Pārskats par Valsts darba inspekcijas darbību 2002.gadā

Prioritātes – būvniecība un likumdošanas ieviešana

Veicot Valsts darba inspekcijas (VDI) rīcībā esošās informācijas analīzi par konstatētiem pārkāpumiem darba aizsardzības, darba tiesisko attiecību, arodveselības un bīstamo iekārtu ekspluatācijas jomās, katru gadu tiek noteiktas VDI darbības prioritātes. 2002.gadā VDI kopējās prioritātes bija “Darba un Darba aizsardzības likumu ieviešana” un “Būvniecības un remonta darbi”.

2002. gadā norisinājās 529 konsultatīvie pasākumi par Darba un Darba aizsardzības likumu izskaidrošanu darba devējiem, tika izskaidroti veidi, kā veikt darba vides risku novērtēšanu. Tika apsekoti 2411 uzņēmumi, kuru darba devējiem izsniegti rīkojumi ar pasākumiem, kādi jāveic, lai izpildītu šo likumu prasības. VDI amatpersonas konstatēja, ka ne visos uzņēmumos izveidotas darba aizsardzības struktūras, nav veikta darba vides riska novērtēšana, nav veiktas obligātās veselības pārbaudes, kā arī uzņēmumos iztrūkst attiecīgi apmācītu un zinošu speciālistu darba aizsardzībā.

Lai veicinātu Darba un Darba aizsardzības likumu veiksmīgāku ieviešanu praksē, VDI turpinās šo likumu prasību izskaidrošanu, veicot preventīvo darbu, kā arī sniedzot informāciju ar vietējo masu mediju starpniecību. PHARE projekta ietvaros tika sagatavota un izdota rokasgrāmata darba devējiem ar nolūku veicināt darba vides uzlabošanu uzņēmumos, to ir iespējams saņemt reģionālajās Valsts darba inspekcijās.

Otras prioritātes ietvaros reģionālās VDI maijā veica kontroles kampaņu būvniecības uzņēmumos. Kampaņas laikā tika apsekoti 275 būvlaukumi, kas bija 43,2 % no kopējā (636) būvobjektu apsekojumu skaita. Visos būvobjektos kā galvenie konstatētie pārkāpumi jāmin: darbs jumtu ierīkošanā bez nepieciešamā nodrošinājuma jumta malās pret darbinieku nokrišanu, individuālo aizsardzības līdzekļu nelietošana, nepilnīgi nokomplektētas vai atsevišķos gadījumos nepārbaudītas vai nepietiekami nostiprinātas un nestabilas sastatnes.

85% konstatēto pārkāpumu - darba aizsardzībā

2002.gadā valsts darba inspektori konstatēja 55 783 pārkāpumus un izsniedza 5011. Analizējot konstatētos pārkāpumus, varam secināt, ka 14,4 % pārkāpumu ir darba tiesisko attiecību jomā. 2001.gadā šis rādītājs bija 19,2 %. Tas norāda, ka atskaites periodā darba devēji vairāk uzmanības veltījuši darba likumdošanas prasību ievērošanai, kā arī sakarā ar jaunā Darba likuma stāšanos spēkā valsts darba inspektori šim jautājumam veltījuši vairāk uzmanības. Kā galvenie likumdošanas pārkāpumi jāmin:

darba līgumu ar darbiniekiem nenoslēgšana, nepilnīga vai neprecīza to noformēšana – 26,6 % no kopējā pārkāpumu skaita darba tiesisko attiecību jomā. Atskaites periodā valsts darba inspektori atklājuši 192 gadījumus, kad vairākos rajonos darbinieki tika nodarbināti, nenoformējot darba līgumu;

pārkāpumi darba samaksas jautājumos (virsstundu darbu neapmaksa, brīvdienu darba apmaksas noteikumu pārkāpumi, darba algas savlaicīga neizmaksa) - 18,6 % no visiem pārkāpumiem darba tiesisko attiecību jomā;

85,6 % pārkāpumu attiecas uz darba aizsardzības likumdošanu. 2002. gadā šo pārkāpumu skaits palielinājies salīdzinājumā ar 2001.gadu (80,9 %), kas izskaidrojams ar to, ka daudzos jaunos uzņēmumos darba aizsardzības likumdošanas jautājumi vēl ir jārisina, kā arī ar jauno darba aizsardzības likumdošanas aktu stāšanos spēkā. Organizatoriska rakstura pārkāpumi – 79,8 % no šīs jomas pārkāpumiem, starp kuriem jāmin:

- nav izveidota darba aizsardzības sistēma uzņēmumā;

- nav izstrādātas ievadinstrukcijas un instrukcijas darba vietā, kā arī nav instruēti darbinieki;

- darba vides riska faktoru nenovērtēšana u.c.

Tehniska rakstura pārkāpumi veido 20,2 % no šīs jomas pārkāpumiem, piemēram, darbgaldu ekspluatācija bez aizsargnožogojumiem, neapmācīti darbgaldu vadītāji.

Ievērojamais organizatoriskā rakstura pārkāpumu apjoms izskaidrojams ar vairāku jaunu darba likumdošanas aktu stāšanos spēkā, un to ieviešana praksē uzņēmumos pagaidām ir sākuma stadijā.

Samazinājies sodīto darba devēju skaits

2002. gadā par darba, darba aizsardzības un bīstamo iekārtu ekspluatācijas noteikumu pārkāpumiem valsts darba inspektori saukuši pie administratīvās atbildības un sodījuši ar naudas sodu 540 darba devējus par kopējo summu Ls 23 270. Kā pārkāpumi, par kuriem uzlikti sodi, jāmin: darba samaksas jautājumi, darbinieku nenoformēšana darbā, darba aizsardzības normu, bīstamo iekārtu ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi.

Gadījumos, kad, apsekojot uzņēmumus un objektus, tiek konstatēti darbinieku veselībai un dzīvībai bīstami un kaitīgi faktori, valsts darba inspektori pieņem lēmumu par šo uzņēmumu, struktūrvienību vai objektu darbības apturēšanu. Šādi lēmumi tika pieņemti tikai galējās nepieciešamības gadījumos. 2002.gadā VDI apturējusi 25 ražošanas iecirkņus, cehus un 462 mašīnas, iekārtas, tajā skaitā 321 bīstamo iekārtu darbību, un, salīdzinot ar 2001.gadu, apturēto mašīnu un iekārtu skaits (602) ir samazinājies, kas norāda, ka darba devēji ir veikuši noteiktu darbu, lai sakārtotu darbamašīnas un iekārtas atbilstoši prasībām, kā arī valsts darba inspektoru konsekventām prasībām noteikumu ievērošanā. 311 gadījumos tika izsniegti brīdinājumi par iespējamu mašīnu, iekārtu darbības apturēšanu, ja netiks novērsti konstatētie pārkāpumi.

Mazāk bojā gājušo darbā

Pēc VDI rīcībā esošas informācijas 2002.gadā valstī nelaimes gadījumos cieta 1309 darbinieki, no tiem 52 gāja bojā, 183 darbinieki ieguva smagas traumas. Salīdzinājumā ar 2001.gada datiem par 112 gadījumiem (7,9 %) ir samazinājies kopējais nelaimes gadījumos cietušo skaits un par 20 gadījumiem (27,8 %) - bojā gājušo skaits, bet smagi cietušo skaits palielinājās par 46 gadījumiem (34,5 %). Pamatā šis palielinājums ir izskaidrojams ar izmaiņām veselības traucējumu klasifikācijā, kuru nosaka jaunie MK noteikumi par nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kas stājās spēkā ar 2002.gada 1.jūliju.

Visvairāk nelaimes gadījumu noticis apstrādes rūpniecībā – 40 %, t.sk. koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, pārtikas produktu un dzērienu ražošanā, metālizstrādājumu ražošanā, tai seko transporta, glabāšanas un sakaru nozare – 13 %, t.sk. sauszemes transporta un cauruļtransporta nozarē, pasta un sakaru nozarē.

Analizējot nelaimes gadījumus pa uzņēmuma grupām, varam secināt, ka biežāk cietuši darbinieki, kuri strādā vidēja lieluma uzņēmumos (no 50 līdz 249 strādājošiem). Šī situācija galvenokārt ir izskaidrojama gan ar šo uzņēmumu ievērojamo īpatsvaru valstī esošajos uzņēmumos, gan ar nepietiekamu darba devēju uzmanību darba aizsardzības jautājumiem, t.sk. darba aizsardzības sistēmas organizācijai un pilnveidošanai.

Visbiežāk cietuši kvalificēti strādnieki un amatnieki (ieguves rūpniecības un celtniecības strādnieki; metālapstrādes, mašīnbūves strādnieki; precīzijas izstrādājumu, roku darba mākslas priekšmetu izgatavotāji, iespiedēji un citi) – 32 %, vienkāršas profesijas strādnieki (tirdzniecības un apkalpošanas sfēras darbinieki; lauksaimniecības, zivsaimniecības darbinieki; raktuvju, celtniecības, rūpniecības un transporta vienkāršās profesijas) – 26 %; kā arī iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājuma montieri (stacionāro iekārtu un mašīnu, rūpniecisko iekārtu operatori, montieri: montētāji, pašgājēju mašīnu un iekārtu vadītāji un celšanas mašīnu un iekārtu operatori) – 24 %.

Galvenokārt traumas guvuši darbinieki ar darba stāžu amatā līdz 1 gadam (33 %) un no 1 gada līdz 3 gadiem (31 %).

Viens no biežākajiem nelaimes gadījumu cēloņiem ir darba drošības prasību neievērošana no darbinieka puses (66 %), t.sk. darba drošības instrukciju neievērošana, nepareizu darba paņēmienu un metožu izvēle, nepietiekama uzmanība, veicot darbu, darba izpildes tehnoloģiju neievērošana, trūkumi darbinieku disciplīnā (darbs alkohola reibumā un neparedzēta darba veikšana).

Otrs izplatītākais cēlonis ir trūkumi darba organizācijā un ar to saistītās nepilnības (16 %), t.sk. nepietiekama kontrole pār darba drošības instrukciju prasību ievērošanu un darba izpildi, neapmierinoša darbinieku apmācība un instruēšana darba drošības un veselības jautājumos, neapmierinoša darba vietas izveidošana un aprīkošana, nepareiza darba tehnoloģijas izvēle.

Pamatojoties uz nelaimes gadījumu analīzes rezultātiem, nelaimes gadījumu skaita samazināšanai VDI 2003.gadam noteica šādus pasākumus.

Darba devējiem jāpievērš uzmanība darba un darba aizsardzības organizācijai uzņēmumā – apstākļiem darba vietā (tehniskā aprīkojuma stāvoklim, kārtībai darba vietā, darba vietas izvietojumam, darbinieku nodrošināšanai ar nepieciešamiem individuālās aizsardzības līdzekļiem). Jānodrošina kvalitatīva darbinieku apmācība par drošiem darba paņēmieniem, tehnoloģijas prasībām, individuālo aizsardzības līdzekļu izmantošanu, kā arī jākontrolē, lai darbinieki, izpildot darba uzdevumus, ievērotu darba drošības prasības un disciplīnu.

Inspektoriem jākontrolē darba aizsardzības jomas normatīvo aktu prasību ievērošana uzņēmumos, jāpievērš īpaša uzmanība darba vides iekšējai uzraudzībai uzņēmumā, jākonsultē darba devēji, ņemot vērā VDI rīcībā esošus citu uzņēmumu un pasaules “labas prakses” piemērus. Nepieciešamības gadījumos darba devēji jāpārliecina par to, ka prātīgi organizēts darba aizsardzības preventīvais darbs samazina nelaimes gadījuma varbūtību un ietaupa finansu līdzekļus (uzņēmuma zaudējumus, kas saistīti ar nelaimes gadījumiem).

Turpināt pievērst sabiedrības uzmanību un veicināt interesi par darba aizsardzības jautājumiem un problēmām. Sadarbojoties ar masu informācijas līdzekļiem, informēt par nelaimes gadījumiem un to cēloņiem, par uzņēmuma politikas un kultūras darba drošības un veselības jautājumos svarīgumu, jo nelaimes gadījumu iespējamības samazināšana, pārsvarā ir atkarīga no darba devēju un darbinieku attieksmes pret drošas darba vides nodrošināšanu un ieinteresētības sadarboties šo jautājumu risināšanā.

Par 35% pieaudzis konstatēto arodsaslimšanu skaits

2002.gadā valstī konstatēti 436 pirmreizējie arodsaslimšanas gadījumi. Tas ir par 35% vairāk nekā pērn. Turklāt vienam cilvēkam nereti ir konstatētas vairākas saslimšanas.

Straujais arodslimnieku skaita pieaugums liecina nevis par šī brīža situāciju darba drošībā un veselības aizsardzībā, bet gan par kaitīgiem darba apstākļiem pirms vairākiem gadiem. To apliecina fakts, ka 2002.gadā visbiežāk arodslimības ir apstiprinātas darbiniekiem, kuru darba stāžs ir no 21 līdz 30 gadiem un no 31 līdz 35 gadiem. Tomēr arodslimību pieaugumu var saistīt arī ar nesakārtoto darba vidi, jo uzņēmumos, kuros apstiprinātas arodslimības, tikai 31 % gadījumu kaitīgo faktoru laboratorijas mērījumus ir veikušas akreditētas laboratorijas, 17% uzņēmumos veikta riska analīze, 86 % saslimušo ir instruēti darba drošībā, 39 % šo darbinieku ir veiktas obligātās veselības pārbaudes, 69 % ir izsniegti individuālie aizsardzības līdzekļi.

Līdzīgi kā 2001.gadā, pirmā lielākā grupa ir skeleta - muskuļu - saistaudu sistēmas slimības - 39 % no konstatēto arodslimību skaita. Kā galvenie cēloņi šeit jāmin ergonomiskie darba vides riska faktori, fiziskās pārslodzes, nelabvēlīgs mikroklimats. Darba devēji ne vienmēr nosūta darbiniekus uz obligātajām veselības pārbaudēm, kā to prasa LR MK 04.03.97. noteikumi Nr.86 “Par obligātajām veselības pārbaudēm un apmācību pirmās palīdzības sniegšanā”, tāpēc skeleta - muskuļu - saistaudu sistēmas arodslimību diagnostika ir novēlota, un savlaicīgi netiek veikti rehabilitācijas pasākumi. Netiek iekārtotas ergonomiski pareizas darba vietas, un netiek noteikti smaguma pārvietošanas riski.

Otra lielākā grupa ir saindēšanās u.c. ārēju iedarbību sekas - 18 % no reģistrētajām arodslimībām. Vibrācijas slimība reģistrēta dažāda transporta vadītājiem, pārsvarā traktoristiem, kuri ilgstoši strādājuši vispārējās vibrācijas un nelabvēlīgu meteoroloģisko faktoru ietekmē, piespiedu pozā, sēžot ergonomiski nepareizās darba vietās (sēdekļi bez amortizācijas, bez iespējas regulēt augstumā, dziļumā utt.).

Trešā lielākā grupa ir elpošanas sistēmas slimības un nervu sistēmas slimības pa 17 % no apstiprinātajām arodslimībām. Lai arī nodarbinātie ir nodrošināti ar kolektīvajiem, individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un ir informēti par kaitīgo faktoru ietekmi, tas tomēr viņus nepasargā no saslimšanas, jo arī salīdzinoši mazas putekļu un ķīmisko vielu koncentrācijas var izraisīt alerģiska rakstura saslimšanas. Tādēļ ir svarīgi tās atklāt sākuma stadijā, nosūtot strādājošos uz obligātajām veselības pārbaudēm pirms darba līguma slēgšanas.

39 % saslimušo ir transporta nozarē strādājošie. Tai skaitā 26 % saslimušo ir trolejbusu, tramvaju vadītāji (2001.g. - 28 %). Pārsvarā tie ir darbinieki, kuri ir ilgstoši strādājuši uz novecojušiem trolejbusiem un tramvajiem, kuriem bija vāji amortizēts sēdeklis un paaugstināta vibrācija. 22 % arodslimnieku ir apstrādājošās rūpniecības uzņēmumos nodarbinātie: pārtikas produktu, apģērbu, koksnes, papīra izstrādājumu, transporta līdzekļu ražošanā, izdevējdarbībā. Savukārt trešā lielākā grupa ir veselības aprūpes iestāžu darbinieki - 15 %. Saslimušie ir gan ārsti, gan medicīnas māsas un viņu palīgi, gan tiesu medicīnas eksperti ar dažādu darba stāžu medicīnas iestādēs.

Jāatzīst, ka pēdējos gados ir pieaugusi darbinieku informētība un izpratne par jautājumiem, kas saistīti ar viņu tiesībām. Cilvēki biežāk vēršas attiecīgās institūcijās, lai saņemtu viņiem pienākošos kaitējuma atlīdzību par darbā gūto arodslimību un lai panāktu darba vides uzlabošanu darba vietās. Tas liecina par to, ka darba devējiem vairāk būs jābalstās uz profilaktiskajiem pasākumiem un labas prakses piemēriem, novērtējot un novēršot nodarbināto veselībai un darba drošībai bīstamos riskus darba vidē.

2002.gada maijā Latvijas VDI vērtēja ES komisijas Darba un sociālo lietu departamenta komisija, kura konstatēja, ka kopumā esam gatavi darbībai Eiropas Savienības apstākļos. Ir arī norādīti trūkumi, kas jānovērš līdz 2004.gadam. Taču ar sasniegto nevaram apmierināties, ir jāpilnveido VDI darbība, īpašu uzmanību pievēršot preventīvajiem pasākumiem. Ir pastāvīgi jāpilnveido valsts darba inspektoru kvalifikācija, jāmeklē jaunas sadarbības formas ar sociāliem partneriem, jāapgūst tādas darbības formas kā psihosociālais stāvoklis darba vietās, jāpilnveido konsultatīvais darbs ar darba devējiem un darbiniekiem. Visas šīs aktivitātes iekļautas VDI 2003.gada darbības programmā (www.vdi.lv).

Publicēts saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas konvenciju Nr.81 “Par darba inspekciju rūpniecībā un tirdzniecībā”.