Vakar, 3. jūnijā, Ministru kabineta sēdē

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā transportlīdzekli nogādā policijas iestādē pārbaudei, glabā un atdod īpašniekam, kā arī transportlīdzekļa pārbaudes veikšanas termiņi”, kuri nosaka kārtību, kādā transportlīdzekli nogādā policijas iestādē pārbaudei, glabā un atdod īpašniekam, kā arī transportlīdzekļa pārbaudes veikšanas termiņus.

Noteikts, ka noteikumi attiecas uz šādiem gadījumiem, kad transportlīdzeklis tiek nogādāts policijas iestādē pārbaudei: ir izsludināta transportlīdzekļa meklēšana; ir pamats domāt, ka nelikumīgi nomainīti vai viltoti transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti, valsts reģistrācijas numura zīmes vai transportlīdzekļa agregātu numuri; nav transportlīdzekļa reģistrāciju vai īpašuma tiesības apliecinoša dokumenta un citādi nav iespējams konstatēt transportlīdzekļa lietošanas likumību.

Policijas darbinieks pēc transportlīdzekļa apturēšanas pieņem lēmumu to nogādāt policijas iestādē pārbaudei, veic transportlīdzekļa apskati un sastāda transportlīdzekļa apskates aktu divos eksemplāros. Vienu akta eksemplāru izsniedz personai, kura ir vadījusi attiecīgo transportlīdzekli.

Lai veiktu transportlīdzekļa pārbaudi, policijas iestādē to nogādā: transportlīdzekļa vadītājs policijas darbinieka pavadībā; policijas darbinieks; ar specializētu autoevakuatoru.

Transportlīdzekli pārbaudei nogādā tajā policijas iestādē, kuras teritorijā transportlīdzeklis ir apturēts vai kuras darbinieks ir pieņēmis lēmumu veikt pārbaudi.

Policijas iestāde, kurā transportlīdzeklis ir nogādāts, 24 stundu laikā veic sākotnējo pārbaudi un pieņem lēmumu: atdot transportlīdzekli īpašniekam vai tā pārstāvim, kurš uzrāda notāra vai pagasttiesas apliecinātu pilnvaru; uz pārbaudes veikšanas laiku transportlīdzekli nodot glabāšanā apsargājamā teritorijā.

Ja ir pieņemts lēmums par transportlīdzekļa nodošanu glabāšanā apsargājamā teritorijā, pārbaudi veic 30 dienu laikā pēc tā pieņemšanas. Izņēmuma gadījumos, ja nepieciešams saņemt no ārvalstīm ziņas vai ekspertīzes atzinumu par transportlīdzekļa agregātiem, detaļām vai atslēgām, pārbaudes veikšanas termiņš var būt garāks, taču tas nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus.

Transportlīdzekli pēc pārbaudes pabeigšanas atdod īpašniekam vai tā pilnvarotajam pārstāvim. Paziņojumu par transportlīdzekļa atdošanu policijas iestāde nekavējoties (ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc pārbaudes pabeigšanas) pa pastu nosūta īpašniekam vai tā pilnvarotajam pārstāvim. Uzskatāms, ka paziņojums ir saņemts septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā.

Transportlīdzekļa īpašniekam vai tā pilnvarotajam pārstāvim ir pienākums saņemt transportlīdzekli piecu darbdienu laikā pēc šajos noteikumos minētā paziņojuma saņemšanas. Ja īpašnieks vai tā pilnvarotais pārstāvis apgalvo, ka pastā nodoto paziņojumu viņš nav saņēmis, viņam šis apgalvojums jāpamato, norādot ticamus iemeslus. Ja bez attaisnojoša iemesla attiecīgajā termiņā transportlīdzeklis nav saņemts, pēc šī termiņa beigām izdevumus par glabāšanu sedz transportlīdzekļa īpašnieks.

Atdodot transportlīdzekli, policijas darbinieks sastāda nodošanas un pieņemšanas aktu divos eksemplāros. Aktā norāda ziņas par transportlīdzekļa tehnisko stāvokli tā nodošanas brīdī. Vienu akta eksemplāru pievieno pārbaudes lietai, bet otru eksemplāru atdod transportlīdzekļa īpašniekam vai tā pilnvarotajam pārstāvim.

Izdevumus, kas saistīti ar transportlīdzekļa nogādāšanu policijas iestādē, tā pārbaudi un glabāšanu, sedz no Valsts policijai piešķirtajiem valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kuri paredzēti šiem mērķiem.

Akceptēts likumprojektu “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā”.

Tiesnesi var saukt pie disciplinārās atbildības tikai tajos gadījumos, kas noteikti Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 1.panta 1.daļā. Tomēr šis uzskaitījums nav visaptverošs. Pašreizējā situācijā Tiesnešu disciplinārkolēģijai ir jāizskata ierosinātā disciplinārlieta viena mēneša laikā no dienas, kad tā saņemta disciplinārkolēģijā. Problēmas ar termiņa ievērošanu rodas tajā gadījumā, ja tiesnesim, par kuru ierosināta disciplinārlieta, ir pārejoša darba nespēja vai viņš ir atvaļinājumā, jo nav noteikts, ka šajos gadījumos disciplinārlietas izskatīšanas termiņš tiktu pagarināts.

Likumprojektā ir paplašināts un precizēts to gadījumu skaits, kuriem iestājoties var saukt tiesnesi pie disciplinārās atbildības, kā arī noteikts ievēlētās Tiesnešu disciplinārkolēģijas pilnvaru termiņš un disciplinārlietu izskatīšanas termiņš.

Akceptēts rīkojums “Grozījums Ministru kabineta 2002.gada 9.decembra rīkojumā Nr.674 “Par Ministru kabineta Apbalvošanas padomi””.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 9.decembra rīkojumu Nr.674 “Par Ministru kabineta Apbalvošanas padomi” Apbalvošanas padomes sastāvā ir pieci locekļi.

Ņemot vērā to, ka Ministru prezidenta padomnieks P.Viņķelis ir atstājis amatu, kā arī lai nodrošinātu pilnvērtīgu Apbalvošanas padomes darbu, par Apbalvošanas padomes locekli apstiprināta Ministru prezidenta padomniece Brigita Puriņa.

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā Aizsardzības ministrija sedz izdevumus par profesionālā dienesta karavīriem sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem”, kuri nosaka kārtību, kādā Aizsardzības ministrija sedz izdevumus par profesionālā dienesta karavīriem sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Saskaņā ar Ārstniecības likuma 17.pantu karavīri ir tiesīgi saņemt valsts garantētu veselības aprūpi. Veselības aprūpes pakalpojumus karavīriem sniedz saskaņā ar Labklājības ministrijas apstiprinātajiem standartiem. Izdevumus par karavīriem sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kuri nav paredzēti valsts garantētā medicīniskās palīdzības programmā, sedz Aizsardzības ministrija no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kas ministrijai piešķirti saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam.

Aizsardzības ministrija sedz izdevumus par šādiem karavīriem sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem: ambulatoriskie un stacionārā ārstniecības iestādē sniegtie medicīnas pakalpojumi; visu veidu pacienta iemaksas par ārstniecības pakalpojumiem saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par veselības aprūpes finansēšanu; farmaceitiskie pakalpojumi; medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi; medicīniskās pārbaudes (ekspertīzes) laikā stacionārā ārstniecības iestādē sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi.

Aizsardzības ministrija nesedz izdevumus par šādiem karavīriem sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem: zobu protezēšana, ja tā nav saistīta ar traumu, kas gūta dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus; kosmetologa pakalpojumi un plastiskās operācijas, ja to nepieciešamība nav saistīta ar dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, gūtajām traumām, ievainojumiem un slimībām vai to sekām; ekstremitāšu protezēšana, ja tā nav saistīta ar traumu, kas gūta dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus; seksoloģiskā ārstēšana un seksuāli transmisīvo slimību ārstēšana; homeopātiskā ārstēšana; ārstēšana, izmantojot netradicionālās medicīnas metodes; anonīmie ārstniecības pakalpojumi un profilaktiskie pasākumi; ārstēšana, ja tā ir bijusi nepieciešama sakarā ar karavīra prettiesiskas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma sekām; ārstnieciskā palīdzība ārvalstīs, ja to var saņemt Latvijas ārstniecības iestādēs; ārstniecības pakalpojumi, kurus karavīri ārstniecības iestādē saņēmuši bez Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienības ārsta norīkojuma (izņemot neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu pēkšņas saslimšanas vai traumas gadījumā), kā arī pakalpojumi, kuri saņemti šādu gadījumu dēļ: alkoholisko, toksisko, narkotisko, psihotropo vai citu kaitīgo vielu vai to produktu lietošana; pašnāvības mēģinājums, ko apstiprina tiesībaizsardzības iestāde; ceļu satiksmes negadījums, kas noticis karavīra vainas dēļ laikā, kad karavīrs nav pildījis dienesta pienākumus.

Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienības nodrošina samaksu par katru karavīriem sniegto veselības aprūpes pakalpojumu. Rēķinus par karavīriem sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem attiecīgā ārstniecības iestāde nosūta Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienībai, kura ir atbildīga par veselības aprūpes līgumu slēgšanu, kā arī par izdevumu segšanu, kas saistīti ar sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Ārstniecības iestāde rēķinam par karavīram sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem pievieno nepieciešamos dokumentus (atbilstoši noslēgtā līguma nosacījumiem).

Par līguma slēgšanu atbildīgā Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienība pārbauda rēķinā iekļauto pakalpojumu atbilstību karavīra faktiski saņemtajiem pakalpojumiem un noteiktajai diagnozei. Minētā Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienība ir tiesīga nepieciešamo papildu informāciju pieprasīt no veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja, kā arī no Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienības medicīnas dienesta, kas norīkojis karavīru saņemt veselības aprūpes pakalpojumus.

Akceptēts likumprojekts “Par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās”.

Šobrīd spēkā esošajos likumos nav ieviestas Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas Nr. 98/26/EC “Par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās” prasības. Šīs direktīvas nolūks ir sekmēt pārrobežu maksājumu un vērtspapīru norēķinu mehānismu efektīvu un drošu darbību, lai veicinātu brīvu kapitāla apriti. Direktīva nosaka norēķinu galīgumu un neatsaucamību maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās, tajā noteikts, ka sistēmas dalībnieka maksātnespēja neietekmē centrālo banku, norēķinu sistēmu dalībnieku un institūciju, kas nodrošina norēķinu sistēmu darbību, tiesības brīvi rīkoties ar nodrošinājumiem, kas sniegti sakarā ar dalību sistēmā vai darījumos ar centrālo banku. Pārveduma rīkojumi un ieskaits ir spēkā esošs un saistošs trešajām personām arī tad, ja attiecībā uz kādu dalībnieku sāktas maksātnespējas procedūras, ja vien pārveduma rīkojumi ievadīti sistēmā pirms maksātnespējas procedūras sākšanas.

Likumprojekta pieņemšana nozīmēs Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas Nr. 98/26/EC “Par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās” ieviešanu Latvijā. Līdz ar to tiks sakārtota juridiskā bāze, kas nepieciešama, lai Latvijas kredītiestādes tieši (bez starpniekiem) varētu piedalīties Eiropas Savienības valstu maksājumu sistēmās, lai ērtāk un ātrāk veiktu starpvalstu pārvedumus eiro valūtā, veicinot valsts ekonomikas attīstību.

Tāpat likums garantēs ārvalstu institūcijām lielāku drošību, piedaloties Latvijas maksājumu sistēmās, un tādējādi veicinās ārvalstu kapitāla ienākšanu Latvijas ekonomikā.

Likumprojekta mērķis ir veicināt Latvijas Republikas un pārrobežu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu drošu un efektīvu darbību un tādējādi stiprināt finanšu tirgu stabilitāti. Likuma ieviešana ierobežos riskus un mazinās traucējumus, ko sistēmai varētu radīt maksātnespējas procedūru sākšana pret kādu tās dalībnieku.

Likums nodrošinās ieskaita un norēķinu galīgumu un neatsaucamību maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās, kā arī tiesības brīvi realizēt nodrošinājumu (ķīlu), kas sniegts, lai piedalītos sistēmā vai darījumos ar centrālo banku. Šie principi attieksies arī uz gadījumiem, kad pret sistēmas dalībnieku sākta maksātnespējas procedūra.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”.

Lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas Nr. 98/26/EC “Par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās” prasības nacionālajā likumdošanā, izstrādāts likumprojekts “Par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās”. Minētais likumprojekts nosaka, ka Latvijas Republikas tiesai vai administratīvajai iestādei, pieņemot lēmumu par sistēmas dalībnieka maksātnespējas procedūras sākšanu, par to nekavējoties jāinformē Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Lai būtu iespējams izpildīt likumprojekta “Par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās” normu, nepieciešams veikt grozījumus Civilprocesa likumā, nosakot, ka tiesām jāinformē Finanšu un kapitāla tirgus komisija par sprieduma pasludināšanu kredītiestāžu un uzņēmumu maksātnespējas lietās.

Grozījums likumprojektā paredz noteikt, ka, pasludinot spriedumu kredītiestāžu un uzņēmumu maksātnespējas lietās, tiesām jāinformē par to Finanšu un kapitāla tirgus komisija un jānodrošina tas, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņemtu šo informāciju tajā pašā dienā, kad pasludināts spriedums.

Akceptēts likumprojekts “Grozījums likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””.

Lai likums “Par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās” nebūtu pretrunā ar likumu “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”, tajā nepieciešams veikt grozījumu.

Grozījums paredz noteikt, ka ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemērojami likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” noteikumi, ievērojot tos izņēmumus un papildu noteikumus, kas norādīti likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās”.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”.

Lai likums “Par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās” nebūtu pretrunā ar Kredītiestāžu likumu, tajā nepieciešams veikt grozījumu.

Grozījums paredz noteikt, ja kredītiestāde saskaņā ar likumu “Par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās” ir sistēmas dalībnieks, tās maksātnespējas procesā, kā arī gadījumā, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija kredītiestādei daļēji vai pilnīgi apturējusi finanšu pakalpojumu sniegšanu, attiecībā uz norēķinu galīguma nodrošināšanu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās tiek piemēroti likuma “Par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās” noteikumi.

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments