“Lai nodrošinātu, ka visas pašvaldības ievēro likumus”

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters intervijā Latvijas Radio

Intervija Latvijas Radio 3. jūnija programmā “Labrīt” plkst.7.15. Vada žurnālists Jānis Krēvics

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

— Pastāv iespēja, ka, īstenojot “Saules akmens” projektu un uzbūvējot Ķīpsalā 26 stāvu ēku, Rīga varētu tikt izslēgta no UNESCO pasaules mantojuma saraksta. To, uzturoties Latvijā un runājot ar Rīgas domes un Saeimas pārstāvjiem, atzinusi UNESCO Pasaules kultūras mantojuma centra Eiropas lietu nodaļas vadītāja Metsčilda Roslere. Par situāciju Rīgā viņa ziņos no 30. jūnija līdz 6.jūlijam Parīzē notiekošajā Pasaules kultūras mantojuma komitejas sēdē, un tad komiteja izlems, ko darīt tālāk. Tikmēr būvuzņēmums “Merks” jau ir pabeidzis biroja ēkas “Saules akmens” divus stāvus un autostāvvietu būvniecību. Ministru prezidents Einars Repše atzinis, ka gadījumā, ja Rīgas dome nereaģēs uz “Jaunā laika” prasībām par “Saules akmens” būvniecību Ķīpsalā, tikšot lemts par domes vai tās atsevišķu amatpersonu atlaišanu, diezgan nopietns brīdinājums. Kas tagad Rīgas domei būtu jādara?

Ivars Gaters: — Vispirms Rīgas domei vajadzētu izpildīt manu uzdevumu un trīs dienu laikā iesniegt paskaidrojumu par daudzajiem likumu pārkāpumiem, kas šinī situācijā radušies. Pirmais, kas jau ir izskanējis un kas ir ļoti noteikti un ļoti nopietni, ir pārkāpts Ķīpsalas detālplānojums ar šo “Saules akmens” apbūvi. Taču, vēl paanalizējot, paskatoties citus likumus, pilnīgi noteikti Rīgas dome savā darbībā ir pārkāpusi būvniecības likumu, teritorijas plānošanas likumu, kultūras pieminekļu aizsardzības likumu un likumu par pašvaldībām. Un, tieši pamatojoties uz daudzajiem likumu pārkāpumiem, es nosūtīju vēstuli Rīgas domei, uzdodot priekšsēdētājam trīs dienu laikā man iesniegt paskaidrojumu par pieļautajiem likuma pārkāpumiem, es arī pieprasu iesniegt priekšlikumus par konkrētām rīcībām likumu pārkāpumu apturēšanai un novēršanai. Trīs dienas ir laiks šo uzdevumu izpildei.

— Vai jūs šīs vēstules būtu nosūtījis arī tādā gadījumā, ja nebūtu šī UNESCO pārstāves atzinuma?

I.Gaters: — Pilnīgi noteikti. Vispirms no rīta bija vēstules, un tikai pēc tam dienā es dzirdēju šo UNESCO ziņu, tā ka tam noteikti nav tiešas saistības. Tas, ka UNESCO augsta amatpersona norāda uz šiem pārkāpumiem un uz iespējamām sankcijām pret Latviju, būtu ļoti nepieņemami un starptautiski ļoti slikti, taču tas nekādā gadījumā nevar kaut ko ietekmēt, ir jāievēro likumdošana savās mājās neatkarīgi no tā, vai tas ir starptautisks objekts vai nav.

— Un tagad es jūs aicinu noklausīties, ko jūs pats teicāt pēc Rīgas domes lēmuma, kad tika mainīts detālplānojums: “Es esmu gandarīts par šīs domes sēdes lēmumu, jo diskusijas, kas notika, nebija tik pārliecinošas par to, ka šāds lēmums tiks pieņemts, lai gan tas, ka lēmums kopumā tika pieņemts ar 48 balsīm, tad liecina par to, ka faktiski visi jau ir sapratuši, teiksim, tās likuma neievērošanas vai, labi, man grūti pateikt, vai tāda rupja ignorēšana. Nu lēmums ir pieņemts par to, Attīstības komitejai ir jānodrošina šī Ķīpsalas detālplānojuma ievērošana, un tiek uzsākta grozījumu izdarīšana detālplānojumā.” Vai jūs tagad uzņematies atbildību par to, ka, pamatojoties uz jūsu norādi, Rīgas dome šo lēmumu pieņēma? Jūs bijāt par to gandarīts, tagad vairs neesat. Vai tad jūs nenonākat pretrunās, vienā brīdī jūs sakāt, ka esat gandarīts par pieņemto lēmumu, bet tagad — ka jāpārskata.

Ivars Gaters: — Nekādā gadījumā. Es joprojām esmu gandarīts un tūlīt paskaidrošu. Jo, kā es pirms brītiņa teicu, šie jautājumi, kas saistīti ar plānošanu un būvniecību, tiešām ir sarežģīti. Es vēlreiz varu atkārtot to, ka šis Rīgas domes pieņemtais lēmums par grozījumu izdarīšanu detālplānojumā nozīmē to, ka, sākot šo grozījumu izdarīšanu, ir jāprasa Ministru kabineta noteikumos noteiktajām institūcijām tehniskie noteikumi šo grozījumu izstrādāšanai. ?o institūciju starpā ir Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, Reģionālā vides pārvalde, dažādas satiksmes, gāzes, elektrības organizācijas. Kad tiek izstrādāti šie grozījumi, tad tikai pēc šo attiecīgo institūciju saskaņojumiem var pateikt, ka grozījumi ir izdarīti. Tanī brīdī es biju gandarīts par lēmumu, ka Rīgas dome ir pieņēmusi lēmumu izstrādāt grozījumus detālplānojumā, kas faktiski nozīmē to, ka no valsts institūcijām būs atkarīgs, vai varēs vispār grozīt šo plānojumu vai nevarēs grozīt.

— Tad vēl tagad ir šaubas par to?

I.Gaters: — Protams, un tas ir īsākais laiks, kurā var izdarīt šos grozījumus likumā noteiktajā kārtībā, tie ir četri pieci mēneši, tas nav ne dienas, ne nedēļas, ne mēneša darbs. Tāpēc tas jautājums paliek spēkā. Bet es kā ministrs sasaucu sēdi, notika sēde, mēs turpinājām darbu pie šīs situācijas izvērtējuma, un mēs atklājām vēl četrus likumu pārkāpumus.

— Bet jūs pieļaujat iespēju, ka tiek celta nelikumīgi kāda ēka un pēc tam, tad, kad šī ēka ir pusuzcelta, tad tiek kārtoti dokumenti, lai šo ēku legalizētu un sakārtotu visu dokumentāciju?

I.Gaters: — Tātad — pirmkārt ministrijai nav plānošanas policijas funkcijas, ministrija reaģē tanī brīdī, kad mēs saņemam kādu sūdzību, kādu iesniegumu. Tikko mēs saņēmām no Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un Vides aizsardzības kluba vēstuli par iespējamiem pārkāpumiem šī objekta būvniecībā, sekoja mūsu rīcība. Izvērtējām situāciju, konstatējām — ir pārkāpums. Tieši par pašu būvniecību lēmums ir jāpieņem, par būvniecības apturēšanu, un faktiski šeit cita risinājuma nav, būvniecība ir jāaptur un jāievēro tie noteikumi, kādus prasa Ķīpsalas detālplānojums.

— Cik tas izmaksās?

I.Gaters: — Šinī brīdī, protams, es nevaru pateikt, cik tas izmaksās, bet katrā ziņā par to vajadzēja domāt Rīgas domei, atļaujot šādus pārkāpumus.

— Jūs televīzijas intervijā izteicāt ideju, ka plānojuma izstrādes un īstenošanas pārraudzību varētu atņemt Rīgas domei kā pašvaldībai un nodot to Ministru kabinetam un tālāk jūsu ministrijai. Vai plānojat, ka tuvākajā laikā tas tā varētu notikt?

I.Gaters: — Šādu iespēju es esmu izteicis, bet pašreiz tā netiek aktualizēta un netiek virzīta uz priekšu. Katrā ziņā izslēgt tādu iespēju noteikti nevar.

— Bet jūsu ministrijai un jums pašam šobrīd ir reālas varas iespējas, lai jūs varētu, konkrētu lēmumu pieņemot, apturēt kādu būvniecību vai līdzīgas darbības veikt, vai jūs vienkārši varat virzīt kaut kādas institūcijas darbu?

I.Gaters: — Katrā ziņā šo funkciju nodošana ministrijai tādā gadījumā būtu iespēja daudz precīzāk un ātrāk reaģēt uz līdzīgām nelikumībām vai pat nepieļaut tās, jo, ja mēs paskatāmies likumā, un mums ir jāstrādā saskaņā ar likumiem, tad es kā ministrs faktiski varu apturēt nelikumīgi izdotus saistošus noteikumus, un šinī gadījumā Ķīpsalas detālplānojums ir likumīgi izstrādāti saistošie noteikumi, bet tieši būvniecības procesā tie ir pārkāpti. Tāpēc, kā es minēju sākumā par būvniecību, par konkrētu situāciju lemj pati pašvaldība, būvinspekcija, Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

— Jūs tagad esat pilnībā vai gandrīz pilnībā iepazinies ar šo lietu. Vai jūs varat nosaukt cilvēkus, kuri saistīti ar šo lietu un būtu jāsauc pie kāda veida atbildības?

I.Gaters: — Nu, es neesmu mēģinājis pētīt atsevišķu amatpersonu darbību vai bezdarbību. Savukārt, ņemot vērā to, ka pirmkārt domes darbu organizē domes priekšsēdētājs un tātad dome ir tā, kas izveido dažādas institūcijas un struktūras, kuras nodrošina domes darbu, tad faktiski, sākot ar domes priekšsēdētāju un ar domniekiem, ir jārunā par atbildīgajiem.

— Bet kādā līmenī tas varētu būt? Tikai domes priekšsēdētājs vai visa dome kopumā?

I.Gaters: — Katrā ziņā mana rīcība ir par pamatu tam, lai gan domes priekšsēdētājs, gan domnieki izvērtētu konkrētu amatpersonu rīcību, jo tad jau beigās iznāks, ka mums nevajag vispār nekādas citas institūcijas, ja dažas ministrijas visus šos uzdevumus veiks un pārraudzīs. Mēs neesam mēģinājuši izanalizēt vienas vai otras amatpersonas darbu, jo jāņem vērā, ka gan plānojuma izstrāde, gan būvprojekta saskaņošana, akceptēšana ir diezgan garš un sarežģīts process, kur ir iesaistītas ļoti daudzas institūcijas un daudzas amatpersonas, tā ka šeit tiešām būtu darbs pašai Rīgas domei.

— Vai jūs pieļaujat iespēju, ka Rīgas domi varētu atlaist?

I.Gaters: — Likums paredz iespēju jebkuru vietējo pašvaldību atlaist, jebkuras vietējās pašvaldības priekšsēdētāju atlaist, ja tiek pārkāpti likumi, ja tiek ignorēta Satversme, ja tiek ignorēti Ministru kabineta noteikumi, tā ka izslēgt tādu iespēju būtu aplami.

— Vai tas varētu notikt pēc šīm trim dienām?

I.Gaters: — Uz šo jautājumu es gribētu atbildēt tad — pēc trīs dienām, skatoties no tā, kā ir reaģējusi Rīgas dome un kādu informāciju mēs esam saņēmuši. Jo tas jau neizslēdz iespēju, ka trīs dienu laikā var tiešām novērst visus likumpārkāpumus.

