica runu konferencē, kas veltīta cīņai pret bērnu prostitūciju Baltijas jūras reģionā .

Konference tiek rīkota sadarbībā ar Somijas valdību, Baltijas jūras valstu padomes, Zviedrijas, Kanādas, ASV atbalstu. Pēc konferences rīkotāju aplēsēm, Baltijas jūras reģionā pašlaik šādu upuru ir ap 700 000, un viņu skaits arvien palielinās. Daudzi no cietušajiem ir nepilngadīgi un ir prostitūcijas, seksa tirdzniecības un bērnu pornogrāfijas upuri, sava veida verdzības upuri. Konference plānota, lai veltītu starptautiskus pūliņus un meklētu risinājumus upuru rehabilitācijas un palīdzības jautājumos, sabiedrības izglītošanai, likumdošanai, kas vēršas pret bērnu tirdzniecību, u.c. Konferences dalībnieki ir Latvijas un Somijas prezidentes, dažādu valstu ministri, speciālisti un nevalstisko organizāciju pārstāvji, tajā skaitā no Latvijas.

Valsts prezidente tikās ar Somijas premjerministri Anneli Jētenmeki, arī uzsverot abu valstu pūliņus noziedzības pret bērnu apkarošanā.

V.Vīķe–Freiberga pateicās Somijai par tās stingro atbalstu jaunās Eiropas veidošanās procesos un ar Somijas premjerministri pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar jauno ES un Krievijas dialogu, Eiropas Savienības (ES) drošības politiku, kā arī Baltijas jūras reģiona un divpusējo attiecību nākotni.

	Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga (otrajā rindā trešā no kreisās) kopā ar citu Eiropas valstu vadītājiem pirms Krievijas–Eiropas Savienības sammita
Imants Freibergs, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Valsts prezidentes padomnieks ārlietu jautājumos Andrejs Pildegovičs un Ukrainas prezidents Leonīds Kučma Sanktpēterburgas svētku laikā Katrīnas pilī; Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Vācijas kanclers Gerhards Šrēders un Eiropas Komisijas prezidents Romano Prodi Krievijas–ES sammita laikā

Abas puses uzsvēra, ka nākotnes Eiropā Eiropas Komisijai jāsaglabā būtiska loma, ir jārod risinājums, kā mazām un lielām valstīm tikt vienādi pārstāvētām ES lēmumu pieņemšanā. Abas puses apmainījās viedokļiem par pēdējām aktualitātēm ES institucionālajās reformās.

Runājot par tikko notikušo ES un Krievijas sammitu Pēterburgā, kur piedalījās gan V.Vīķe–Freiberga, gan A.Jētenmeki, Latvijas prezidente uzsvēra tā simbolisko nozīmi, veidojot ES un Krievijas jauno dialogu, un to, ka šobrīd arī kandidātvalstu attiecības ar Krieviju ietilpst kopējā ES un Krievijas dialogā. Runājot par ES un Krievijas vīzu režīma debatēm, Valsts prezidente pateicās Somijai par izpratni un atbalstu jautājumā par to, ka pirms sarunām par vīzu režīma atvieglojumiem Krievijai ir jāratificē robežlīgums ar Latviju un Igauniju, kā arī jāstrādā pie robežprocedūru nostiprināšanas.

Abas puses uzsvēra, ka Baltijas jūras reģionam šodienas Eiropā ir dinamiskas attīstības iespējas un liela nozīme būs tam, vai izdosies ap Baltijas jūru esošajām valstīm veicināt draudzīgas vides attīstību. Gan V.Vīķe–Freiberga, gan A.Jētenmeki uzsvēra, ka ir jāpanāk vairāki būtiski lēmumi jaunajā Eiropā par Baltijas jūras valstu vides tīrību, kas veicinātu gan ekonomisko uzplaukumu, gan tūrisma un citu nozaru attīstību.

Runājot par divpusējam attiecībām, prezidente skaidroja tās šaubas, kas ir Latvijas sabiedrībā par iespējamās “Baltic Pulp” celulozes rūpnīcas iespējamiem vides tīrības apdraudējumiem, kas var nodarīt kaitējumu Latvijas dzeramajam ūdenim.

Prezidente uzsvēra, ka Latvijai būtu jāpalielina eksports uz Somiju, lai līdzsvarotu abu valstu eksporta un importa attiecības, atzīmējot, ka Somija ir viens no lielākajiem un svarīgākajiem investoriem Latvijā.

Vaira Vīķe–Freiberga Helsinkos tikās arī ar Somijas prezidenti Tarju Halonenu. Sarunā galvenā uzmanība veltīta jaunās Eiropas reformu jautājumiem un sabiedrības noskaņojumam par jaunās Eiropas nākotni. Valsts prezidente, stāstot par to, kā Latvija gatavojas dalībai Eiropas Savienībā un šā gada septembrī gaidāmajam referendumam, uzaicināja Somijas prezidenti apmeklēt Latviju un stāstīt Latvijas cilvēkiem par to, kādiem procesiem cauri gājusi Somija pēc iestāšanās ES un ko Somijas sabiedrībai ir devusi ES. Somijas prezidente ar gandarījumu atsaucās uz Latvijas prezidentes ielūgumu un sacīja, ka “Baltijas valstis Somijai ir mīļas”, tās ir neatņemama un nepieciešama Eiropas sastāvdaļa, tāpēc viņa pauda cerību, ka Latvijas cilvēki rudenī vēlēsies teikt “jā” par savas valsts dalību ES. Somijas prezidente ar prieku piekrita stāstīt par Somijas pieredzi, tajā skaitā par Somijas politiku pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumos.

Abas puses bija vienisprātis, ka uz jaunās Eiropas nākotni ir jāraugās ne tikai filozofiski, redzot apvienoto Eiropu kā iespēju dzēst pagātnē radušās dalījuma līnijas, bet arī pragmatiski, meklējot labākos sadarbības risinājumus starp ES dalībvalstīm. V.Vīķe–Freiberga un T.Halonena runāja par iespējām nostiprināt eiropeiskās demokrātijas vērtības jaunās Eiropas telpā, kā būtisku elementu minot izglītības sistēmas elastību un šīs sistēmas piemērošanos jaunā laika prasībām. Abas prezidentes runāja par to, ka šodienas Eiropā studentu savstarpējie kontakti ir bagātinājums valstīm un iespēja nostiprināt tās saites un tās vērtības, kas vieno Eiropas demokrātijas.

Prezidentes arī apmainījās viedokļiem par tikko kopā pavadīto laiku ES un Krievijas sammitā Sanktpēterburgā 31.maijā. Latvijas un Somijas prezidentes bija vienisprātis, ka ES un Krievijas dialogā ir jābūt arī jautājumam par Krievijas un Igaunijas, Krievijas un Latvijas robežlīgumu ratifikāciju.

Abas puses arī apspriedās par Baltijas jūras reģiona nākotni un ekonomiskās izaugsmes iespējām. T.Halonena uzsvēra, ka Somijas princips ES arī turpmāk būs tāds, ka vienlīdzībai starp dalībvalstīm ir nopietna loma un šajā jautājumā nedrīkstētu pieļaut kompromisu.

Valsts prezidenta preses dienests

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, uzrunājot konferences dalībniekus

Uzruna konferencē Helsinkos 2003. gada 2. jūnijā par bērnu tirdzniecības – mūsdienu verdzības – izbeigšanu

Vēstnieces kundze! Premjerministres kundze! Ekselences! Dāmas un kungi!

Es esmu pagodināta, ka varu uzrunāt tik izcilu auditoriju – likumdevējus, valdību amatpersonas, diplomātus un augsta līmeņa profesionāļus, kas nodarbojas ar problēmu, kas ir ļoti aktuāla un satraucoša Baltijas jūras reģionā, — bērnu tirdzniecību. Es sirsnīgi pateicos vēstniecei Makelvinai Hanterei par iniciatīvu sarīkot šo svarīgo konferenci, kā arī Somijas Ārlietu ministrijai un Kanādas un Zviedrijas vēstniecībām.

Tā kā bērnu tirdzniecība pati pēc savas dabas ir slepena darbība un norit pagrīdē, oficiālie statistikas dati atspoguļo tikai nelielu daļu no tās patiesajiem apmēriem. Bērnu tirdzniecība ir ļoti izdevīga labi organizētām noziedznieku grupām, kas nodarbojas ar šo mūsdienu vergu tirdzniecības veidu. Lielākajā daļā gadījumu bērnus pērk, pārdod un aizved projām no viņu dzimtenes ar vienu īpašu nolūku, un tas ir – apmierināt pedofilu seksuālās tieksmes valstīs, uz kurām aizved bērnus.

Baltijas jūras reģiona valstis, kur labklājības līmenis ir relatīvi zemāks, — Krievija, Igaunija, Latvija un Lietuva, kā arī Baltkrievija un Ukraina tālāk iekšzemē – tiek uzskatītas par bērnu tirdzniecības piegādes un tranzīta punktiem, no kurienes bērnus nogādā uz reģiona bagātākajām valstīm, īpaši uz Vāciju, Zviedriju, Dāniju un Nīderlandi, kas ir tālāk uz rietumiem.

Viens no bērnu tirdzniecības veidiem dažreiz notiek pilnībā atbilstoši likumam caur bērnu adopciju. Lielākajā daļā gadījumu bērni, ja tos adoptē mīloša ģimene citā valstī, iegūst daudz vairāk, nekā dzīvojot bērnu vai bāreņu namā savā valstī, bet ir gadījumi, kad adopcija ir līdzeklis slepenai bērnu seksuālajai izmantošanai un tirdzniecībai ar bērniem. Bērnu adopcija no Viduseiropas un Austrumeiropas, ko Rietumeiropas valstīs veic ģimenes, kurās ir iespējama vardarbība pret bērniem, ir viena no jomām, kam šo valstu sabiedriskajām un tiesībsargājošām iestādēm jāpievērš īpaša uzmanība.

Dažos pēdējos gados pedofili plaši izmanto internetu, lai nodibinātu kontaktus ar bērniem no Viduseiropas un Austrumeiropas. Piemēram, Zviedrijā divi pedofili piedāvāja jāšanas nodarbības veselīgā lauku vidē

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga svētku laikā pie Ziemas pils, sekojot demonstrācijām; Krievijas caru greznā Pēterhofa svētku rotā Foto: Juris Krūmiņš — “Latvijas Vēstnesim”
	Foto: Juris Krūmiņš — “Latvijas Vēstnesim” Svētās Birgitas 700 gades svinībās Vadstenā, Zviedrijā: Imants Freibergs un Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga; Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs (pa kreisi) un karaliene Silvija (centrā)

zēniem pusaudžiem no bijušajām padomju bloka valstīm. Kā vēlāk izrādījās, tā bija tikai viena daļa no viņu piedāvājuma.

Internetu ļoti plaši izmanto arī tirdzniecībai ar bērnu pornogrāfiju. Lielākajā daļā gadījumu bērnus seksuāli izmanto viņu pašu valstī, bet nofilmētos pornogrāfiskos materiālus eksportē elektroniskā veidā. Lai efektīvi cīnītos pret šo viltīgo kibernētikas noziegumu formu, ir nepārtraukti jāuzlabo noziegumu atklāšanas un iefiltrēšanās metodes, kā arī ciešāk jāsadarbojas mūsu valstu policijas spēkiem.

1999. gadā Latvijas tiesībsargājošām iestādēm izdevās izformēt pedofilu grupu Latvijā, kas specializējās zēnu pusaudžu pornogrāfisku attēlu un filmu eksportēšanā ar interneta palīdzību. Starp noziedznieku grupas organizatoriem bija agrākie PSRS Drošības komitejas aģenti, kuri bija specializējušies cilvēku filmēšanā kompromitējošās situācijās padomju ēras laikā šantažēšanas nolūkos.

