Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Sākam 29.maija Saeimas sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus papildinājumus darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz darba kārtībā pirmajā sadaļā “Prezidija ziņojumi” iekļaut Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz trešajā sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” iekļaut lēmuma projektu “Par Gunta Rutka atbrīvošanu no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut šā gada 29.maija Saeimas sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” otrreizējai caurlūkošanai un par likumprojekta otrreizēju caurlūkošanu”. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Darba kārtībā iekļauts.

Un Juridiskā komisija lūdz pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu pirms trešā... lūdz iekļaut 29.maija Saeimas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu pirms trešā lasījuma likumprojektam “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā””. Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kariņa, Latkovska, Kampara, Jurķa, un Pētersona iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Pārtikas aprites uzraudzības likums”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — 1, atturas — 4. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kastēna, Šleseres, Stalidzānes, Simsona un Nagļa iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Pirms mēs balsojam, “par” ir pieteikusies runāt deputāte Vineta Muižniece. Lūdzu!

V.Muižniece (TP). Godātie Saeimas deputāti! Tas ir ļoti labi, ka mēs šodien atkal atgriežamies pie šī jautājuma — likumprojekta “”Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””. Mēs labi atceramies, es domāju, debates tieši pirms nedēļas — ceturtdien, kad par šo jautājumu spriedām un kad, manuprāt, skaidri apzinājāmies, vismaz es ceru, ka apzinājāmies, ka katram Latvijas pilsonim ir jādod pilnas iespējas piedalīties šī nozīmīgā jautājuma lemšanā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Diemžēl situācija izveidojās tāda, ka pozīcija uzskatīja par iespējamu šādu priekšlikumu, kas tika iesniegts no Tautas partijas frakcijas puses, — neatbalstīt. Un to, ka tas bija nemotivēti, mēs redzam šodien, jo viena no pozīcijas partijām šo priekšlikumu daļēji ir iesniegusi, un tas nozīmē, ka beidzot jūs esat sadzirdējuši mūsu aicinājumu un vismaz daļa no mūsu ierosinājuma, tā daļa par balsošanas iecirkņu darba laika pagarināšanu, ir iekļauta. Uzskatu, ka šī zīme ir ļoti laba, un domāju, ka, tālāk apspriežot komisijās šo likumprojektu, mēs varēsim to papildināt arī ar mūsu projekta otru daļu, proti, par divām tautas nobalsošanas dienām, lai pilnībā garantētu katra pilsoņa iespējas realizēt savas politiskās tiesības un izteikt savu gribu Latvijai tik nozīmīgā lietā.

Aicinu jūs, protams, šo likumprojektu atbalstīt, balsot “par”, un Tautas partijas frakcija patiesi netur ļaunu prātu, ja ar savām idejām pozīcijai varam palīdzēt. Aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītāja. “Pret” deputāti pieteikušies runāt nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Administratīvā procesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 19, atturas — 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputāts Juris Dalbiņš vēlas runāt “par”? Tad deputāts Juris Dalbiņš runās “pret”.

J.Dalbiņš (TP). Cienījamā Valsts prezidentes kundze! Priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidenta kungs! Cienījamie deputāti! Jāsaka, ka par šo jautājumu ir noteikti jārunā, jo šeit, šādā veidā grozot likumu mēs pazeminām kvalifikācijas prasības ļoti nopietniem valsts institūciju vadītāju amatiem. Un šī prakse nav vienīgā... šis gadījums nav vienīgais. Mēs ļoti labi atceramies, ka šāds pats lēmums tika pieņemts attiecībā uz Satversmes aizsardzības biroju, šī prakse pašreiz turpinās, un līdz ar to cilvēki, kuriem ir jāstrādā ikdienā ar likumdošanu, ar Krimināllikumu, ar Administratīvo likumu un citām lietām, faktiski nav profesionāļi šinī jomā.

Uzskatu, ka šāda pieeja ir nepieņemama, un rezultātus jau mēs faktiski redzam. Un šobrīd Ingūna Sudraba ir aizgājusi, Guntis Rutkis ir ceļā uz aiziešanu, ir iesniedzis atlūgumu, Kušnera kungs ir pametis savu amatu, SAB direktora amatā ir cilvēks bez juridiskās izglītības, un droši vien, ka laikam par pamatu visur šobrīd tiek likta partijiskā uzticība. Jāsaka, ka tad mans ierosinājums būtu varbūt tāds, lai atvieglotu jums tālāko ceļu šādā virzienā, kas faktiski ir valstiski neatbalstāms, izstrādāt partijas uzticības atšķirības zīmes, saranžēt tās un tad pēc šīm zīmēm likt savus cilvēkus konkrētos amatos. Pasaulē tāda prakse jau vēsturē ir zināma. Un izskatās vēl kas, ka pašreizējo juristu vidū “Jaunajam laikam” nav uzticamu cilvēku un viņi tur nevar viņus atrast, tāpēc ir jāmaina likums. Mēs nevaram atbalstīt šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteikušies deputāti runāt nav.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 2, neviens neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodošanu Rīgas Ebreju kopienai” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Straumes, Krasta, Tabūna, Dobeļa un Seiles iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par pašvaldību budžetiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 18, atturas — 24. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas Sociālās hartas labojumu protokolu” nodot Ārlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — 1, atturas — 5. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Pirms mēs izskatām nākamo darba kārtības jautājumu — Ziņojumu par Latvijas Republikas valdības paveikto un iecerēto Eiropas Savienības jautājumos —, dodam vārdu uzrunai mūsu Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai. Lūdzu!

V.Vīķe–Freiberga (Valsts prezidente). Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidenta kungs! Godātie ministri! Godātie deputāti un deputātes! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Man ir tiešām liels gandarījums par šo iespēju jūs uzrunāt tik nozīmīgā brīdī, kad Saeima apsvērs Latvijas paveikto un iecerēto ceļā uz Eiropas Savienību. Šis ceļš uz atgriešanos Eiropas brīvo un pārtikušo valstu saimē Latvijai ir viens no nozīmīgākajiem kopš neatkarības atgūšanas. Līdz Eiropas līguma parakstīšanai Atēnās šā gada aprīlī mums bija jāpārliecina Eiropas Savienība, ka spējam būt tās dalībvalsts. To mēs esam godam paveikuši. Tagad būtiski ir, lai mēs paši piekristu savai izvēlei. Tas nebūt nav nedz vieglāks, nedz mazsvarīgāks uzdevums par to, kuru mēs jau esam paveikuši.

Ja līdz Eiropas līguma parakstīšanai jautājums par dalību Eiropas Savienībā bija Latvijas varas struktūru ziņā, tad tagad šis jautājums pāriet visu Latvijas pilsoņu ziņā un atbildībā. Tieši visu mūsu kopējais lēmums šā gada 20.septembrī izšķirs mūsu valsts nākotni.

Tikko ir sākusies tautas nobalsošanas kampaņa. Valdībai stāv priekšā mazliet vairāk nekā 3 mēneši, lai informētu sabiedrību par tās izvēles sekām. Arī Saeimas pienesums šeit būs ļoti nozīmīgs.

Aicinu deputātus aktīvi piedalīties valdības iesāktajā tautas kampaņā! Kampaņai jābūt informatīvai, tai jāorientējas uz iedzīvotāju galvenajām rūpēm, tai vairāk jāpievēršas mazpilsētām, novadiem, jāiesaista pašvaldības. Tai jāizskaidro aplamības un jākliedē stereotipi par Eiropas Savienību.

Latvija būs pati pēdējā Eiropas Savienības uzaicinātā valsts, kas rīkos tautas nobalsošanu. Uz Latviju tādēļ gulstas īpaša atbildība iepretim mūsu tiešajiem kaimiņiem — Igauniju un Lietuvu, kā arī visam Baltijas jūras reģionam.

Vai Latvija vēlēsies līdzināties Kaļiņingradai un kļūt par nošķirtu anklāvu Eiropas Savienības ģeogrāfiskajā telpā vai vēlēsimies aktīvi līdzdarboties svarīgu lēmumu pieņemšanā, kas skars visas Eiropas iedzīvotāju nākotni. Gan tos, kas būs, gan tos, kas nebūs Eiropas Savienībā.

Tautas lēmums 20.septembrī uzliek mūsu varas struktūrām lielu atbildību, jo cerības, kuras Latvijas iedzīvotāji saista ar dalību Eiropas Savienībā, nedrīkst tikt pieviltas.

Gribētu aicināt gan valdību, gan Saeimu nodrošināt to, lai Latvija būtu gatava no 2004.gada 1.maija pilnīgi visos jautājumos iesaistīties Eiropas Savienības darbā. Tas ir nopietns izaicinājums.

Sevišķi dramatiska situācija patlaban ir ar muitas, tieslietu un administratīvās kapacitātes jautājumiem. Pēdējie ziņojumi no Eiropas Komisijas apstiprina stāvokļa nopietnību. Mēs nedrīkstam pieļaut tādu situāciju, ka tauta nobalsotu par dalību Eiropas Savienībā, bet valsts pārvalde tam nebūtu gatava.

Cienījamie deputāti un deputātes! Dāmas un kungi! Šogad Latvija svinēs sava valstiskuma 85.gadadienu. Esmu pilnīgi pārliecināta, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, Latvija ne tik vien saglabās savu nacionālo valsti, bet arī iegūs iespēju pilnvērtīgi un līdztiesīgi attīstīties līdzās pārējām Eiropas demokrātijām.

Latvija pirmo reizi tās vēsturē nodrošinās savu ārējo drošību, kā arī īpaši labvēlīgus apstākļus sabiedrības modernizācijai, labklājībai un uzplaukumam. Maldās tie, kas paredz Latvijas valstiskuma norietu Eiropas Savienībā. Ja tādas mazas valstis kā Somija, Luksemburga un Dānija var veiksmīgi un pat sevišķi veiksmīgi uzturēt savu valstiskumu Eiropas Savienības sastāvā, tad nav ne mazākā iemesla domāt, ka Latvija to nespēs. Šis jaunais vēsturiskais laikmets dod mums iespēju nostiprināt Latvijas vietu un identitāti starptautiskajā sabiedrībā. Latvija pirmo reizi patstāvīgi līdzdarbosies Eiropas nākotnes veidošanā, atrodoties starp lēmējvalstīm.