— Vai reāli tas būtu iespējams trīs dienu laikā?

I.Gaters: — Apturēt likumpārkāpumus ir iespējams trīs dienu laikā, trīs dienu laikā var sagatavot ļoti konkrētus nākamos rīcības soļus, lai pārkāpumus arī novērstu, trīs dienas tam ir pietiekami.

— Pārbaude par Rīgas brīvostas lēmumu izsniegt līdz 12 miljonu latu galvojumu Rīgas pasažieru termināļa kredītam Pareksa bankā, tad Krūmiņa kunga ierosinātā lieta KNAB par domes finansēm, tad Repšes izteikumi par iespējamo domes atlaišanu saistībā ar Rātsnama mēbelēm, Koziola projekts par māju būvniecību, tagad “Saules akmens”. Ministru prezidents un arī jūs pieprasāt triju dienu laikā paskaidrojumus par pieļautajiem pārkāpumiem. Diezgan īsā laikā tādas skaļas lietas, kas no malas izskatās — par katru cenu atlaist šo domi. Vai jūs tagad varat, liekot roku uz sirds, teikt, ka “Jaunais laiks” nevēlas iekļūt Rīgas domē?

I.Gaters: — Vispirms es atļaušos nedaudz pat labot: šīs jūsu nosauktās rīcības ir vērstas nevis uz to, lai par visām varēm atlaistu Rīgas domi, bet gan lai nodrošinātu to, ka visas pašvaldības, Rīgas domi ieskaitot, strādātu saskaņā ar likumdošanu un ievērotu likumus.

— Bet pēc visām šīm darbībām, kas tika it kā atklātas, sekoja amatpersonu izteikumi: ja tas netiks novērsts, tad dome tiks atlaista.

I.Gaters: — Nu, tas katrā konkrētā situācijā varbūt var kļūt par pamatu, tas tiešām var kļūt par pamatu atlaišanai, taču, teiksim, mūsu ministrija konkrēti no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja nav saņēmusi galaatzinumu par dažādiem finanšu jautājumiem, joprojām strādā gan Valsts kontrole, gan arī Saeimas Budžeta un finanšu komisija skata šos jautājumus. Domāju, ka neviens arī necenšas un nemēģina atrast jebkuru mazāko iemeslu un nepamatoti pieņemt kādu lēmumu. Taču jūsu minētajiem līdzīgu pārkāpumu ir ļoti daudz, un aizvien jauni un jauni parādās. Tā ka tanī brīdī, kad tiks formulēts ļoti precīzi pārkāpums un tas var kļūt par pamatu, nevar izslēgt situāciju, ka jautājums tiek izskatīts ļoti radikāli.

— Jūs veiksmīgi aizgājāt prom no mana jautājuma. Es atkārtošu — vai jūs tagad varat droši likt roku uz sirds un teikt, ka “Jaunais laiks” nevēlas iekļūt Rīgas domē?

I.Gaters: — Faktiski tāds jautājums nav kopīgi apspriests, bet es kā “Jaunā laika” biedrs varētu teikt, ka “Jaunais laiks” noteikti grib iekļūt Rīgas domē, bet tas nenozīmē, ka “Jaunais laiks” grib atrast iemeslu, lai atlaistu Rīgas domi, lai iekļūtu Rīgas domē.

— Bet tā izskatās.

I.Gaters: — Nu tad man gandrīz vai būtu jāuzdod jums pretjautājums: vai jums šķiet, ka Rīgas dome strādā ļoti labi un tā no mūsu puses ir, teiksim, piekasīšanās?

— Nu tas nav tā.

I.Gaters: — Tātad tomēr nav gluži tā, kā jūs teicāt.

— Labi, sekosim līdzi, kas notiks šajās atlikušajās dienās, ko lems UNESCO, vai Rīga paliks pasaules kultūras mantojuma sarakstā, un sekosim līdzi arī jūsu darbībai.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā