Grozījumi likumā “Par tiesu varu”

Saeimas dok. Nr.820; likumprojekts Nr.279

Tieslietu ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta
2003. gada 20. maija sēdē akceptēts (prot. Nr.29, 41.§)
un 22. maijā iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

Izdarīt likumā “Par tiesu varu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1./2.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1., 13.nr.; 1995, 10., 22.nr.; 1996, 3., 13.nr.; 1997, 5., 21.nr.; 1998, 22., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 52.panta ceturtajā daļā vārdus “Tieslietu ministrija” ar vārdiem “tieslietu ministrs”.

2. Izteikt 53. un 54.pantu šādā redakcijā:

“53.pants. Apgabaltiesas tiesneša amata kandidāts

(1) Uz apgabaltiesas tiesneša amatu var pretendēt rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis, kuram ir vismaz trešā kvalifikācijas klase.

(2) Uz apgabaltiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kurai ir 10 gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, zvērināta advokāta, prokurora vai līdz 1994.gada 30.jūnijam prokurora vietnieka, prokurora palīga vai prokuratūras izmeklētāja amatā un kura ir nokārtojusi tiesneša trešās kvalifikācijas klases eksāmenu.

54.pants. Augstākās tiesas tiesneša amata kandidāts

(1) Uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai apgabaltiesas tiesnesis, kuram ir vismaz otrā kvalifikācijas klase.

(2) Uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kurai ir 15 gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, zvērināta advokāta vai prokurora amatā un kura ir nokārtojusi tiesneša otrās kvalifikācijas klases eksāmenu.”

3. Papildināt likumu ar 54.1 pantu šādā redakcijā:

“54.1 pants. Apgabaltiesas un Augstākās tiesas tiesneša amata kandidāta stažēšanās kārtība

Apgabaltiesas tiesneša vai Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātam, kurš nav tiesnesis, nosaka stažēšanās laiku no viena mēneša līdz trim mēnešiem. Stažēšanās kārtību nosaka tieslietu ministrs.”

4. Izteikt 88.pantu šādā redakcijā:

“88.pants. Tiesas piesēdētāja tiesību garantijas

(1) Par tiesas piesēdētāja pienākumu pildīšanu apgabaltiesā tiesas piesēdētājs saņem darba algu atbilstoši strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas apmēram, kas noapaļots latos.

(2) Par tiesas piesēdētāja pienākumu pildīšanu rajona (pilsētas) tiesā tiesas piesēdētājs saņem darba algu vidējās darba algas apmērā, kurai piemērots koeficients 0,85.

(3) Tiesas piesēdētāja pienākumu pildīšanas laikā darba devējs piesēdētājam saglabā vidējo izpeļņu Darba likumā noteiktajā kārtībā.”

5. Izteikt 94.panta 5.punktu šādā redakcijā:

“5) apstiprina tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas nolikumu.”

6. Izteikt 98.pantu šādā redakcijā:

“98.pants. Tiesnešu kvalifikācijas klases

(1) Tiesnesim pēc atestācijas nokārtošanas var piešķirt piekto, ceturto, trešo, otro vai pirmo kvalifikācijas klasi šādā secībā:

1) piekto kvalifikācijas klasi — pēc trim amatā nostrādātiem gadiem;

2) ceturto kvalifikācijas klasi — pēc trim amatā ar piekto kvalifikācijas klasi nostrādātiem gadiem;

3) trešo kvalifikācijas klasi — pēc četriem amatā ar ceturto kvalifikācijas klasi nostrādātiem gadiem;

4) otro kvalifikācijas klasi — pēc pieciem amatā ar trešo kvalifikācijas klasi nostrādātiem gadiem;

5) pirmo kvalifikācijas klasi — pēc pieciem amatā ar otro kvalifikācijas klasi nostrādātiem gadiem.

(2) Tiesnesim var piešķirt augstāku kvalifikācijas klasi, ja tiesnesis ar iepriekšējo kvalifikācijas klasi ir nostrādājis ne mazāk kā divas trešdaļas no šā panta pirmajā daļā noteiktā termiņa un ir nokārtojis nākamās kvalifikācijas klases eksāmenu.

(3) Tiesneša atestācijas, kvalifikācijas eksāmenu kārtošanas un kvalifikācijas klašu piešķiršanas kārtību nosaka tieslietu ministrs kopīgi ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju.

(4) Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim var piešķirt piekto, ceturto, trešo un otro kvalifikācijas klasi.

(5) Par apgabaltiesas tiesnesi var strādāt tiesnesis ar trešo, otro vai pirmo kvalifikācijas klasi.

(6) Par Augstākās tiesas tiesnesi var strādāt tiesnesis ar otro vai pirmo kvalifikācijas klasi.

(7) Zemesgrāmatas nodaļas tiesnesim var piešķirt piekto, ceturto un trešo kvalifikācijas klasi.

(8) Ja tiesnesis pāriet no augstākas tiesas uz zemāka līmeņa tiesu, piešķirtā kvalifikācijas klase saglabājas.”

7. Izteikt 16.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“16.nodaļa

Tiesu darbinieki”.

8. Izteikt 106.pantu šādā redakcijā:

“106.pants. Tiesas darbinieka darba tiesiskās attiecības

(1) Tiesas darbinieks darba tiesiskās attiecības nodibina, Darba likumā noteiktajā kārtībā slēdzot darba līgumu ar tiesas priekšsēdētāju.

(2) Tiesu darbinieku darba samaksu nosaka Ministru kabinets.”

9. Aizstāt 107.panta otrās daļas 9.punktā vārdu “finansu” ar vārdu “finanšu”.

10. Izteikt 20.nodaļu šādā redakcijā:

“20.nodaļa

Tiesnešu darba samaksas principi

 

119.pants. Tiesneša darba samaksa

Tiesneša darba samaksa ietver mēneša amatalgu, piemaksu par kvalifikācijas klasi un prēmijas.

 

119.1 pants. Tiesneša mēneša amatalga

(1) Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalgu aprēķina, piemērojot strādājošo mēneša vidējai bruto darba samaksai koeficientu 4,5.

(2) Apgabaltiesas tiesneša mēneša amatalga ir par 20 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesneša mēneša amatalga.

(3) Augstākās tiesas tiesneša mēneša amatalga ir par 40 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesneša mēneša amatalga.

(4) Augstākās tiesas senatora mēneša amatalga ir par 50 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalga.

 

119.2 pants. Tiesas priekšsēdētāja vietnieka, priekšsēdētāja, kolēģijas priekšsēdētāja, palātas un senāta priekšsēdētāja mēneša amatalga

(1) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietnieka mēneša amatalga ir par 10 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesneša mēneša amatalga.

(2) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja mēneša amatalga ir par 20 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesneša mēneša amatalga.

(3) Apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieka un kolēģijas priekšsēdētāja mēneša amatalga ir par 30 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesneša mēneša amatalga.

(4) Apgabaltiesas priekšsēdētāja mēneša amatalga ir par 40 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesneša mēneša amatalga.

(5) Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieka, palātas un senāta priekšsēdētāja mēneša amatalga ir par 70 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalga.

(6) Augstākās tiesas priekšsēdētāja mēneša amatalga ir par 100 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalga.

 

120.pants. Piemaksa par tiesneša kvalifikācijas klasi

Piemaksu par tiesneša kvalifikācijas klasi nosaka šādā apmērā:

1) par piekto kvalifikācijas klasi — 7 procenti no mēneša amatalgas;

2) par ceturto kvalifikācijas klasi — 14 procentu no mēneša amatalgas;

3) par trešo kvalifikācijas klasi — 21 procents no mēneša amatalgas;

4) par otro kvalifikācijas klasi — 28 procenti no mēneša amatalgas;

5) par pirmo kvalifikācijas klasi — 35 procenti no mēneša amatalgas.

 

120.1 pants. Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša, zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka mēneša amatalga

(1) Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalgu aprēķina, piemērojot strādājošo mēneša vidējai bruto darba samaksai koeficientu 2,5.

(2) Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka mēneša amatalga ir par 15 procentiem lielāka nekā zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalga.

121.pants. Tiesneša prēmēšana

Lai stimulētu tiesneša darbu, tieslietu ministrs un Augstākās tiesas priekšsēdētājs var prēmēt tiesnesi atbilstoši darba ieguldījumam, izmantojot finanšu līdzekļus līdz 15 procentiem no plānotā atalgojuma fonda.”

11. Izteikt 123.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Tiesnesim pēc pieciem tiesneša amatā nostrādātiem gadiem piešķir ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu trīs kalendāra dienas. Ik pēc pieciem tiesneša amatā nostrādātiem gadiem papildatvaļinājums tiek pagarināts par trim dienām, bet nepārsniedzot divas kalendāra nedēļas.”

12. Izteikt 125.pantu šādā redakcijā:

“125.pants. Citas tiesneša sociālās garantijas

(1) Tiesnesim, piešķirot ikgadējo atvaļinājumu, izmaksā vienreizēju pabalstu mēneša amatalgas apmērā.

(2) Tiesnesim, kas cietis smagā nelaimes gadījumā, izmaksā vienreizēju pabalstu mēneša amatalgas apmērā.

(3) Tiesnesim izmaksā pabalstu mēneša amatalgas apmērā sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi.

(4) Tiesnesim bērna piedzimšanas gadījumā izmaksā pabalstu triju mēneša amatalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir tiesneši, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem.

(5) Ja tiesnesi atbrīvo no amata tiesnešu skaita samazināšanas dēļ, viņam izmaksā pabalstu triju mēneša amatalgu apmērā.

(6) Valsts obligāti apdrošina tiesneša dzīvību un veselību līdz 15 mēnešu amatalgu apmēram.”

13. Papildināt likumu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā:

“Pārejas noteikumi

1. Līdz 2006.gadam tiesneša mēneša amatalgu un tiesas piesēdētāja mēneša amatalgu piesaista 2001.gada strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas apmēram, kas noapaļots latos.

2. Tiesnešiem, izņemot zemesgrāmatu nodaļas tiesnešus, izmaksā mēneša amatalgu:

1) 2003.gadā — 60 procentu apmērā no paredzētās mēneša amatalgas;

2) 2004.gadā — 70 procentu apmērā no paredzētās mēneša amatalgas;

3) 2005.gadā — 80 procentu apmērā no paredzētās mēneša amatalgas.

3. Līdz 2006.gadam šā likuma 120.pantā paredzētās piemaksas par kvalifikācijas klasi un šā likuma 125.pantā paredzētās sociālās garantijas izmaksā no mēneša amatalgas, kas paredzēta pārejas noteikumu 2.punktā.

4. Tiesnesim, piešķirot ikgadējo atvaļinājumu 2003.gadā, izmaksā vienreizēju pabalstu tādā mēneša amatalgas apmērā, kāds bija noteikts līdz 2003.gada 30.jūnijam.

5. Tiesnešiem saglabājas kvalifikācijas klases, kas piešķirtas līdz 2003.gada 30.jūnijam.

6. Apgabaltiesas un Augstākās tiesas tiesnešiem, kuriem nav šā likuma 98.panta piektajā un sestajā daļā noteiktās klases, tās tiek piešķirtas vispārīgā kārtībā.

7. Tiesnešu mēneša amatalgu pārskata reizi trijos gados, ņemot vērā strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugumu pret iepriekšējo gadu, koeficientam 4,5 paliekot nemainīgam.”

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.jūlijā.

 Tieslietu ministrs A.Aksenoks

 

 

Par likumprojektu  

Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

2002.gada 19.decembrī ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.706 (prot.Nr.52 13.§) tika apstiprināta “Tiesnešu un tiesas darbinieku darba samaksas koncepcija”. Rīkojums nosaka Tieslietu ministrijai izstrādāt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””.

Pašreiz valstī izveidojusies situācija, ka tiesās strādājošo darba samaksa neatbilst viņu veicamajiem darba pienākumiem un atbildībai par paveikto. Zemā darba samaksa tiesnešiem ir par pamatu tam, ka nepastāv nopietnas konkurences uz tiesneša amatu, līdz ar to ir neiespējami nodrošināt augsti kvalificētu juristu iesaisti darbam tiesās. Zemais atalgojums izraisa biežu kadru mainību, kas negatīvi ietekmē kopējo tiesu darbu, tāpat arī tiek radīti apstākļi korupcijai.

2. Normatīvā akta projekta būtība.

Lai sekmētu stabilu tiesnešu korpusa pastāvēšanu, likumprojektā ir paredzēts, ka katra tiesneša mēneša darba samaksa attiecīgā līmeņa tiesā ir atkarīga no tiesnesim piešķirtās kvalifikācijas klases. Kvalifikācijas klašu piešķiršana ir paredzēta pēc noteikta laika perioda un tās saņemšanai ir jākārto kvalifikācijas eksāmens vai atestācija.

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 3. Sociālo seku izvērtējums.

Pieņemot likumprojektu, paaugstināsies darbaspēka kvalitāte, nenotiks tik bieža kadru mainība, tādējādi tiesas tiks nodrošinātas ar pieredzējušu darbinieku kontingentu. Darbam tiesās būs iespējams piesaistīt augsti kvalificētus juristus, celt tiesneša amata un citu tiesas darbinieku amatu prestižu.

 4. Ietekme uz vidi.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

 

 III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
	2003	2004	2005	2006
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos:
2.1. Raj.(pils.) t., Apg.t.., Zemesgr. tiesnešiem: līdz 30.06.2003	1112,858
no 01.07.2003	1511,428
2004.gadam papildus nepieciešams:		1639,463	1639,463	1639,463
VSAi 24,09%:		394,947
Kopā:		2034,410
2005.gadam papildus nepieciešams:			543,361	543,361
VSAi 24,09%:			130,896
Kopā:			674,256
2006.gadam papildus nepieciešams:				1098,619
VSAi 24,09%:				264,657
Kopā:				1363,276
Kopā:	2624,286	1639,463	2182,824	3281,443
VSAi 24,09%	632,190	394,947	525,842	790,500
Viss kopā:	3256,476	2034,410	2708,666	4071,942	3391,781 (tai skaitā VSAi 24,09%)
2.2. AT tiesnešiem:
līdz 30.06.2003	181.485
no 01.07.2003	236,964
2004.gadam papildus nepieciešams:		229,129	229,129	229,129
VSAi 24,09%:		55,197
Kopā:		284,326
2005.gadam papildus nepieciešams:			92,985	92,985
VSAi 24,09%:			22,400
Kopā:			115,385
2006.gadam papildus nepieciešams:				147,629
VSAi 24,09%:				35,564
Kopā:				183,192
Kopā:	418,449	229,129	332,114	469,742
VSAi 24,09%:	100,804	55,197	77,597	113,161
Viss kopā:	519,253	284,326	399,711	582,903	486,549 (tai skaitā VSAi 24,09%)
2.1. un 2.2. punktā minētie līdzekļi pavisam kopā:	3775,729	2318,736	3108,377	4654,845	3878,330
3. Finansiālā ietekme	–3775,729	–2318,736	–3108,377	–4654,845	–3878,330

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai.

Kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai nav paredzēti

 5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins.

1. 2003.gada tiesnešu atalgojums ir uzrādīts: līdz 30.06.2003 — 1 294 343 LVL un no 01.07.2003 — 1 748 392 LVL; Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas 24.09% — 732 994 LVL;

2. 2004.gada tiesnešu atalgojuma palielinājums sastāda — 1 868 592 LVL un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas 24.09% — 450 144 LVL;

3. 2005.gada tiesnešu atalgojuma palielinājums tiek parādīts: 2004.gada atalgojuma palielinājuma kopsumma (1 868 592 LVL) + 2005.gada tiesnešu atalgojuma palielinājuma kopsumma 636 346 LVL un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas 24.09% — 603 439;

4. 2006.gada tiesnešu atalgojums tiek parādīts: 2004.gada atalgojuma palielinājuma kopsumma (1 868 592 LVL) + 2005.gada tiesnešu atalgojuma palielinājuma kopsumma 636 346 LVL + 2006.gada tiesnešu atalgojuma palielinājuma kopsumma 1 246 248 LVL valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas 24.09% — 903 661.

6. Cita informācija.

1. Finanšu līdzekļi 2003.gadam jau ir paredzēti likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam”.

2. Likumprojekta anotācijā norādītie tiesnešu atalgojumam nepieciešamie līdzekļi pārsniedz “Tiesnešu un tiesas darbinieku darba samaksas koncepcijā” norādītos nepieciešamos līdzekļus, jo, sagatavojot koncepciju, netika paredzēts, ka 2003.gadā darbu sāks administratīvie tiesneši, kā arī tiks palielināts Rīgas apgabaltiesas tiesnešu skaits. 2003.gada budžetā tika piešķirti līdzekļi Administratīvā procesa uzsākšanai, tai skaitā 30 tiesnešiem, kā arī 15 tiesnešiem Rīgas apgabaltiesā. 2004.gada tiesnešu atalgojuma palielinājumā ir atalgojums 45 tiesnešiem, tas kopā 2004.gadā sastāda 554 728 LVL.

3. Tiesnešu dzīvības un veselības apdrošināšanai nepieciešamie līdzekļi 2003.gadā ir 56 800 LVL. Pēc Tieslietu ministrijas prognozēm, apdrošināšanas prēmiju summa nākamajos gados būtiski nemainīsies un paliks šī gada līmenī. Gadījumā, ja tā pieaugs, Tieslietu ministrija pieprasīs līdzekļus bāzes izdevumu palielinājumam 2004.gadam.

4. Detalizētāks finansiālā pamatojuma aprēķins pievienots anotācijas pielikumā.

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Papildus jāizdara grozījumi 2002.gada 28.maija Ministru kabineta noteikumos Nr.217 “Noteikumi par darba samaksas sistēmu no valsts budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem”. Grozījumu projekts tiek gatavots.

Papildus jāizdara grozījumi 2002.gada 28.maija Ministru kabineta noteikumos Nr.213 “Noteikumi par valsts pārvaldes iestāžu un prokuratūras darbinieku darba samaksu”. Grozījumu projekts tiek gatavots.

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

Saistošu dokumentu nav.

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas.

Konsultācijas notikušas ar Latvijas Tiesnešu biedrību.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija.

Latvijas Tiesnešu biedrība (turpmāk LTB) uzskata, ka dažādu līmeņu tiesnešu mēneša amatalgu atšķirībai jābūt vēl izteiktākai, nekā to paredz likumprojekts. Tāpat LTB kritizē pašlaik pastāvošo tiesnešu kvalifikācijas klašu pastāvēšanu kā tādu un uzskata to par novecojušu un neatbilstošu mūsdienu pasaules praksei. LTB arī nepiekrīt likumā noteikto atsevišķo sociālo garantiju samazināšanai. Kopumā LTB neiebilst pret likumprojekta turpmāko virzību, jo atbalsta tiesnešu mēneša amatalgu paaugstināšanu.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis.

Tiesnešu un tiesas darbinieku darba samaksas koncepcija, uz kuras pamata ir izstrādāts šis likumprojekts, ir ievietota TM mājaslapā un ar to ir varējuši iepazīties visi interesenti.

4. Konsultācijas ar starptautiskiem konsultantiem.

Konsultācijas nav notikušas.

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Jaunas valsts institūcijas netiek radītas, esošo institūciju funkcijas netiek paplašinātas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu.

Komunikācijas plāns normatīvā akta ieviešanai nav izstrādāts, taču informācija par likumprojektu tiks ievietota “Latvijas Vēstnesī”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo.

Noteikumu projekts nesatur indivīda tiesības ierobežojošas normas.

 Tieslietu ministrs A.Aksenoks