Ikviens Latvijas iedzīvotājs vēlas, lai Latvijā, tāpat kā visur citur Eiropā, valdītu miers, drošība, stabilitāte, tiesiskums, pārticība. Tie ir mērķi, kuru virzienā esam strādājuši visus šos gadus kopš neatkarības atgūšanas. Tie ir tieši tie paši mērķi, ko iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO mums daudz labāk palīdzēs sasniegt.

Tagad būtiskais ir turpināt aizsākto progresu un turpināt mērķtiecīgi strādāt — ar nenogurstošu apņēmību, ar atbildību un ar radošo aizrautību. Lai mums visiem uz to veicas!

Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies, cienījamā Valsts prezidentes kundze!

Sākam izskatīt nākamo darba kārtības jautājumu — Ziņojums par Latvijas Republikas valdības paveikto un iecerēto Eiropas Savienības jautājumos.

Vārds Ministru prezidentam Einaram Repšes kungam.

E.Repše (Ministru prezidents). Godātie klātesošie! Atbilstoši Saeimas Kārtības rullim valdība iesniegusi kārtējo ziņojumu par iecerēto un padarīto Eiropas Savienības jautājumos. Tagad tas ir jūsu rīcībā. Ziņojums tapis laikā, kad Latvija ar lielu, būtisku soli ir pietuvinājusies dalībvalstu statusam, proti, 16.aprīlī Atēnās esam parakstījuši vēsturisko līgumu par pievienošanos Eiropas Savienībai. Šonedēļ valdība pievienošanās līgumu ir iesniegusi Saeimai. Valdība tagad nodod tautas priekšstāvjiem šo līgumu izvērtēšanai un nodošanai tālāk tautas apspriešanai referendumā. Izvērtēšanai arī to, uz kādiem nosacījumiem Latvija iestājas Eiropā, un es, protams, aicinu deputātus uz diskusiju par šiem nosacījumiem, par to, kas no tā izriet, un par nākotni Eiropas Savienībā, kas nenoliedzami dos ieguldījumu sabiedrības informēšanā, gatavojoties rudenī gaidāmajam referendumam.

Jāapzinās, ka pavisam drīz mums visiem kopā būs jālemj par savu un par Latvijas valsts nākotni. Vai mēs būsim kopā ar citām Eiropas tautām, vai arī palikt Eiropas apvienošanās procesa nomalē. Mums katram būs jāatbild uz jautājumu — vai Latvija būs stiprāka, esot Eiropā vai esot ārpus tās. Vai Latvijas nākotne būs drošāka, esot Eiropā vai ārpus tās. Šie ir pamatīgi un ļoti izšķiroši jautājumi, un mēs esam, nenoliedzami, vēsturiska lēmuma priekšvakarā. Tādēļ ir pilnīgi saprotamas bažas un interese iedzīvotāju vidū, kas saistīta ar šī lēmuma tuvošanos. Tāpēc jau mēs esam uzsākuši šo diskusiju, un tieši tāpēc turpinām sarunu par mūsu ieguvumiem un citām lietām.

Es gribu sākt ar tādiem lieliem jautājumiem kā Latvijas spēks, svars, ietekme un statuss.

Eiropas Savienībā Latvijas ietekme jūtami pieaugs. Būdama dalībvalsts, mēs varēsim labāk īstenot savas intereses Eiropā un arī savas intereses attiecībās ar trešajām valstīm.

Apzināsimies, ka, ja mēs analizējam reizēm Latvijas suverenitāti, tad šobrīd mūsu suverenitāti ļoti būtiski ietekmē Eiropas Savienības tuvums. Ja mums ir nepieciešami Eiropas Savienības tirgi, ja mums ir nepieciešams tur pārdot savu produkciju, tad mēs nevaram ignorēt tās prasības, kas šai produkcijai tiek uzstādītas, taču mēs šobrīd nevaram šīs prasības ietekmēt. Tātad ietekme uz mums jau tagad ir, bet mūsu līdzdalība šīs situācijas ietekmēšanā, tātad mūsu ietekmes nav. Iestājoties Eiropas Savienībā, mēs iegūsim tādu ietekmi, kāda līdz šim Latvijai nav rādījusies pat sapņos. Mēs varēsim plānot Eiropas nākotni kopā ar tādām lielvalstīm kā Vācija, Francija, Lielbritānija un pārējās mums draudzīgās Eiropas valstis.

Tad mēs varēsim iestrādāt Latvijas intereses Eiropas Savienības likumos un normās. Līdz šim mūsu intereses, izstrādājot šos likumdošanas aktus, netika ņemtas vērā tikpat kā nemaz. Tieši Eiropas Savienībā pieņem lēmumus par to, kā dzīvos Eiropā. Gan tās nācijas, kas ir Eiropas Savienības sastāvā, gan tās, kas arī nav, piemēram, Norvēģija, Islande un Šveice. Briselē visas savienības dalībvalstis lems, kādām normām jāatbilst Latvijā ražotajam sieram, rotaļlietām vai apģērbiem, ja mēs tos gribam eksportēt uz Eiropas Savienības tirgu. Un Latvijas viedoklis turpmāk tiks ņemts vērā. Ne Norvēģijas, ne Šveices, ne Islandes intereses līdzīgos gadījumos netiek ņemtas vērā.

Tas ir viens no ļoti būtiskiem argumentiem par labu tam, kāpēc mums ir jābūt dalībvalstij, kāpēc mums ir jābalso referendumā “par” un jāgūst Latvijas valstij tā ietekme, ko mēs patiesi arī spēsim pēc tam īstenot.

Otrām kārtām mums jāapzinās iespēja izmantot Eiropas Savienību, lai risinātu dažādus problemātiskos jautājumus attiecībās ar trešajām valstīm. Ir starpība, vai Latvijas politiskās un ekonomiskās intereses, runājot, piemēram, ar Krieviju, pārstāv Eiropas Savienību vai mēs vieni paši. Praktiski jau tagad, būdami kandidātvalsts statusā, mēs izjūtam Eiropas Savienības svaru, jo Eiropas Savienība nepieļauj ekonomiskus uzbrukumus savām dalībvalstīm. Piedalīsimies un aizstāvēsim savas intereses Eiropas mērogā, dialogā ar visām trešajām pusēm, trešajām valstīm, kurām tādu vai citādu iemeslu dēļ divpusējs dialogs ar Latviju nesekmēsies. Sakārtosim mūsu Austrumu robežu un muitu. Efektīvāk apkarosim kontrabandu un uzlabosim nodokļu iekasēšanu. Tās, protams, ir valdības prioritātes arī patlaban. Taču apzināsimies, ka no iestāšanās brīža Latvijas muitas informācijas sistēmas būs saslēgtas vienā kopīgā Eiropas Savienības muitas informācijas tīklā. Tādējādi mēs labāk varēsim kontrolēt, kādas preces un cik šķērso mūsu robežu. Izmantosim Eiropas Savienības piešķirtos 42 miljonus latu Austrumu robežas sakārtošanai un arī ar imigrāciju saistīto jautājumu risināšanai. Tā, starp citu, ir vairāk nekā puse no summas, kādu jau paši bijām gatavi iztērēt šo jautājumu risināšanai.

Tālāk ļaujiet pieskarties zemnieku un lauku attīstības jautājumiem. Pirmām kārtām mēs zemniekiem nodrošināsim to, kā šobrīd trūkst visvairāk — prognozējamu tirgu, stabilas cenas un stabilus ienākumus. To garantē Eiropas Savienības kopējā lauksaimniecības politika.

Otrkārt, pašreiz no vairāk nekā 150 000 saimniecībām tikai aptuveni 10 000 saņem subsīdijas. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā subsīdijas pienāksies praktiski visām zemnieku saimniecībām ar pirmo apsēto un novākto hektāru. Zemnieki būs pirmie tiešie ieguvēji — jau nākamgad viņi saņems reālu naudu tā saucamajos tiešajos maksājumos. Šo naudu zemnieks varēs saņemt uz pieteikuma pamata, un nebūs jāraksta kādi bezgalīgi projekti un nebūs jāiegulda pašam sava nauda.

Neskatoties uz to, cilvēki šobrīd nav pietiekami informēti un ir neziņā par to, kā pie šīs naudas varēs praktiski tikt. Tādēļ rūpēsimies — valdība un, es ceru, kopā ar Saeimu — par to, lai valsts struktūras būtu gatavas palīdzēt, gan samazinot iesaistīto birokrātiju, gan arī metodiski palīdzot saprast, kā pareizi aizpildīt pieteikumus, kur tos iesniegt un kādā veidā pēc tam saņemt pienākošās subsīdijas. Šeit Zemkopības ministrijas uzdevums ir nodrošināt, lai Lauku konsultatīvais dienests būtu spējīgs palīdzēt zemniekiem saņemt Eiropas Savienības tiešos maksājumus un subsīdijas.

Izmantosim arī Eiropas Savienības palīdzību, lai piesaistītu naudu tajās jomās, kur nav sagaidāmas ārvalstu tiešās investīcijas un kur valsts vēl ilgi nevarēs atļauties sameklēt tik lielus izdevumus paši savā budžetā, arī tai skaitā runājot par infrastruktūru un ceļiem.

Izbraucot šobrīd ārā no Rīgas pa Tallinas šoseju uz Ādažu pusi, mēs labi redzam, kur Eiropas Savienība sākas un kur tā beidzas. Atjaunotais “Via Baltica” ceļa posms no Gaujas līdz Lilastei ir uzskatāms par piemēru. 75% no izmaksām šī ceļa atjaunošanai sedza Eiropas Savienība. Tāpat arī “Via Baltica” posms no Iecavas līdz Bauskai. Nupat ir uzsākta arī ceļa Rīga–Ādaži posma rekonstrukcija. Pēc iestāšanās mēs varēsim turpināt modernizēt un rekonstruēt autoceļus, tikai daudz ātrākā tempā un lielākos apjomos, jo piesaistīsim Eiropas Savienības kohēzijas fondu līdzekļus.

No Eiropas Savienības strukturālajiem fondiem piesaistīsim Eiropas līdzfinansējumu Latvijas attīstības plāna īstenošanai. To izmantosim telekomunikāciju tīkla uzlabošanā, uzņēmējdarbības uzsākšanai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, autoceļu un pilsētu ielu remontam, bezdarbnieku apmācībai, tūristu mītņu celšanai un citiem mērķiem. Šie aptuveni 600 miljoni latu, ko Latvija varēs saņemt nākamo triju gadu laikā no dažādiem Eiropas kohēzijas un strukturālajiem fondiem, radīs jaunas darbavietas un nodrošinās algas mūsu cilvēkiem. Tas ir izšķiroši, lai papildinātu jau šobrīd diezgan iztrūkumu baudošo sociālo budžetu, lai palielinātu pensijas.

Atcerēsimies, ka mūsu konsekventa virzība uz sakārtotu Eiropas juridisko un administratīvo struktūru izslēgs arī tādu parādību kā nodokļu nemaksāšana un bēdīgi slavenās “aplokšņu” algas. Apzināsimies, ka, esot Eiropas Savienībā, mēs palīdzēsim Latvijas uzņēmējiem ātrāk kļūt konkurētspējīgiem Eiropas līmenī. Mēs gūsim iespējas attīstīt ražošanu, lielāku noieta tirgu, un preču zīme “Ražots Eiropas Savienībā” palīdzēs pārdot.

Protams, iestājoties Eiropas Savienībā, pieaugs konkurence. Domāju, ka Latvijas uzņēmēji dalībai Eiropas Savienībā ir daudz vairāk gatavi, nekā viņiem šobrīd pašiem tas šķiet. Jau šobrīd vairāk nekā 60 procentu Latvijas eksporta nonāk Eiropas Savienībā. 72 procenti no eksportētajām tekstilprecēm nonāk Eiropā. Tātad daudzi mūsu uzņēmumi ir konkurētspējīgi jau tagad. Tiem, kuri vēl nav konkurētspējīgi vai uzskata, ka nav tam gatavi, ir jāatbild uz jautājumu: “Kurš ātrāk kļūs konkurētspējīgs — tas, kurš ir Eiropas Savienībā un saņem atbalstu sava uzņēmuma modernizācijai, vai tas, kurš ir ārpusē un nesaņem nekādu palīdzību?” Kaut arī Norvēģijai, piemēram, ir Eiropas ekonomiskās telpas līgums ar savienību, 2004.gadā tā maksās vairāk nekā 100 miljonus eiro par to, lai tās mazie un vidējie uzņēmumi varētu netraucēti darboties Eiropas Savienības kopējā tirgū. Lūk, negatīva pieredze par to, ka nav Eiropas Savienības dalībvalsts.

Iestājoties Eiropas Savienībā, nodrošināsim mūsu bērniem eiropeisku, pārtikušu un stabilu nākotni, kā arī plašas izglītības iespējas. Nedrīkst pieļaut, ka mūsu bērniem ir jābrauc lasīt zemenes uz citām zemēm un strādāt melnos darbus uz citām zemēm. Mēs paši būsim zeme, uz kurieni varbūt brauks šādas iespējas meklēt citi. Mēs paši dzīvosim un pelnīsim tā, kā Eiropas Savienības attīstītajās valstīs. Ar laiku, protams, bet tas ir tieši atkarīgs no mums pašiem un tas ir mūsu rokās.

Eiropas Savienībā mēs nebūsim vieni paši. Mūsu balsis sadzirdēs, un mums vienmēr būs vairāk draugu un sabiedroto. Jau tagad tie ir. Ne velti iestāšanās sarunās mēs esam izcīnījuši tik lielu pārejas periodu skaitu. Tātad mūsos ieklausās jau tagad un labprāt nāk pretī mūsu objektīvi pamatotajām vajadzībām.

Godātie deputāti! Latvijai nav palicis daudz laika, lai pilnībā sagatavotos dalībai Eiropas Savienībā. Līdz ar to mums atlikušais laiks ir jāizmanto pēc iespējas lietderīgāk. Eiropas Komisija ir tā Eiropas institūcija, kas vērtē Latvijas šā brīža gatavību. Mēs gaidām šā gada novembrī visaptverošu komisijas ziņojumu par Latviju. Tas būs pēdējais pirms iestāšanās Eiropas Savienībā. Apzinoties šā ziņojuma svarīgumu, Eiropas Komisija jau laikus un patlaban identificē iespējamos klupšanas akmeņus Latvijas ceļā uz pilntiesīgu dalību. Un jūnijā tiek gatavots starpziņojums.

Plašākai sabiedrībai jau ir kļuvis zināms, uz kādiem tieši trūkumiem komisija gatavojas norādīt savā ziņojumā.

Pirmkārt Latvijas muitas un nodokļu administrēšanas sistēma arvien vēl nav savietojama ar Eiropas Savienības sistēmām, kas ir nepieciešams, jo, saslēdzot vienotā tīklā Latvijas un Eiropas muitas un arī atbilstošās nodokļu administrēšanas sistēmas, būs skaidri redzams, kas ir ko saražojis, kas ir nomaksājis kādus nodokļus un cik daudz ir pārvests mūsu robežai. Būs patiešām grūti tādā gadījumā kaut ko vest kontrabandas ceļā un citādā veidā krāpties ar nodokļiem. Mūsu valdība, balstoties uz jau pagājušajā gadā saņemtajiem signāliem, ir piešķīrusi nepieciešamo finansējumu šo darbu veikšanai un strādājam pie tā. Tomēr, protams, ne viss vēl ir padarīts, tādēļ Valsts ieņēmumu dienestu un it īpaši tā jauno vadību gaida saspringti turpmākā darba mēneši.

Par strukturālajiem fondiem, uz ko arī ir norādījusi Eiropas Komisija, te mums jābūt absolūtai pārliecībai, ka strukturālo fondu nauda aiziet paredzētajiem mērķiem Latvijas tautas labā. Tādēļ mēs noteiksim atbildīgās institūcijas, kas kontrolētu strukturālo fondu naudas izlietojumu Latvijā. Esmu pārliecināts, ka Finanšu ministrija sagatavos attiecīgos priekšlikumus un valdība tos varēs apstiprināt jau līdz 1.jūlijam.

Pēdējais, ko gribu minēt no Eiropas Komisijas starpziņojuma, ir kuģošanas drošība. Baltijas jūra drīz kļūs par Eiropas Savienības iekšējo jūru. Un līdz ar to ir pilnīgi saprotama Eiropas Komisijas norūpētība par to, vai Latvija spēs gādāt par nepieciešamo kuģošanas drošību. Arī pēdējā laikā notikušās ekoloģiskās katastrofas liek pievērst šim jautājumam īpašu uzmanību. Laimīgā kārtā neviena no šīm avārijām nav notikusi pie mūsu krastiem. Tādēļ arī mēs līdz šim varbūt neesam tieši šo problēmu izjutuši uz savas ādas. Taču mēs kuģojam, mēs pārvadājam bīstamas kravas pa Baltijas jūru, un līdz ar to es aicinu atbalstīt, Saeimas deputātus atbalstīt jauno Jūrniecības kodeksu, kas ir jau iesniegts un ir šodienas Saeimas dienas kārtībā.

Tikko nosauktās problemātiskās jomas ir pašas svarīgākās, taču ne vienīgās, kas iekrājušās un prasa ātru valdības un Saeimas rīcību. Visi darbi, kur nepieciešama konstruktīva, ātra rīcība, minēti valdības ziņojumā par Latvijas Republikas valdības paveikto un iecerēto Eiropas Savienības jautājumos. Šis ziņojums jums ir izdalīts un pieejams, un es to šeit neatkārtošu.

Aicinu deputātus atbalstīt arī citus likumprojektus, kas ir būtiski, lai Latvija pilnīgi sagatavotos saviem gaidāmajiem uzdevumiem, nostiprinātu savu administratīvo kapacitāti, nostiprinātu savu tieslietu sistēmu un panāktu, ka valsts patiesi efektīvi kalpo tautas interesēm.

Drīzumā Eiropas Savienībā būs 19 mazās valstis un 6 nosacīti lielās valstis. Tas ir mīts, ka mazajām valstīm Eiropas Savienībā klājas grūtāk nekā pārējām. Kā redzat, tā saucamās mazās valstis Eiropas Savienībā ir vairākums. Eiropas Savienības Ministru padomē Vācijai būs tikai 29 balsis no 345. Tas ir faktiski tikpat maz, cik Latvijas četras balsis, rēķinot uz iedzīvotāju. Atcerēsimies, ka mums vienmēr Eiropā būs draugi un sabiedrotie gan starp lielajām, gan starp mazajām valstīm, un tas būs tikai no mums atkarīgs, cik labi mēs šīs balsis pratīsim izmantot, cik labi mēs pratīsim rast sev domubiedrus, argumentēt savus ierosinājumus un iniciatīvas un panākt mums nepieciešamu lēmumu pieņemšanu. Un vēlreiz aizrādīšu, ka arī līdz šim tas mums ir pietiekami sekmīgi izdevies, jo tik tiešām esam iestāšanās sarunās izcīnījuši ļoti lielu pārejas periodu skaitu.

Nākamie trīs ar pusi mēneši būs ārkārtīgi svarīgi. Es gribētu aicināt arī Saeimas deputātus iesaistīties gaidāmā referenduma sagatavošanā. Visvairāk, lai uzklausītu cilvēkus un informētu arī viņus par to, ko dalība Eiropas Savienībā mainīs katra personiskajā dzīvē, viņa individuālajā saimniecībā, kā tas atsauksies uz katru atsevišķo mūsu sabiedrības pārstāvi. Tieši tāpēc, ka deputāti vislabāk pārzina savu vēlētāju intereses un problēmas, šis dialogs jums, deputāti, ar Latvijas iedzīvotājiem varētu būt īpaši nozīmīgs. Līdz ar to gribu teikt, ka šajā vasarā nevienam nebūs atvaļinājuma. Visi runās ar saviem vēlētājiem. Mēs astoņus gadus esam strādājuši, veikuši dažādas sāpīgas reformas, lai būtu... Godātie deputāti! Mēs esam strādājuši, lai būtu gatavi, un beidzot ir pienācis laiks pielikt pēdējo punktu un arī gūt to rezultātu Latvijas tautai, ko esam pelnījuši. Lai mums visiem kopā veicas! Paldies! (Aplausi.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ēriks Jēkabsons.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vārds Saeimas priekšsēdētājai Ingrīdai Ūdres kundzei.

I.Ūdre (8.Saeimas priekšsēdētāja). Ļoti cienījamā Valsts prezidentes kundze! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie deputāti! Ministri! Ekselences, dāmas un kungi!

Uzsākot debates par valdības ziņojumu, es gribētu vērst uzmanību uz vairākiem aspektiem, ar kuriem mums būs jārēķinās, iestājoties Eiropas Savienībā. Un, protams, arī uz uzdevumiem, kuri būtu jāveic vispirms.

Gribētu teikt, ka patiesībā Latvija jau ir Eiropas valsts. Tā ir pēc definīcijas, pēc attieksmes pret pasaules norisēm, pēc ģeopolitiskā stāvokļa un saskaņā ar savām politiskajām nostādnēm, bet galvenais — pēc nacionālās pašapziņas izpausmēm un kultūras tradīcijām.

Manuprāt, ir jārunā par mūsu valsts sabiedrības interešu attīstības perspektīvu. Un šajā sakarībā ir izvirzāms jautājums, kas un kā pārstāvēs un aizstāvēs Latvijas tautas intereses starptautiskajās organizācijās.

Un tieši tāpēc, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, ka Saeima sastāv no 100 tautas priekšstāvjiem un likumdošanas tiesības pieder Saeimai un tautai Satversmē paredzētajā kārtībā un apmēros, atbilde ir viennozīmīgi skaidra — mūsu pirmais uzdevums ir palielināt un nostiprināt nacionālā parlamenta lomu lēmumu pieņemšanas procesos gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā, jo parlaments ir visciešākā saikne ar savas valsts iedzīvotājiem.

Rakstot Latvijas Republikas Satversmi, tās izstrādātāji raudzījās, lai mūsu valstī svēti tiktu ievērots varas dalīšanas princips. Tāpēc Saeimas rokās tika nodota valsts amatpersonu ievēlēšanas procedūra un uzticības mandāta apstiprināšana valdībai. Ir svarīgi nodrošināt lēmumu pieņemšanas neatkarību un caurskatāmību, un kur gan Latvijas tauta var cerēt uz savu interešu aizstāvību lielākā mērā nekā Saeimā, kuras sastāvu pati izvēlējusies un ievēlējusi.

Zīmīgi, ka šobrīd, kad par paplašinātās Eiropas nākotni starptautiskās sanāksmēs notiek sevišķi karstas diskusijas, par vienu no galvenajiem tematiem izvēršas parlamenta un valdības sadarbība un tiek meklēti optimālākie parlamentārās uzraudzības modeļi. Ir nepieciešama aktīva iesaistīšanās lēmuma sagatavošanas procesā jau tā sākuma stadijā, cieši sadarbojoties ar valdību valsts politikas izstrādē Eiropas Savienības jautājumos. Nozīmīgs parlamenta uzdevums ir izskatīt valdības politiku Eiropas jautājumos, proti, sekot līdzi valdības dienaskārtībai šeit uz vietas Rīgā, un tikpat svarīgi ir zināt, kā valdība aizstāv Latvijas nacionālās intereses Briselē.

Kopā ar Latviju Eiropas Savienībā ienāk vēl deviņas jaunas valstis. Tas būs nopietns izaicinājums ne tikai mums, bet arī Eiropas Savienības institūcijām. Tāpēc mūsu valsts tik lielu nozīmi piešķir dalībai Konventā par Eiropas nākotni.

Viens no galvenajiem, ja ne pats galvenais Konventa uzdevums, ir pietuvināt Eiropas Savienību tās iedzīvotājiem. Tādēļ arī mūsu pārstāvji atbalsta nacionālo parlamentu lomas palielināšanu Eiropas Savienībā.

Kopš maija sākuma deviņi Saeimas deputāti ir sākuši darboties kā novērotāji Eiropas Parlamentā. Lai gan līdz iestāšanās brīdim mūsu deputātiem nav balsstiesību, viņi var aktīvi iesaistīties savas politiskās grupas darbā, strādāt komitejās, kur tiek izstrādāti likumprojekti, gan iesniedzot savus priekšlikumus, gan piedaloties debatēs.

Izpratne par likumu pieņemšanas mehānismu Eiropas līmenī būs nenovērtējama pieredze, ar ko mūsu novērotāji varēs dalīties un ko izmantot Latvijas interešu aizstāvībai. Lai tas izdotos, Eiropas Savienībā mums būs jāmeklē sabiedrotie — valstis ar līdzīgām interesēm mums būtiskos jautājumos. Tādēļ arī turpmāk būs svarīga gan Saeimas sadarbība ar Igaunijas un Lietuvas parlamentiem, gan Ziemeļvalstīm un pārējām Baltijas jūras reģiona valstīm.

Cienījamie deputāti! Es aicinu apzināties, ka tautas priekšstāvja augstākā mērķa vārdā, savas nacionālās valsts iedzīvotāju interešu aizstāvības vārdā būs jāstrādā turpmāk arī Eiropas Parlamentā, un mūs vērtēs pēc tā, cik vienoti mēs pratīsim pasniegt savas valsts oficiālo viedokli.

Darbs Eiropas Parlamentā nav paredzēts cilvēkiem, kuri grib viegli nopelnīt, bet gan politiķiem ar dubultaugstu atbildības likmi, lai Latvijas deviņas pārstāvniecības vietas sadzirdētu visā Eiropas Parlamentā.