Citos labi dokumentētos bērnu seksuālās izmantošanas gadījumos pedofili no bagātākajām valstīm, kur ir šāds pieprasījums, ceļo uz nabadzīgākām valstīm, kas apmierina šādu pieprasījumu, un iesaistās seksuālās darbībās ar bērniem prostitūtām. Šeit atkal organizētas noziedznieku grupas izmanto internetu, lai piesaistītu iespējamos klientus no Baltijas valstīm un Krievijas īsām seksuālām “eskapadēm”.

Dāmas un kungi!

Šodien bērnu pornogrāfija ir kļuvusi par ļoti ienesīgu starptautisku biznesu. Lai būtu iespējams ievērojamā mērā ierobežot bērnu seksuālo izmantošanu un tirdzniecību, ir jāveic nopietns darbs starptautiskajā līmenī, vēršoties gan pret piegādātājiem, gan pieprasītājiem abos ķēdes galos.

Piegādātāju ķēdes galā ir vairākas bērnu grupas, kuras pakļautas lielam riskam kļūt par seksuālās izmantošanas un bērnu tirdzniecības upuriem. Vislielākās briesmas tikt ļaunprātīgi izmantotiem daudzās valstīs, tai skaitā Latvijā, draud bērniem, kas nāk no emocionāli nelīdzsvarotām ģimenēm, kur pārmērīgi tiek lietots alkohols un narkotikas un kur vecāki pienācīgi nerūpējas par saviem bērniem. Šādiem bērniem bieži trūkst mīlestības un nepieciešamā emocionālā atbalsta, kā rezultātā viņiem ir zema pašcieņa un viņi ir neaizsargāti pret pieaugušo vilinošajiem piedāvājumiem.Ļoti bieži šādas emocionāli nelīdzsvarotas ģimenes ir arī trūcīgas, kas ir papildu riska faktors. Bērni, kas dzīvo šādās ģimenēs, parasti ir slikti apgādāti un nav pietiekami paēduši, kā arī ir mazizglītoti un tādējādi ir daudz neaizsargātāki pret pedofilu vilinošajiem piedāvājumiem.

Turklāt bērni, kas dzīvo nelabvēlīgās un nabadzīgās ģimenēs, iespējams, jau ir cietuši no savas ģimenes locekļu vai vecāko bērnu seksuālās uzmākšanās. Bērnu ļaunprātīga izmantošana ģimenē ir nopietna problēma daudzās valstīs, tai skaitā daļā Āzijas valstu. Daudzos gadījumos bērnu prostitūcija notiek ar upura vecāku līdzdalību. Visekstrēmākajos gadījumos bērns burtiski tiek pārdots un aizsūtīts projām kopā ar saviem pāridarītājiem.

Pētījumi parāda, ka bērni, kas ir bijuši vardarbības upuri, biežāk piekopj vardarbību pret citiem, kad kļūst pieauguši, tādējādi nemitīgi turpinot vardarbības ciklu.

Paturot prātā šos faktorus, mēs varam censties novērst vardarbību, darbojoties dažādos līmeņos: sākot ar starptautiskām organizācijām un turpinot ar organizācijām valstī, municipalitātēs, mikrorajonos, skolās, kā arī nevalstiskām organizācijām. Tas ietver nelabvēlīgo ģimeņu uzraudzību un sociālā atbalsta sniegšanu šīm ģimenēm, kā arī morālo vērtību uzsvēršanu un sabiedrības apziņas lomas palielināšanu katrā apdzīvotā vietā. Nepieciešams skolās izglītot bērnus par viņu tiesībām un radīt lielāku kopības garu kaimiņu starpā.

Viens no nozieguma novēršanas aspektiem ir atturēt no nozieguma izdarīšanas ar bailēm no soda, un viens no aspektiem, kas saistīts ar bailēm no soda, ir tādu likumu pieņemšana un īstenošana, kas paredz bargus sodus par bērnu ļaunprātīgu izmantošanu un tirdzniecību. Likums par bērnu tiesību aizsardzību Latvijā paredz sodu par bērnu ļaunprātīgu izmantošanu un nerūpēšanos par bērniem un uzliek par pienākumu visiem pieaugušajiem, kam ir aizdomas par bērnu ļaunprātīgu izmantošanu, ziņot par to policijai vai bāriņtiesai. Latvijas Krimināllikums paredz maksimālo sodu līdz 15 gadiem, ko var piemērot tiem, kas pakļauj bērnus vardarbībai, seksuālai izmantošanai un tirdzniecībai.

