Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Sākam Saeimas 29.maija ārkārtas sēdi. Visiem deputātiem tiek izdalīta pašreiz sēdes darba kārtība.

Un 1.darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — Solvita Āboltiņa. Darba kārtība jums tiek dalīta.

Cienījamie deputāti! Es redzu, ka jūs jau esat saņēmuši darba kārtību, un tādēļ mēs izskatām 1.darba kārtības jautājumu. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — komisijas vadītāja Solvita Āboltiņa. Lūdzu!

S.Āboltiņa (JL). Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģistrācijas nr.249). Šodien Saeimas sēdē izskatāmais dokuments nr.709B. Šie grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā saistās ar sabiedrisko pakalpojumu regulatora iespējām piemērot administratīvos sodus par attiecīgo pārkāpumu veikšanu.

Tātad par minēto likumprojektu ir saņemti vairāki priekšlikumi.

1. — deputāta Ulmes priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 2. — deputāta Ulmes priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 3. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Pret 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 4. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, un pants redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 5. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Pret 5.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 6. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēti panti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 7. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Pret 7.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. Komisija tātad atbalstīja minētā likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā, jo šis likumprojekts tika atzīts par steidzamu. Tātad lūdzu arī deputātus atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” (reģistrācijas nr.115).

Saeimas sēdē izskatāmais jautājums nr.816.

Tātad pirms trešā lasījuma saņemti divi priekšlikumi — Juridiskās komisijas priekšlikumi, kuri abi ir atbalstīti, jo abi attiecas uz noteikumu spēkā stāšanos. Tātad šie priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret 1. un 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. Līdz ar to Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā “ pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (JL). Likumprojekts “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”, izskatāmā dokumenta numurs 828. Komisija saņēmusi trīs priekšlikumus.

1.priekšlikums — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Komisija priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Lai labāk saprastu abu frakciju, kas pārstāv Latvijas mazākumtautības, motivāciju, un ir iesniegušas absolūti vienādus priekšlikumus, ļaujiet nedaudz savādāk izklāstīt apspriežamā likuma 10.pantu. Faktiski tas skan šādi. Dienestā nepieņem personas, kuras neprot latviešu valodu, kurām nav vidējās izglītības, kurām ir nepietiekama fiziskā sagatavotība un veselības stāvoklis, kuras agrāk sodītas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kā arī nepilsoņus jeb vismaz pusi no krieviski runājošajiem Latvijas iedzīvotājiem. Lielākā daļa cilvēku, kuriem latviešu valoda nav dzimtā, atklāti tiek pielīdzināti fiziski neattīstītajiem un mazizglītotajiem noziedzniekiem. Ja mēs iedziļināsimies šajā likumdošanas pērlē, tad kļūs skaidrs, ka personas, kas kurina starpnacionālo naidu, vajag meklēt nevis “Delfi” portālā, bet šeit, šajā bijušajā bruņniecības pulcēšanās zālē. Ka tiek te klaji pateikts, ka pilsoņu vieta ir no viena cietumrežģa puses, bet nepilsoņu — no otras puses, tad nevajag brīnīties par rezultātiem, kurus martā darīja zināmus iekšlietu ministrs Gulbja kungs intervijā žurnālam “Rīgas Laiks”. Ka ieslodzīto vidū lielākā daļa personu ir nelatvieši. Saskaņā ar formālu loģiku viņiem arī vajadzētu uzticēt apsargāt savus ciltsbrāļus, bet loģika šeit ir cita: vieni ir melnādainie vergi, bet citi — baltādaina apbruņota apsardze. Šis nievājošais ierobežojums nepilsoņiem objektīvi kaitē valstij, jo Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieka profesiju nevar pieskaitīt prestižo profesiju lokam. Ierobežojumi Pilsonības likumā atvaļinātajiem bijušajiem virsniekiem vai arī dienējošiem iekšējā karaspēkā, kas liedz naturalizēties šai nepilsoņu kategorijai, tieši skar personālu, ar kuru būtu lietderīgi nokomplektēt dienestu. Saskaņā ar to lūdzu atbalstīt vai nu 1.— TSP priekšlikumu, vai otro — mūsu PCTVL. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Vai komisijas vārdā Mūrnieces kundze vēlas ko piebilst? Lūdzu deputātus balsot par 1. — deputāta Urbanoviča priekšlikumu.

Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 65, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Mūrniece. 2.priekšlikums. Iesniedz deputāti Fjodorovs un Bekasovs. Analogs 1.priekšlikumam. Komisija arī šo neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot. Lūdzu balsot par 2. — deputātu Fjodorova un Bekasova priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 63, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Mūrniece. 3.priekšlikums. Tieslietu ministra Aivara Aksenoka priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. Tā. Visi priekšlikumi izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu pieņemt trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” pieņemts. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par policiju””. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (JL). Likumprojekts “Grozījums likumā “Par policiju””. Izskatāmā dokumenta nr.829. Saņemti 6 priekšlikumi.

1.priekšlikums — Aizsardzības un iekšlietu komisijas. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Dzintars Ābiķis vēlas piedalīties debatēs? Nē. Paldies!

Tātad par 1. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu —deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 2.priekšlikums — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 3.priekšlikums. Iesniedz deputāti Fjodorovs un Bekasovs. Komisija priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 3. — deputātu Fjodorova un Bekasova priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Par — 23, pret — 64, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Mūrniece. 4.priekšlikums — Saeimas Juridiskā biroja. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 5.priekšlikums — Saeimas deputāts Turlais. Komisija priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 6.priekšlikums — deputāta Turlā priekšlikums. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. Komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — 1, neviens neatturas. Likums “Grozījums likumā “Par policiju”” pieņemts galīgajā lasījumā. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Robežsardzes likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (JL). Izskatāmā dokumenta numurs 830. Saņemti 8 priekšlikumi.

1.priekšlikums. Aizsardzības un iekšlietu komisija. Lūdzu Saeimu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 2. un 3.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Fjodorovs un Bekasovs. Komisija priekšlikumus neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātus lūdzam balsot... Mēs lūdzam deputātus balsot par 2. — Saeimas deputātu Fjodorova un Bekasova priekšlikumu... Nekas nav pārkāpts, Golubova kungs. (Iebildumi no zāles. ) (Dep. J.Dobelis: “Aleksandr, aizej uz bufeti!”)

Lūdzu deputātus balsot par 2.— deputātu Fjodorova un Bekasova priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret —63. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu deputātus balsot par 3. — Saeimas deputātu Fjodorova un Bekasova priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par— 20, pret — 62, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Mūrniece. 4.priekšlikums — iesniedz Saeimas deputāts Turlais. Komisija priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 5.priekšlikums — iesniedz Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 6.priekšlikums — iesniedz Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre. Tas ir redakcionāla rakstura priekšlikums, kuru komisija atbalsta precizētā redakcijā, kas ir atspoguļota komisijas 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 6. un 7.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 8.priekšlikums — iesniedz Saeimas deputāts Turlais. Komisija priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. Komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas— nav. Likums “Grozījums Robežsardzes likumā” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (JL). Izskatāmā dokumenta numurs 831. Saņemti 7 priekšlikumi. 1.priekšlikums — Saeimas deputāta Urbanoviča. Komisija priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Pēdējā laikā sabiedrības uzmanība bija pievērsta vismaz diviem ugunsgrēkiem — Rīgas centrā pie Francijas vēstniecības ar kopējo nodarīto postījumu 70 000 latu apmērā un provincē, kur dzīvi bija sadeguši bērni. Bet mēs mājā, kurā jebkuru mirkli varētu aizdegties, stūrgalvīgi esam gatavi arī turpmāk apspriest, kam var un kam nevar uzticēt dzēst ugunsgrēku.

Šim strīdam ir slavena vēsture. Vēl 1992.gadā tika pieņemts likums “Par ugunsdrošību”, saskaņā ar kuru šis godpilnais pienākums tika uzticēts Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem. 1995.gadā Saeima nolēma, ka par ugunsdzēsējiem var strādāt tikai Latvijas pilsoņi. Tajā laikā pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirību saraksts papildinājās ar tādu ātrumu, ka piesaistīja sev Rietumu sabiedrības uzmanību. Īpašu neizpratni izsauca tieši ierobežojumi ugunsdzēsējiem. No Rietumu ekspertu puses sekoja vesela jautājumu virkne, kuru no diplomātiskās valodas uz valsts valodu varētu pārtulkot šādi: “Vai jums ar galvu viss ir kārtībā?” Un 1997.gada februārī tiesības dzēst ugunsgrēkus nepilsoņiem tika atdotas atpakaļ. Bet, kā izrādījās, ne uz ilgu laiku, jo jau pēc 8.Saeimas vēlēšanām 2002.gadā 24.oktobrī tika pieņemts jauns Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums, kurā nepilsoņiem atkal tika izteikta neuzticība. Patiešām, visus “ugunsnedrošos” likumus Saeima pieņem pēc vēlēšanām, un šo praksi būtu laiks pārtraukt.

Par citu, tikpat “ugunsnedrošu” piemēru varētu kalpot Izglītības likums, kas tika pieņemts tādā pašā kārtā pēc 7.Saeimas vēlēšanām ar 7.Saeimas deputātu sastāvu... 6.Saeimā, piedodiet, un kurš varētu sakurināt ugunskuru visā valstī arī pēc pieciem gadiem kopš minētā likuma pieņemšanas. Nav nekā bīstamāka par ugunsgrēku trako namā.

Lūdzam izskatīt TSP priekšlikumu un analoģisko PCTVL priekšlikumu, lai pielaistu nepilsoņus ugunsgrēku dzēšanā, kā sen nobriedušu un absolūti nepieciešamu profilaktisku pasākumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Krišjānis Kariņš.

Kr.Kariņš (JL). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Cik mēnešus tagad 8.Saeima strādā. Sešus, septiņus? Visā šajā laikā esmu brīnījies, esmu sēdējis, klusējis. Mēs esam balsojuši, bet vienreiz tas sāk apnikt. Tas ir tā. Latvijā nav šķēršļu nepilsoņiem naturalizēties un pieņemt Latvijas Republikas pavalstniecību. Visi šie te mēģinājumi šajā likumā, iepriekšējā likumā, likumā pirms tam un tādi likumi, kas mums ir katrā sēdē, ir vienkārši man nesaprotami. Tie ir mūsu sabiedrībā šķeltnieciski. Un es brīnos par jums, deputātiem. Jūs visi esat pilsoņi. Kāpēc jūs nemudiniet šos te nepilsoņus sekot jūsu piemēram un pieņemt Latvijas pavalstniecību? Tātad šādu te priekšlikumu ir jānoraida! Es atkal ilgu laiku klusēšu un tad atkal kaut kad runāšu. Mums ir vienkārši jānoraida, jānoraida un jānoraida!

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (TSP). Augsti godātais Kariņa kungs! Varbūt 7 mēneši nav pietiekoši, lai saprastu dažas ļoti vienkāršas lietas. Ziniet, nevar vienkārši pavēlēt cilvēkiem, ja jums ir tāds priekšstats par to, ka visi nepilsoņi tikai gaida norādījumus, kā viņiem rīkoties, tad jūs dziļi maldāties. Nepilsoņi ir ļoti patstāvīgi cilvēki un paši pieņem lēmumus. Izveidot motivāciju naturalizēties, tas nav tik vienkārši. Un kāpēc jums ... Pirmkārt, tā nav patiesība, ka mēs neuzmundrinām un neaicinām cilvēkus naturalizēties. Mēs to darām! Un, ja jūs to nezināt, tas vienkārši ir jūsu informācijas trūkums un interešu trūkums.

Jo es saprotu, Kariņa kungs, ka jums ir diezgan grūti to visu uzzināt, jo jūs nevarat lasīt krievu presi, un jūs zināt tikai no pārstāstījumiem par to, kā mēs ar savu auditoriju runājām un uz ko mēs aicinājām. Tad varbūt vienkārši mēģiniet kaut kādu informāciju savākt un nepārmest mums. Jūs varat pārmest kaut ko citu, bet ne jau to, ka mēs neaicinām.

Bet, ziniet, lai veicinātu naturalizāciju ar jūsu metodēm, es varētu piedāvāt jums daudz radikālākas metodes: ierosiniet, piemēram, tādu lietu, ka pensionāriem–nepilsoņiem nemaksāt pensijas. Varat iedomāties, kādas būs rindas pēc naturalizācijas! Ar varu neko uzspiest nevar! Ja cilvēki redz, kāda ir jūsu valdības attieksme pret pilsoņiem nelatviešiem, nekādu stimulu nevar būt. Ka premjers pārmet, ka cilvēki ir valsts ienaidnieki tikai par to, ka viņi grib mācīties dzimtajā valodā, vai tas uzmundrina cilvēkus naturalizēties, vai tas veicina naturalizāciju? Kāpēc viņiem jākļūst par tādas valsts pilsoņiem, kura neciena cilvēkus vai ciena savus pilsoņus tikai pēc etniskās piederības? Padomājiet par to!

Es domāju, ka jūs kā valdība varētu daudz vairāk izdarīt, lai veicinātu naturalizāciju, ja jūs demonstrētu, ka patiešām valdībai ir vienāda attieksme pret jebkuras etniskas izcelsmes pilsoņiem.

Tātad es varu tikai piedāvāt, nu pagaidīsim vēl 7 mēnešus. Varbūt ar to pietiks, lai tomēr Kariņa kungs kaut ko saprastu. Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Jurkāns.

J.Jurkāns (TSP). Godātais Kariņa kungs! Kamēr jūs kādus 15 gadus, droši vien atpakaļ, gozējāties Rietumu demokrātijas saulītē, mēs ar jūsu kolēģi Gundaru Bērziņu darījām to, ko sauc ... Mēģinājām atjaunot Latviju kā neatkarīgu valsti, kā demokrātisku valsti. Mēs, starp citu, Kariņa kungs, bijām pirmie latvieši, kas iestaigājām Downling street 10 un toreiz solījām Džonam Meidžoram, ka mēs Latvijā veidojam demokrātisku sabiedrību ar vienādām tiesībām visiem iedzīvotājiem, kas dzīvo Latvijā, un to mēs darījām gan Vašingtonā, gan Parīzē un visās citās pilsētās.

Un vēl kas ir pats svarīgākais, Kariņa kungs, ka to mēs solījām tiem cilvēkiem, kuriem jūs tagad iesakāt, lai mēs viņus tagad audzinām un mācām viņiem darīt to vai šito. Toreiz mēs viņiem solījām pavisam kaut ko citu. Un, ja toreiz tie cilvēki, kuriem solīja to, ko pēc tam viņiem atņēma, nebūtu kopā ar mums, jūs šodien šeit nesēdētu, Kariņa kungs! To es jums varu droši apgalvot. Latvija nebūtu neatkarīga valsts. Jo jūs tos procesus varētu pastudēt un parunāt ar tiem cilvēkiem, kas kopā ar jums sēž vienā frakcijā. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Jā, te tiešām, sēdot ilgi un dikti, daudz kas var apnikt, un tam es pilnīgi piekrītu. Man savukārt sāk apnikt mūžīgā latviešu dalīšana — jūs tur, tanī pusē, mēs šeit, šinī pusē. Mēs bijām tie, kas cīnījāmies, bet jūs tur dusējāt un nezin ko darījāt. Es esmu šad un tad atgādinājis, ka tautieši visā pasaulē aktīvie tautieši ir ļoti daudz darījuši, lai Latvija atgūtu savu valstisko neatkarību.

Jurkāna kungs! Es cenšos, cik nu varu, cik mans maigais raksturs atļauj, jūsu uzvārdu neminēt parasti. Bet šoreiz es minēšu. Man liekas, Jāni, tūlīt es tev pateikšu tā, ka tu redzēsi, ka es nebaidos. Man liekas, Jāni, ka tu biji tas, kas par mūsu tautiešu naudu apbraukāji pasauli. Un par pamatīgu summu tu apbraukāji. (Aplausi.) Un tad, kad mēs painteresējāmies, kā tu to summu esi tērējis, tad, izrādās, tu esi ļoti lepni dzīvojis tos mēnešus. Jānīti, tā nu bija! Un ko tad Tautas fronte nozīmēja pārstāvēt Latviju? Es jums nosaukšu trīs uzvārdus — Vladlens Dozorcevs, Mavriks Vulfsons un Jānis Jurkāns. Jūs bijāt tie, kas staigāja pa pasauli riņķī un stāstījāt par Latviju. Un pēc tam aizbraucot mums citiem, mums bija ļoti interesanti klausīties, kas tika sastāstīts par Latviju. Nevajadzēja, Jāni, tev tagad šeit kāpt tribīnē. Nevajadzēja! Tā bija tava rupja kļūda, pēc manām domām. Nevajag aiztikt cilvēkus pēc viņu dzīves vietas un pēc visām citām tādām lietām.

Ja mēs tagad runājam par to jautājumu par nepilsoņiem, pirmkārt, kurš no jums var pateikt, cik Latvijā dzīvo Krievijas pilsoņi? Kurš to var pateikt? Krievija ir rūpīgi slēpusi šo skaitli un turpina to darīt.

Otrkārt. Kāda jums ir garantija, ka kādam no šiem Krievijas pilsoņiem nav arī Latvijas pilsonība? Kāda jums ir garantija? Nekādas! Šādus brīnumus ir nācies pieredzēt un nāksies arī turpmāk. Latvijā ir aptuveni 20 tūkstoši militārpensionāru, PSRS militārpensionāru, kuri tiešām saņem savas pensijas no Krievijas, viņiem ir radi, draugi un paziņas. Neticu, ka tie nu būs tie īstie pilsoņi, kas cels Latviju saulītē. Vesela virkne nelatviešu nemācās un nemācīsies latviešu valodu, un tā jūsu izrunāšanās tikai to pierādīja Esplanādē. viens Saeimas deputāts runāja nevis par valodu un izglītību, bet runāja par cūkkopības problēmām un par apelsīnu audzēšanu. Lūk, tik gudras runas tur skanēja! Tā ka nevajag, draugi mīļie! Un Kariņa kungam ir taisnība, viņš nerunāja ne par Rietumiem, ne par Austrumiem. Viņš runāja par to, ka te nemitīgi tiek atgādināts katrā likumprojektā — pilsonis, nepilsonis... Nu vienreiz jūs pateicāt. Konceptuāli mēs šo jautājumu esam izrunājuši. Jums ir vieni uzskati, man ir pavisam citi uzskati. Tad kāpēc jūs nākat un atkārtojaties? Un tas rada iespaidu, ka jūs šausmīgi vēlaties demonstrēt kaut kādas tieksmes. Teikšu — neveselīgas tieksmes.

Lūk! Un par to ir jāpadomā. Un tāpēc nevajadzētu... vajadzētu nākt runāt par problēmām, bet nevajadzētu nākt... Jāni, tavi tautieši ir auklējušies nezin kā... Man liekas, ka tu esi visvairāk auklētais no visiem Tautas frontes pārstāvjiem savā laikā. Lūk! Un kas nu ir iznācis, tas ir iznācis.... un apskatieties, kāds viņš ir! Lūdzu, tur viņš sēž!

Līdz ar to nevajadzētu šādas lietas vairāk ... vismaz centīsimies ar to te nenodarboties. Un ja ir runa par mūsu attieksmi pret ... vienam pret otra laiku... Man, protams, nepatīk šī kvoruma noraušana pirmīt, mēs faktiski vienkārši zaudējam laiku, vairāk neko citu.

Tā kā tā mēs pieņemsim to, kas ir iecerēts, priekš kam bija vajadzīgs.... Un tagad mēs zaudējam laiku, strīdēdamies par tādu lietu, kur sen katram ir sava konceptuāla attieksme.

Tā ka paldies par uzmanību, neņemiet ļaunā, ka nācās pateikt kaut ko tādu, ko es negribēju teikt.

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Es gribētu atgādināt Kārtības ruļļa 71.pantu, kas runā par to, ka starpsaucieni ir atļauti, bet sarunas starp runātāju tribīnē un deputātiem nav pieļaujamas. Un aicinu visus deputātus runāt par priekšlikumu būtību.

Nākamais debatēs pieteicies Jānis Jurkāns. Otro reizi.

J.Jurkāns (TSP). Es domāju, ka tas, ko es pirmīt teicu, tas bija... tur bija diezgan liela būtība, bet no tribīnes, neuzrunājot Dobeļa kungu, es gribu Saeimai pateikt: ja šis cilvēks nepārstās stāstīt nepatiesību par to, kas notika Tautas frontes laikā, es tad, Juri, sākšu stāstīt taisnību. Tad sarunājam tā, ka tu nestāstīsi nepatiesību un es nestāstīšu patiesību par tevi un tā tālāk.

Bet, kas attiecas uz... te bija tāda frāze... redziet, trīs: viens ebrejs Vulfsons, krievs Dozorcevs un polis Jurkāns par tautiešu naudu braukāja pa pasauli. Piedodiet, vispirms tas, ka mēs braukājām, tā nebija ekskursija. Mūs Tautas fronte sūtīja, un šis sastāvs bija tieši it kā tas simbols — redziet, cik mēs esam demokrātiski, šie te nelatvieši ir tie, kas grib jūs pārliecināt, ka mēs veidojam demokrātisku valsti, šim ebrejam, krievam un tam polim būs tādas pašas tiesības kā visiem pārējiem. Un tad tādi kā dobeļi šo solījumu lauza. Un tur ir tā lietas būtība un es nemaz nerunāšu par visām citām lietām. Šeit slēpjas tā būtība. Uz meliem, uz nepatiesībām nevar uzbūvēt vienu normālu valsti. Un tas ir tas, kas te turpinās jau 13 gadus. Un labi tas nebeigsies.

Sēdes vadītāja. Es atgādinu, ka mēs izskatām likumprojektu “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” trešajā lasījumā. (Aplausi.)

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Paldies, kolēģi, ka jūs smejaties, un pareizi to darāt, jo tāpat kā Kariņa kungs, kurš klusējis bieži vien ir par šīm lietām un patiešām nav nācis, lai katru reizi... droši vien ir gribējies nākt un pateikt... atbildēt tiem tur kreisajā flangā... Es arī, kā jūtat, šajā Saeimā, un it īpaši pēdējā laikā, arī mēģinu klusēt, lai gan nākas ļoti grūti klusēt. Es esmu par to runājis vēl pirms 5.Saeimas, žurnālists būdams. Un, visas šīs četras Saeimas ieskaitot, diezgan aktīvi regulāri atkal un atkal atgādinot šīs lietas, bet šiem kungiem, Jurkāna kungu īpaši ieskaitot, šī mūsu atgādināšana, ko viņiem vajadzētu saprast, un mūsu runas ir absolūti nepieņemamas, jo viņiem ir pavisam cita politika. Jurkāna kungs, jūs tagad, tā sakot, lielījāties ar to, ka piedalījāties Latvijas neatkarības atjaunošanā. Šo to jūs darījāt. Bet ko jūs darāt tagad? Jūs graujat Latvijas neatkarību. Vistīrākajā veidā. Jūs darāt visu ar saviem PCTVL un atdalījušies, it kā izveidojot kaut kādu citu partiju, bet faktiski darāt vienu un to pašu. Tā ir pretvalstiska darbība! Un kad jūs to apjēgsiet? Es domāju, ka jūs to sen esat apjēdzis, bet jūs vienkārši darāt savu, jo savādāk jums droši vien nebūtu vietas Saeimā. Neviens par jums nebalsotu, jo jūs esat nostājies pretvalstiskās pozīcijās! Tas ir vispār kronis, un par to, par ko šeit iet runa: redziet, tad jau pensionāriem nepilsoņiem arī vajadzētu nemaksāt pensijas. Pēc būtības — jā! Es atvainojos... es atvainojos, kāpēc tiem, kuri nav nevienu dienu strādājuši Latvijas labā, jāsaņem pensijas, un latviešu cilvēkiem un visiem arī cittautiešiem pensionāriem pilsoņiem ir jābadojas, tāpēc ka sabrauca šeit 700 000 nepilsoņu okupācijas rezultātā un kolonizācijas rezultātā, un tagad mēs, būdami cilvēcīgi, patiešām, šī valsts ir ārkārtīgi cilvēcīga, šī sabiedrība un latvieši ir ārkārtīgi cilvēcīgi un maksā pensijas tiem, kuri nav... kuri darbojās faktiski pretvalstiski, pulcējas tur pie Raiņa pieminekļa kopā un uzstājas pret valsti, mēs maksājam šīs pensijas. Tas nav normāli faktiski, bet mēs esam tik cilvēcīgi, ka to darām, un nevajag smaidīt! Pēc būtības tāpat kā militārpersonām, atvaļinātiem virsniekiem, kas šeit tika atstāti Latvijā 90 000, tiek... maksā pensijas Krievija. Tāpat faktiski šiem pensionāriem nepilsoņiem vajadzētu maksāt pensijas Krievijai.

Aiztiniet to aiz savām ausīm un saprotiet vienreiz par visām reizēm, un nesmejieties, ja es jums saku, ka faktiski pensijas viņiem no Latvijas nepienākas, tāpēc ka viņi Latvijas labā nav strādājuši nevienu dienu! Viņi šeit iebraukuši kā civilokupanti lielākā daļa! Saprotiet, tur jau ir tā lieta!

Tādēļ nav brīnums, ka Kariņa kungs brīnījās un teica, ka, tā sakot, pacietības vadzis trūkst un jānāk un jāpasaka jums skaidri un gaiši acīs. Tāpēc... Jurkāna kungs, jūs jau nu... jūs jau nu...

Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, tas nav pieļaujams no tribīnes!

P.Tabūns. ...vajadzēja muti turēt ciet! Tādēļ, lūk, attiecībā par šo likumprojektu, protams, ir skaidrs, ka nepilsoņu tiesības šeit nekādi nevajadzētu paplašināt.

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Es gribētu aicināt jūs pieturēties pie Kārtības ruļļa, kura 70.pants nosaka, ka runātājs nedrīkst novirzīties no apspriežamā temata. Un man ir arī dotas iespējas paņemt pārtraukumu gadījumā, ja deputāti nepieturēsies pie Kārtības ruļļa. Tā ka lūdzu!

Deputāts Boriss Cilevičs, otro reizi.

B.Cilevičs (TSP). Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā, ka šajā Saeimā ir diezgan daudz jaunu deputātu, es ļoti īsi gribētu atgādināt šā likuma vēsturi.

Sākotnēji, kad pirmais Ugunsdzēsības likums tika pieņemts, tur no paša sākuma bija līdzīga norma, ka tikai pilsoņi varēs strādāt par ugunsdzēsējiem. 1994.gadā nesen izveidotais Cilvēktiesību birojs, tātad mūsu nacionālā institūcija, rīkoja tādu analīzi par iespējamo nepilsoņu diskrimināciju Latvijas likumdošanā. Un tieši šī norma tika atzīta par diskriminējošu. Toreiz Latvija vēl neratificēja Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, bet tika secināts, ka šis ierobežojums ir pretrunā ar mūsu saistībām sakarā ar starptautisko paktu “Par politiskajām un civiltiesībām”. Līdz ar to pēc pāris gadiem, ar lielu novilcināšanu, bet šī norma — šis ierobežojums tomēr tika izslēgts no likuma. Šobrīd iznāk tā, ka mēs atjaunojam šo ierobežojumu uz diezgan formāla pamata, ka tagad tie ugunsdzēsēji skaitās ierēdņi, un ierēdņiem... attiecībā uz ierēdņiem it kā tas ierobežojums ir pamatots. Mēs atgriežamies atpakaļ. Mēs atgriežamas uz 90.gadu sākumu, kad patiešām nebija ne skaidras analīzes, ne skaidras izpratnes par to, kas ir cilvēktiesības un diskriminācija. Tātad tas ir cieši saistīts ar šo likumprojektu. Un vienkārši jūs to nezināt. Bet es jums ļoti iesaku painteresēties. Neatkāpsimies no tā, kas bija panākts cilvēktiesību aizstāvēšanā un diskriminācijas izskaušanā.

Un pats pēdējais. Acīmredzot Dobeļa kungs ir drusciņ greizsirdīgs, ka tieši Jurkāns un Vulfsons, nevis viņš pats braukāja pa ārzemēm. Es domāju, ja Dobeļa kungs braukātu, diez vai viņam izdotos iegūt Rietumu demokrātijas atbalstu mūsu cīņai par neatkarību. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (TSP). Godātie kolēģi! Jūs visi atcerējāties atmodas laikus, kad bija skaistākie lozungi — par mūsu un jūsu brīvību! Latvija mūsu kopīgā māja! Vienoti Latvijai! Un kas notika pēc tam. Es uzskatu, ka lielāko kļūdu izdarīja Latvija, kad sadalīja pilsoņos un nepilsoņos un mēs sākām veidot divkopienu valsti un tā tālāk, un tā joprojām. Es domāju, ka mēs palaidām garām unikālu iespēju, lai visi tautieši justu līdzi Latvijai, atbalstītu Latviju, augtu par Latvijas patriotiem un tā tālāk, un tā joprojām. Tas bija viens.

Otrs. Es domāju, ka ideālā variantā būtu, ja nepilsoņiem būtu visas tās tiesības, kas ir pilsoņiem, izņemot, ka viņi nebalso Saeimā un nevar būt ievēlēti. Un viņi, ja paši negrib, nedienē armijā. Un ir tādas valstis, kur nepilsoņiem ir visas tās ... nu gandrīz tādas pašas tiesības kā pilsoņiem.

Un vēl ko es gribētu pateikt. Tātad es, bez šaubām, uzskatu, ka jāatļauj arī nepilsoņiem strādāt par ugunsdzēsējiem.

Un varbūt pēdējais. Šeit arī bija skartas pensijas. Tātad es uzskatu, varbūt mēs pieņemsim lēmumu, ka visiem tiem, kuri cēla sociālismu, un šeit daudz ir tādu, un piedošanu, vispār nemaksāsim pensiju par to, ka viņi cēla sociālismu. Un, ja mēs tādu lēmumu pieņemtu, tieši Tabūna kungs paliktu ļoti lielā mīnusā.

Es aicinu balsot par priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Tikai viena piezīme. Vajadzētu runāt par lietu. Specializētais civildienests, jūs zināt, attiecas uz ugunsdzēsējiem. Tie ir valsts ierēdņi. Un šeit neiet runa par kādu profesijas aizliegumu vai vēl par kaut ko. Un jūs, Plinera kungs un Cileviča kungs, ļoti labi zināt, par ko jūs runājat. Tad ierosiniet izmaiņas, tā ir pilnīgi cita likuma sadaļa, ka valsts ierēdņi var būt nepilsoņi. Un pielieciet klāt to valstu sarakstu, kurās nepilsoņi var būt valsts ierēdņi, un tad par to runājiet, bet jūs nākat šeit un visu laiku runājat par profesiju aizliegumu. Ir jāmaina tad pavisam cits likums — ierēdņi nevar būt nepilsoņi. Tas nav šā likuma subjekts, ko esat iesniedzis. Pēc procedūras mēs to nemaz izskatīt nevaram. Paldies!

Sēdes vadītāja. Es pateicos Kiršteina kungam!

Nākamais debatēs ir pieteicies Aleksandrs Golubovs. Lūdzu!

A.Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Kas šeit ir piedāvāts? Ir piedāvāts dot iespēju arī nepilsoņiem piedalīties ugunsdzēšanā. Tas viņiem aizliegts sakarā ar šo likumu. Bet, kad degs pilsoņa māja, vai nepilsoņi ies tur? Jo viņiem aizliegts.

Bet jums, Tabūna kungs, es gribu pateikt. Pa tiem gadiem, kad jūs komentējāt demonstrācijas, jums tiešām nevajag maksāt pensiju!

Sēdes vadītāja. Paldies! Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par 1. — deputāta Urbanoviča priekšlikumu likumā “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 69, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Mūrniece. 2. priekšlikums. Iesnieguši deputāti Fjodorovs un Bekasovs. Analogs 1. priekšlikumam. Komisija priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 2. — deputātu Fjodorova un Bekasova priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 68, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Mūrniece. 3.priekšlikums — iesniedz Saeimas deputāts Turlais. Komisija priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 4.priekšlikums — iesniedz Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre. Tas ir redakcionāla rakstura priekšlikums, kuru komisija atbalsta precizētā redakcijā, kas ir atspoguļots Saeimas Juridiskā biroja 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 4. un 5.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 6.priekšlikums — iesniedz Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 7.priekšlikums — iesniedz Saeimas deputāts Turlais. Komisija priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsojam par 7. — deputāta Turlā priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 68, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Mūrniece. Visi priekšlikumi izskatīti. Komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt trešajā, galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — 3, neviens neatturas. Likums “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu Jaunupa, Bendrātes, Latkovska, Ostrovskas un citu priekšlikumu ar lūgumu izmainīt sēdes darba kārtību un darba kārtības 28.punktu izskatīt kā 7. darba kārtības punktu. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir!”) Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu balsojam par darba kārtības izmaiņu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 40, atturas — 2. Darba kārtība ir izmainīta.

Tātad nākošais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Cienījamie deputāti! Tātad Juridiskā komisija ar balsu vairākumu ir atbalstījusi likumprojekta “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanu otrajā lasījumā.

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 15 minūtes. Tātad līdz bez piecām minūtēm četros 29.maijā. Izskatīšana otrajā, galīgajā lasījumā 29.maijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu ieslēdziet mikrofonu deputātam Aigaram Kalvītim.

A.Kalvītis (TP). Priekšlikumu iesniegšanas termiņu pirmdien pulksten 17.00.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšanas datums?

A.Kalvītis. Nākošajā plenārsēdē, tas ir, 5.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Tātad Kalvīša kunga priekšlikums ir pirmdien līdz pulksten 17.00 priekšlikumi un nākošajā plenārsēdē — 5.jūnijā — izskatīšana. Vai ir kādi citi priekšlikumi?

Tad mums ir divi priekšlikumi. Pirmais ir Juridiskās komisijas priekšlikums — 15 minūtes, izskatīšana šodienas sēdē, un Kalvīša kunga priekšlikums — pirmdien līdz pulksten 17.00 priekšlikumu iesniegšanas laiks un nākošajā plenārsēdē 5.jūnijā ir izskatīšanas laiks.

Balsojam vispirms par Kalvīša kunga priekšlikumu. Tātad... kas atbalsta Kalvīša kunga priekšlikumu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanu nākošajā plenārsēdē. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 49, atturas — 2. Kalvīša kunga priekšlikums nav atbalstīts.

Balsojam par Juridiskās komisijas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas priekšlikumu — priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 15.55, izskatīšana 29.maija plenārsēdē. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 50, neviens pret, atturas — 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu, Golubova kungs!

A.Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Ir pārkāpts Kārtības rullis, jo Saeimas Prezidijs sasauca ārkārtas sēdi un izsludināja darba kārtību. Un darba kārtībā ir ierakstīts, ka likumprojekts “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” izskatāms pirmajā lasījumā. Otro lasījumu papildināt ārkārtas sēdē mēs nevaram. To var apliecināt Juridiskā biroja priekšnieks. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Kārtības rullis nav pārkāpts, jo tas nenozīmē, ka šo te otro lasījumu mēs izskatīsim tieši šajā sēdē, jo ir iespējama Prezidija sēde, kurā mēs varam sasaukt vēl ārkārtas sēdi. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Imigrācijas likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Juridiskā komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījums Imigrācijas likumā”. Reģistrācijas numurs 239. Pirms otrā lasījuma.

Minētajam likumprojektam saņemti 20 priekšlikumi.

Tātad 1.priekšlikums — Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 2.priekšlikums — labklājības ministres Staķes priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 3.priekšlikums — Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 4.priekšlikums — deputāti Buzajevs, Tolmačovs. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Deputāti lūdz balsojumu par 4. — Buzajeva, Tolmačova priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 56, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 5.priekšlikums — deputāti Buzajevs un Tolmačovs. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 6.priekšlikums — deputāti Buzajevs un Tolmačovs. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 7.priekšlikums — Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre. Atbalstīts daļēji, iekļauts 8. — Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 9.priekšlikums — deputāti Buzajevs un Tolmačovs. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 10.priekšlikums — deputāti Buzajevs un Tolmačovs. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 11.priekšlikums — deputāti Buzajevs un Tolmačovs. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Pret 11.priekšlikumu deputātiem iebildumi ir. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL). Cienījamās dāmas un kungi! Šobrīd runa ir par pilsoņiem. Imigrācijas likums, kas stājās spēkā no 1.maija, bez šaubām, ir solis uz priekšu Latvijas likumdošanas saskaņošanā ar starptautiskajām normām. Latvijas Cilvēktiesību komiteja, par kuras biedru man ir tas gods būt no tās dibināšanas brīža, jau vairāk nekā desmit gadus — slikti vai labi — sadarbojas ar Latvijas imigrācijas dienestiem, un jaunajā likumā ir ņemtas vērā daudzas no mūsu rekomendācijām, un pirmām kārtām pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas iespēja ne tikai pastāvīgo iedzīvotāju laulātajam un nepilngadīgajam bērnam, bet arī divām jaunām kategorijām: pastāvīgo iedzīvotāju gados veciem vecākiem un Latvijas pilsoņu pilngadīgiem bērniem.

Latvijas Cilvēktiesību komitejas rīcībā esošo datu statistika liecina, ka starp daudziem tūkstošiem, kas griezušies komitejā ģimeņu apvienošanas jautājumā, pēdējā kategorija sastāda ap 50%.

Un apspriežamais priekšlikums numur 11 pieder pie šiem pašiem masveidīgajiem gadījumiem. Kaut arī šo priekšlikumu komisija noraidīja, bet komisijas sēdē to atbalstīja Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldes priekšnieks cienījamais Bičevska kungs.

Likums paredz dot iespēju saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju cilvēkam, kas pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā un kuram viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis. Mēs piedāvājam papildināt vārdkopu “ir Latvijas pilsonis” ar vārdkopu “vai bijis Latvijas pilsonis”. Kādēļ? Galvenokārt tādēļ, ka pretendentam uz pastāvīgo uzturēšanās atļauju saskaņā ar likumu ir paredzēts 10 gadus ilgais pārbaudes termiņš. Šā laika gaitā pastāv iespēja, ka pieaugušā bērna vecāki var nomirt, un tad viņu dēls vai meita, kuriem pagaidām ir tikai termiņuzturēšanās atļauja, zaudē jebkuru pamatu savai turpmākai atrašanās Latvijā un ir spiesti atgriezties valstī, kur tos pārsteidza Gorbačova pārbūve.

Mūsu priekšlikuma blakusefekts ir iespēja atgriezties Latvijā Latvijas pilsoņa pēcnācējam pirmajā paaudzē arī tajā bēdīgajā gadījumā, kad viņa vecāki ir nomiruši, tā arī nesagaidījuši progresīvas izmaiņas Latvijas likumdošanā.

Cienījamās dāmas un kungi! Pirms balsošanas gribētos teikt, ka runa ir tikai par Latvijas pilsoņu pirmās pakāpes pēcnācējiem, kuriem atrodoties vajadzīgajā laikā vajadzīgajā vietā būtu pilnvērtīgs pamats atjaunot pilsonību reģistrācijas kārtībā. Saskaņā ar to lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu nr.11, kā arī juridiski ar to saistīto priekšlikumu nr.14. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par 11. — deputātu Buzajeva un Tolmačova priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!

Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 66, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 12. un 13. — deputātu Buzajeva un Tolmačova priekšlikums. Komisija priekšlikumus neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 12. un 13.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 14. un 15. — deputātu Buzajeva un Tolmačova priekšlikums. Komisija priekšlikumus neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 14. un 15.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 16. — deputātu Buzajeva un Tolmačova priekšlikums. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Pret 16.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 17. — deputātu Buzajeva un Tolmačova priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 18. — deputātu Buzajeva un Tolmačova priekšlikums. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 19. — deputātu Buzajeva un Tolmačova priekšlikums. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 19.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. Un 20. — deputātu Buzajeva un Tolmačova priekšlikums. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. Līdz ar to komisija atbalstīja likumprojekta “Grozījums Imigrācijas likumā” peņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 5.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 5.jūnijs. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (ZZS). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija iesniedz Saeimas caurlūkošanai, otrreizējai caurlūkošanai, likumu “Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums”, ko mums atgrieza Valsts prezidente. Komisija saņēma daudzus priekšlikumus.

Kā 1. tika saņemts priekšlikums no reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Gatera kunga, kurš lūdza svītrot visā likumā tekstu: “... un tā aizsardzības zona”. Komisija nevarēja atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas saskaņā ar Kārtības ruļļa 115.pantu, šis priekšlikums nav skatāms pēc būtības, jo nebija Valsts prezidentes iebilduma par vēsturiskā centra aizsardzības joslu izslēgšanu kā tādu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Spriežot par likumprojektu “Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums”, rodas virkne nepieklājīgu jautājumu. Piemēram, kā izvērtēt likumdevēju bezatbildību skaitļos? Vai ir iespējams izvērtēt likumdošanas principu ignorēšanas pakāpi? Vai ir iespējams izmērīt valdības nožēlojamo atriebību Rīgas domē ievēlētajiem “nepareizajiem politiskajiem spēkiem”? Šodien mums ir unikāla iespēja saņemt precīzu skaitlisku atbildi uz šiem jautājumiem. Atbildi nodrošinās deputātu balsojums par 1. izskatāmo priekšlikumu. Likumprojekta tabulā ir iekļauts, mūsuprāt, sakarīgs reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikums, kas pieņemšanas gadījumā var atrisināt vairākas likumprojekta pretrunas. Priekšlikuma mērķis ir samazināt zonu, kas tiks izslēgta no galvaspilsētas pašvaldību kontroles, kā arī mūsu likumdošanas nejēdzības pakāpi tieši 4,6 reizes.

Cienījamās dāmas un kungi! PCTVL frakcijai ir tas gods kalpot Latvijai, un tā trīs reizes jau ir balsojusi pret šo absurdo likumu. Šodien mēs atbalstīsim visus reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikumus, izņemot 12., kuram nav konkrēta juridiska formulējuma. Bet jebkurā gadījumā mēs piedāvājam balsot pret likumprojektu kopumā, jo tas neatbilst sabiedrības likumīgajām interesēm un starptautiskajai praksei, saskaņā ar kuru pašvaldības teritoriju būvniecību regulē tomēr pati pašvaldība, bet nevis centrālās varas nozīmētie komisāri. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis. Par procedūru. Lūdzu!

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Strazdiņa kungs taču skaidri un gaiši paskaidroja vienu lietu, ka mēs te nevaram debatēt par tiem priekšlikumiem, kuri nav saskaņā ar prezidentes ierosinājumiem. Tie ir nedebatējami priekšlikumi! Es ļoti lūgtu taupīt laiku un nedot vārdu cilvēkiem, kas nāk un runā, paši nesaprazdami, par ko viņi runā. Mums ir tiesības apspriest tikai tos apšaubāmos priekšlikumus, par kuriem ir izteikta prezidentes kritika, un nevis runāt no jauna un vēl te sākt runāt par Rīgas domes kvalitatīvo un kvantitatīvo sastāvu. Tas būs atsevišķs jautājums! Tā ka es ļoti aicinātu runāt tiešām tikai par tiem priekšlikumiem, kuru dēļ mēs šeit esam šoreiz nolēmuši apspriest šo projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies! Debates slēdzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Jānis Strazdiņš vēlas ko piebilst? Nē. Lūdzu deputātus balsot par 1. — reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministra Gatera priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 65, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš. 2. — ministra Gatera kunga priekšlikums — svītrot 5.panta trešo daļu. To nevar atbalstīt, jo tas ir atkal pretrunā ar Kārtības ruļļa 115.pantu, jo nebija Valsts prezidentes iebildumu.

Sēdes vadītāja. Tātad komisija nav atbalstījusi. Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

J.Strazdiņš. 3. — ministra Gatera kunga priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 3. — reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 65, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš. 4. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 5. — ministra Gatera kunga priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 6. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 7. — ministra Gatera kunga priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 8. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Pret 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 9. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 10. — ministra Gatera kunga priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 10. — reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministra Gatera priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret —66, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš. 11. — ministra Gatera kunga priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 11.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 60, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš. 12. — Gatera kunga priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. ...jo nebija prezidentes iebildumu par to.

13. — Gatera kunga priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 14. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 15. — Gatera kunga priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. Pret 16. — Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls labojums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Pret 16.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 17. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas redakcijā 22.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 18. — Gatera kunga priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 19. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas redakcijā 22.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 19.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 20. — Gatera kunga priekšlikums. Nav atbalstīts, jo tas ir jau iekļauts nobalsojamā 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 21. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas redakcijā 22.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 22. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Ņemot vērā Valsts prezidentes iebildumus, kā arī iesniegtos priekšlikumus, atbildīgā komisija atbalstīja Juridiskā biroja priekšlikumus. Pirmkārt, ka padomes lēmumus var apstrīdēt Kultūras ministrija vai pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā. Otrkārt, ka Rīgas dome veic nepieciešamos pasākumus, lai Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojums tiktu izstrādāts, pieņemts un stātos spēkā ne vēlāk kā 2004.gada 1.jūlijā, ko arī domes pārstāvji komisijas sēdē apsolīja. Treškārt, ka līdz Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma spēkā stāšanās dienai par pārejas noteikumu tagadējā 6., 7., 8.punktā padomei deleģēto uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansiālo un arī materiālo nodrošinājumu ir atbildīga Kultūras ministrija. Kultūras ministrija ir atbildīga arī par šo uzdevumu tiesisko un lietderīgo izpildi, veicot uzraudzību pār šo uzdevumu izpildi.

Tāpat atbildīgā komisija ir papildinājusi pārejas noteikumu tagadējo 6.punktu ar to, ka padome lēmumu pieņem ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc būvniecības ieceres dokumentu iesniegšanas un ka padomes pieņemtie lēmumi ir publiski pieejami.

Vienlaicīgi jāakcentē, ka joprojām nemainīgs paliek komisijas viedoklis attiecībā uz pārejas noteikumu līdzšinējā 1.punktā minēto terminu “likumīgi uzsāktie būvdarbi”. Un ar to saprotot tos būvdarbus, kuri uzsākti pēc tam, kad Būvniecības likumā un vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā saņemta būvatļauja attiecīgo būvdarbu veikšanai.

Līdz ar to radās nepieciešamība mainīt pārejas noteikumu struktūru, tehniski sakārtojot tos loģiskā secībā un lūdzu atbalstīt pārejas noteikumu redakciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 23.priekšlikums — ministra Gatera kunga priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 24. — atbildīgās komisijas priekšlikums par robežu aprakstu un Rīgas vēsturiskā centra un Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonas robežām, kas ir jūsu dokumentos. Lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. Un tāpat komisija vērš uzmanību uz to, ka ir pievienots labas kvalitātes robežu plāns. Pirmais pielikums, kurš pilnīgi atbilst UNESCO Parīzē esošajos dokumentos esošajā plānā, kurš ir precīzs un precīzi arī šeit jums ir pārkopēts. Tā ka tas ir svarīgs dokuments nākamajai likuma realizācijai.

Lūdzu atbalstīt likumu kopumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums” otrreizēju caurlūkošanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 24, neviens neatturas. Likums “Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums” pieņemts otrreizējā caurlūkošanā.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Jūras kodekss”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Cienījamie deputāti! Šodien savā uzrunā Ministru prezidents arī norādīja, cik svarīgi ir pieņemt šo dokumentu šodien trešajā lasījumā, jo tas ir viens no Latvijas nepadarītajiem darbiem Eiropas Savienībai.

Tātad Juridiskā komisija savā sēdē izskatīja minēto likumprojektu pirms trešā lasījuma. Par šo likumprojektu bija saņemti 112 priekšlikumi.

Tātad 1.priekšlikums ir Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 2.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 3.priekšlikums — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 4.priekšlikums — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 5.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums, un 6. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Pret 5. un 6.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 7.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 8. un 9. — deputāta Emša priekšlikumi. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 10. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, un 11. —Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Pret 10. un 11.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 12. un 13. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 14. un 15. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumi. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Pret 14. un 15.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 16., 18. un 19. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumi, un 17. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Pret 16., 17., 18. un 19.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 20. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 21. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 22. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 23. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 23.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 24. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 25. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 25.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 26. un 28. — Juridiskā biroja priekšlikumi un 27. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret 26., 27. un 28.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 29. un 30. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret 29. un 30.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 31. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 32. — Juridiskā biroja — un 33. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 34. un 35. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret 34. un 35.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 36., 38. un 39. — Juridiskā biroja priekšlikumi, un 37. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret 36., 37., 38. un 39.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 40. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 41. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 42. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 43. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 43.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 44. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 45. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 45.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 46. un 47. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret 46. un 47.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 48. un 49. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret 48. un 49.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 50. un 51. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 52. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 52.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 53. un 54. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret 53. un 54.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 55. un 56. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 57. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 57.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 58. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 59., 60., 61. un 62. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret 59., 60., 61. un 62.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 63., 64., un 65. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret 63., 64. un 65.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 66. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 67. un 68. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret 67. un 68.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 69. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 69. priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 70., 71. un 72. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret 70., 71. un 72. priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 73. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 74. un 75. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret 74. un 75.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 76., 77. un 78. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret 76., 77. un 78.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 79. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 80. un 81. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret 80. un 81.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 82. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 83. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 84. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. Vai... Nav... Pazuduši tālākie priekšlikumi. Nevaru atrast. Pazuduši tālākie priekšlikumi.

85. ir tālāk. 84. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. 163.? Tā jau bija atpakaļ. Ā, 85. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 85.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 86. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 87. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 88. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 89. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Pret 89. priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 90. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 91. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 92. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 93. — Juridiskā biroja — un 94. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret 93. un 94.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 95. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 96. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 97. — Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 98. — Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 97. un 98.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 99.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 100. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 100. priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 101. — Juridiskā biroja — un 102. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 103., 104., un 105. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 106. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 106.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 107. un 108. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 109. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 110. un 111. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret 110. un 111. priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 112. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un Juridiskā komisija lūdz atbalstīt likumprojekta “Jūras kodekss” pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Likums “Jūras kodekss” trešajā lasījumā pieņemts. (Aplausi.)

Cienījamie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Solvitai Āboltiņai. Lūdzu!

S.Āboltiņa (JL). Cienījamie Juridiskās komisijas locekļi! Juridiskās komisijas sēde pēc piecām minūtēm Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Aleksandra Bartaševičam.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Vilnis Edvīns Bresis, Ina Druviete, Indulis Emsis, Sergejs Fjodorovs, Silva Golde, Guntis Bērziņš, Ēriks Jēkabsons, Uldis Mārtiņš Klauss, Sarmīte Ķikuste, Arnolds Laksa, Pāvels Maksimovs, Krišjānis Peters, Mihails Pietkevičs, Jānis Reirs, Jānis Strazdiņš, Elita Šņepste, Dainis Turlais, Ērika Zommere. Paldies!

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Tiekamies pēc pārtraukuma — pulksten 16.45. Paldies!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpinām mūsu darbu.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.837 —likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. Trešais lasījums. Komisija ir saņēmusi vairākus priekšlikumus.

1. — iesniedzis Juridiskais birojs. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

2. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikumu — arī komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 3. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikumu — komisija ir iestrādājusi savā — 4. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, un lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 3. un 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 5. — tieslietu ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 6. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Pret 6.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 7. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikumu — komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 8. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikumu — komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 9. — arī tieslietu ministra Aksenoka priekšlikumu —komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Pret 9.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 10. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 11. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 11.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 12. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodotais likumprojekts “Grozījums likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” ar reģistrācijas numuru 204, kura priekšlikumu mēs pievienojām trešajā lasījumā kā šī likumprojekta priekšlikumu. Komisija atbalstījusi šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 13. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 14. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums — ir iestrādāts 13. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 15. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 16. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums — ir iestrādāts 17. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu pieņemt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vilnis Edvīns Bresis.

V.E.Bresis (ZZS). Godātie kolēģi! Komisija aicina atzīt šo likumu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — 14. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atzīts par steidzamu.

V.E.Bresis. Tātad, godātie kolēģi! Gribētos jums pavēstīt to, ka šis likumprojekts tiek iesniegts saistībā ar Medību likumu, kuru mēs arī šodien izskatīsim pirmajā lasījumā, un faktiski līdz ar to beidzot Latvijā tiks iedibināts Medību fonds, kura finansēšanai kā reiz tiek paredzēti šie nodevu veidi. Tātad iepriekšējā likumprojektā minētajā 11.panta 51.punktā bija divas pozīcijas, no kurām mēs ņēmām nodevas, tagad tiek paplašināts ar piecām pazīmēm, tātad ar Mednieku apliecību, medību sezonas kartēm, medību atļaujas izsniegšanu un atļauju izsniegšanu ārvalstu medniekiem medīt Latvijā, kā arī par atļauju izsniegšanu izvest medību trofejas no Latvijas tiks ņemta maksa, respektīvi, nodeva, un šī nodeva nonāks budžetā un vēlāk tiks akumulēta un novirzīta Medību fondam. Tāpēc es domāju, ka tā ir ļoti laba prakse, kuru mēs iedibināsim valstī manā uztverē pirmo reizi, un tāpēc komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku.

V.E.Bresis. Komisija lūgtu priekšlikumus iesniegt līdz 2.jūnijam un izskatīt 19.jūnija sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 2.jūnijs, izskatīšanas — 19.jūnijs. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile. Lūdzu!

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Grozījumi likumā ir iesniegti sakarā ar to, lai atceltu tirdzniecības barjeras starp dalībvalstīm Eiropas Savienībā un lai nodrošinātu augsta līmeņa aizsardzību cilvēkiem, dzīvniekiem un Latvijas videi, kā arī sakārtotu terminoloģiju šajā likumā atbilstoši jaunākajām izmaiņām citos likumos. Komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu un lūdz atbalstīt Saeimu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Seile. Komisija iesaka 6.jūniju par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 6.jūnijs.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile. Lūdzu!

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Šis likumprojekts ir iesniegts, lai saskaņotu šī likumprojekta normas ar Komerclikumu un likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kā arī — lai tiktu veikti saskaņojumi atbilstoši reģionālajai reformai, jo ir izveidoti novadi un novadu domes atsevišķās vietās, kā arī daži citi priekšlikumi. Komisija ir vienprātīgi atbalstījusi šī likumprojekta nodošanu un aicina to darīt arī Saeimai.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” ir pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Seile. Komisija iesaka noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 11.jūniju.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 11.jūnijs. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zinātnisko darbību””. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (ZZS). Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz izskatīt otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zinātnisko darbību””.

Otrajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti. Mēs lūdzam trešajam lasījumam izskatīt 3.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zinātnisko darbību”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 3.jūnijs. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Medību likums”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Tas brīdis ir pienācis! Izskatīsim Medību likumu pirmajā lasījumā. Mednieki jau labu laiku vēlas, lai tiktu pieņemts jauns likums, jo iepriekšējā spēkā esošā likuma normas ir novecojušas un ir jāievieš arī tāda zināma kārtība, lai precizētu medību saimniecības attīstības fonda līdzekļu izlietojumu, lai precizētu dzīvnieku uzskaiti un lai dotu pamatu izstrādāt arī jaunus un precīzus medību noteikumus, kuri atrunāti vairākos šā likuma pantos.

Un, lai visiem medniekiem būtu labas medības, es aicinu komisijas vārdā Medību likumu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Likumprojekts “Medību likums” pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Seile. Tā kā visas ieinteresētās personas — mednieki, deputāti un visi pārējie — vēlas, lai vēl šajā sesijas laikā tiktu izskatīts likumprojekts arī otrajā lasījumā, komisija ierosina uz otro lasījumu priekšlikumus iesniegt līdz 6.jūnijam.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam 6.jūnijs. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Dzīvnieku aizsardzības likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Arī šo likumprojektu, ko sagatavojis Ministru kabinets, ir atbalstījusi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Un grozījums šajā Dzīvnieku aizsardzības likumā ir ļoti stingrā saistībā ar savvaļas medījamo dzīvnieku sagūstīšanu, turēšanu nebrīvē, ciešā saistībā arī ar Medību likumu.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Seile. Tā kā būtu vēlams šā likuma grozījumus skatīt vienlaicīgi ar Medību likuma grozījumiem, arī šim likumam komisija iesaka priekšlikumu iesniegšanas termiņu 6.jūniju.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 6.jūnijs. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Dzintars Zaķis. Lūdzu!

Dz.Zaķis (JL). Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.826. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””. Otrais lasījums. Kopā iesniegti 15 priekšlikumi.

1. — vides ministra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 2. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 3. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 4. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 5. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 6. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 6.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 7. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 8. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. Arī 9. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 10. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 10.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 11. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 12. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 12.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 13. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 14. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. Un visbeidzot 15. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 15.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem trešajam lasījumam.

Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam būs 3.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 3.jūnijs. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Zvejniecības likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Pavisam 20 priekšlikumu.

1.priekšlikumu iesniedz Raimonds Vējonis — vides ministrs. Komisija atbalsta. Izrādās, ka mēs bijām lieguši kājāmgājējiem staigāt tauvas joslā. Un to ir pamanījis vides ministrs. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 2.priekšlikumu iesniedz Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Pret 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 3.priekšlikumu iesniedz vides ministrs Vējonis. Un tas paredz, ka tauvas joslā drīkst ierīkot arī ūdens tūristu apmetnes, kas tiešām ir ļoti loģiski. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Nākošo 4. priekšlikumu iesniedz arī vides ministrs. Komisija ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 5.priekšlikumu, ko iesniedz vides ministrs Vējonis, komisija atbalstījusi daļēji un lūdz atbalstīt šo pašu domu, izteiktu 6. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Tālāk 7.priekšlikumu iesniedz vides ministrs Vējoņa kungs. Tas ir daļēji atbalstīts un tā mazlietiņ precizēts un iestrādāts atbildīgās komisijas 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 7. un 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 9.priekšlikumu iesniedz Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre. Komisija to ir atbalstījusi, priekšlikums redakcionāls.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 10.priekšlikumu iesniedz vides ministrs Vējoņa kungs, precizējot dažādu institūciju nosaukumus, nosakot vēl papildu ierobežojumus, un komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Pret 10.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 11.priekšlikumu ir iesnieguši ļoti daudzi deputāti makšķernieki, sākot ar Kiršteinu un beidzot ar deputātu Straumi. Šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi daļēji, nedaudz precizējusi un izveidojusi savu — 12.priekšlikumu. Lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Kiršteins. Lūdzu!

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Godājamais Prezidij! Es atradu vienu vecu avīzi — 2001.gada 12.maija “Lauku Avīzi”. Un tur ir rakstīts, ka 11.maijā, bet nevis šogad, bet pirms diviem gadiem Saeimā ir iesnieguši deputāti priekšlikumus sestdien, svētdien iedzīvotāju populārajās atpūtas vietās nelikt tīklus, bet ļaut makšķerniekiem nodarboties ar makšķerēšanu. Divi gadi atpakaļ! Visa tā lieta beidzās ar to, ka rudenī tika pieņemts likums, bet 2001.gadā, un tur bija viss tieši tas pats, kas tagad, ka Ministru kabinets izstrādās noteikumus, ka ezeros sestdien un svētdien šie tīkli netiks likti. Tātad nevis viens mēnesis, bet, ja nav noteikts, teiksim, vismaz trīs mēnešu periodā, nekādi Ministru kabineta noteikumi netika izstrādāti. Pagāja divi gadi, un mēs lasām LETA ziņā priecīgu notikumu, ka 2003.gadā 15. aprīlī beidzot Ministru kabinets ir izdevis noteikumus un ir pat nopublicējis ezeru sarakstu, kurā it kā nedrīkstētu, lūk, šos tīklus likt, kurā nedrīkstētu būt šī rūpnieciskā zveja. Tad, kad mēs saskatījāmies, ļoti nopriecājāmies un domājām, ka tiešām kaut kas ir konkrēts, tad izrādās, ka tādos populāros ezeros, kur cilvēki atpūšas sestdienās, svētdienās, braukā ar laivām, teiksim, Baltezers, Lielais Baltezers, Babītes ezers, Engures ezers, Burtnieku ezers, vai ņemam Vidzemes reģionu — Ungura ezers vai Alauksta ezers, vai ņemam to pašu Latgali — Lubānas ezers, Rāzna, Rušona, Kurzemē — Usma... nu, es nesaukšu, bet jūs ziniet, ka nav vispār iekļauti šajā sarakstā. Tur ir iekļauti Alūksnes, Bušenieku, Dūņu, Limbažu Lielezers, ir Juglas Ķīšezers... Juglas ezers, Ķīšezers, Mazais Ludzas, Sasmakas un Viļakas. Un tad rodas tāda neizpratne, ko divus gadus Ministru kabinets darīja, lai panāktu šādus Ministru kabineta noteikumus, kas vispār ir kļuvis par apsmieklu. Uz šo brīdi, uz vakardienu Mazajā Baltezerā jau ir izņemti 32 tīkli. Man liekas, ka tagad, nobalsojot vēlreiz un neatbalstot šo deputātu iesniegto priekšlikumu sestdienās un svētdienās visos ezeros aizliegt tīklus mest, mēs nonāksim pēc gada pie tā, ka būs jāpieņem moratorijs uz pieciem gadiem aizliegt jebkādu zveju Latvijas iekšējos ūdeņos, jo zivju krājumu daudzums ir samazinājies desmit reizes, salīdzinot ar piecdesmitajiem gadiem.

Mūsu pašu Zivsaimniecības pētniecības institūts ir veicis makšķernieku aptauju un anketēšanu, un ir konstatēts, ka 92 000 ir aktīvie makšķernieki, tajā pašā laikā mēs zinām, ka bērni līdz 16 gadiem un pensionāri vispār nepērk nekādas makšķerēšanas kartes. Mēs zinām, ka pasaulē ir aprēķināts, ka Eiropas Savienības valstīs sporta makšķerēšana, lašu makšķerēšana, foreļu makšķerēšana... licencētā makšķerēšana dod desmit reizes lielākus ienākumus, nekā, teiksim, kaut kāda apsaimniekošana ar tīkliem, un vispār mani drusciņ izbrīna šāda komisijas attieksme, no iekšējiem ūdeņiem ķertās zivis Eiropas Savienībā pārsvarā pārdod tikai, ja tās ir audzētas zivsaimniecībās ar attiecīgajām, teiksim, sanitārajām pārbaudēm, nevis dažādos veidos nenoskaidrotās ūdenskrātuvēs noķertās zivis tiek tirgotas un piegādātas veikaliem, tiek tirgotas tirgos. Es domāju, ka tas vilciens ir aizgājis. Vispār Ministru kabinets varētu pieņemt noteikumus, kas vispār aizliedz un atļauj tikai pašu patēriņam... aizliedz pārdot iekšējās ūdens krātuvēs ķertās zivis citiem. Ir taču zivju audzētavas, zivju audzētavas tiek pamestas. Ja jau ir tik ļoti liels pieprasījums pēc šiem zivsaimniecības produktiem, tad kāpēc neattīstīt šo zivkopību, kā tas ir visās civilizētās Eiropas Savienības valstīs? Un tad vienmēr iznāk Ministru kabinetam tā, kā ar to tiešo reisu nevis uz Briseli, bet uz Maskavu.

Ar darbiem it kā... ar muti it kā Briselē, un ar darbiem parasti vai nu uz krāsns, vai Maskavā. Pilnīgi novecojušas koncepcijas, pilnīga neizpratne par to, kā attīstīt tūrismu, pilnīga neizpratne par to, ka Latgalē vispār zivju nav šajos ezeros. Tad ko tad mēs gribam? Attīstīt alkoholismu? Zema izmēra zivju ķeršana ar tīkliem, stiepšana uz tirgu vai pārdošana un naudas nodzeršana? It kā veidojas šis apburtais loks. Ar katru gadu zivju paliek arvien mazāk. Tīkli tiek likti arvien vairāk, ienākumi arvien samazinās, un Ministru kabinetam nav ne drosmes, ne spēka pateikt, ka šī politika ir radikāli jāmaina, ka jāveicina tūrisma attīstība, licencētas makšķerēšanas attīstība un tie nedaudzie piemēri... piemēram, Salacas ielejas apsaimniekošana un sporta makšķerēšana pierāda, ka ienākumi var būt nesalīdzināmi lielāki, nekā liekot tīklus šeit iekšā.

Es domāju, ka, ja mēs šeit neatbalstām šo deputātu priekšlikumu, tad mēs atkal nonākam 2001.gadā, tikai jau daudz sliktākā stāvoklī, jo vēl ir zivju skaits samazinājies.

Es aicinu atbalstīt deputātu priekšlikumu un neatbalstīt komisijas priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Arvīds Ulme.

A.Ulme (ZZS). Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie deputāti! Lieta ir ļoti vienkārša. Tā galvenā problēma ir tā, ka tīkli ir kļuvuši ļoti lēti un par pāris latiem jebkurš var nopirkt tīklus. Un faktiski šī ir pati mazākā prasība, ko mēs vispār, arī izskatot Vides apakškomisijā šo jautājumu, uz ko mēs, kā saka, izgājām.

Es domāju, ka tiešām tuvākajā nākotnē, ja nemainīs šo attieksmi, būs vispār ļoti daudziem ezeriem faktiski jāizsludina šis moratorijs vispār. Tā lieta ir tāda, ka pie šiem ezeriem daudz cilvēku ir uzcēluši arī, nu, tādas kā atpūtas bāzes, kurās viņi ir cerībā, ka brauks makšķernieks, un tad viņš tur nakšņos, viņš tur ēdīs, un attīstīsies savā veidā tā saucamais ekotūrisms. Dabīgi, šie ezeri — no Latgales līdz Kurzemei — praktiski jau ir iztīkloti, un ārkārtīgi nežēlīgi iztīkloti, ar tehnoloģiju, tīklu tehnoloģiju, un tas ārkārtīgi palielinās. Un es domāju, ka zvejnieki lai atpūšas sestdienās, svētdienās, lai arī ar kaut ko citu nodarbojas šajās brīvdienās, bet makšķernieki tad lai tiek pie tiem ezeriem. Viņiem tur ķeras šie tīkli, tie zvejnieki nīst tos makšķerniekus, veidojas kaut kādas pilnīgi nu nesaprotamas arī attiecības vispār.

Tāpēc es aicinātu tomēr atbalstīt deputātu priekšlikumus. Tā tiešām ir tāda prakse, kas nav nekas ārkārtējs, tā arī kaimiņvalstīs tās ir pašas par sevi saprotamas lietas.

Sēdes vadītāja. Paldies! Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Seiles kundzei ir kas iebilstams? Lūdzu!

A.Seile. Godātie deputāti! Mums visiem ir zināms, ka Latvijā ir ļoti daudz labu sportiski noskaņotu un uz atpūtu noskaņotu makšķernieku. Bet Latvijā ir arī daži zvejnieki, un bieži vien tie ir vietējie pašvaldību iedzīvotāji. Un tieši pašvaldības ir lūgušas, lai šis jautājums tiktu regulēts, lai publiska ezera vai upes krastos tiktu noteikti posmi, kuros tomēr arī šis uzņēmējs, kas nodarbojas laukos citās dienās varbūt ar citu darbību, bet sestdienās un svētdienās ieliek savu nelielo tīklu — dažus metrus garu — varbūt tas nav nekāds ļaunums, ja turpat atpakaļ nosaka vēl citu upes posmu, kur pilnīgi brīvi var darboties makšķernieki, un vēl citu posmu, kurā var peldēties. Un tieši šādu priekšlikumu ir izstrādājusi komisija, ka Ministru kabinets izstrādās šo metodiku, un tad tie posmi tiks noteikti un izdalīti, lai visiem dzīvē būtu labi, ne tikai vieniem pašiem makšķerniekiem.

Tādēļ arī komisija uzskata, ka daļēji ir atbalstījusi Kiršteina un pārējo deputātu priekšlikumu, un tomēr šāds sadalījums ir jāievieš, jo mēs nevaram pašvaldību vietējos uzņēmējus pilnīgi ierobežot, nelaižot klāt zvejot sestdienās un svētku dienās.

Komisija lūdz atbalstīt komisijas 12.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 11. — deputātu Kiršteina, Pētersona un citu deputātu priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 7, atturas — 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Seile. Nu tātad Saeimā ir ļoti daudz makšķernieku un maz, kas domā par uzņēmējdarbību un laukiem. Bet lai nu tā būtu! Ir priekšlikumi vēl trešajam lasījumam, gan jau mēs sakārtosim šo projektu uz nākošo lasījumu.

Līdz ar to komisijas 12.priekšlikums vairs nav balsojams.

Nākamais ir 13.priekšlikums, kuru ir iesniegusi atkal deputātu grupa Aleksandra Kiršteina vadībā. Un šis priekšlikums arī ir daļēji atbalstīts. Šeit ir runa par zivju vadu. Komisija to pilnīgi ir faktiski konceptuāli atbalstījusi, nedaudz precizējusi, un tas ir iestrādāts komisijas 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Jānis Esta. Lūdzu!

J.Esta (TP). Godātie deputāti! Šeit 13.priekšlikums ir kaut kur līdzīgs 11., tikai ar to atšķirību, ka šeit ir... viens no apakšpunktiem nosaka, ka rūpnieciskā zveja ir aizliedzama tekošos ūdeņos, respektīvi, upēs. Un mani ļoti pārsteidza Seiles kundze ar saviem argumentiem par to, lai ļautu piepelnīties, lūk, šiem rūpnieciskajiem zvejniekiem un pašvaldības varētu izsniegt licences. Tad, Seiles kundze, jūs esat tālu no īstenības. Es jums varu pastāstīt, kā tas notiek dabā. Katra pašvaldība ir tiesīga izsniegt licences. Licences maksā smieklīgu naudu — kādi 10 latiņi. Tur ir noteikta garuma tīkls, kuru neviens nevar izkontrolēt, tīkli tiek salikti trīskāršā garumā plus tam klāt vēl malu zvejnieki, kurus arī nevar izkontrolēt, un tā ir tīkls pie tīkla, un tīkls aiz tīkla.

Kas attiecas uz upēm, tad iedomāsimies situāciju, ka viena pašvaldība, kuras teritorija ir upes lejtecē, izsniedz zināmu daudzumu licenču, nosprosto upi, un tad ir jautājums: ko tad darīs nākamā pašvaldība, teiksim, upes vidustecē, pieņemsim, Lielupē, un ko darīs augštecē tā pašvaldība, kura vispār neko, nevienu zivtiņu vairs neredz.

Es aicinu deputātus atbalstīt tieši šo 13.priekšlikumu, lai mums tiešām nebūtu pēc kādiem dažiem gadiem jāieraksta daudzas zivju sugas Sarkanajā grāmatā.

Es aicinu atbalstīt 13.priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins. Lūdzu!

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Es arī varētu piekrist Seiles kundzei, ja šajos divos gados Ministru kabinets tiešām šos noteikumus būtu izstrādājis, bet viņš neizstrādāja šos noteikumus. Un, lai te paņirgātos par deputātiem, ierakstīja, ka pēc diviem gadiem pieņemtajos noteikumos, kuros nekā absolūti nav, ka tie stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī.

Bet par šo konkrēto priekšlikumu. Tātad labi, man ir prieks par to, ka vismaz tiek atzīts, ka vadi nebūtu jāliek Latvijas ezeros. Jo jūs zināt, ka tur, kur ir viena brigāde ar šo vadu vienu vasaru nostrādājusi, apmēram ir vajadzīgi 5 gadi, lai tur vispār šīs zivis ataugtu. Tur paliek tikai mazizmēra zivtiņas.

Bet ir nākamais jautājums — par upēm. Arī upēs vispār ir jāaizliedz jebkura šī zveja, tāpēc ka gan Ventā, gan Lielupē, gan Gaujā iet uz augšu šīs zivis no jūras un jebkāda tīklu likšana, protams, traucē visā garumā šai zivju migrācijai. Un nav jau tā, ka iet tikai laši rudenī. Katra zivju suga iet atsevišķā laikā, un nekādi Ministru kabineta noteikumi to nevar atļaut. Un pietiek tikai atļaut vienu izņēmumu, ka jūs atļaujat ielikt kaut ko, kaut kādā laikā Lielupē vai kaut ko ielikt Daugavas grīvā, ar to pašu viss ir cauri. Vai Gaujā. Te nevar izkontrolēt, kas ko ir ielicis, ar kādām atļaujām un kur.

Bet šeit vēl ir viens būtisks papildinājums. Pie pilsētām vispār nevajadzētu likt tīklus, ne tikai sestdienās, svētdienās. Šeit ir tie galvenie ezeri, bet arī nedarīt to parastajās darbdienās, jo vasarā cilvēkiem ir atvaļinājumi. Un kāda ir atšķirība, ja, piemēram, sestdien, svētdien šo tīklu nav, bet otrdien, trešdien jūs aizbrauciet kaut kur uz Engures ezeru vai uz Babītes ezeru, vai, teiksim, tepat uz Baltezeru. Un tur bērni un vecāki vizinās pat ar laivām un ķeras tajos tīklos iekšā. Tas jau neko nemaina! Tāpēc vajadzētu šeit, pie šiem ļoti iemīļotajiem ezeriem, vispār beigt šo praksi, ka šie tīkli vispār izlikti kā tādi. Es jau minēju faktu, ka vienā mazā ezerā uz šo brīdi izvilkti 32 tīkli. Un tos jau arī darbdienās saliek.

Bet man ir viens konkrēts priekšlikums Seiles kundzei. Būtu ļoti labi, ja varētu precizēt to sarakstu uz nākamo lasījumu. Šeit no sabiedriskajām organizācijām, no dažādām Makšķernieku asociācijas dalībvalstīm… dalībniecēm, respektīvi, ir savākti šie priekšlikumi par dažādiem ezeriem, kas ir iekļauti sarakstā. Un tāpēc būtu labi, ka mēs uz nākamo lasījumu vēl noprecizētu, bet, es domāju, katrs šeit sapratīs, ka atvaļinājuma laikā — jūlijā vai augustā, aizbraucot, vienalga, vai tas būtu Babītes ezers vai Engures ezers, vai kaut vai Usmas ezers, būtu diezgan muļķīgi visur redzēt šos izvilktos tīklus. Un tāpēc es domāju, ka noteikti būtu jābūt arī šim pielikumam par to, ka pie lielajām pilsētām vai pie lielākajām pilsētām esošajās populārajās atpūtas vietās nekāda tīklu likšana vispār nav iespējama. Un tā būtu jāpieņem kā aksioma, nevis kā lieta, par kuru mēs vēl šeit kaut kā strīdamies vai debatējam. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies! Deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (ZZS). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es saprotu, esam noguruši, un zvejas lietas ir tās lietas laikam, kur, kā saka, jāmeklē duļķainos ūdeņos sliedes. Es gribēju pateikt dažas domas, ka daudzi mūsu kolēģi ir ļoti nopietni makšķernieki. Es saprotu, ka viņi var arī makšķerēt un šodien ir atraduši tās vietas, kur viņi varētu to darīt. Bet es šeit atbalstītu Seiles kundzi un teiktu, ka laikam rūpnieciskā zveja nav tā lieta, ko varētu, teiksim, aizliegt. Mēs jau gribam šodien visu aizliegt labāk un nedomāt par to, kas laukos un kas šajos mazajos vai lielajos pagastos lauku teritorijā notiek. Un tiešām, nav jau tik viennozīmīgi, kad mēs tagad atvērsim šos vārtus tikai makšķerniekiem, ziniet, un tad vietējais cilvēks, kurš dzīvo laukos, nebūs spējīgs jeb tiesīgs ielikt šo tīkliņu vai arī, teiksim, nodarboties tieši ar rūpniecisko zveju, kura dotu ienākumu gan šiem cilvēkiem, gan arī nodokļus tie cilvēki maksā. Tāpēc es lūgtu tomēr šim jautājumam pieiet tā nopietnāk. Jautājums ir par kontroli. Kāpēc netiek nodrošināta šī kontrole šajos ezeros, kāpēc rūpnieciskā zveja šos tīklus izmanto nelietderīgi vai arī, teiksim, tiek pārkāpti šie zvejas noteikumi? Tāpēc es lūgtu tomēr pārdomāt šo jautājumu un nobalsot katram pēc savas sirdsapziņas. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Esta.

J.Esta (TP). Godātie deputāti! Es aicinu atbalstīt tieši 13.priekšlikumu viena iemesla pēc. Pagājušā gada statistika, Zivsaimniecības pārvaldes statistika, rāda, ka, lūk, šie licencētie rūpnieciskās zvejas zvejnieki reģistrē niecīgu daudzumu zivju. Niecīgu. Burtiski neko. Šīs zivis, kuras tiek izvilktas jeb izņemtas no tīkliem, vienkārši no rokas rociņā tiek pārdotas, teiksim tā. Un lielākai daļai šo zvejnieku tas nav iztikas avots, bet gan, nu teiksim tā, šņabošanas avots. Lielai, lielai daļai. Tā ka es aicinu vēlreiz, lai tomēr mēs varētu kontrolēt situāciju un pateikt, kur beidzas malu zvejniecība un kur sākas licencētā zveja, tad viens no paņēmieniem, kā to varētu darīt un cīnīties pret šo nelegālo zveju un zivju izsaimniekošanu, ir šobrīd aizliegums. Es nesaku, ka tas ir uz mūžīgiem laikiem — uz 10, 20 gadiem, bet es saku, ka tā ir vienīgā iespēja, kā mēs varam šo lietu kontrolēt. Es aicinu balsot par 13.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Īstenībā šeit mums ir jāizšķiras, vai mēs gribam pievienoties civilizētu valstu pulkam, uz kuru mēs tā tiecamies, vai mēs gribam palikt kaut kāda banānu krimināla valsts. Un gribu vēlreiz paskaidrot tiem deputātiem, kuri šeit nav iedziļinājušies par šī priekšlikuma būtību. Pirmkārt, šeit mēs nebūt neierosinām aizliegt nodarboties ar zveju visos Latvijas tūkstots ezeros. Šeit ir nosaukti tikai tie ezeri, pamatā kas ir pilsētu tuvumā, kas tradicionāli jau ir ļoti iecienīti atpūtai. Un, piemēram, vai tad jūs nepiekrītat, ka Rīgas lielā Baltezerā, kur atpūšas tūkstošiem rīdzinieku, ka tur vēl atļaut zvejot ar tīkliem, nu tas vienkārši ir nesaprotami.

Un otrkārt. Aizliegums publiskajās upēs zvejot ar tīkliem ir absolūti pamatots un loģisks, jo šobrīd situācija ir tāda, ka praktiski mūsu lielās upes, un ne tikai lielās upes, bet arī mazās, ir tukšas, jo ar tīkliem tiek nosprostoti zivju migrācijas ceļi, zivis netiek uz nārstu un makšķerniekiem tur vispār vairs nav ko darīt. Tur vienkārši zivtiņas vairs nav. Es aicinu tomēr pievienoties civilizētu valstu pulkam, kur nav tāda prakse. Un arī no ekonomiskā viedokļa ienākumi, ko mēs varam gūt no licencēto tīklu likšanas publiskajās upēs, ir tūkstošiem reižu mazāki, ko ienes valsts budžetā tā pati uzņēmējdarbība, kas ir saistīta ar atpūtu, ar makšķerēšanu, ar ģimeņu atpūtu pie ūdeņiem... Viens paša Rīgas centra makšķerēšanas piederumu veikals nodokļos ienes nesalīdzināmi daudz vairāk valstij... ienāk vairāk valstij ienākumu, nekā visa nauda, ko iegūstam par tīklu, par atļaujām izmantot tīklus.

Un vēlreiz es atkārtoju: šis saraksts, kas šeit ir, šie publiskie ezeri, ir maza, maza daļiņa no visiem tūkstots Latvijas ezeriem, un tie ir tie ezeri, kas tradicionāli ir izmantoti arī līdz šim atpūtai un kur ir simtiem un tūkstošiem atpūtnieku, makšķernieki ar savām ģimenēm, un ne tikai makšķernieki.

Aicinu pievienoties civilizētu valstu pulkam un atbalstīt šo mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins. Otro reizi. Lūdzu!

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Viena īsa piezīme. Es aizmirsu pateikt, ka stāvoklis uz ūdeņiem vispār ir katastrofāli pasliktinājies tāpēc, ka praktiski ir nolikvidēta ūdens policija. Es nezinu, kāpēc. Iekšlietu ministrs, kuram tik ļoti patīk fotografēties pie katras atņemtas kaķenes, absolūti neinteresējas par to, ka pa Baltezeru jūs varat redzēt... brauc lielie jūras motorkuteri ar piedzērušiem cilvēkiem sestdienās un svētdienās, un tur neviens, teiksim, sestdienas vai svētdienas atpūtas veids vairs nav iespējams kā tāds. Vispār nav nekāda kārtība. Man nav uzticības, ka Ministru kabinets var vispār šādā situācijā pieņemt kaut kādus normālus noteikumus.

Tāpēc es domāju, ka, pirmkārt, mums ir jāpaļaujas tikai uz veselo saprātu. Un otra lieta. Seiles kundze, godājamā Seiles kundze! Jūs pieminējāt pašvaldības. Diemžēl, kamēr nav notikusi pašvaldību reforma, pie šīm 470 un vairāk pašvaldībām, kuru vadītājus ļoti daudzus es pazīstu personīgi, no šīm pašvaldībām es saņēmu tādu skaidrojumu: jā, mēs jums, cienījamie deputātu kungi, piekrītam, stāvoklis ir katastrofāls, visur ir malu zvejnieki, tīkli, ezeri tiek izsmelti, bet saprotiet, es esmu savam brāļadēlam vai sievasbrālim iedevis licenci, un viņš jau tas labais, viņš tur ieliek man to tīklu, un ziniet, viņš tur arī zivis ataudzē... nu tie citi ir tie sliktie. Tāpēc, kamēr nav šī pašvaldību reforma notikusi, kamēr ir tāda situācija, ka bieži vien uz nelielu ezeru ir četras pašvaldības, kurās jau ir šīs licences izsniegtas saviem radiniekiem, no šo vadītāju puses mēs absolūti nedabūsim nekādu risinājumu. Un atkārtot to situāciju, ko Ministru kabinets divus gadus darīja, kā mums paskaidroja, ka esot izsūtītas vēstules pašvaldību vadītājiem, bet, ziniet, neviena pašvaldība jau negrib šādus priekšlikumus iesniegt. Līdz ar to Ministru kabinets, saprotiet, neko nevar izdarīt. Nu jūs taču, Seiles kundze, ziniet, ja mēs atkal atstāsim Ministru kabineta rīcībā šo jautājumu izlemšanu, tad tas ir minimums divi gadi, atkal sarakste ar bezcerīgu pašvaldību vadītājiem, un rezultātā tāds pats čiks ar cerību novilkt, ka būs atkal nākošā Saeima un varēs visu sākt no jauna.

Es domāju, ka mums nevajag ļaut tam tagad atkārtoties un nebūt tik lētticīgiem kā pagājušo reizi, kad mēs noticējām, ļāvām sevi apmānīt. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Paldies!

Vai komisijas vārdā deputāte Anna Seile vēlas ko piebilst? Lūdzu!

A.Seile. Godātie deputāti! Mums visiem ir zināms, ka Latvija ir makšķernieku zeme, un nu mēs esam arī makšķernieku parlaments. Es tikai gribu atgādināt to, ka man šeit ir jāpārstāv komisijas viedoklis, un es cenšos to darīt. Bet neatgriezīsimies vairs pie 12.priekšlikuma, jo to jau mēs esam nobalsojuši... izgāzuši, un tagad sestdienās, svētdienās un svētku dienās makšķernieki jebkurā ezerā var brīvi makšķerēt un neviens zvejnieks tur nevar acis tuvumā rādīt.

Tagad mēs runājam tātad par 13.priekšlikumu, ko ir iesniegusi deputātu grupa, un šis priekšlikums tātad paredz aizliegt izmantot zivju vadu, izņemot gadījumus, ja tiek veikta apzvejošana īpašos nolūkos, parasti zinātniskos nolūkos. Bet vēl papildus te ir pateikts, ka publiskajās upēs un upju posmos vispār nevar nodarboties nevienā dienā ar šo rūpniecisko zveju. Un trešajā daļā ir pateikts... ezeri nosaukti, kādos publiskajos ezeros nevar nodarboties ar rūpniecisko zveju, izņemot zušu, nēģu un stagaru specializēto zveju.

Ko tad piedāvā komisija? Komisija piedāvā, ka nevar izmantot vadu un atbalsta šajā priekšlikumā šo makšķernieku grupu, ka vadu nevar izmantot, ir aizliegts izmantot vadu, izņemot tos īpašos gadījumus, kad vajag zinātniskos vai kādos citos specializētos, teiksim, ūdenskrātuves tīrīšanas nolūkos izmantot šo vadu zvejniecību. Un te nav runa ne par kādiem Ministru kabineta noteikumiem, par ko runāja Kiršteina kungs. Tātad visās upēs un publiskajos ezeros, kas ir iznomāti amatierzvejai, kā pasaka komisijas priekšlikums, arī šeit nevar notikt nekāda rūpnieciskā zveja.

Nu bet, protams, deputātu kungiem ir spēks rokās. Balsojiet, kā vēlaties! Mums ir vēl priekšā arī trešais lasījums. Es tikai apsveicu Saeimu, ka šis ir pirmais gadījums, ka netiek ievēroti nekādi koalīcijas principi un ir brīva griba — katrs balso pēc sirdsapziņas. Nu tātad es aicinu atbalstīt komisijas 15.priekšlikumu. Līdz ar to ir atbalstīts daļēji 14. un 13.priekšlikums. Bet izšķirsim balsojot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 13. — deputātu Kiršteina, Pētersona, Zaķa, Emša un citu deputātu priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 20, atturas — 11. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Seile. Līdz ar to tomēr mums ir jābalso vēl 14.priekšlikums, ko iesniedzis ministrs Vējonis. Komisija to ir atbalstījusi daļēji. Izsakiet savu viedokli.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 14. — vides ministra priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 28, atturas — 6. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Seile. 15. — komisijas izstrādātais un ieteiktais priekšlikums — nav vairs balsojams līdz ar to.

16.priekšlikumu iesniedzis vides ministrs Vējonis. Komisija atbalstījusi. Tas principā ir redakcionāls

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret 16.priekšlikumu iebildumu nav.

A.Seile. Līdzīgs ir arī 17. — vides ministra priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Komisija ir atbalstījusi arī 18. — vides ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 19.priekšlikumu iesniegusi Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre. Komisija šo priekšlikumu ir izvērtējusi un tomēr nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Un beigās tātad ir pārejas noteikumi. Komisija ierosina izstrādāt jaunus pārejas noteikumus, un man tagad ir grūti izvērtēt, vai šajā lasījumā mēs tos varam atbalstīt, jo panti ir sabalsoti savādāk. Es uzņemos atbildību un šos pārejas noteikumus noņemu komisijas vārdā, ja neviens no komisijas locekļiem neiebilst, un mēs tos izstrādāsim atbilstoši sabalsotajam un liksim priekšā trešajam lasījumam. Piekrītat? Paldies!

Sēdes vadītāja. Pret Annas Seiles priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Likumprojekts “Grozījumi Zvejniecības likumā” otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Seile. Lai paspētu vēl šo likumprojektu pieņemt arī Saeimā, komisija lūdz priekšlikumus iesniegt līdz 6.jūnijam, jo vasara ir makšķernieku laiks.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 6.jūnijs. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.833 — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

1.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Klementjevs. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsot par 1. — deputāta Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu!

Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 60, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 2. — deputāta Klementjeva priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 3. — deputāta Klementjeva priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 4. — deputāta Klementjeva priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 5. — deputāta Klementjeva priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 6. — deputāta Klementjeva priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 6.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — 1, neviens neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 3.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 3.jūnijs. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Preču un pakalpojumu loteriju likums”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Dokuments nr.834. Likumprojekts “Preču un pakalpojumu loteriju likums”.

1.priekšlikumu iesniedzis finanšu ministrs Dombrovskis. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 2. — Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts 1.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 3. — Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 4. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 5. — finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 5.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 6. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 7. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 8. — finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 9. — finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 10. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 10.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 11. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 12. — finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 13. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu — lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 13.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 14. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 15. — finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 16. — finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 16.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu komisija nav saņēmusi, un tāpēc lūdzu balsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā! Pieņemt izskatīšanai trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsot par likumprojekta “Preču un pakalpojumu loteriju likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 3.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam 3.jūnijs. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Muitas likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Dokuments nr.835. Likumprojekts “Grozījumi Muitas likumā”. Komisija izskatīšanai otrajā lasījumā nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Lūdzu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 3.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 3.jūnijs.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Likums par muitas nodokli”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Dokuments nr.836 — likumprojekts “Likums par muitas nodokli”.

1.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 2. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Pret 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 3. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 4. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 5. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 6. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 7., 8., 9. un 10. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret 7., 8., 9. un 10. — Juridiskā biroja priekšlikumiem — deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 11., 12. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Par 11. un 12.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 13., 14., 15. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Komisijā atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret 13., 14. un 15. — Juridiskā biroja priekšlikumiem — deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 16., 17. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Komisijā atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret 16. un 17.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 18., 19., 20., 21. un 22. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Komisijā atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret 18., 19., 20., 21. un 22. — Juridiskā biroja priekšlikumiem — deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 23., 24., 25. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Komisijā atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret 23., 24. un 25.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 26. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 26.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 27. — deputāta Slaktera priekšlikums — komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 28., 29. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Komisijā atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret 28. un 29.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 37. un 38. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Komisijā ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 37. un 38.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 39., 40., 41. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Komisijā atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret Juridiskā biroja priekšlikumiem nr.39., 40. un 41. deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 42., 43. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret 42. un 43.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 44., 45., 46., 47., 48., 49. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Komisijā ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem Juridiskā biroja priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 50., 51., 52. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Komisijā ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret 50., 51. un 52.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 53., 54., 55., 56. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem Juridiskā biroja priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 57., 58., 59., 60., 61. un 62. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Komisijā atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 63., 64. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Komisijā atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret 63. un 64.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 65., 66. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Komisijā ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret 65. un 66.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Un arī 67. — Juridiskā biroja priekšlikums — komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu komisija nav saņēmusi, un lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Likums par muitas nodokli” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!

Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts “Likums par muitas nodokli” otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 3.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav? Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 3. jūnijs. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Starptautisko augu aizsardzības konvenciju”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Mīļie kolēģi! Aicinu jūs sakopot pēdējos atlikušos spēkus un pievērsties dokumentam nr.838, jo lieta ir svarīga, runāsim par Starptautisko augu aizsardzības konvenciju.

Latvija pašlaik ir pārtikas un lauksaimniecības organizācijas jeb FAO dalībvalsts, un Starptautiskajai augu aizsardzības konvencijai pievienojušās jau 117 dalībvalstis. Mūsu izskatāmais likumprojekts paredz pievienošanos 1951.gada konvencijai, kurā iestrādāts 1979.gada grozījums, un arī 1997.gada Konvencijai, kurai arī var pievienoties, kaut arī tā vēl nav stājusies spēkā.

Pašlaik apmēram 43 valstis grozījumiem jau ir pievienojušās. Vairākas valstis ir pievienojušās gan pašai konvencijai, gan arī grozījumiem. Konvencijas galvenais mērķis ir novērst augiem un augu produktiem kaitīgo organismu izplatīšanos un ieviešanos un veicināt to kontroli. Konvencija paredz arī daudzas starptautiskās sadarbības formas un paredz katrai dalībvalstij veikt fitosanitārajai kontrolei pakļauto kravu pārbaudes un aizturēšanu invāzijas un infekcijas gadījumos.

Likumprojekts ir izskatīts Ārlietu komisijas sēdē, un Ārlietu komisijas vārdā lūdzu piešķirt šī dokumenta skatīšanai steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

I.Vaidere. Paldies! Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku.

I.Vaidere. Lūdzu Saeimu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 2.jūniju un iekļaut likumprojektu izskatīšanai 5.jūnija plenārsēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav? Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 2.jūnijs un izskatīšana — 5.jūnija sēdē. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par privātās izglītības iestādes “Latvijas Starptautiskā skola” darbības nodrošināšanu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Kopš 1994.gada Latvijā darbojas sabiedriskā organizācija “Latvijas Starptautiskā skola”, asociācija, kuras mērķis ir nodrošināt ārvalstu diplomātu un uzņēmēju bērnu izglītošanu Latvijā. Skolas darbība tiek nodrošināta no skolēnu reģistrācijas un mācību maksas, kā arī no fizisko un juridisko personu dāvinājumiem un ziedojumiem.

Līdzšinējais juridiskais statuss nedeva garantijas skolas ilgtermiņa pastāvēšanai un attīstībai un uz skolu nevarēja attiecināt mūsu normatīvajos aktos izglītības iestādēm paredzētos atvieglojumus. 2001.gada 22.maijā Starptautiskā skola tika reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā kā privāta izglītības iestāde, kura īsteno pirmsskolas, vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības programmas. Mācības notiek angļu valodā. Tas ir svarīgi ārvalstu diplomātiem un uzņēmēju darbībai nepieciešams infrastruktūras elements, bet saskaņā ar Latvijas Republikas esošajiem tiesību aktiem, ja mācību programmas notiek angļu valodā, tai nevar piešķirt valsts finansējumu. Vienīgā iespēja paust valstisku atbalstu un finansiāli atbalstīt skolas darbību ir atsevišķu nodokļu un valsts nodevu atvieglojumu piešķiršana.

Lūdzu šo likumprojektu atzīt par steidzamu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I.Vaidere. Paldies! Lūdzu arī atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku!

I.Vaidere. Lūdzu Saeimu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 2.jūniju, un lūdzu arī iekļaut Saeimas 5.jūnija sēdes darba kārtībā šī likumprojekta izskatīšanu.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 2.jūnijs, izskatīšanas laiks — 5.jūnija Saeimas sēde. Paldies!

I.Vaidere. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” otrreizējai caurlūkošanai un par likumprojekta otrreizējo caurlūkošanu”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (ZZS). Cienījamie kolēģi! Priekšsēdētāj! Es gribētu jūs informēt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, skatot likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” otrreizējo caurlūkošanu, pamatojoties uz to, ka prezidente mums atgrieza šo likumu caurlūkošanai, ir izskatījusi visus priekšlikumus, bet praktiski ir viens jautājums, kurš netika atrisināts, tas ir pašvaldības finansējuma nodrošinājums. Tā kā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija mums neiedeva konkrētus priekšlikumus un lūdz mūs pagarināt... priekšlikumu iesniegšanas termiņu, un grib šo jautājumu un var tikai izskatīt pēc diviem mēnešiem, mēs lūgtu Saeimu tātad pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (reģistrācijas nr.16) otrreizējai caurlūkošanai līdz šī gada 1.septembrim.

Un otrais: noteikt likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (reģistrācijas nr.16) izskatīšanu Saeimā šā gada 11.septembrī. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi vai citi priekšlikumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš pagarināts līdz 1.septembrim un izskatīšana — 11.septembrī. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” trešajam lasījumam”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Cienījamie deputāti! Kā jūs zināt, par šo jautājumu mēs jau vienreiz termiņu pagarinājām, un Ceļu satiksmes likums ir likums, kurā ir ārkārtīgi daudz strīdīgu un jaunu lietu. Un Juridiskā komisija kopā ar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju katru nedēļu tiekas ar ieinteresētajām pusēm — gan ar Satiksmes ministriju, gan ar Iekšlietu ministriju —, lai mēģinātu šo likumu pieņemt.

Bet pašreiz situācija ir tāda, ka nav izskatītas vēl apmēram divas trešdaļas no Ceļu satiksmes likuma, un tāpēc mēs lūdzam pagarināt šā likuma priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 7.jūnijam.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai ir tāda pieredze, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņu pagarinājums parasti nedod vēlamo rezultātu. Tik daudz ir apspriestas šā likuma normas, arī par punktu sistēmas ieviešanu. Un vajadzētu to darīt ātrāk. Un vai tomēr nav iespējams komisijām — abām atbildīgajām komisijām, nepagarinot priekšlikumu iesniegšanas termiņu, tomēr izstrādāt pašām savus komisijas priekšlikumus, un likums virzītos uz priekšu ātrāk. Tas ir mans jautājums.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”” trešajam lasījumam! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — 6. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir pagarināts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Mellupe. Lūdzu! Solvita Āboltiņa! Es atvainojos!

S.Āboltiņa (JL). Cienījamie deputāti! Mēs tiešām esam šodien noguruši, bet es jūs aicinu pievērsties šim likumprojektam un īsumā izstāstīšu, kāpēc šāds likums ir vajadzīgs un kāda ir šā likuma būtība.

Kā jūs visi zināt, Latvijā ir tikai 96 notāri. Un jebkurš no jums ir saskāries ar problēmu, ka pie notāriem piekļūt ir ļoti grūti, ka notāru darba laiki ir ļoti ierobežoti. Un līdz ar to šis pakalpojums ir kļuvis ekskluzīvs un pieejams tikai tiem cilvēkiem, kas ir vai nu šo notāru paziņu lokā, vai arī cilvēkam ir jāgaida vairākas dienas pierakstoties.

Juridiskā komisija ir vairākkārt tikusies ar Notāru padomi, ir rīkojusi izbraukuma sēdes Notāru padomē un lūgusi šo jautājumu risināt. Vienīgais, ko mēs saņēmām, ir atbildes vēstule uz deviņām lapām, kurā kā arguments tam, ka notāru skaits nebūtu palielināms, ir minēti šādi argumenti.

Pirmkārt. Ja notāru skaits būs neierobežoti liels, tad tie notāri, kas ir veiksmīgi, uzturēs mazākveiksmīgos notārus.

Otrs arguments. Notāriem būs ļoti grūti uzturēt savas ekskluzīvās atbilstoši iekārtotās telpas, it sevišķi Rīgas centrā.

Trešais arguments. Notāriem būs ļoti grūti savākt attiecīgos nepieciešamos līdzekļus Notāru padomes darbībai. Un apmēram šādā garā vēl seši argumenti. Šajos argumentos nevienā vietā nebija kaut kāds arguments, vai cilvēkam, kad viņam bērns ir jāsūta ekskursijā un viņam ir vajadzīga pilnvara, vai viņam ir grūti skriet pa Rīgu, meklējot to notāru, kurš tajā brīdī var viņu pieņemt. Un līdz ar to tātad šo grozījumu būtība ir tāda, ka notāru skaits varētu būt neierobežots. Tātad tiek svītroti tie panti, kas nosaka, ka tieslietu ministrs nosaka notāru skaitu. Tāda ir šā piedāvātā likumprojekta būtība.

Izskatot šo likumprojektu, Juridiskā komisija atzina šo likumprojektu par steidzamu un lūdz arī deputātus atzīt to par steidzamu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

S.Āboltiņa. Juridiskā komisija lūdz pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku!

S.Āboltiņa. Ja deputātiem nav iebildumu, es gribētu piedāvāt pieņemt šo likumprojektu šodien arī otrajā lasījumā, jo līdz tam, kamēr notāru skaits palielināsies, paies vēl kāds brīdis. Un tātad šis jautājums ir aktuāls un risināms steidzami.

Sēdes vadītāja. Diemžēl mēs šajā sēdē nevaram pieņemt otrajā lasījumā, tā ir ārkārtas sēde. Mēs nevaram papildināt ārkārtas sēdes darba kārtību.

Varbūt jūs varētu minēt tomēr priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Juridiskā komisija uzskata, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 4.jūnijs. Izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā — 12.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 4.jūnijs. Izskatīšana — 12.jūnija sēdē. Paldies!

Cienījamie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu — iekļaut Saeimas ārkārtas sēdes darba kārtībā par steidzamu atzīto likumprojektu “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” izskatīšanai otrajā lasījumā. Tā kā šī ir ārkārtas sēde, mēs šo likumprojektu šīs sēdes darba kārtībā nevaram iekļaut, bet, tā kā ir bijis Saeimas lēmums, pulksten 18.15 būs Prezidija sēde, kurā mēs lemsim par vēl vienas ārkārtas sēdes sasaukšanu pulksten 18.30 šodien, jo tas ir Saeimas pieņemtais lēmums.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu Saeimas sekretāra biedram nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Andrejs Aleksejevs, Indulis Emsis, Sergejs Fjodorovs, Silva Golde, Ēriks Jēkabsons, Artis Kampars, Alberts Krūmiņš, Sarmīte Ķikuste, Linda Mūrniece, Krišjānis Peters, Rihards Pīks, Jānis Reirs, Māris Kučinskis, Ērika Zommere, Ēriks Zunda. Paldies!

Sēdes vadītāja. Saeimas ārkārtas sēdi uzskatām par slēgtu.