Pēc 2003.gada 29.maija sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

O.Kastēns (Latvijas Pirmās partijas frakcija):Šodien Saeimai bija gara un arī grūta darbadiena. Var teikt, ka Saeimas plenārsēde bija pati garākā kopš budžeta pieņemšanas. Kopumā tika izskatīti vairāk nekā četrdesmit jautājumi, no kuriem pieskaršos tikai dažiem.

Vispirms man ir prieks par to, ka izskatīšanai komisijām tika nodots Latvijas Pirmās partijas ierosinātais grozījums likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, kas paredz, ka referendumā vēlēšanu iecirkņu darba laiks tiks pagarināts, respektīvi, darbs tiks sākts pulksten 6.00 no rīta, bet pabeigts vakarā pulksten 22.00. Tātad šī likumprojekta būtība ir, lai vairāk cilvēkiem dotu iespēju piedalīties referendumos un tautas nobalsošanās.

Vēl es gribētu pieskarties jautājumam, kas, manuprāt, bija svarīgākais šodienas plenārsēdē, proti, ziņojumam par Latvijas Republikas valdības paveikto un iecerēto Eiropas Savienības jautājumos. Ar savām runām uzstājās Valsts prezidente, Ministru prezidents, ārlietu ministre un arī daudzi Saeimas deputāti. Jāpiezīmē, ka opozīcija dienas kārtībā ierosināja atzīt šo ziņojumu par nepilnīgu un uzdot valdībai to pārstrādāt. Manuprāt, nav nekādas vajadzības to pārstrādāt. Šis ziņojums atbilst savai būtībai — ir aprakstīta pašreizējā situācija par to, ko Latvija paveikusi, kā arī detalizēti uzskaitīti tie uzdevumi, kas vēl ir priekšā. Piemēram, sadaļā par brīvu kapitāla kustību ir uzskaitīti seši punkti, kas vēl ir jāizdara, proti, Saeimā jāpieņem grozījumi likumos “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli”, “Par ieguldījumu sabiedrībām” un tā tālāk. Tātad skaidri pateikts, kas jāizdara.

Protams, ir arī skaidrs, ka pašreizējā situācijā, kad darba beigām tuvojas Eiropas Konvents, kas lemj par Eiropas nākotnes modeli, Latvijai ir svarīgi redzēt, kā šis darbs beigsies, un tad atliek pats galvenais uzdevums — definēt konkrētas Latvijas ilgtermiņa intereses Eiropas Savienībā. Kādas tās būs, tas ļoti lielā mērā ir atkarīgs no tiem procesiem, kas notiks Eiropā.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Saeima šodien ilgi debatēja par valdības darbību Eiropas Savienības jautājumos. PCTVL frakcija ir konstatējusi, ka nav izpildīts viens no galvenajiem valdības uzdevumiem — Latvijas sabiedrības integrācija. Joprojām eksistē un pat paplašinās Latvijas mazākumtautību diskriminācija, it īpaši izglītības jomā. Jebkuram pieklājīgam un demokrātiskam cilvēkam Eiropā nav saprotama un pieņemama mūsu valsts Ministru prezidenta rīcība, kurš miermīlīga mītiņa organizētājus un dalībniekus nosauca par pretvalstiskiem spēkiem. No kā baidījās cienījamais Repšes kungs? Pārsvarā starp mītiņa dalībniekiem bija mūsu sievas un bērni, kurus aizskar izglītības problēmas. Personas, kuras kurina starpnacionālo naidu, vajag meklēt nevis starp piketētājiem, bet šeit — Saeimā un valdības ēkā Brīvības bulvārī.

Ko mēs darīsim Eiropas Savienībā ar pusmiljonu nepilsoņu? Iestāšanās Eiropas Savienībā politiskos kritērijus nevar atzīt par izpildītiem, kamēr mūsu valstī pastāv bezpavalstniecības problēma. Nepilsoņiem ir ap sešdesmit neattaisnotu tiesību ierobežojumu.

Šodien tika noraidīti četrpadsmit PCTVL priekšlikumi, kas paredzēja daļu ierobežojumu atcelt. Par vienu — doties nepilsoņiem dzēst ugunsgrēku ugunsdrošības dienesta sastāvā, uzkuroties liesmai. Ilgstošu debašu gaitā no TB/LNNK puses pat tika izklāstīts, lai vispār atņemtu visiem nepilsoņiem pensijas. Patiešām, ugunsgrēks trako namā.

Un pēdējais. Mēs šodien sagrāvām kvorumu balsošanā par KNAB priekšnieka amata bezkaunīgu prasību samazināšanu. Un izdarījām to sekojošu iemeslu dēļ: pirmkārt, likumprojekts acīmredzami kaitē valstij; otrkārt, jāņem vērā arī opozīcijas viedoklis, kas ir normālā civilizētu valstu praksē. Visi mūsu un citu frakciju, kas nepieder valdošajai koalīcijai, priekšlikumi tika noraidīti bez normālas apspriešanas. Gandrīz pusei no deputātiem faktiski ir atņemta likumdošanas iniciatīva.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija): Arī es gribētu pievērst uzmanību ziņojumam par Latvijas Republikas valdības paveikto un iecerēto Eiropas Savienības jautājumos. Tautas partijas frakcija pievērsa uzmanību divām lietām.

Galvenā lieta bija tā, ka bieži vien nopietnus lēmumus valdība aizstāj ar mehānisku locīšanos, ar dažādiem sīkiem pasākumiem, piemēram, cīņu par rotējoša prezidenta institūtu. Tajā pašā laikā būtiskie jautājumi netiek apskatīti. Šādu lēmumu faktiski nemaz nevar pieņemt viena iemesla dēļ, jo mums pašreiz nav izstrādāta jauna ārpolitiskā koncepcija.

Es gribētu pateikt tikai divus piemērus. Ja mums uz Maskavu ir divi tiešie reisi un uz Briseli nav neviena, tad tas visprecīzāk parāda valdības attieksmi, ko varētu raksturot — ar vārdiem Briselē, ar darbiem uz krāsns jeb Maskavā. Nav arī sadaļas “Nacionālā drošība”. Ārlietu sadaļā nav neviena vārda par to, ka lielākais Eiropas Savienības kaimiņš pēc paplašināšanas būs Krievija, kurai ar Latviju ir tieša robeža. Balsojot septembrī referendumā, vēlētāji nezina, jo viņi no valdības nedzird nevienu vārdu, ka dalība Eiropas Savienībā dos iespēju risināt ekonomiskās drošības jautājumus, proti, ka nevarēs diskriminēt Latvijas eksportētājus, ka jau jāliberalizē cauruļvadi, dzelzceļu tarifi nedrīkstēs būt diskriminējoši, ostu nodevas nedrīkstēs būt diskriminējošas, ka Latvija iegūs ļoti lielu ietekmi tieši attiecībās ar Krieviju. Es domāju ekonomisko ietekmi. Par to, protams, jūs šeit neatradīsiet neviena vārda.

Tāpat neatradīsiet paskaidrojumu no valdības, kāpēc, piemēram, Kocēnu pagastā, Upmales pagastā, Purmales pagastā, Augšpils vai Gauru pagastā vispār nenotiks referendums; tikai tāpēc, ka Krievija to negrib. Gan Ārlietu ministrija, gan valdība kautrējas par to vispār runāt; gan ar Krieviju baidās par to runāt un arī dažādos starptautiskajos forumos.

Nākamais pārsteigums, ko valdība ir sagatavojusi, mēs uzzinājām, ka Iekšlietu ministrija ir likvidējusi ūdens policiju. Tagad rīdziniekiem un visu lielo pilsētu iedzīvotājiem, kuri piepilsētu ezeros, teiksim, gan Liepājā, gan Latgalē, tādos kā Rāznas ezers un citos, gribēs atpūsties sestdienās un svētdienās, jāņem vērā, ka piedzēruši ūdens motociklisti vai motorlaivu braucēji, kā jau mēs varējām novērot šajās siltajās dienās, nekādā veidā netiks ķerti un sodīti. Tas tāpēc, ka Gulbja kungam ir ienācis prātā ar lielām mokām uzsākto darbu, ko iepriekšējā valdība sāka, izveidojot šo ūdens policiju, lai uzturētu kārtību uz ūdeņiem, pilnībā likvidēt. Vienīgais gandarījums, ka šodien Saeima otrajā lasījumā pieņēma likumu par to, ka sestdienās un svētdienās publiskajos ezeros un upēs netiks izvietoti tīkli.

Un trešais. Tautas partija nepiedalījās balsojumā par grozījumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma apspriešanā viena iemesla dēļ: mums nav pieņemams tas tiesiskais nihilisms, ar kādu valdība groza katru likumu, ja vien jāpiemēro šie likumi ir kādam konkrētam cilvēkam. Satversmes aizsardzības biroja vadītāja amatā mēs bijām spiesti apstiprināt cilvēku, kurš joprojām nav atteicies no citas valsts pilsonības. Šeit grozījums ir tāds, ka KNAB vadītājam vairs nav vajadzīga juridiskā izglītība. Tas apmēram ir līdzvērtīgi tam, ja pieņemtu likumu, ka ģenerālprokuroram vai Augstākās tiesas priekšsēdētājam arī nav vajadzīga augstākā izglītība. Šis valdības darbs kļūst arvien skolnieciskāks, arvien diletantiskāks. Acīmredzot būs jāiesniedz pieprasījumi un jāsāk nopietni izskatīt šīs valdības spēja pieņemt konkrētus lēmumus.

J.Strazdiņš (Zaļo un Zemnieku savienības frakcija): Šodien Saeimai tiešām bija ļoti saspringta darbadiena. Mēs uzskatām, ka tas ir politisks notikums, jo mēs dzirdējām no valsts augstākām amatpersonām, kas ir paveikts, lai mēs veiksmīgi sāktu strādāt Eiropas Savienībā. Ir sastādīta valdības programma gan informācijas kampaņā, gan tajos uzdevumos, kas mums jānoformulē, kur mums savas intereses ir jāaizstāv. Tas ir svarīgi, jo visus šos garos gadus darbs šajā jomā netika darīts. Tagad tas ir sākts. Un tāpēc mums priekšā ir ļoti smaga vasara un arī rudens sākums, lai katrs Latvijas iedzīvotājs saprastu, kas mūs sagaida Eiropas Savienībā, ko mēs no tās gūsim, kādi mums būs labumi, ko gūs mūsu lauksaimnieki, mūsu inteliģence, mūsu sociālā drošība, mūsu valsts drošība. Tie visi ir ļoti svarīgi jautājumi, un tāpēc katram deputātam visu vasaru būs ļoti nopietni jāstrādā, lai palīdzētu savai tautai izvēlēties.

Otrs ļoti būtisks jautājums, kur es kā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs negribētu piekrist deputāta Buzajeva teiktajam. Mainot valsts izglītības standartus, Ministru kabinets praktiski ir jau noņēmis to nesaprašanu, kas valdīja Izglītības likuma realizācijā. Tas nelaimīgais vārdiņš “tikai” pārejas noteikumos, ko, es ceru, Ministru kabinets 81.panta kārtībā izņems, lai neradītu lieku ažiotāžu, un būtībā ir pavērts ceļš, lai mūsu bērni varētu daudz labāk apgūt valodu, lai viņi būtu pilntiesīgi mūsu sabiedrības locekļi, lai viņiem būtu vieta gan Latvijā, gan Eiropā.

Es gribu izteikt pateicību tiem daudzajiem kultūras darbiniekiem, mūsu inteliģences pārstāvjiem, māksliniekiem, arhitektiem, uzņēmējiem, kuri mūs atbalstīja, pieņemot un otrreiz caurskatot ļoti svarīgo Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumu, ko uzsāka veidot 2001.gadā, bet pabeidzām — 2003.gadā. Tas ir būtisks ieguldījums mūsu lielākās vērtības — Rīgas vēsturiskā centra — saglabāšanā un aizsardzībā. Tas viesīs skaidrību arī uzņēmējiem un investoriem, kur varēs būvēt, kā varēs būvēt, kādas būs prasības. Beigsies šī neziņa, un varbūt turpmāk nebūs tāds satraukums kā pašreiz ap neveiksmīgi uzsākto Saules akmens būvniecību, šo pāļu pilsētu Ķīpsalas priekšā, kur visi mūsu iedzīvotāji ir ļoti sašutuši. Es ceru, ka tas piespiedīs Rīgas domi paātrināt savu darbu un pabeigt Rīgas vēsturiskā centra attīstības plānu, kā arī Ministru kabinetam izstrādāt konkrētus noteikumus, ko un kā var būvēt Rīgas vēsturiskajā centrā un aizsargjoslā. Es domāju, ka tas ir liels panākums Saeimā, ka septiņdesmit Saeimas deputāti nobalsoja par šo ļoti svarīgo likumu. Paldies arī viņiem no visiem tiem speciālistiem, kas palīdzēja mums sagatavot šo likumu un veiksmīgi pieņemt.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Šodien nozīmīgākais notikums bija valdības plašais ziņojums par iecerēto un paveikto Eiropas Savienības sakarā. Runāja ministri, daudz debatēja arī deputāti. No mūsu frakcijas uzstājās Eiropas lietu komisijas vadītājs Guntars Krasts, kurš ir arī viens no Latvijas parlamenta pārstāvjiem Eiropas Konventā, kur notiek visai sarežģītas diskusijas starp Eiropas lielvalstīm un nelielajām valstīm par Eiropas uzbūvi nākotnē, Ārlietu komisijas vadītāja Inese Vaidere, kā arī Juris Dobelis, kurš pašlaik ir Eiropas Parlamenta novērotājs un piedalās nāciju Eiropas grupā, nelielā grupā, kur viņš ir vienīgais pārstāvis no Latvijas. Priecājamies, ka esam tur kopā ar vairāku citu valstu partiju pārstāvjiem, kuri stingri aizstāv nacionālu valstu Eiropu, nevis Eiropu kā federālu veidojumu, kas stāvētu pāri atsevišķām valstīm.

Neapšaubāmi, ka plašajā dokumentā, ko valdība arī piedāvāja deputātu zināšanai, uzmanība ir jāpievērš divām lietām. Pirmām kārtām tam, ka ļoti daudzu likumu grozījumi un papildinājumi ir veicami Saeimā tuvākā gada laikā. Pieminēšu tikai ļoti plašo un ilgi kavēto Kriminālprocesa likumu, kas varētu paātrināt daudzu noziegumu izskatīšanu tiesās, ātrākus un taisnīgākus sodus, kā arī jau pieņemtā, bet spēkā nestājušamies Administratīvā procesa likuma iedzīvināšanu tuvākā gada laikā, kur ir vajadzīgas atbilstošas finanses un tiesnešu sagatavošana, lai iedzīvotājiem būtu iespējas pārsūdzēt gan ierēdni, gan valsts un pašvaldības netaisnīgus lēmumus.

Pievērsām uzmanību tam, ka šodien Juridiskā komisija un Eiropas lietu komisija arī vienojās par 20.septembri kā referenduma datumu, piebilstot, ka Centrālā vēlēšanu komisija, protams, jāaicina paplašināt iecirkņu skaitu, iespējams, arī iecirkņu darba laiku, lai pēc iespējas vairāk cilvēku spētu nobalsot.

Prieks arī par to, ka Saeima pabeidza vairāk nekā divu gadu garo darbu, otrreizējā caurlūkošanā galīgi pieņemot Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumu, kur mēs saņēmām uzmundrinošas vēstules gan no UNESCO nacionālās komitejas, gan arī no Nacionālās kultūras padomes. Atzīmēsim arī to, ka mūsu frakcija bija tā, kas faktiski palīdzēja šo likumprojektu aizsākt gan pagājušajā Saeimā, kas tā izskatīšanu nepabeidza, gan šajā. Uzskatām, ka jaunais likums, protams, ir solis uz priekšu. Cerams, ka Rīgas dome turpmāk saprātīgāk ieklausīsies kultūras pieminekļu aizsargātāju un arhitektu viedoklī.

Saeimas preses dienests