Saskaņā ar šiem likumiem 2002. un 2003.gadā Latvijā ir ierosinātas 10 krimināllietas par 17 bērnu vai nepilngadīgo seksuālo izmantošanu. Tomēr, pēc Latvijas Kriminoloģisko pētījumu centra direktora Andreja Vilka domām, seksuāli izmantoto bērnu skaits, iespējams, ir daudz lielāks. Dr. Vilks uzskata, ka viena piektā vai ceturtā daļa no tiem, kas ir iesaistīti prostitūcijā Latvijā vai ārzemēs, ir nepilngadīgie un ka apmēram 150 nepilngadīgie katru gadu tik aizvesti no Latvijas uz ārzemēm seksuālai izmantošanai. Dr. Vilks apgalvo, ka maksimālā soda palielināšana līdz 15 gadiem vienkārši ir likusi noziedzniekiem izmantot slepenākas un rafinētākas bērnu tirdzniecības metodes.

Kas attiecas uz pieprasījumu – otrā ķēdes galā, es uzskatu, ir jāveic vairāk pētījumu, lai noskaidrotu, kāpēc pārtikušas, atvērtas, augsti izglītotas un demokrātiskas sabiedrības Rietumos producē tik lielu pedofilu skaitu. Kas ir tas faktors cilvēku audzināšanā Eiropā un Ziemeļamerikā, kas rada tik lielu pieprasījumu pēc pornogrāfijas un bērniem kā seksa objektiem?

Galvenais cēlonis pornogrāfiskās industrijas straujajai attīstībai un sieviešu un bērnu pārdošanai no Austrumeiropas uz Rietumeiropu ir augstais pieprasījums. Es uzskatu, ka galu galā tas ir patērētājs, kas rada pieprasījumu, un noziedznieku grupas, kas to apmierina, nes vislielāko atbildību par šo problēmu.

Jebkuros centienos samazināt bērnu tirdzniecības apjomu ir jāpievērš ļoti liela uzmanība pieprasījuma samazināšanai, un tas ir jādara, ne tikai iedvešot bailes no soda par nozieguma izdarīšanu, bet jāizmanto arī citi līdzekļi, kurus šī konference mums palīdzēs atrast.

Dāmas un kungi!

Līdz laikam, kad ievērojami tiks samazināta bērnu seksuālā izmantošana un tirdzniecība, reizē ar noziegumu izdarītāju sodīšanu ir jāīsteno terapijas programmas tiem, kas krituši par upuri bērnu ļaunprātīgai izmantošanai. Pašreiz Latvijas valdība finansē rehabilitācijas programmas bērniem, kas cietuši no vardarbības, kā arī finansē psihologu — psihoterapeitu izglītošanu.

Ilgākā laika posmā jāpanāk, lai policijas iecirkņos būtu vismaz viens policists, kas ir apmācīts, lai nodarbotos ar vardarbības gadījumiem, ieskaitot vardarbību pret bērniem. Mums tagad Latvijā ir iespējams izjautāt pret bērniem vērstas vardarbības upurus, ierakstot viņu liecības videolentē, kas aiztupa viņiem atkārtotu konfrontāciju ar pāridarītājiem.

Ir saprotams, ka vēl daudz jādara ne tikai Latvijā, bet visās šī reģiona valstīs. Tomēr es esmu pārliecināta, ka, rīkojot tādas konferences kā šī, mums izdosies pavirzīties uz priekšu, liekot sabiedrībai apzināties šīs problēmas nopietnību, un atrast reālus risinājumus, lai samazinātu bērnu izmantošanu un tirdzniecību. Es novēlu visiem patīkamu un rezultatīvu darbu šajā konferencē.

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas