Kā novērst kontrabandas iespējas

Par akcīzi naftas produktiem Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un ES valstīs

Dr. oec. Rita Oškalne, Mag. oec. Dzintra Bergmane — “Latvijas Vēstnesim”

Līdz ar Latvijas izteikto vēlēšanos iestāties Eiropas Savienībā (ES) nodokļu likumi pakāpeniski tika harmonizēti atbilstoši ES prasībām, izstrādājot un ieviešot attiecīgos normatīvos aktus. Latvijā ir sakārtota akcīzes nodokļu sistēma, ievērojot ES direktīvu prasības (1.tabula).

Atsevišķs likums “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” Latvijā ir spēkā no 1998.gada 1.janvāra. Kopš likums “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” ir stājies spēkā, tajā izdarīti grozījumi gan sakarā ar Latvijas likumdošanas saskaņošanu ar ES direktīvu prasībām, gan mēģinot mainīt izveidojošos situāciju valstī tā vai cita likuma panta negatīvās darbības rezultātā vai arī budžeta ieņēmumu palielināšanas nolūkā. Līdz ar to visvairāk grozījumu izdarīts 6.pantā “Nodokļu likmes”, 8. pantā “Atvieglojumi” un 14. pantā “Nodokļa ieņēmumu sadalījums budžetā”. Toties likuma 11. un 12. pantā, kas attiecas uz atbrīvojumu no aprēķinātās nomaksas par naftas produktiem, kurus ieved, lai pārvietotu uz preču noliktavu, vai kurus pārvieto tranzītā vai arī pārvieto no vienas akcīzes preču noliktavas uz citu vai kurus eksportē, nav izdarīti grozījumi nevienu reizi līdz 2001.gada 1. janvārim. Lai gan likuma pārkāpumi visvairāk iespējami tieši šajos pantos noteikto normu neievērošanā. Tikai 2002. gada 13. jūnijā tika izdarīti grozījumi divos svarīgos pantos — pantā “Nodokļa maksāšana” un “Akcīzes preču noliktavas turētāja atbildība”. 2002. gadā, piemēram, pēc “Financenet” informācijas, Latvijas Valsts ieņēmumu dienests (VID) atklājis “nodokļu optimizācijas shēmu”, kas ļauj likumīgi samazināt akcīzes nodokļa maksājumus par naftas produktiem. Pielietojot šo shēmu, Latvijas budžetam tiek nodarīti zaudējumi, kas līdzvērtīgi kontrabandas radītajiem zaudējumiem (2.tabula).

Laikā no 1998. gada 1.janvāra līdz 2002.gada 31. decembrim nodokļu likmju grozījumi likumā izdarīti septiņas reizes. Piemēram, 1997. gadā pieņemtajā likumā paredzēja, sākot ar 1998.gadu, aplikt ar nodokli arī degvieleļļu un naftas gāzes. Ar 1998.gada 21. maijā un 17.decembrī pieņemtajām izmaiņām, kas stājās spēkā 1999.gada 1.janvārī, tika pazeminātas likmes naftas produktiem, kurus izmanto par kurināmo siltuma ieguvei apkurē, elektroenerģijas ražošanā vai siltuma enerģijas ieguvei produkcijas ražošanas (pārstrādes) tehnoloģiskajā procesā. Izmaiņas samazina budžeta ieņēmumus, taču palīdz labāk atrisināt apkures problēmas, samazinot izmaksas, ja tiek izmantots šāda veida kurināmais. 1999.gada 11.februāra grozījumi noteica, ka naftas produktu (degvielas) aprites kārtību nosaka Ministru kabinets (6.1. pants). Grozījumi bija arī nodokļa likmēm. Bija paredzēts, ka likuma “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” 6. pantā noteiktās nodokļu likmes stāsies spēkā 2001.gada 1.janvārī, taču jau 1999.gada 25.novembrī Saeima pieņēma kārtējos grozījumus, ar kuriem nodokļu likmes, piemēram, svina nesaturošam benzīnam, pieauga par 10%, svina saturošam benzīnam, tā aizstājējproduktiem un komponentiem par 13%.

Saeima noteica, ka šīs jaunās nodokļa likmes stāsies spēkā 2003.gada 1.janvārī, izņemot naftas gāzēm un pārējiem gāzveida ogļūdeņražiem, kā arī dabasgāzei, kam saglabājas iepriekšējais spēkā stāšanās laiks — 2001.gada 1.janvāris (Pārejas noteikumi 1).

1999.gada 5.augustā Saeimā pieņemti grozījumi vairākiem likuma “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” pantiem. Pārejas noteikumi paredzēti nodokļu likmēm. Piemēram, Saeimas sēdē tika pieņemts, ka ar 2003.gada 1.janvāri stāsies spēkā jauna nodokļa likme degvieleļļai, tās aizstājējproduktiem un komponentiem. Jaunā likme būs piecas reizes augstāka par iepriekšējo (10 Ls par 1000 kg iepriekšējo 2 Ls vietā). Pārejas noteikumi papildināti ar 7.apakšpunktu par nodokļa likmju paaugstināšanu degvieleļļai, tās aizstājējproduktiem un komponentiem (4.tabula). Atkārtoti 1999. gada 25. novembrī tika grozītas nodokļu likmes degvieleļļai, tās aizstājējproduktiem un komponentiem. Saeima nolēma, ka akcīzes nodokļa likme ar 2001. gada 1. janvāri būs 4 Ls, ar 2001. gada 1. janvāri — 6 Ls, ar 2002. gada 1. janvāri — 8 Ls, tā pieņemot pakāpenības principu likmju paaugstinājumam.

2000. gadā Finanšu ministrijas sagatavotajos grozījumos likumprojektā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” tika paredzēts līdz 2003. gada 1. janvārim nepalielināt akcīzes nodokli benzīnam un jau no 2000. gada 1. jūlija par 3 santīmiem litrā jeb par 25% samazināt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai. Saeima šos grozījumus pieņēma 2000.gada 15.jūnijā. Kaut arī akcīzes nodoklis šajos grozījumos dīzeļdegvielai tiks samazināts, tas joprojām ir augsts. Vienlaikus tika izteikta doma: ja šis nodokļa likmju samazinājums sevi attaisnos, tad perspektīvā varētu tikt apsvērta iespēja harmonizēt nodokļus starp visām trim Baltijas valstīm. Tika izvērtēti trīs scenāriji:

• izvēlēties vidējo nodokļa likmi Baltijā dīzeļdegvielai, nosakot to 8 santīmi par litru. Šādu grozījumu īstenojot, Latvijā dīzeļdegvielai nodokļa likme būtu jāsamazina par 2 santīmiem par litru;

• izvēlēties zemāko nodokļa likmi Baltijā, t.i., 7 santīmi par litru. Līdz ar to samazinājums Latvijā būtu vēl 3 santīmi par litru attiecībā pret esošo;

• izvēlēties augstāko nodokļa likmi Baltijā. Latvija jau šajā līmenī atrodas.

Bez tam toreizējais finanšu ministrs Gundars Bērziņš izvirzīja domu, ka Baltijas valstīs arī benzīnam akcīzes nodoklim vajadzētu likmju vienādošanu, tas varētu sekmēt līdzvērtīgāku konkurenci. Šajā gadījumā lielas bažas Finanšu ministrijai bija par to, ka tas radītu būtiskas fiskālas izmaiņas un būtu jādomā, kā tās izlīdzināt. Lai sekmīgāk veicinātu likuma grozījumu pozitīvāku rezultātu, tika ieteikti šādi pasākumi:

• finanšu ministrs aicina uzņēmējus un iedzīvotājus — visus, kas lieto degvielu, ņemt čekus, lai valstī mazinātos kontrabanda. Raksta autori domā, ka šāds aicinājums ir tikai daļēji īstenojams, pastāvot pašreizējām nodokļu likmēm un degvielas cenām, jo izvēlētais instruments patērētājam nav stimulējošs;

• finanšu ministrs apsola veikt visaptverošus kontrabandas apkarošanas pasākumus. Ja darbības rezultātā tiešām būtiski palielināsies ieņēmumi par akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, tad tas var būt par pamatu nodokļa likmes vēl lielākai samazināšanai. Taču pie reizes tiek uzsvērts, ka ir viens negatīvs faktors — naftas cenas pasaulē nedaudz palielinās.

Turpmāk — vēl

1. tabula

ES direktīvu prasības Latvijas akcīzes nodokļa sistēmas sakārtošanai

92/12/EEC “Par vispārīgu sistēmu precēm,

kas tiek apliktas ar akcīzes nodokli, to kustību un kontroli”

92/79/EEC “Par akcīzes nodokļa cigaretēm saskaņošanu”

92/80/EEC “Par akcīzes nodokļa tabakas precēm saskaņošanu”

92/81/EEC “Par akcīzes nodokļa minerāleļļām struktūras saskaņošanu”

92/82/EEC “Par akcīzes nodokļa naftas produktiem likmju saskaņošanu”

92/83/EEC “Par akcīzes nodokļa spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem

struktūras saskaņošanu”

92/84/EEC “Par akcīzes nodokļa spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem

likmju saskaņošanu”.

2.tabula

Latvijas Republikas likuma “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” no 1998. līdz 2002.g. izdarītie grozījumi pantos