Ziņojums

Par LR valdības paveikto un iecerēto Eiropas Savienības jautājumos

Saeimas dok. Nr.809; reģ. Nr.153

Ārlietu ministres S.Kalnietes 2003. gada 7. maijā
iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

 

Ievads

Ziņojums par valdības paveikto un iecerēto Eiropas Savienības jautājumos sagatavots nozīmīgā laikā. Ir pabeigtas iestāšanās ES sarunas, 16.aprīlī tika parakstīts Iestāšanās ES līgums, un notiek intensīvs darbs pie pirmsreferenduma informācijas kampaņas. Tāpat darbu turpina ES Konvents, kurā Latvija līdz ar citām kandidātvalstīm un kopā ar ES dalībvalstīm kā līdzvērtīgi partneri spriež par to, kādai ES būtu jābūt nākotnē. Latvijai dalība Konventā nozīmē jau šobrīd piedalīties tādas ES veidošanā, kādā mēs iestāsimies.

Latvija veiksmīgi ir pabeigusi iestāšanās sarunas ES. Latvijai labvēlīgie iestāšanās sarunu rezultāti tika panākti, Ārlietu ministrijai cieši sadarbojoties ar nozaru ministrijām, Saeimas Eiropas lietu komisiju, kā arī ar dažādiem sociālajiem partneriem.

Pašlaik aktuāli ir divi jautājumi. Ir jāturpina darbs pie tā, lai nodrošinātu Latvijas kā pilntiesīgas ES dalībvalsts funkcionēšanu. Tāpat ir jādefinē konkrētas Latvijas nacionālās intereses Eiropas Savienībā.

Ziņojuma mērķis ir novērtēt iestāšanās ES sarunu rezultātus, politiskā un ekonomiskā kritērija izpildi un Latvijas gatavību uzņemties ES dalībvalsts saistības. Tāpat ir jādefinē tie uzdevumi, kas ir jāpaveic līdz iestāšanās brīdim ES, lai nodrošinātu Latvijas kā pilntiesīgas ES dalībvalsts funkcionēšanu. Kā viens no mērķiem ir arī jāmin Latvijas vietas un lomas izvērtēšana paplašinātā Eiropā. Ziņojuma sastādīšanā izmantoti ministriju iesūtītie materiāli, iestāšanās sarunu materiāli un citi informācijas avoti.

 

 

1. Novērtējums par iestāšanās ES sarunās sasniegto

2000. gadā Latvija uzsāka un 2002. gadā pabeidza iestāšanās sarunas Eiropas Savienībā. Sarunu procesā aktīvi iesaistījās ne tikai valdības pārstāvji, kuri ir tieši atbildīgi par sarunu iznākumu, bet notika arī cieša sadarbība ar Saeimas Eiropas lietu komisiju un sociālajiem partneriem. Ir jāuzsver, ka Latvija sarunās ir panākusi sev labvēlīgus nosacījumus dalībai ES.

2002.gads bija izšķirošais Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā sarunās. Gads tika uzsākts ar jau noslēgtajām sarunām 26 sadaļās no 31. Gada sākumā neatrisināti palika tikai politiski jutīgie un sociāli un ekonomiski nozīmīgie jautājumi (nodokļi, lauksaimniecība, finanses un budžeta nosacījumi u.c.).

Ļoti pozitīvi ir jāvērtē kompromiss sarunu sadaļā “Nodokļi”, kurās tika panākti vairāki Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgi iestāšanās nosacījumi: pārejas periods līdz 2010.gadam akcīzes nodokļa minimālās likmes cigaretēm pakāpeniskai sasniegšanai kā arī dažādas atkāpes pievienotās vērtības nodokļa piemērošanā.

2002.gada otrajā pusē Latvijas delegācijas pūles tika koncentrētas uz optimālu rezultātu panākšanu sadaļās “Lauksaimniecība”, “Finanšu un budžeta nosacījumi”, “Institūcijas” un “Citi jautājumi”. Tika izvērsts aktīvs lobēšanas darbs ES dalībvalstīs un Eiropas Komisijā. Rezultātā jau 2002.gada 24.–25.oktobra Briseles ES Padomes sanāksmē ES dalībvalstis vienojās par zināmiem uzlabojumiem kandidātvalstīm piedāvātajos iestāšanās nosacījumos. Novembra laikā noritēja intensīvas neformālās sarunas, kurās no ES puses piedalījās tikai prezidentūras un Eiropas Komisijas pārstāvji. Strādājot šādā formātā, tika sagatavota noslēguma vienošanās jautājumu pakete, kuru pēc papildu uzlabojumiem lauksaimniecības finansēšanas un budžeta kompensāciju jautājumos apstiprināja ES dalībvalstu un kandidātvalstu valdību vadītāji kopīgā sanāksmē Kopenhāgenā 2002.gada 13.decembrī.

Sarunu noslēguma posmā panāktie rezultāti būtiski pārsniedz ES puses sākotnēji piedāvātos kvantitatīvos lielumus, īpaši lauksaimniecības un budžeta nosacījumu jomās. Pat neņemot vērā būtiskos ieguvumus Latvijas tautsaimniecībai un sabiedrībai kopumā no iekļaušanās Eiropas vienotajā tirgū, no sadarbības iekšlietu un tieslietu jomās utt., Latvijas finansiālie ieguvumi no iestāšanās Eiropas Savienībā dažādu ES budžeta maksājumu veidā tikai 2004.–2006.gadā pārsniegs 1,6 miljardus eiro jeb 1 miljardu latu. Tajā pašā laikā Latvijas iemaksas ES budžetā šajā laika posmā nepārsniegs pat 300 miljonus eiro.

Būtiski ir tas, ka iestāšanās sarunās panāktās vienošanās produkcijas realizācijas kvotu jautājumos nodrošina Latvijas lauksaimniekiem ievērojamas izaugsmes iespējas, kuras par īpaši atraktīvām padara ES tirgus piedāvātā stabilitāte un augstāks lauksaimniecības produkcijas iepirkuma cenu līmenis. Jauno dalībvalstu zemnieki iegūs vieglāku pieeju lauku atbalstam paredzētajiem finanšu līdzekļiem, nekā tas ir pašreizējās ES dalībvalstīs.

 

 

2. Eiropas Savienības politiskā kritērija izpilde

Latvija izpilda ES politiskos kritērijus. Tas nozīmē, ka Latvija ir demokrātiska valsts, kur pastāv likuma vara, tiek ievērotas un aizsargātas cilvēka, t. sk. mazākumtautību tiesības. Tajā pašā laikā tādi jautājumi kā sabiedrības integrācija, cīņa pret korupciju un tieslietu sistēmas stiprināšana joprojām aktualitāti saglabā.

Latvija ir pievienojusies nozīmīgākajiem starptautiskajiem cilvēktiesību aizsardzības dokumentiem. Diskusija turpinās par nepieciešamību ratificēt Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par nacionālo mazākumtautību aizsardzību. 2001. gada nogalē Latvijā tika slēgta EDSO misija un Eiropas Padome pārtrauca monitoringu (pārraudzības procesu), kas liecina par zināmu brieduma pakāpi Latvijas integrācijas politikā.

ES atzinīgi novērtējusi aizvadītā gada maijā veiktos grozījumus vēlēšanu likumdošanā, atceļot valsts valodas prasmes prasības Saeimas un pašvaldību deputātu kandidātiem.

Latvijā izveidots darbotiesspējīgs institucionālais un juridiskais ietvars sabiedrības integrācijas jautājumu risināšanai. To atzinusi arī Eiropas Padome un EDSO. Pieņemta valsts programma “Sabiedrības integrācija Latvijā”. No 2001. gada darbojas Sabiedrības integrācijas fonds, kas koordinē Latvijas un ārvalstu donoru finansējumu integrācijas programmas īstenošanai. 2002.gada rudenī darbu uzsāka Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās.

Sabiedrības integrācijas fonds līdz šim atbalstījis 132 integrācijas projektus. Valsts konsekventi palielinājusi finansējumu sabiedrības integrācijas projektiem.

Jāatzīmē, ka pilsoņu skaits Latvijā lēnām, bet pieaug. 2000.gadā 74,3% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija Latvijas Republikas pilsoņi, 2002. gadā — 76,3%. Līdz šā gada 1. aprīlim Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā pavisam ieguvušas 60 859 personas, t.sk. 8241 bērns.

Pēdējo piecu gadu laikā veikti vairāki naturalizāciju veicinoši pasākumi (samazināta valsts nodeva; vidusskolu absolventiem naturalizējoties nav jākārto pārbaudījums latviešu valodā, ja ir sekmīgi nokārtots vidusskolas eksāmens latviešu valodā). Galvenie naturalizāciju veicinošie pasākumi ir bezmaksas latviešu valodas kursi un informācijas kampaņas. Naturalizācijas pārvalde ir īstenojusi vairākas ārvalstu donoru finansētas informatīvās kampaņas un nodrošinājusi iespēju apmeklēt bezmaksas valodas kursus kopumā 3591 pilsonības kandidātam. Šobrīd mācības turpina vēl 700 pilsonības kandidātu.

Iespēju apgūt latviešu valodu no 1996. gada sniedz arī Latviešu valodas apmācības valsts programma (LVAVP). Programmas latviešu valodas kursus apmeklējuši 58 000 cittautiešu. Šogad mācības turpinās, taču valsts finansējums LVAVP pakāpeniski samazinās.

No 1998. gada, kad tika pieņemts Izglītības likums, notiek pakāpeniska izglītības reforma. Šobrīd turpinās mazākumtautību vidusskolu gatavošanās pārejai uz mācībām pamatā valsts valodā no 2004. gada 1. septembra (pāreja pilnībā tiks pabeigta 2007./2008. māc.g.). Mazākumtautību vidusskolās latviešu valodā tiks apgūti 60% mācību priekšmetu, bet mācību priekšmetus, kurus apgūt mazākumtautību valodā (40%), varēs izvēlēties attiecīgā skola.

Valsts veicinājusi pāreju vairākiem līdzekļiem. Pirmkārt, četru gadu laikā, no 1999. līdz 2002. gadam, valsts piešķīrusi 2 430 270 latu algu piemaksām mazākumtautību skolu skolotājiem, kuri pasniedz savus priekšmetus bilingvāli vai valsts valodā. Šogad atbalsts turpinās. Otrkārt, valsts finansē mācību materiālu iegādi mazākumtautību skolās (apm. 50 000 latu gadā) un, piesaistot ES finansējumu, — finansē bilingvālās izglītības mācību līdzekļu sagatavošanu. Treškārt, minoritāšu skolas un skolēnu vecāki tiek informēti par izglītības reformu. Turklāt LVAVP organizē bezmaksas latviešu valodas un bilingvālās metodikas kursus mazākumtautību skolu skolotājiem. Valsts finansējums šiem metodikas kursiem 2002. gadā ievērojami pieauga, salīdzinot ar 2001.gadu, taču 2003. gadā tas paredzēts mazāks nekā 2002.gadā. Izglītības un zinātnes ministrija jau no 1997. gada organizē tālākizglītības kursus mazākumtautību skolu pedagogiem.

Sabiedrības integrācija ir un paliek valsts ilgtermiņa uzdevums. Nepilsoņu skaits Latvijā vēl joprojām ir liels (504 275 personas), pēdējo divu gadu laikā samazinājies naturalizēto personu skaits. Neizpratni Eiropas Savienībā varētu radīt uz nākamo gadu atliktais lēmums par finansējuma palielināšanu Naturalizācijas pārvaldei un par valsts mērķfinansējuma piešķiršanu latviešu valodas apmācībai pilsonības kandidātiem. Taču tieši bezmaksas latviešu valodas kursi, kā arī Naturalizācijas pārvaldes īstenotās informācijas kampaņas Latvijas pilsētās jūtami ietekmēja naturalizācijas tempu 2002. gada pirmajos septiņos mēnešos, tādēļ šie pasākumi būtu jāturpina un jāpiešķir finansējums.

Mazākumtautību vidusskolu pārejai uz mācībām valsts valodā būs liela nozīme integrētas sabiedrības veidošanā nākotnē. Tādēļ arī ES pievērš uzmanību šīs pārejas norisei. Šobrīd lielākā daļa (70%) mazākumtautību skolu ir gatavas šai pārejai. Valstij jāturpina palīdzēt mazākumtautību skolēniem, skolotājiem, skolēnu vecākiem sagatavoties pārejai. ES varētu rasties jautājumi, kādēļ samazināts finansējums mazākumtautību skolotāju bilingvālās metodikas kursiem un bilingvālās izglītības mācību līdzekļu sagatavošanai.

Izglītības reformas kontekstā un, ņemot vērā to, ka apmēram 9% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka nezina latviešu valodu, nepieciešams palielināt finansējumu latviešu valodas apguvei, t. sk. Latviešu valodas apmācības valsts programmai (LVAVP), ko uzsvērusi arī ES.

 

 

2.1. Cīņa pret korupciju

Latvija ir sasniegusi ievērojamu progresu pretkorupcijas likumdošanas bāzes pilnveidošanā ar mērķi uzlabot valsts amatpersonu kontroli, panākt lielāku atklātību valsts un pašvaldību iepirkumu procedūrā, partiju finansēšanā, paredzēt atbildību par kukuļdošanu vai dienesta stāvokļa izmantošanu. Pateicoties izmaiņām likumdošanā, tika nostiprināts pretkorupcijas institucionālais ietvars, izveidojot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), precizētas korupcijas apkarošanā iesaistīto institūciju pilnvaras. KNAB tiek pakāpeniski nostiprināts, 2003. gada budžetā palielināts tā darbībai nepieciešamais finansējums.

Turpmāk jāturpina pretkorupcijas likumdošanas pilnveidošana. Sevišķi svarīga ir efektīva pieņemtās likumdošanas ieviešana, apkarojot gan augsta līmeņa korupciju jeb valsts nozagšanu, gan panākot konkrētus rezultātus zemākā administratīvajā līmenī, īpaši tādos sektoros, kas pakļauti augstam korupcijas riskam. Tas palīdzētu mazināt sabiedrības neuzticēšanos valsts pārvaldei un tiesu varai.

1. Jāturpina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja nostiprināšana, lai tas pilnībā varētu īstenot likumdošanā paredzētās funkcijas un tā darbībai būtu konkrēti rezultāti.

2. Jāizstrādā un jāpieņem jauna korupcijas novēršanas un apkarošanas programma.

3. Jāpievienojas Eiropas Padomes Civiltiesību pretkorupcijas konvencijai, kā arī OECD Konvencijai par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos.

4. Jāievieš Juridisko personu kriminālatbildība par kukuļošanu, pieņemot izmaiņas krimināllikumā.

 

 

2.2. Tiesu reforma

Lai gan galvenās tiesu sistēmas problēmas ir identificētas, visaptveroša tiesu sistēmas reforma pēdējo gadu laikā ir bijusi lēnāka, nekā būtu vēlams. Pozitīva attīstība vērojama pagājušā gada beigās un šā gada sākumā, stājoties spēkā vairākiem tiesu varas funkcionēšanai būtiskiem likumiem, proti, izmaiņām likumā “Par tiesu varu”, “Kriminālprocesa kodeksā”, “Civilprocesa likumā”, kā arī likumam “Par zvērinātiem tiesu izpildītājiem”. Pozitīvi vērtējama jaunā “Kriminālprocesa likuma” izstrādāšana, tiesnešu un tiesas darbinieku darba samaksas koncepcijas pieņemšana valdībā, tiesu ēku rekonstrukcija. Tomēr vēl ir daudz darāmā, lai de facto nostiprinātu tiesu varas neatkarību un efektivitāti, tai skaitā samazinātu lielo lietu skaitu, kas gaida izskatīšanu tiesās, paātrinātu tiesu procesu.

1. Jāpieņem jaunais Kriminālprocesa likums.

2. Jāpieņem koncepcija par tiesu administrācijas izveidi un jāuzsāk tās ieviešana.

3. Jāievieš tiesnešu un tiesas darbinieku darba samaksas koncepciju.

4. Jāturpina tiesu infrastruktūras uzlabošana.

5. Jāturpina tiesnešu apmācība ES likumdošanas un cilvēktiesību jomā.

 

 

2.3. Valsts pārvaldes reforma

Valsts pārvaldes reformas jomā ir pieņemti vairāki jauni likumi ar mērķi sakārtot valsts pārvaldes sistēmu un nodrošināt valsts pārvaldes efektīvu un caurskatāmu darbību. Ir pieņemts arī jauns Valsts civildienesta likums, kas nodrošina profesionāla un stabila civildienesta darbību. Regulāri notiek civildienesta ierēdņu mācības. Tiek veidota valsts politikas stratēģiskās plānošanas sistēma un tās sasaiste ar budžeta sagatavošanas procesu. Ir uzlabotas sabiedrības iespējas piekļūt valsts iestāžu informācijai. Svarīgākais uzdevums šobrīd ir nodrošināt, lai jaunpieņemtie likumi tiek īstenoti. Visos valsts pārvaldes līmeņos jānodrošina atbilstošs ierēdņu skaits un to mācības. Īpaši svarīgi ir nodrošināt vienotas algu sistēmas ieviešanu valsts pārvaldē un pietiekamu finansējumu tās īstenošanai.

1. Nepieciešams turpināt “Valsts pārvaldes iekārtas likuma”, “Valsts civildienesta likuma”, “Publisko aģentūru likuma” ieviešanu un uzsākt “Administratīvā procesa likuma” ieviešanu.

2. Valsts budžetā jānodrošina finansējums vienotās darba samaksas sistēmas ieviešanai valsts pārvaldes iestādēs.

3. Jāturpina ierēdņu mācības, īstenojot Valsts administrācijas skolas ierēdņu mācību programmu.

 

 

3. Ekonomisko kritēriju izpilde

Latvijā ir funkcionējoša tirgus ekonomika, kas veiksmīgi integrējusies pasaules ekonomikā. Latvija ir sasniegusi progresu makroekonomikas stabilizēšanā un ekonomisko reformu īstenošanā. Turpinot esošās reformas, Latvija būs gatava izturēt konkurences spiedienu, iestājoties ES. Labvēlīgais investīciju klimats un makroekonomiskā stabilitāte veicina ārvalstu investīciju palielināšanos Latvijas ekonomikā. ES ir lielākais Latvijas tirdzniecības partneris, un Latvijas produkcijas konkurētspēja ES tirgū pieaug. Tajā pašā laikā Latvijai jāturpina uzlabot darba tirgus funkcionēšanu, kā arī īpaša uzmanība jāpievērš uzņēmējdarbības likumdošanas ieviešanai.

Neraugoties uz ekonomisko lejupslīdi pasaulē, laika posmā no 1997. līdz 2002. gadam Latvijas tautsaimniecības attīstības rādītāji liecina par ekonomiskās aktivitātes kāpumu valstī. Vienīgo novirzi no šīs tendences radīja Krievijas ekonomiskā krīze 1999.gadā, tomēr arī tad ekonomiskā situācija Latvijā ātri stabilizējās. Pēdējos gados, pēc IKP pieauguma tempa Latvija ieņem vadošas pozīcijas ES kandidātvalstu vidū. 2001.gadā IKP pieaugums bija 7,7%, bet 2002.gadā — 6,1%. Pieaugumu veicināja galvenokārt apjomu kāpums tirdzniecībā, rūpniecībā, būvniecībā un komercpakalpojumos. Pēc Latvijas Bankas prognozēm, 2003. gadā IKP pieaugums varētu sasniegt 5,5 — 6%.

Neraugoties uz lielo iekšzemes pieprasījumu, šajā periodā inflācija pakāpeniski samazinājās. 2002.gadā tā sasniedza viszemāko līmeni pēdējo piecu gadu laikā, tas ir 1,9%. Arī 2003. gadā inflācijas līmenis saglabāsies salīdzinoši zems, tas tiek prognozēts 2,4% apmērā. Šāds inflācijas līmenis turpinās nodrošināt makroekonomisko stabilitāti valstī un veicināt veiksmīgu tautsaimniecības izaugsmi. Jāatzīmē, ka līdzīgi kā tas ir Eiropas Centrālās bankas gadījumā arī Latvijas Bankas monetārās politikas stratēģija ir orientēta uz cenu stabilitāti.

Kopš 1997. gada bezdarba līmenī bija novērojamas tikai nebūtiskas izmaiņas un, neraugoties uz augstiem ekonomikas izaugsmes tempiem, bezdarba līmenis joprojām ir pietiekami augsts un stabils. Pozitīva tendence bija vērojama 2002. gada beigās, kad reģistrētā bezdarba līmenis sasniedza 7,6%, kas ir nedaudz zemāk par rādītāju pērn. Joprojām pastāv lielas atšķirības starp reģioniem. Rīgā bezdarba līmenis ir 3,7%, tajā pašā laikā Balvu, Ludzas un Rēzeknes rajonās tas pārsniedz 20%, kas norāda uz zemu darbaspēka mobilitāti.

Pēdējo piecu gadu laikā valsts budžeta deficīts bijis mainīgs, visaugstāko līmeni sasniedzot 1999. gadā (5,3% no IKP) pēc Krievijas krīzes. Kopš 1999.gada vērojama ikgadējā budžeta deficīta samazināšanās, situācijai nedaudz pasliktinoties 2002. gadā (sasniedzot, pēc Valsts kases operatīviem datiem, 2,5% no IKP). Šādu attīstību daļēji ietekmēja pasaules ekonomikas pieauguma tempu palēnināšanās.

Valsts parāds Latvijā kopš 1998. gada pakāpeniski palielinājās. Tā pieaugums 2001. gadā pamatā bija saistīts ar jaunu septiņgadīgo eiroobligāciju emisiju. Tomēr visumā Latvijas valsts parāds ir salīdzinoši zemā līmenī un saskaņā ar Valsts kases operatīviem datiem par 2002. gadu veido 14,7% no IKP.

Latvijā saglabājies samērā liels tirdzniecības un tekošā konta deficīts, galvenokārt augsta iekšzemes pieprasījuma dēļ. 2002. gadā tas bija 7,8% no IKP, kas tika segts galvenokārt ar ārzemju tiešām investīcijām. Saglabājoties augstai ekonomiskajai aktivitātei valstī, kā arī augot iekšzemes patēriņam, importa pieprasījums saglabāsies salīdzinoši augsts, kas arī 2003. gadā neļaus būtiski samazināt tekošā konta negatīvo saldo. LB prognozē tekošā konta deficītu 9% apmērā no IKP, bet labvēlīgas ES ekonomikas attīstības gadījumā (kad varētu sagaidīt Latvijas eksporta kāpumu), tas varētu būt 8,5% no IKP.

Latvijas finanšu sistēma darbojas stabili un droši. Veiksmīga banku darbība sekmē finanšu starpniecības efektivitātes un apjomu kāpumu. Pašlaik Latvijā darbojās 22 bankas, kas nodrošina labus konkurences apstākļus. Tuvojoties iestāšanās brīdim ES un NATO, ievērojami samazinājās riska prēmija, kuru ārvalstu tirgus dalībnieki pieprasa ieguldījumiem latu aktīvos. Ievērojami kritās arī nebanku sektoram izsniegto kredītu likmes. Kopš 1997. gada katru gadu iekšzemes kredīta pieaugums privātajā sektorā veidoja vidēji 46%. Arī 2002. gadā iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu apjoms pieauga par 36,5%.

Latvijā radīta laba tiesiskā bāze uzņēmējdarbības veikšanai. Kopš 1999. gada Latvijā tiek īstenots “Pasākumu plāns uzņēmējdarbības vides uzlabošanai”, bet ar 2002. gadu ir stājies spēkā Komerclikums, kas iezīmē fundamentālu uzņēmējdarbības reformu, vienkāršo likumdošanu un nodrošina tās atbilstību ES direktīvu prasībām. Ir panākts ievērojams progress bankrota likumdošanas un procedūru jomā, tomēr jāturpina stiprināt administratīvo kapacitāti. Pēdējos gados valdība ir samazinājusi un plāno turpmāk samazināt nodokļu slogu uzņēmējiem, kas veicina uzņēmējdarbības attīstību. Katru gadu uzņēmumu skaits pieaug vidēji par 7% no esošo uzņēmumu skaita.

ES ir Latvijas galvenais tirdzniecības partneris un ārvalstu investors. No 1995. līdz 2000.gadam Latvijas eksports uz ES pakāpeniski pieauga, sasniedzot 60–65% no kopējā eksporta. 2002. gadā Latvijas eksports uz ES pieauga par 10,6%, apliecinot Latvijas uzņēmumu augošo konkurētspēju ES tirgos. Pēc ārvalstu tiešo investīciju rādītāja pašlaik Latvija ieņem sesto vietu ES kandidātvalstu starpā un ES investīcijas ir 60%.

 

 

4. Spēja uzņemties dalībvalsts saistības

4.1. Brīva preču kustība

Kopumā likumdošanas un institucionālais ietvars brīvas preču kustības jomā ir izveidots. Eiropas standartu adaptēšanas temps ir labs, un tāds tas ir jāsaglabā arī turpmāk. Sabiedriskā iepirkuma jomā pozitīvi ir vērtējama Iepirkumu uzraudzības biroja izveide. ES prasības likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” tika iestrādātas nepilnīgi, tāpēc nepieciešami jauni grozījumi šajā likumā. Jāpabeidz likumdošanas saskaņošana, īpaši sektorālās likumdošanas jomā, pastiprinātu uzmanību pievēršot pārtikas drošības un pārtikas produktu, kā arī sabiedriskā iepirkuma likumdošanai. Jāturpina likvidēt tirdzniecības barjeras, kas tika identificētas neharmonizētās jomas likumdošanas caurskatīšanas laikā, veicot nepieciešamos likumdošanas grozījumus, kā arī ieviešot savstarpējās atzīšanas principu. Neraugoties uz paveikto, joprojām jāturpina attīstīt tirgus uzraudzības sistēmu.

1. Jānovērš pastāvošās neatbilstības ES prasībām sabiedriskā iepirkuma jomā, tai skaitā — attiecībā uz notifikācijas procedūru pilnveidošanu, izstrādājot un pieņemot Saeimā grozījumus likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” un likumā “Par būvdarbiem, piegādēm, nomu un pakalpojumiem sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu vajadzībām”.

2. Jāpabeidz likumdošanas saskaņošana attiecībā uz pārtikas drošību un pārtikas produktiem.

3. Nepieciešams pieņemt vairākus normatīvos aktus brīvas tirdzniecības ierobežojošo faktoru novēršanai, tai skaitā grozījumus “Alkohola aprites likumā”.

4. Jāturpina attīstīt tirgus uzraudzības sistēma.

 

 

4.2.Brīva personu kustība

Latvija ir pārņēmusi lielāko daļu ES prasību attiecībā uz brīvu personu kustību. Ir strādāts pie institūciju stiprināšanas, tai skaitā saistībā ar sociālās drošības sistēmu koordināciju nākotnē. Līdz ar Imigrācijas likuma un tam pakārtotās sekundārās likumdošanas spēkā stāšanos Latvijas likumdošana atbildīs ES prasībām uzturēšanās tiesību jomā. Turpmāk jāpaātrina likumdošanas saskaņošana savstarpējo kvalifikāciju atzīšanas jomā. Ņemot vērā drīzo Latvijas iestāšanos ES, kā arī 2004.gadā gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, jāveicina vēlēšanu tiesību normu pārņemšana. Jāstiprina to institūciju administratīvā kapacitāte, kuras būs atbildīgas par kvalifikāciju savstarpējo atzīšanu un sociālās drošības shēmu koordināciju.

1. Jāpieņem virkne normatīvo aktu savstarpējo kvalifikāciju atzīšanas jomā (grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”, Latvijas Republikas advokatūras likumā, Farmācijas likumā, Ārstniecības likumā un likumā “Par prakses ārstiem”).

2. Medicīnas māsu izglītības programma jāsaskaņo ar EK prasībām.

3. Jāpieņem Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums un grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā.

4. Ievērojami jāstiprina administratīvās struktūras kvalifikācija savstarpējās atzīšanas un sociālās drošības shēmu koordinācijas jomās.

 

 

4.3. Brīva pakalpojumu kustība

Brīvas pakalpojumu kustības jomā ES likumdošana ir lielā mērā pārņemta. Pēdējo gadu laikā Latvijā ir vērojams progress, īpaši attiecībā uz finanšu tirgus pakalpojumiem un banku likumdošanu. Ar Komerclikuma spēkā stāšanos tika nodrošinātas gan tiesības veikt uzņēmējdarbību, gan pakalpojumu sniegšanas brīvība. Vienlaikus ir tikusi stiprināta administratīvā kapacitāte finanšu pakalpojumu uzraudzības jomā. Piemēram, 2001.gada decembrī tika izstrādāti un apstiprināti jauni FKTK Banku gada pārskatu sagatavošanas noteikumi un Banku konsolidēto gada pārskatu sagatavošanas noteikumi atbilstoši jaunāko ES direktīvu prasībām, 2002.gada decembrī tika pieņemti FKTK Apdrošināšanas sabiedrību un savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvo biedrību gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu sagatavošanas noteikumi, 2002.gadā tika pieņemti divi grozījumi Kredītiestāžu likumā. Jāpabeidz likumdošanas saskaņošana apdrošināšanas, vērtspapīru un investīciju pakalpojumu, kā arī datu aizsardzības jomās, ieskaitot pilnīgi neatkarīgas datu aizsardzības institūcijas izveidi.

1. Jāpieņem Saeimā jaunais Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumus.

2. Jāizstrādā un jāpieņem Saeimā Finanšu tirgus instrumentu likumus.

3. Jāizstrādā un jāpieņem Datu valsts inspekcijas likums.

 

 

4.4. Brīva kapitāla kustība

Likumdošanas saskaņošana kapitāla kustības jomā ir gandrīz pabeigta. Progress sasniegts normatīvo aktu saskaņošanā maksājumu sistēmu un pārrobežu kredītu pārvedumu jomā. Tika atcelti ierobežojumi ieguldīt pensiju fondu līdzekļus Eiropas ekonomiskās telpas valstīs, 2002.gada oktobrī Saeimā pieņemot grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā un likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”. Tomēr joprojām ir saglabājušies daži kapitāla kustības ierobežojumi, piemēram, Apsardzes darbības likumā, kas jānovērš, lai attiecīgās jomas regulējošos tiesību aktus pilnībā saskaņotu atbilstoši ES prasībām. Administratīvā sistēma kopumā ir sakārtota (darbojas FKTK, Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests), tomēr nepieciešams stiprināt to administratīvo kapacitāti, nodrošinot nepieciešamos finanšu un cilvēkresursus, īpašu uzmanību pievēršot iestādēm, kas ir iesaistītas cīņā ar naudas atmazgāšanu.

1. Jāpieņem grozījumi Apsardzes darbības likumā.

2. Jāpieņem Saeimā likums “Par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās”.

3. Jāizstrādā un jāpieņem grozījumi likumā “Par ieguldījumu sabiedrībām”.

4. Jāpieņem Saeimā grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

5. Jāpieņem Saeimā grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”.

6. Jāturpina Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta administratīvās kapacitātes celšana, nodrošinot nepieciešamos finanšu un cilvēkresursus un aprīkojumu.

 

 

4.5. Uzņēmējdarbības likumdošana

Uzņēmējdarbības likumdošana lielā mērā ir saskaņota ar ES prasībām. Nozīmīgs solis bija Komerclikuma un likuma “Par zvērinātiem revidentiem” pieņemšana. Vēl ir jāpabeidz likumdošanas saskaņošana grāmatvedības, kā arī intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma jomās. Prioritātei jābūt efektīvai cīņai pret pirātismu un viltošanu un šajā jomā iesaistīto institūciju administratīvās spējas stiprināšanai un to sadarbības uzlabošanai. Īpaša uzmanība jāpievērš tiesnešu apmācībai intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma jomās.

1. Jāizstrādā un jāpieņem Patentu likums, kā arī jāpieņem Dizainparaugu aizsardzības likums.

2. Jāaktivizē cīņa pret viltošanu un pirātismu, izdarot nepieciešamos grozījumus tiesību aktos un uzlabojot sadarbību starp valsts pārvaldes institūcijām (muitu, policiju un tiesām).

3. Jāpieņem Saeimā grozījumi likumā “Par grāmatvedību”, kas izstrādāti ar mērķi stiprināt Latvijas administratīvo kapacitāti un institūciju savstarpējo koordināciju grāmatvedības standartu jomā.

4. Jāpieņem Saeimā grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem” un likumā “Par konsolidētajiem gada pārskatiem”.

 

 

4.6. Konkurences politika

Latvijas likumdošanas saskaņošanas pakāpe, administratīvā spēja un ieviešanas rādītāji konkurences jomā ir pieņemamā līmenī. Kopš 2002.gada janvāra ir spēkā jauns Konkurences likums. Savukārt, 2002.gada decembrī pieņemtais Komercdarbības atbalsta kontroles likums nodrošina atbilstību ES likumdošanai valsts atbalsta jomā. Darbs jāturpina pie konkurences likumdošanas efektīvas ieviešanas. Ir jānodrošina konkurences noteikumu efektīva piemērošana, jāpaaugstina tirgus dalībnieku izpratne par konkurences un valsts atbalsta noteikumiem, kā arī jānodrošina tiesnešu apmācība par konkurences jautājumiem.

1. Jāpieņem sekundārā likumdošana konkurences un valsts atbalsta jomā.

2. Jāpievērš uzmanība Konkurences padomes un biroja darbinieku kompetences paaugstināšanai un personāla mainības samazināšanai. Nepieciešams iesaistīt tiesnešus speciālos apmācību semināros par konkurences noteikumu piemērošanu.

3. Jāinformē sabiedriskās saziņas līdzekļi par konkurences jomā pieņemtajiem lēmumiem, tai skaitā izveidojot jaunu Konkurences padomes interneta mājaslapu.

 

 

4.7. Lauksaimniecība

Likumdošana lauksaimniecības jomā lielā mērā ir saskaņota ar ES prasībām, un turpmāko uzmanību nepieciešams veltīt tās ieviešanai. Tikusi stiprināta administratīvā kapacitāte: darbību uzsācis Pārtikas un veterinārais dienests, kas atbildīgs par vienotās pārtikas ķēdes kontroli, 2001.gada decembrī Lauku atbalsta dienests akreditēts kā atbildīgā institūcija SAPARD līdzekļu pārvaldīšanai lauksaimniecībā un zivsaimniecībā (SAPARD aģentūra).

Lai nodrošinātu Latvijas gatavību uzņemties ES dalībvalsts funkcijas, jāturpina kopējās lauksaimniecības politikas likumdošanas ieviešanu. Jāpabeidz Lauku atbalsta dienesta un Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūras apvienošana, lai izveidotu vienotu par Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda (EAGGF) administrēšanu atbildīgu maksājumu aģentūru. Integrētās administrēšanas un kontroles sistēmas (IAKS) izveide līdz iestāšanās brīdim ir būtisks priekšnoteikums tiešo maksājumu saņemšanai lauksaimniekiem. Lai gan Latvijā pastāv mehānismi, kas daļēji atbilst ES kopējā tirgus organizāciju mehānismiem, tie jāturpina saskaņot ar ES prasībām. Tāpat jāturpina celt Lauku atbalsta dienesta darbības efektivitāte, jāpabeidz Lauku attīstības plāns un jādefinē no struktūrfondiem finansējamo pasākumu prioritātes.

Īpaša vērība pievēršama ES prasību ieviešanai pārtikas drošības jomā, nodrošinot uzņēmumu gatavību strādāt atbilstoši Eiropas Kopienu standartiem, jo sevišķi attiecībā uz gaļas pārstrādes uzņēmumiem. Jāuzlabo kontroles kvalitāte robežkontroles punktos un vispārējā higiēnas situācija tajos, kā arī jāturpina gatavoties BSE apkarošanas pasākumu ieviešanai atbilstoši Kopienu standartiem.

1. Jāuzsāk vienotas maksājumu aģentūras darbība Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda (EAGGF) administrēšanai.

2. Jāizveido efektīva Integrētā administrēšanas un kontroles sistēma (IAKS).

3. Jāpieņem Lauksaimniecības un lauku attīstības likums un sekundārā likumdošana kopējā tirgus organizācijas mehānismu ieviešanai.

4. Jāpieņem sekundārā likumdošana veterinārijas un fitosanitārijas jomā.

5. Jāturpina stiprināt iesaistīto iestāžu administratīvā spēja, jo sevišķi pārtikas drošības jomā.

 

 

4.8. Zivsaimniecība

Zivsaimniecības jomā likumdošana lielā mērā ir saskaņota ar ES prasībām, un īpaši veiksmīga tā bijusi resursu vadības, inspekciju un kontroles jomā attiecībā uz komerciālo zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskajā zonā. Daļēji ir izveidotas arī likumdošanas ieviešanai nepieciešamās pārvaldes struktūras.

Joprojām jāpabeidz likumdošanas saskaņošana strukturālo pasākumu un tirgus politikas jomā. Zivju pārstrādes uzņēmumos jāievieš ES sanitārijas un higiēnas prasības, kā arī jāturpina zvejas flotes modernizācija. Uzmanība jāpievērš arī tālākai zivsaimniecības politikā iesaistīto institūciju administratīvo spēju stiprināšanai, kā arī jāattīsta tirgus intervences mehānismi.

1. Jāpieņem Lauksaimniecības un lauku attīstības likums un sekundārā likumdošana tirgus intervences mehānismu ieviešanai.

2. Jāpabeidz likumdošanas saskaņošana resursu vadības un kontroles, kā arī zivju izkraušanas kontroles jomā; jāizveido diennakts darba dispečerdienests informācijas saņemšanai un koordinēšanai par Latvijas ostās izkrautajām zivīm.

3. Struktūrpolitikas jomā jāpieņem noteikumi par kuģu drošību.

4. Jāstiprina zivsaimniecības politikā iesaistīto institūciju kapacitāte.

 

 

4.9. Transports

Transporta sektorā Latvijas likumdošana lielākoties atbilst ES likumdošanai. Ievērojams darbs paveikts, pārņemot ES likumdošanu autotransporta sektorā. Piemēram, izdarot grozījumus Ceļu satiksmes likumā un Autopārvadājumu likumā, Latvijas likumdošana harmonizēta ar ES sociālo likumdošanu un pārņemta lielākā daļa tehnisko normu. Arī aviācijas jomā likumdošana ir praktiski pārņemta. Progress panākts ES likumdošanas pārņemšanā jūrniecībā ir pieņemts jauns Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums. Tomēr šajā jomā vēl ir samērā daudz darāmā, jo ir jābeidz gan ietvara likumdošanas pieņemšana, gan jāpieņem sekundārā likumdošana. Līdz iestāšanās brīdim ES jāsakārto arī dzelzceļa nozares likumdošana. Vairākās jomās īpaša uzmanība jāpievērš institūciju administratīvās spējas stiprināšanai.

1. Jāpieņem grozījumi Ceļu satiksmes likumā, kas paredz izstrādāt noteikumus, lai nodrošinātu vadītāja apliecību kategoriju atbilstību ES prasībām.

2. Jāizstrādā un jāpieņem grozījumi likumā “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu”, tādējādi panākot atbilstību ES minimālajām nodevas likmēm kravas transportlīdzekļiem.

3. Jāpieņem grozījumi likumā “Par aviāciju”, lai noteiktu aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu neatkarīgās izmeklēšanas institūcijas statusu.

4. Jāpieņem grozījumi Dzelzceļa likumā, lai pārņemtu ES infrastruktūras paketes direktīvas.

5. Jāpieņem Jūras kodekss.

6. It īpaši jāstiprina institūcijas, kas atbildīgas par likumdošanas ieviešanu tādās jomās kā kuģošanas drošība un kontrole autopārvadājumu jomā.

 

 

4.10. Nodokļu politika

Latvijas likumdošana nodokļu jomā lielākoties atbilst ES likumdošanai. Īpašs progress likumdošanas saskaņošanā sasniegts pēdējo divu gadu laikā. Pieņemti grozījumi likumos “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”, “Par akcīzes nodokli alkoholiskiem dzērieniem” un “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem”; pilnveidota Latvijas likumdošana attiecībā uz PVN un uz nodokļiem un nodevām kopumā. Turpmāk nepieciešams pabeigt likumdošanas saskaņošanu atsevišķās tiešo un netiešo nodokļu jomās. Jāturpina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) modernizācija un stiprināšana, īpašu uzmanību pievēršot elektroniskās informācijas apmaiņas nodrošināšanai ar ES.

1. Jāpieņem Saeimā grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”, kā arī Rīgas brīvostas likumā un Ventspils brīvostas likumā.

2. Jāizstrādā un jāpieņem Saeimā grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”.

3. Jāturpina darbs pie VID modernizācijas un stiprināšanas un jāievieš informācijas tehnoloģiju sistēmas elektroniskās informācijas apmaiņas nodrošināšanai.

 

 

4.11. Ekonomiskā un monetārā savienība

Latvijas likumdošana pilnībā atbilst ES prasībām ekonomiskās un monetārās savienības jomā. Pēdējās neatbilstības tika novērstas, pieņemot grozījumus likumā “Par Latvijas Banku” un “Par privātajiem pensiju fondiem”.

Pēdējos gados Latvija pamatā izpilda kritērijus ES dalībvalstu uzņemšanai EMS (Māstrihtas kritērijus), kas paredz, ka inflācijas līmenis nedrīkst pārsniegt trīs ES dalībvalstu zemāko inflāciju vidējo līmeni plus 1,5% punkti; valūtas kursa svārstībām vismaz divus gadus bez pārtraukuma pēc iestāšanās ES jābūt jābūt pieļaujamajās robežās, un attiecīgā valūta nedrīkst tikt devalvēta attiecībā pret kādas citas dalībvalsts valūtu; 10 gadu valsts obligāciju ilgtermiņa procentu likmes līmenis nedrīkst pārsniegt vairāk nekā par 2% punktiem vidējā rādītāja ilgtermiņa parādzīmju gada vidējo likmi, kāda tā ir trīs ES dalībvalstīs ar viszemāko inflācijas līmeni; valsts budžeta deficīts iepriekšējā finanšu gada beigās nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta; valsts parāds iepriekšējā finanšu gada beigās nedrīkst pārsniegt 60% no iekšzemes kopprodukta.

 

 

4.12. Statistika

Likumdošana statistikas jomā gandrīz pilnībā ir saskaņota ar ES prasībām. Pastiprināta uzmanība jāvelta starptautisko metodoloģiju ieviešanai makroekonomikas, sociālās un sektorālās statistikas jomā, sevišķi vides, mežsaimniecības un valsts budžeta sektorā. Nepieciešams pabeigt ES dalībvalstu savstarpējas tirdzniecības statistiskās uzskaites sistēmas Intrastat izveidi. Lai turpinātu sekmīgi uzsākto Centrālās statistikas pārvaldes administratīvās kapacitātes stiprināšanu visos līmeņos, jāīsteno CSP sistēmas vietējo statistikas nodaļu reorganizācija un profesionālu intervētāju dienesta izveide.

1. Jāīsteno CSP sistēmas vietējo statistikas nodaļu reorganizācija un jāizveido profesionāls intervētāju dienests.

2. Jāpieņem grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, veicinot Intrastat ieviešanu.

 

 

4.13. Sociālā politika un nodarbinātība

Latvija ir izpildījusi lielāko daļu saistību šajā sadaļā. Labi ir virzījusies likumdošanas saskaņošana, īpaši darba likumdošanas, vienlīdzīgu iespēju, darba drošības un veselības jomās. Nozīmīgs solis ir Darba likuma pieņemšana un spēkā stāšanās. Turpmāk Latvijai ir jāpabeidz likumdošanas saskaņošanu un jāaktivizē tās ieviešana tādās jomās kā nediskriminācija, veselība un drošība, darba likumdošana, vienlīdzīgas iespējas. Jāpilnveido sociālais dialogs. Jāturpina stiprināt administratīvā kapacitāte, īpašu uzmanību pievēršot institūcijām, kuras būs iesaistītas darbā ar strukturālajiem fondiem.

1. Jāpārņem ES tiesību normas par vienlīdzīgu attieksmi darbavietā un nediskrimināciju neatkarīgi no rases vai etniskās izcelsmes.

2. Jāizveido administratīvās institūcijas pašvaldību līmenī un jāatvēl nepieciešamie līdzekļi izstumtības problēmu risināšanai.

3. Jāpieņem grozījumi likumā “Par Eiropas Kopienas komercsabiedrību un Eiropas Kopienas komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanu un konsultēšanos ar šiem darbiniekiem”.

4. Jāsekmē Valsts darba inspekcijas un ES struktūrfondu ieviešanā iesaistīto institūciju stiprināšana.

 

 

4.14. Enerģētika

Enerģētikas jomā darbs pie ES likumdošanas pārņemšanas turpinās. It īpaši progress panākts jautājumā par naftas rezervju krājumu izveidošanu uz Latvijas iestāšanās brīdi ES. Šajā jomā ir pieņemta nepieciešamā likumdošana, un svarīgākais uzdevums ir nodrošināt naftas rezervju pakāpenisku uzkrāšanu laikā līdz 2009.gada beigām. Gatavojoties vienotajam enerģētikas tirgum, turpinās pakāpeniska elektrības tirgus atvēršana. Nepieciešams pieņemt likumdošanu, lai radītu tiesisko vidi gāzes tirgus liberalizācijai. Jāpabeidz likumdošanas pārņemšana energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai.

1. Lai noteiktu dabasgāzes tirgus atvēršanas tiesisko reglamentāciju, jāpieņem grozījumi Enerģētikas likumā un likumam pakārtotie normatīvie akti.

2. Jāturpina darbs pie priekšnosacījumu radīšanas liberāla elektroenerģijas tirgus darbībai.

3. Jāstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas administratīvā spēja.

 

 

4.15. Rūpniecības politika

Latvijas rūpniecības politika kopumā atbilst ES vadlīnijām — tā ir balstīta uz tirgus ekonomikas principiem, ir stabila un paredzama. Pieņemtais Komerclikums veicina uzņēmējdarbību atbilstoši ES praksei. Uzņēmumu reorganizācija norit sekmīgi.

Tomēr, lai Latvija spētu uzņemties dalībvalsts saistības un integrēties ES iekšējā tirgū, īpaša uzmanība jāpievērš likumdošanas un Latvijas rūpniecības pamatnostādnēs definēto principu ieviešanai, uzņēmumu konkurētspējas un iesaistīto institūciju administratīvās kapacitātes paaugstināšanai. Jāturpina Latvijas Attīstības aģentūras stiprināšana, lai tā spētu efektīvi darboties kā vienota aģentūra uzņēmējdarbības veicināšanai un struktūrfondu apsaimniekošanai rūpniecības politikas jomā. Tāpat nepieciešams nodrošināt, ka uzņēmumu reorganizācija notiek atbilstoši konkurences un valsts atbalsta likumdošanai. Jāveicina investīciju piesaiste un sadarbība ar nozaru asociācijām.

1. Jāatjauno Rūpniecības attīstības pamatnostādnes, koncentrējot atbalstu zināšanu bāzes veidošanā un inovāciju un uzņēmējdarbības veicināšanā, kā arī paredzot specifiskus pasākumus prioritāro nozaru attīstības veicināšanai.

2. Jāattīsta ražotāju informēšanas darbs ES jautājumos tādās sfērās kā kvalitātes standarti, kvantitatīvie ierobežojumi (kvotas), vides aizsardzība un rūpnieciskā īpašuma aizsardzība.

 

 

4.16. Mazie un vidējie uzņēmumi

Latvijas politika MVU jomā daļēji atbilst ES praksei. Pieņemot Komerclikumu un Elektronisko dokumentu likumu, likumdošana uzņēmējdarbības vides aizsardzības jomā kopumā ir saskaņota. Regulāri notiek valdības konsultācijas ar uzņēmēju pārstāvjiem.

Tomēr Latvijas politika attiecībā uz MVU un valsts atbalstu jāturpina pilnveidot. Lai gan Latvija ir pievienojusies Mazo uzņēmumu Eiropas hartai, jāpievērš uzmanība tās ieviešanai un jāiekļauj Hartas principi Nacionālajā MVU attīstības programmā (2003–2006). Nepieciešams stiprināt MVU politikā iesaistīto institūciju administratīvo kapacitāti un attīstīt infrastruktūru, kā arī jāgatavojas struktūrfondu saņemšanai. Jāturpina cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Lai gan ir nodrošināta banku kapitāla pieejamība MVU, nebanku kapitāla pieejamība vēl jāveicina. Jāturpina darbs pie uzņēmējdarbības atbalsta dienestu attīstības un uzņēmēju informēšanas par noteikumiem, kas uz tiem attieksies pēc iestāšanās ES. Jāstiprina uzņēmēju asociācijas.

1. Jāpieņem Nacionālā MVU attīstības programma 2003–2006.

2. Saskaņā ar MVU attīstības programmu jāpilnveido atbalsta fonds, kas potenciāli piedalīsies strukturālo fondu apgūšanas procesā.

3. Jāpieņem sekundārā likumdošana Elektronisko dokumentu likuma ieviešanai.

4. Jānodrošina efektīva Eiropas Informācijas centra (EIC) darbība un jāizveido EIC ārpus Rīgas.

 

 

4.17. Zinātne un pētniecība

Latvijas gatavošanās dalībai ES zinātnes un pētniecības jomā rit veiksmīgi. Kopumā Latvija izpilda saistības, kuras uzņēmusies iestāšanās sarunu laikā. Latvija turpina piedalīties 5. EK Ietvara programmā, 5. EURATOM ietvara programmā, kā arī ir parakstījusi Saprašanās memorandu par 6. Ietvara programmu (2002–2006). Turpinot sagatavošanos dalībai ES, Latvijai būtu jāstiprina ar zinātni un pētniecību saistītā infrastruktūra, administratīvā kapacitāte un jāsekmē pētniecības un privātā sektora sasaiste. Eiropas Komisijas Progresa ziņojumā par Latviju ir atzīmēts, ka zinātnieku skaits Latvijā sarūk, vienlaikus jaunu ārvalstīs strādājošu pētnieku skaits pieaug.

1. Jāpalielina Latvijas budžeta izdevumi zinātnei un pētniecībai, lai tuvotos ES vidējam līmenim.

2. Jāsekmē pētniecības aktivitātes universitātēs un jāievieš atbilstoša riska kapitāla likumdošana.

 

 

4.18. Izglītība un apmācība

Likumdošana pamatā ir saskaņota. Ir uzsākta izglītības un apmācības sistēmas reforma. Latvija ir iesaistījusies Socrates, Leonardo un Youth programmās. Turpmāk īpaša uzmanība jāpievērš profesionālās izglītības standartu paaugstināšanai, skolotāju kvalifikācijas celšanai, eksāmenu standartizācijai. Būtisks uzdevums ir administratīvās kapacitātes stiprināšana.

1. Jāpilnveido profesionālā apmācība, cita starpā veicinot privāto uzņēmumu iesaisti, orientējoties uz rajoniem ar augstu bezdarba līmeni un padarot to pieejamāku cilvēkiem ar zemu zināšanu līmeni.

2. Jāizstrādā profesionālās izglītības sistēmas attīstības programma.

3. Latviešu valodas apguves valsts programmas ietvaros jānodrošina latviešu valodas mācīšana ES valstu un citu valstu pilsoņu bērniem.

 

 

4.19. Telekomunikācijas un informācijas tehnoloģija

Pieņemot likumu “Par telekomunikācijām” un izveidojot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, likumdošana telekomunikāciju nozarē kopumā ir pārņemta un nepieciešamās institūcijas likumdošanas ieviešanai ir izveidotas. Tomēr jāturpina darbs pie normatīvo aktu izstrādes, lai pārņemtu jaunā elektroniskās komunikācijas regulējošā ietvara direktīvas. Jānostiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas neatkarība un efektivitāte. Pasta sektorā Latvijas likumdošana vēl pilnībā neatbilst ES likumdošanai, tā jāsaskaņo līdz iestāšanās brīdim ES.

1. Jāpabeidz likuma “Par telekomunikācijām” likumpakārtoto tiesību aktu pieņemšana.

2. Jāpieņem jauns elektroniskās komunikācijas regulējošs likums, kas aizstās likumu “Par telekomunikācijām” un pārņems jauno acquis šajā nozarē.

3. Jāveic grozījumi tiesību aktos, lai nostiprinātu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas neatkarību.

4. Jāpieņem grozījumi “Pasta likumā” un jāizdara grozījumi vairākos Ministru kabineta noteikumos, lai pārņemtu ES likumdošanu pasta sektorā.

 

 

4.20. Kultūra un audiovizuālā politika

Likumdošana kultūras un audiovizuālās politikas jomā, kā arī par tās ieviešanu atbildīgo institūciju administratīvā kapacitāte ir gandrīz pilnībā atbilstoša ES prasībām. Latvija sekmīgi piedalās Kopienu programmās šai sektorā.

Lai pabeigtu gatavošanos dalībai ES, jāpabeidz likumdošanas saskaņošana attiecībā uz īpaši svarīgu notikumu atspoguļošanu Latvijas televīzijā, Latvijas autoru mūzikas pārraidīšanas īpatsvaru un uz Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas programmās pieļaujamo citu raidorganizāciju un neatkarīgo producentu darbiem atvēlēto laiku. Jāturpina Nacionālās radio un televīzijas padomes administratīvās kapacitātes stiprināšana, nodrošinot caurskatāmu un efektīvu sektora uzraudzību.

1. Jāpieņem grozījumi “Radio un televīzijas likumā”.

 

 

4.21. Reģionālā politika

Reģionālās politikas un strukturālo instrumentu koordinācijas jomā ir pieņemti vairāki nozīmīgi politiskie lēmumi, nosakot galvenās atbildīgās institūcijas. Pabeigts darbs pie Attīstības plāna (Vienotā programmdokumenta projekta) un tas iesniegts Eiropas Komisijā. Aktīvi turpinās darbs pie projektu izstrādes, kas saņems ES finansējumu, it īpaši no Kohēzijas fonda. Tomēr, lai garantētu, ka Latvija pēc iestāšanās ES spēs efektīvi izmantot struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējumu, vēl salīdzinoši daudz jāpaveic. Likumdošanā jānosaka visu struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējuma apsaimniekošanā iesaistīto institūciju funkcijas un to savstarpējās sadarbības mehānisms. Jānostiprina vadības, uzraudzības un novērtēšanas procedūras. Īpaša uzmanība jāpievērš finanšu vadības un kontroles sistēmas uzlabošanai.

1. Jāpieņem Ministru kabineta noteikumi par ES strukturālo instrumentu vadības, uzraudzības un kontroles sistēma.

2. Jāuzlabo struktūrfondu un Kohēzijas fonda apsaimniekošanā iesaistīto institūciju administratīvā kapacitāte, tai skaitā izstrādājot cilvēkresursu attīstības plānu.

3. Līdz iestāšanās brīdim ES jāizveido un jāpārbauda darbībā struktūrfondu uzraudzības sistēma.

4. Jāturpina darbs pie projektu izstrādes, kas saņems struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējumu.

 

 

4.22. Vide

Latvija izpilda lielāko daļu saistību, kas izriet no iestāšanās sarunām šajā sadaļā. Tā ir pavirzījusies uz priekšu likumdošanas saskaņošanā un valsts pārvaldes kapacitātes stiprināšanā. Jākoncentrējas uz likumdošanas pārņemšanas pabeigšanu tādās jomās kā gaisa kvalitāte, dabas aizsardzība, atkritumu apsaimniekošana, ūdens kvalitāte, ķīmiskās vielas un ģenētiski modificētie organismi un kodoldrošība un aizsardzība pret radiāciju. Jāveicina pārvaldes institūciju koordinācija nacionālajā, reģionālajā un vietējā līmenī.

1. Jāturpina integrēt vides aizsardzības prasības citās sektorpolitikās.

2. Nepieciešama Latvijas vides aģentūras un Reģionālo vides pārvalžu stiprināšana.

3. Jānodibina stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma institūcija.

4. Jāpārņem direktīva par ģenētiski modificētajiem organismiem un jānozīmē atbilstoša kompetenta institūcija.

 

 

4.23. Patērētāju un veselības aizsardzība

Ir veiksmīgi ritējusi Latvijas likumdošanas saskaņošana un administratīvās spējas stiprināšana. Turpmāk uzmanība jāpievērš tirgus uzraudzībā iesaistīto institūciju efektīvas darbības nodrošināšanai, kā arī jāveicina patērētāju un ražotāju izpratne par patērētāju un veselības aizsardzības jautājumiem.

1. Jāpieņem grozījumi “Preču un pakalpojumu drošuma likumā”.

2. Jāpalielina inspektoru skaits un jāintensificē Latvijas tirgū nonākušo preču kontrole.

3. Jāveicina tirgus uzraudzībā iesaistīto institūciju koordinācija.

 

 

4.24. Sadarbība tieslietu un iekšlietu jomā

Latvijas likumdošana tieslietu un iekšlietu jomā pārsvarā atbilst ES likumdošanai, īpaši patvēruma, policijas sadarbības, narkotiku apkarošanas jomā. Ir stājies spēkā jauns Patvēruma likums, Latvija ir pievienojusies visām svarīgākajām starptautiskajām konvencijām cīņai pret narkotikām, kā arī vairākām starptautiskajām konvencijām cīņai pret organizēto noziedzību, pieņemtas izmaiņas likumā “Par personas datu aizsardzību”, radot priekšnoteikumus sadarbības līguma ar Eiropolu noslēgšanai. Panākts progress ārējo robežu nostiprināšanā, veikta policijas struktūru reorganizācija, lai uzlabotu ekonomisko un IT noziegumu apkarošanu.

Lai sagatavotos dalībai ES, svarīgi ir pabeigt likumdošanas saskaņošanas procesu vīzu, migrācijas, naudas atmazgāšanas, Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzības, tiesiskās sadarbības jomā, kā arī nodrošināt efektīvu likumdošanas ieviešanu. Nepieciešams turpināt ārējās robežas nostiprināšanu, uzlabot tiesībaizsardzības institūciju kapacitāti un savstarpējo sadarbību, īpašu uzmanību pievēršot narkotiku, organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanai.

1. Jāturpina austrumu robežas nostiprināšana, īstenojot valsts investīciju programmas projektus.

2. Jāuzlabo jūras robežas kontrole.

3. Jāuzlabo robežkontrolē iesaistīto institūciju sadarbība saskaņā ar integrēto robežu vadības stratēģiju (nepieciešams apstiprināt valdībā).

4. Jāpieņem Imigrācijas likumam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi.

5. Jānoslēdz sadarbības līgums ar Eiropolu.

6. Jāpievienojas ANO konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību papildprotokoliem, kā arī jāratificē ANO konvencija par kibernoziegumiem.

7. Jāpieņem izmaiņas Krimināllikumā atbilstoši Konvencijas par Eiropas Kopienas finanšu interešu aizsardzību prasībām.

8. Jāizstrādā organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas stratēģija, kā arī jauna narkotiku novēršanas, kontroles un apkarošanas stratēģija un rīcības plāns.

9. Jānostiprina nacionālais narkotiku informācijas centrs.

 

 

4.25. Muitas savienība

Latvijas likumdošana muitas jomā ir lielā mērā saskaņota. Pieņemti grozījumi Muitas likumā un izstrādāti un pieņemti vairāki Muitas likumam pakārtotie tiesību akti, kuriem jānodrošina Muitas likuma piemērošana praksē. Turpinās darbs muitas administrēšanas pilnveidošanas jomā, notiek muitas dienesta modernizācija atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta Muitas dienesta stratēģijai 2001.–2005. gadam. Lai aprīkotu muitas punktus atbilstoši ES standartiem, VID turpina realizēt valsts investīciju projektu “Muitas posteņi uz robežām”. Jāturpina VID organizatoriskā pārstrukturēšana un tiesību aktu ieviešana, kā arī jāpaātrina gatavošanās elektroniskās starpsavietojamības nodrošināšanai ar ES IT sistēmām.

1. Jāpieņem Saeimā likums “Par muitas nodokli”, lai nodrošinātu satura, struktūras un terminoloģijas atbilstību ES muitas nodokļu atvieglojumu sistēmai.

2. Jānodrošina Latvijas muitas IT sistēmu savietojamība ar Kopienas IT sistēmām, lai nodrošinātu elektronisko datu apmaiņu ar Kopienu un tās dalībvalstīm.

3. Īpaša vērība ir jāpievērš tālākai muitas administratīvās spējas stiprināšanai.

 

 

4.26. Ārējās attiecības

Latvija turpina politisko dialogu ar ES. Pašlaik tas izpaužas kā pievienošanās ES kopīgiem paziņojumiem un deklarācijām. Tāpat Latvija aktīvi piedalās diskusijā par jaunajām ES politikām, piemēram, jauno kaimiņu politikas veidošanu (attiecības ar Ukrainu, Moldāviju, Baltkrieviju).

Pretterorisma pasākumu ietvaros Latvija ir pievienojusies ES pozīcijām un atjaunojusi terorismā iesaistīto personu, kuru finanšu kontu kustība ir iesaldēta, sarakstus. Latvija ir arī pievienojusies ES sankcijām pret Zimbabvi un ES kopīgajai rīcībai cīņā ar destabilizējošo mazkalibra un vieglo ieroču uzkrāšanu un izplatību.

Latvija aktīvi darbojas ES Asociēto korespondentu informatīvajā tīklā, informējot ES dalībvalstis un pārējās kandidātvalstis par Latvijas ārpolitikas svarīgākajām norisēm.

Latvija tālāk padziļina sadarbību ar ES drošības un aizsardzības politikas (EDAP) jautājumos, piedaloties pirmajā ES kopīgajā operacionālajā misijā. Latvija ir nosūtījusi četrus policistus dalībai ES misijā Bosnijā un Hercegovinā.

 

 

4.28. Finanšu kontrole

Latvijā iekšējā un ārējā finanšu kontroles sistēma gandrīz pilnībā atbilst ES prasībām: tiek sagatavoti pārskati par iekšējā audita sistēmas darbību valsts pārvaldē; jauns Valsts kontroles likums nodrošina tiesisko bāzi efektīvai ES finanšu līdzekļu izlietojuma kontrolei Latvijā; likuma “Par iekšējo auditu” pieņemšana 2002. gadā bija viens no nozīmīgajiem soļiem, kas bija nepieciešams, lai nodrošinātu normatīvo bāzi efektīvai iekšējās kontroles sistēmas ieviešanai saskaņā ar ES prasībām. Lai stiprinātu administratīvo spēju, notiek auditoru apmācība. Tomēr vēl ir jāpilnveido likumdošanas ietvars un administratīvā kapacitāte, lai pilnībā nodrošinātu EK finanšu interešu aizsardzību.

1. Jāizstrādā un jāpieņem virkne MK noteikumu, lai nodrošinātu iekšējā audita sistēmas funkcionālo neatkarību.

2. Jāstiprina Valsts kontroles darbības kapacitāte.

3. Jāuzlabo strukturālo instrumentu izlietošanas kontrole, apstiprinot skaidrus finanšu kontroles noteikumus un procedūras (ar nolūku izveidot operatīvu zaudēto EK fondu līdzekļu atlīdzināšanas mehānismu) un jāstiprina administratīvā kapacitāte šajā jomā.

 

 

4.29. Finanšu un budžeta nosacījumi

Finanšu un budžeta jomā Latvijas likumdošana lielā mērā atbilst ES prasībām. Ievērojams darbs ir paveikts muitas sistēmas sakārtošanā; izveidota Fiskālās politikas konsultatīvā padome; saskaņā ar likumu “Par budžetu un finanšu vadību” veikta vidēja termiņa budžeta plānošana 2004.–2006.gadam, nodrošinot resursu plānošanu un izlietošanu atbilstoši valdības prioritātēm, makroekonomiskās attīstības prognozēm un fiskālai politikai; ir pilnveidota budžeta programmu rezultatīvo rādītāju sistēma un īstenoti vairāki citi pasākumi. Tiek izveidota pastāvīga struktūrvienība atbildīga par ES pašu resursu procesa vadību un kontroli, bet ir jāpabeidz pašu resursu vispārējās administrēšanas sistēmas izveide un atsevišķu pašu resursu veidu aprēķinu metodikas izstrāde.

1. Lai pilnveidotu ziņošanas sistēmu par krāpšanas vai neadekvātas līdzekļu izmantošanas gadījumiem, jāizstrādā procedūras par ziņošanas sistēmu, kas attiecas uz pašu resursiem.

2. Jāpabeidz veidot procedūras un institucionālā struktūra cukura nodevu administrēšanai.

3. Jāpilnveido nacionālo kontu sistēmas aprēķinu metodoloģija, nodrošinot visaptverošu nacionālo kontu sistēmu.

4. Jāpabeidz muitas likumdošanas pārņemšana un jānodrošina muitas sistēmas savietojamība, tai skaitā ar ES integrēto tarifu menedžmenta sistēmu (TARIC).

 

 

5. Galvenie uzdevumi, kas jāpaveic līdz iestāšanās brīdim ES

Latvija ir bijusi viena no veiksmīgākajām kandidātvalstīm sarunu procesā un vienlaikus demonstrējusi stabilu progresu ES likumdošanas pārņemšanā un ieviešanā. Likumdošana lielā mērā atbilst acquis, un laika posmā līdz iestāšanās brīdim ES galvenā uzmanība jāpievērš ES likumdošanas ieviešanai. Līdz iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā likumdošanai jābūt ieviestai, izņemot gadījumus, kad ir noslēgtas vienošanās par pārejas periodiem.

Eiropas Komisija turpina uzraudzīt, kā Latvija pilda sarunu saistības, un gadījumos, kad Latvija nespēs nodrošināt ES likumdošanas ieviešanu, Eiropas Komisija varēs ierosināt aizsardzības pasākumus. Lai nodrošinātu sarunu saistību izpildi, valdībā ir apstiprināts Rīcības plāns Eiropas Komisijas 2002.gada Kārtējā ziņojumā identificēto trūkumu novēršanai. 2003. gada budžetā ir paredzēts finansējums, lai nodrošinātu sarunu saistību izpildi.

 

 

6. Gatavošanās referendumam par Latvijas iestāšanos ES

Atbilstoši Latvijas konstitucionālajai sistēmai jautājums, vai Latvija kļūs par Eiropas Savienības dalībvalsti, ir izlemjams tautas nobalsošanā. Tautas nobalsošanas rezultāti būs saistoši Saeimai, pieņemot lēmumu par Latvijas iestāšanos ES.

Lai radītu juridisku bāzi Latvijas dalībai ES un tautas nobalsošanas norisei šajā jautājumā, ir izstrādāts grozījumu projekts Satversmē un likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”. Saskaņā ar grozījumu projektu tautas nobalsošana rīkojama divos gadījumos: ja izlemjams jautājums par Latvijas dalību ES un ja izlemjams jautājums par būtiskām izmaiņām Latvijas dalības nosacījumos ES un to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu. Šajos gadījumos paredzēts, ka tautas nobalsošanas dienu nosaka un paziņo Saeima, kas, salīdzinot ar pastāvošo likumdošanu, ir jaunievedums. Grozījumu projekts ir pieņemts Saeimā 2.lasījumā.

Lai nodrošinātu apzinātu un pamatotu vēlētāju balsojumu referendumā, pirms tā norises ir nepieciešams iespējami skaidri un Latvijas iedzīvotājiem saprotami izskaidrot valdības līdzšinējās, uz integrāciju ES vērstās, politikas pamatojumu, kā arī to, ko Latvijas iestāšanās ES nozīmēs Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem. Pirmsreferenduma informēšanas kampaņa papildinās jau notiekošo sabiedrības vispārēji informējošo un izglītojošo darbu par Latvijas integrāciju ES, kurā iesaistītas gan valsts pārvaldes iestādes, gan nevalstiskās organizācijas un Latvijas plašsaziņas līdzekļi.

Atbilstoši Eiropas integrācijas padomes lēmumam par sabiedrības informēšanas kampaņas sagatavošanu, norisi un rezultātiem ir atbildīga valdība.

18.martā ir apstiprināta Iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu vadības grupas “Latvija Eiropā” izstrādātā “Latvija Eiropā — Tautas kampaņas stratēģija”, kas apzina informēšanas kampaņas mērķus un to sasniegšanu, balsotāju grupas, kā arī iespējamos kampaņas riskus.

Vadības grupas uzdevums ir īstenot pirmsreferenduma informēšanas pasākumu stratēģiju līdz MK akceptētajai referenduma norises dienai 20.septembrim.

16.februārī izveidotās Sabiedriski konsultatīvās padomes galvenie uzdevumi ir sniegt Vadības grupai priekšlikumus par pirmsreferenduma informēšanas pasākumu stratēģiju un tās īstenošanu, kā arī veicināt sabiedrībā diskusiju par ieguvumiem un riskiem saistībā ar Latvijas dalību ES. Padome darbojas Ministru prezidenta vadībā un tajā iekļauti dažādu Latvijas reģionu, sociālo, profesionālo un etnisko grupu pārstāvji.

Tautas kampaņa tiks uzsākta 5. maijā, sākoties Eiropas nedēļai, kad tiks prezentēta 100 lektoru–ekspertu programma un tās dalībnieki. Lektoru galvenais uzdevums būs objektīvi, argumentēti un saprotami skaidrot sabiedrībai jautājumus, kas saistīti ar Latvijas iestāšanos ES. Pašlaik lektoru apmācības tuvojas noslēgumam. Sākot ar Eiropas nedēļu, Vadības grupa valsts institūcijām, dažādām organizācijām, medijiem un citiem interesentiem uzsāks izsūtīt regulāru informatīvu izdevumu par kampaņas aktualitātēm.

Maija sākumā klajā nāk vairāki informatīvi izdevumi (Latvija ES suverenitātes un identitātes kontekstā, latviešu valodas loma, cenas un darba iespējas pēc iestājas ES, lauku nākotne ES u.c.). Tiek apzinātas ministrijas, kas varētu sniegt sagatavotu nozaru informāciju iespiešanai. Informatīvu materiālu lauksaimniecības jomā gatavo Zemkopības ministrija.

Ir noslēgti līgumi ar sabiedrisko attiecību aģentūrām par diskusijas veicināšanu saistībā ar Latvijas iespējamo dalību ES un publicitātes nodrošināšanu informatīvās kampaņas pasākumiem. Izsludināti konkursi par reklāmas produktu producēšanu un reklāmas produktu izvietošanu medijos. Sagatavošanā ir iespieddarbu konkurss.

Pastāvīgi norit darbs pie pasākumu kalendāra un kalendārā plāna.

Pasākumus sabiedrības informēšanā par ES aktīvi veic arī Eiropas integrācijas birojs, Eiropas Savienības Informācijas centrs, nevalstiskās organizācijas un plašsaziņas līdzekļi.

 

 

7. Latvijas vērtējums diskusijām par ES nākotnes jautājumiem

Atbilstoši Lākenas deklarācijā norādītajiem uzdevumiem pirms ES paplašināšanās 2002.gada februārī darbu uzsāka ES nākotnes Konvents. Tā darba galvenais mērķis ir priekšlikumu sagatavošana ES reformai Pamatlīguma projekta formā. Tā galvenās darba formas ir plenārsēdes un darba grupu sēdes, valdības un parlamenta pārstāvju tikšanās, kā arī Eiropas Parlamenta politisko partiju grupu sēdes. Konventa darba nobeiguma posmā pieaugošu nozīmi iegūst t.s. mazo valstu valdību pārstāvju kopējās tikšanās, kurās tiek sagatavotas kopējās nostājas. Latvijas pārstāvji ir aktīvi visu Konventa darbības formātu dalībnieki. Lēmumu par Konventa sagatavoto ES Pamatlīguma projektu pieņems nākošā Starpvaldību konference, kas savu darbību acīmredzot uzsāks 2003.gada rudenī.

Konvents, pretēji sākotnēji gaidītajam, ir kļuvis ietekmīgs un efektīvs. Konventa darba metodes (piemēram, priekšrokas došana valdību pārstāvju viedokļiem) un vairāku valstu valdības pārstāvju pakāpeniska nomaiņa pret ārlietu ministriem (arī Latvijas) liecina, ka faktiski notiek Konventa darba “plūstoša” pāreja Starpvaldību konferences formātā. Tomēr līdzšinējās Konventa prezidenta darbības metodes rada bažas, vai Pamatlīguma projektā līdzsvaroti tiks atspoguļotas visu pārstāvēto valstu kopējās intereses.

2003.gada sākumā Konvents pabeidza tā darba posmu, kurā plenārsēdēs un darba grupās detalizēti tika izskatīti Konventa mandāta jautājumi atsevišķos reformu priekšlikumu jautājumos. Nozīmīgākie darba grupu nobeigumu ziņojumos ietvertie ierosinājumi:

• izstrādāt Pamatlīgumu;

• Pamatlīgumā iekļaut Eiropas Pamattiesību hartu;

• likvidēt ES III pīlāru struktūru un ES piešķirt vienotas juridiskās personas statusu;

• vienkāršot lēmumu pieņemšanas procedūras.

Lai vienkāršotu ES darbības tiesisko pamatu un veicinātu tās pilsoņu izpratni par tās darbību, Pamatlīgumā tiks apvienoti pašreiz spēkā esošie līgumi vienotā tekstā. Pamatlīgums sastāv no 3 daļām: a) konstitucionālās, b) politiku, kā arī c) noslēguma noteikumu daļas. Konvents šobrīd galvenokārt koncentrējas uz (a) konstitucionālo daļu [1.–46.pants], (b) politiku daļā saglabājot pašreizējo regulējumu, kas pielāgots jaunajai Pamatlīguma struktūrai. Noslēguma noteikumu (c) daļā galvenokārt noteikti ratifikācijas un šobrīd spēkā esošās ES līgumu sistēmas aizstāšanas ar Pamatlīgumu nosacījumi.

Līdzšinējais Konventa darbs liecina, ka smagas diskusijas sagaidāmas trīs sekojošās jomās: a) institūciju uzbūve, b) kopējā ārējā un drošības politika un c) iekšlietas un tieslietas. Šobrīd galvenās interešu sadursmes notiek nevis nosacīto “jauno – veco” vai “dienvidu – ziemeļu” valstu grupu starpā, bet gan starp lielo un mazo dalībvalstu interešu pārstāvjiem. Par ES Pamatlīguma galīgo redakciju Konventa locekļiem jāvienojas līdz šī gada 20.jūnijam, lai to Saloniku Eiropas Padomē iesniegtu dalībvalstu valdību vadītājiem.

Saspringtais Konventa darba grafiks rada viedokļu saskaņošanas problēmas par Pamatlīguma pantu projektiem gan starp valstīm, gan arī iekšpolitiski. Parasti viedokļa formulēšanai tiek piešķirta viena nedēļa. Latvijas nostāju formulēšanai Pamatlīguma projekta panti tiek nosūtīti kompetentajām ministrijām priekšlikumu sniegšanai. Papildus minētajam regulāri tiek rīkotas Latvijas pārstāvju Konventā, Ārlietu ministrijas un Saeimas pārstāvju tikšanās, kā arī starpministriju darba grupas sēdes priekšlikumu apspriešanai Latvijas pārstāvju nostājai. Tomēr, ievērojot spēku samēru Konventā, lielākā nozīme valsts interešu aizstāvībā piešķirama konsultācijām un kopējai rīcībai ar citu līdzīgi domājošu valstu pārstāvjiem.

Svarīgākie Latvijas mērķi ES nākotnes reformu kontekstā ir:

a) jauno dalībvalstu pilntiesīga dalība Starpvaldību konferencē;

b) nepieciešamā laika nodrošināšana starp Konventa darba noslēgumu un Starpvaldību konferenci panākto rezultātu apspriešanai sabiedrībā;

c) sekojošu pamatprincipu atspoguļojums ES Pamatlīgumā:

• ES kā suverēnu valstu brīvprātīga savienība;

• dalībvalstu vienlīdzība;

• pamattiesību un pamatbrīvību nodrošinājums;

• ES institūciju esošā līdzsvara saglabāšana;

• kopienas metodes nostiprināšana;

• ES darbības vienkāršošana un “caurredzamība”;

• nacionālo parlamentu ciešāka iesaistīšana ES procesos;

d) vienprātības balsojuma Padomē saglabāšana politiski vai ekonomiski jutīgās jomās, piemēram, robežkontroles, imigrācijas un tiešo nodokļu jomā.

 

 

8. ES politiku attīstība un Latvijas intereses tajās

2002.gadā ES ekonomiskā izaugsme bija lēna, apliecinot, ka atveseļošanās prasīs ilgāku laiku, nekā paredzēts. Eiro zonā ekonomiskā atveseļošanās iesākās 2002.gada 1.ceturksnī, tomēr bez straujas izaugsmes. Gausā atveseļošanās nozīmē, ka nebūs iespējams sasniegt arī paredzēto 3% pieaugumu 2003.gadā. Ekonomiskā situācija prasa strukturālas reformas.

2003.gadā ES ir aktīvi jāveicina ekonomikas atveseļošana, uzmanību pievēršot pasākumiem gan ekonomiskajā, gan sociālajā, gan vides jomā. Šo mērķu sasniegšanai nepieciešama ES ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un Lisabonas stratēģijas, kas paredz ES attīstīšanu par pasaules dinamiskāko un konkurētspējīgāko ekonomiku līdz 2010.gadam, uzdevumu izpilde. Lielākais izaicinājums būs progresa sasniegšana uz zināšanām balstītas ekonomikas izveidē. Turklāt ES būs jānodrošina iekšējā pakalpojumu (finanšu, enerģētikas, transporta, telekomunikāciju u.c.) tirgus pilnīga funkcionēšana. Paralēli ES uzsāk diskusijas par budžeta perspektīvu nākamajiem sešiem gadiem Agenda 2007. Šajā kontekstā dalībvalstu prioritāte būs kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) un kohēzijas politikas reforma. Abu minēto politiku finansēšanai šobrīd tiek novirzīti aptuveni 80 procenti no ES kopēja budžeta, un tikai būtiskas abu politiku reformas nodrošinās paplašinātas ES darbotiesspēju. Savukārt jauno dalībvalstu ekonomiskās izaugsmes potenciāls varētu dot stimulu ES ekonomiskajai attīstībai pārskatāmā nākotnē.

Pēc ES paplašināšanās dzīves līmeņu atšķirības starp ES reģioniem ievērojami palielināsies. Lai atšķirības mazinātu un vienlaikus turpinātu veicināt to reģionu attīstību “vecajās” dalībvalstīs, Eiropas Komisija ir uzsākusi diskusiju par kohēzijas politikas nākotni pēc 2006.gada. Diskusija koncentrējas uz tādiem jautājumiem kā, piemēram, kritēriji nabadzīgāko reģionu noteikšanai; atbalsta sniegšana ne vien nabadzības, bet arī citu problēmu risināšanai, piemēram, bezdarba mazināšanai; ES finansējuma izmantošanas procedūru vienkāršošana. Līdz šī gada beigām Eiropas Komisija sagatavos ziņojumu, kurā tiks iestrādāti konkrēti priekšlikumi kohēzijas politikas reformai pēc 2006.gada.

Ņemot vērā, ka Latvija būs viena no nabadzīgākajām ES dalībvalstīm pēc paplašināšanās (Latvijas IKP uz iedzīvotāju 2001.gadā sastādīja tikai 33% no ES vidējā rādītāja), esam īpaši ieinteresēti, lai pēc 2006. gada nesamazinātos ES budžeta finansējums kohēzijas politikai. Šobrīd tas veido vienu trešdaļu no ES budžeta jeb 0,45% no Eiropas Savienības IKP. Esam ieinteresēti, lai lielākā ES finansējuma daļa tiktu novirzīta tieši nabadzīgākajiem ES reģioniem, un kā galvenais kritērijs nabadzīgāko reģionu noteikšanai saglabātos IKP uz iedzīvotāju. Tāpat Latvijai ir svarīgi, lai 4% no valsts ikgadējā IKP saglabātos kā finansējuma griesti, ko valsts var saņemt no ES kohēzijas politikas ietvaros.

Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas mērķis ir samazināt lauksaimniecībai novirzāmos budžeta izdevumus, padarīt ES lauksaimniecību konkurētspējīgāku pasaules tirgū, sagatavot ES lauksaimniecības politiku iekšējā tirgus paplašināšanai un nodrošināt labāku līdzsvaru starp tiešajiem maksājumiem un lauku attīstību.

KLP reformas ietvaros tiek plānots ieviest vienotu maksājumu zemnieku saimniecībām, kas nebūs atkarīgs no ražošanas apjomiem, bet būs pakārtots vides, pārtikas drošības un dzīvnieku labturības prasību ievērošanai, vienlaikus saglabājot piesaisti no 2000. līdz 2002.gadam saražotās produkcijas apjomam un prasībai maksājumu saņēmējam apsaimniekot zemi atbilstoši labas lauksaimniecības praksei.

Lai iegūtu papildu līdzekļus lauku attīstībai un nākotnes reformas finansēšanai, paredzēta tiešo maksājumu samazināšana lielajām saimniecībām. Taču šī t.s. dinamiskā modulēšana neattieksies uz jaunajām ES dalībvalstīm, kamēr tiešie maksājumi tajās nebūs sasnieguši ES līmeni; Latvijā — pēc 2013.gada.

Tiks pārskatītas kopējās tirgus organizācijas graudaugu, rīsu, riekstu, cietes kartupeļu un sausās lopbarības sektorā, kā arī esošo piena kvotu saglabāšana līdz 2014.–2015.gadam.

Latvija kopumā pozitīvi novērtē Eiropas Komisijas priekšlikumos izteikto mēģinājumu rast līdzsvaru lauksaimniecības un lauku attīstībai, ņemot vērā gaidāmo ES paplašināšanos, patērētāju intereses un Pasaules tirdzniecības organizācijas nosacījumus. Tomēr Latvijai ir svarīgi, lai lēmumos, kas noteiks KLP reformas gaitu, pilnā mērā tiktu ņemtas vērā arī Latvijas lauksaimnieku intereses. Jo sevišķi tas attiecas uz vienotā maksājuma apjoma noteikšanu atbilstoši saražotās lauksaimnieciskās produkcijas apjomam un attiecībā uz zemniekiem piešķiramo finansiālo atbalstu, ko Eiropas Komisija pašlaik paredz piesaistīt iepriekš saņemtajam palīdzības apjomam.

Eiropas Komisija ziņojumā šī gada pavasarī ES padomei atzinusi, ka daļa ES iekšējā tirgus jomu darbojas labi, savukārt citās jomās ir vēl daudz trūkumu. Problēmas rada ne tik daudz dalībvalstu nespēja vienoties par iekšējā tirgus attīstībai būtiskiem jautājumiem, cik pieņemtās ES likumdošanas nepietiekamā ieviešana dalībvalstīs. Bez tam lēnāka attīstība notikusi nozarēs, kur bijusi mazāka konkurence un mazāk reformu: pakalpojumi, sabiedriskais iepirkums, transports, enerģētika. Līdz ar to arī Lisabonas stratēģijā īpaša uzmanība ir pievērsta šīm jomām, kā arī konkurences noteikumu modernizācijai un nodokļu politikai. Nodokļu politikas jomā grūtības rada diskriminācija un dubultā aplikšana ar nodokļiem, kā arī atšķirības dalībvalstu nodokļu sistēmās. Paredzēts tālāk harmonizēt ES nodokļu politiku un ir sagatavota virkne ES normatīvo aktu PVN jomā. Bez tam uzsvars tiks likts uz atlikušo barjeru likvidēšana riska kapitāla tirgum līdz 2003. gada beigām un Finanšu pakalpojumu rīcības plāna īstenošanu līdz 2005.gadam. Līdz 2004.gadam plānots pieņemt publiskā iepirkuma tiesību normu paketi, kas vienkāršotu un modernizētu publisko iepirkumu regulējošās direktīvas. Šogad tiks pieņemta jauna Iekšējā tirgus stratēģija 2003. — 2006.gadam ar mērķi nodrošināt paplašinātā iekšējā tirgus darbību.

Enerģētikas jomā turpinās tālāka elektrības un gāzes tirgus liberalizācija. Izstrādes stadijā ir grozījumi ES likumdošanā, kas paredz pilnīgu tirgus liberalizāciju laikā līdz 2007.gadam. Uzmanība tiek pievērsta atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai. Tiek izstrādāta jauna likumdošana, lai nodrošinātu naftas produktu piegādes drošību — ir paredzēts palielināt naftas uzkrājumu apjomus, kas ES dalībvalstīm jāveido, lai nodrošinātos pret krīzes situācijas naftas produktu tirgū. 2003.gada laikā paredzēts pieņemt grozījumus vadlīnijās, kas definē Transeiropas enerģētikas tīklus.

Latvija atbalsta un piedalās kopējos Eiropas centienos liberalizēt gāzes un elektrības tirgus. Ja salīdzina ar ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm, Latvijā ir augsts atjaunojamo energoresursu īpatsvars kopējā enerģijas bilancē. Latvija kā mērķi izvirza arī turpmāk veicināt šī īpatsvara palielināšanu. Latvijai ir būtiski, lai tiktu diskutēta iespēja Transeiropas enerģētikas tīklos iekļaut naftas un naftas produktu maģistrālos cauruļvadus.

Šobrīd ES transporta politikas attīstību nosaka 2001.gada septembrī Komisijas publicētā Baltā grāmata “Eiropas transporta politika līdz 2010.gadam : laiks izlemt”. Transporta politikas galvenā prioritāte ir panākt, lai, veicinot ekonomikas izaugsmi un attiecīgi transporta plūsmas pieaugumu, vienlaikus tiktu nodrošināta vides aizsardzība un ilgtspējīga attīstība. Lai to panāktu, paredzēts veicināt kombinētos transporta pārvadājumus un ieviest maksu par transporta infrastruktūras lietošanu, kas būtu atvēlama ekoloģisko jautājumu risināšanai. Lai veicinātu dzelzceļa transportu kā videi draudzīgu transporta veidu, vienlaikus palielinot dzelzceļa transporta daļu kopējā transporta pakalpojumu tirgū, ir izstrādāta jauna dzelzceļa direktīvu pakete. Tās mērķis vienlaikus ir arī turpināt dzelzceļa tirgus liberalizāciju.

Liela uzmanība ir pievērsta transporta pakalpojumu drošībai, īpaši izceļot nepieciešamību paaugstināt kuģošanas drošību. Komisija ir publicējusi virkni jaunu priekšlikumu arī attiecībā uz sauszemes transportu un aviāciju. ES jau šobrīd ir izveidojusi Eiropas Jūras drošības aģentūru un gatavojas veidot līdzīgas organizācijas arī aviācijas un dzelzceļa jomā, lai tādējādi koordinētu Eiropas nostāju minētajos jautājumos starptautiskajā plāksnē. Līdzīgi, lai uzlabotu ES ietekmi starptautiskajā radio navigācijas sektorā, ES plāno līdz 2008.gadam izveidot Eiropas radio navigācijas sistēmu Galileo, kas konkurētu ar pašlaik pastāvošajām ASV un Krievijas sistēmām.

Virkne pasākumu ir veltīti, lai nostiprinātu konkurences prasību piemērošanu transporta sektoram un turpinātu uzlabot valsts atbalsta reglamentāciju transporta sektorā, strukturējot šo jautājumu divos virzienos: atbalsts infrastruktūras uzlabošanai (Transeiropas tīklu attīstība) un sabiedriskā transporta pakalpojuma finansēšana (valsts pasūtījums pasažieru pārvadājumu veikšanai).

Kā jaunums ir minams Eiropas Komisijas priekšlikums regulēt piekļuvi ostu pakalpojumu tirgum.

Ņemot vērā nepieciešamību attīstīt transporta infrastruktūru, Latvija ir ieinteresēta procesos, kas saistīti ar Transeiropas transporta tīklu attīstību. Līdz 2003. gada beigām plānots apstiprināt grozījumus Transeiropas transporta tīklu vadlīnijās un projektus laika posmam līdz 2020. gadam. Latvija ir iesaistīta minētajos procesos, novērotāja statusā piedaloties augsta līmeņa grupā Transeiropas tīkla jautājumos. Vienlīdz svarīgi Latvijai ir arī jautājumi, kas saistīti ar kuģošanas drošību — pakāpeniska pāreja uz divkorpusa tankkuģu izmantošanu un pastiprināta vienkorpusa tankkuģu kontrole.

ES sociālo politiku nosaka “Sociālās politikas dienas kārtība”. Dokumenta pamatmērķis ir Eiropas sociālā modeļa modernizēšana un Lisabonas procesa politisko apņemšanos pārvēršana konkrētā darbībā. Tā sekmē ekonomiskās, nodarbinātības un sociālās politikas mijiedarbību. “Sociālās politikas dienas kārtība” koncentrējas uz šādām jomām: 1) pilnīgas nodarbinātības veicināšana, radot vairāk un labākas darba vietas, pielāgojoties jaunai darba videi, izmantojot uz zināšanām balstītas ekonomikas potenciālu un veicinot mobilitāti; 2) sociālās aizsardzības modernizēšana un uzlabošana, veicinot sociālo iekļaušanu, stiprinot dzimumu vienlīdzību, nodrošinot pamattiesības un apkarojot diskrimināciju.

2003.gadā paredzēta “Sociālās politikas dienas kārtības” pārskatīšana.

2003.gada martā tika apstiprināta pārskatītā Eiropas Nodarbinātības stratēģija. Stratēģijas vadlīnijas, kuru pamatmērķi būs nodarbinātības līmeņa paaugstināšana, darba un darba vides kvalitātes nodrošināšana, sociālās atstumtības mazināšana darba tirgū, tiks apstiprinātas jūnijā. Nacionālie nodarbinātības plāni dalībvalstīm būs jāsagatavo līdz oktobrim.

ES vides politiku šobrīd pamatā nosaka EK Sestās vides rīcības programma 2001.–2010.gadam, kuras galvenās prioritātes ir klimata izmaiņu jautājumi, daba un bioloģiskā dažādība, vide un veselība, dabas resursu un atkritumu apsaimniekošana un Eiropas ilgtspējīgas attīstības stratēģija, kas izvirza ilgtermiņa mērķus attīstībai, būtisku uzmanību pievēršot klimata izmaiņām, transporta, veselības un dabas resursu jautājumiem. Latvijai šo dokumentu ietvaros īpaši aktuāli ir ilgtspējīgās attīstības jautājumi.

Līdz 2003.gada beigām plānots pieņemt ES Vides tehnoloģiju darba programmu un Pilsētvides attīstības stratēģiju. Vides tehnoloģiju darba programma identificēs ierobežojumus attīstībai un vides tehnoloģiju izmantošanai un paredzēs darbības to novēršanai. Savukārt Pilsētvides attīstības stratēģija sniegs skatījumu par ilgtspējīgu pilsētu attīstību, kā arī piedāvās politisko ietvaru šīs stratēģijas īstenošanai.

Iekšlietu un tieslietu jautājumi, kas tradicionāli piederējuši starpvalstu sadarbības jomai, pakāpeniski kļūst par Eiropas Savienības kopējās politikas sastāvdaļu. Latvijas interesēs ir sekot līdzi un pēc iespējas mēģināt ietekmēt tās saturu.

Viena no šobrīd aktuālākajām un svarīgākajām jomām ir kopējās migrācijas un patvēruma politikas veidošana. Tās mērķis, no vienas puses, ir efektīva nelegālās imigrācijas apkarošana, no otras — legālo imigrantu integrācija sabiedrībā, piešķirot tiem tiesības un pienākumus, kuri būtu pēc iespējas tuvāki dalībvalstu pilsoņu tiesībām un pienākumiem. 2003. gada laikā, piemēram, plānots pieņemt Eiropas Komisijas izstrādātās direktīvas par minimāliem standartiem bēgļa statusa iegūšanai, statusa piešķiršanas un atņemšanas procedūrām, kā arī patvēruma pieprasītāju uzņemšanai, noteikumus par ģimenes apvienošanu, ilgtermiņa pastāvīgā iedzīvotāja statusu, trešo valstu pilsoņu ieceļošanu ar mērķi studēt vai strādāt. Plānots noteikt stingrākus sodus par nelegālu cilvēku pārvadāšanu.

Lai sasniegtu adekvātu ārējo robežu drošības līmeni, īpaši ņemot vērā gaidāmo ES paplašināšanos, tiek plānots pakāpeniski ieviest koordinētu un integrētu ES ārējās robežas uzraudzības sistēmu. Tiek pārskatīta un precizēta esošā likumdošana, ņemot vērā pašreizējās dalībvalstīs pastāvošo praksi, plānots izstrādāt kopēju robežsargu mācību plānu, kā arī noteikt dalītu finansiālo atbildību starp dalībvalstīm par ārējo robežu uzraudzību. Tuvākajā laikā plānots pieņemt kopējus noteikumus pierobežas satiksmes jomā, kas regulēs pierobežas iedzīvotāju pārvietošanos ES un ES kaimiņvalstu pierobežas teritorijā.

 

 

Nobeigums

Paplašinātu Eiropas Savienību visticamāk veidos 4 ekonomiskie reģioni — Rietumeiropa jeb 6 ES dibinātājvalstis, Centrāleiropas jeb t.s. Višegradas valstis, Dienvideiropas valstis un Ziemeļeiropas reģions, ieskaitot Baltijas valstis un Latviju. Latvijas vietu un lomu Eiropas Savienībā noteiks tās ģeogrāfiskais novietojums un ekonomiskās priekšrocības — attīstīta infrastruktūra, augsti kvalificēts darbaspēks, atvērtība jaunām ekonomikas nozarēm, kā arī ekoloģiski tīra vide.

Neraugoties uz to, ka Latvija ir starp mazajām ES dalībvalstīm, tai būs iespēja ES ārpolitikas ietvaros piedalīties ES politiku definēšanā. Latvija vislabāk savas priekšrocības varēs īstenot un intereses realizēt, aktīvi darbojoties ES politiku izstrādāšanā to sākotnējā stadijā. Ātri būs jāreaģē uz dažādām iniciatīvām un priekšlikumiem un jāsniedz savi vērtējumi par tiem. Tā rezultātā Latvijas institūcijām ir jādarbojas efektīvi un koordinēti. Tāpat, lai Latvija varētu efektīvi realizēt savas intereses, tai būs fleksibli jāveido koalīcijas ar valstīm, kurām ir līdzīgas nostādnes.

Latvijai ir jāpievērš īpaša uzmanība, lai ES piešķirtā palīdzība strukturālo un Kohēzijas fonda ietvaros tiktu izmantota efektīvi un novirzīta mērķiem, kas vērsti uz valsts attīstību kopumā. Ir, piemēram, iespēja attīstīt lauku infrastruktūru un lauku tūrismu, kas varētu būt viena no valsts “nišām” Eiropas Savienībā.

Latvijas priekšrocības ES ir tās atrašanās vienā no politiski un ekonomiski visaktīvākajiem ES reģioniem. Pēc ES paplašināšanās Baltijas jūras reģionam ir visas iespējas kļūst par ekonomiski visātrāk augošo ES reģionu. Jau tagad tam ir vadošā loma informācijas tehnoloģijas nozarē, kā arī, piemēram, 45% no Krievijas tranzīta tiek transportēts caur reģiona ostām.

Tāpat Latvijai ir labas iespējas, lai turpinātu attīstīt tādas nozares kā, piemēram, informācijas un komunikāciju tehnoloģija un biotehnoloģija. ES pievērš īpašu uzmanību, lai attīstītu uz zināšanām balstītu ekonomiku, kā rezultātā Latvijai ir iespējas savu potenciālu attīstīt un iegūt savu “nišu” Eiropas Savienībā.

Pašlaik galvenais uzdevums ir definēt jau konkrētas ilgtermiņa Latvijas intereses Eiropas Savienībā.