Bez citām īpašībām, kas tradicionāli tiek cienītas politiķos, priekšplānā nonāks arī māka argumentēt savu viedokli un pārliecinoši to virzīt tālāk Eiropas institūcijās. Lielisks ir Īrijas piemērs, kura ar prasmi sevi izdevīgi pozicionēt pierādījusi, ka mazām valstīm Eiropas Savienībā var pavērties vislielākās priekšrocības un tās pārstāvis var veiksmīgi vadīt Eiropas Parlamentu.

Ir nācies dzirdēt labus vārdus par Saeimas specializēto atašeju Latvijas Republikas pārstāvniecībai Eiropas Savienībā darbu, par Saeimas Eiropas lietu komisijas un citu parlamentāriešu paveikto. Taču diemžēl ne starpparlamentu kontakti, ne jo īpaši starppartiju kontakti nav atzīstamā līmenī. Mūsu pienākums pret vēlētājiem ir veidot šīs attiecības aktīvāk un efektīvāk, jo visu Saeimā pārstāvēto partiju programmās ir deklarēts atbalsts Latvijas dalībai Eiropas Savienībā. Tātad būtībā gandrīz 70 procenti vēlētāju — visi, kuri ieradās uz 8.Saeimas vēlēšanām, — ir par dzīvi un darbu Eiropas Savienībā. Šāgada 8.maija plenārsēdē Saeima grozīja Satversmi, paredzot iespēju deleģēt daļu no valsts institūciju kompetencēm starptautiskajām institūcijām, kā arī nosakot procedūru, kādā tautas nobalsošanā tiek nodots jautājums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Pēc šo grozījumu stāšanās spēkā jau nākamajā Saeimas sēdē mēs apstiprināsim tautas nobalsošanas dienas datumu un lemsim par jautājuma formulējumu, uz kuru referendumā būs jāatbild mūsu pilsoņiem. Taču jārēķinās ar realitāti, ka, pastāvot šajā valstu savienībā, būs jārisina smagu kompromisu jautājumi un jāapgūst daudz jaunu mācību stundu ar jaunu, ne visos gadījumos uzreiz akceptējamu mācību saturu. Un tieši parlamentāriešu uzdevums ir darīt to zināmu Latvijas sabiedrībai. Ja mēs paši nepieļausim kļūdas un kautrīgi noliektu galvu nestāvēsim kaut kur maliņā lēmumu pieņemšanas procesam vai arī, skaļi kliegdami, neskriesim notikumu vagonam pa priekšu, tad mēs būsim ieguvēji.

Varu apgalvot: pieredze rāda, ka mazo valstu tautu nacionālā pašapziņa Eiropas Savienībā tikai pieaug. Mēs lepojamies un leposimies, ka esam no Latvijas. Mums būs svarīgi, ka daudz vairāk cilvēku uzzinās par Latvijas sasniegumiem kultūrā, jūsmos par mūsu mākslinieku talantiem un atpazīs mūsu valodu.

Es gribu uzsvērt vienu: mēs varam paļauties tikai uz sevi un saviem cilvēkiem. Neskatoties uz Eiropas Savienību, mums ir jādomā par tādu likumu bāzi, kas palīdz vietējam ražotājam, kas atbalsta mazos un vidējos uzņēmējus, amatniekus un zemniekus, tajā skaitā arī tos, kuri attīsta bioloģiski tīru produktu ražošanu. Ja uzskatām sevi par civilizētu, demokrātisku valsti, tad mēs nedrīkstam ignorēt mūsu cilvēku domas un uzskatus. Un patiesībā jau nav jāpaveic daudz: tikai godprātīgi jāpilda savi pienākumi un līdz galam jāizdara katrs darbs.

Es aicinu visus kolēģus pirms iestāšanās referenduma Eiropas Savienībā būt aktīviem un izmantot visas iespējas, lai tiktos ar iedzīvotājiem un precīzi skaidrotu Eiropas Savienības jautājumus. Ir svarīgi, ka cilvēki analizē situāciju, izsaka savas domas un šaubas, nevis nodarbojas ar jau gatavu klišeju parakstīšanu vai uzķeras uz dažādiem mārketinga trikiem. Tas ir viens no demokrātijas aspektiem.

Vēl būtiskāk, ka mēs šīs cilvēku domas uzklausām, sadzirdam, lai nepieļautu, ka visa pirmsreferenduma kampaņa pārvēršas manipulatīvu pasākumu buķetē.

Es ticu mūsu kopīgajam darbam un veselajam saprātam. Es ceru uz mūsu nākotni vienotā Eiropā, jo tā ne vien vairos ienākumus mūsu iedzīvotāju maciņos un nostiprinās mūsu valsts robežu, bet pacels Latvijas tautas garu un pašapziņu. Un nav svarīgāka faktora par šo. Paldies! (Aplausi.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpinām debates. Un nākamajai vārds ir ārlietu ministrei Sandrai Kalnietei. Lūdzu!

S.Kalniete (ārlietu ministre). Godātā Valsts prezidentes kundze! Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidenta kungs! Godātie deputāti! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Valdība man ir uzticējusi pārstāvēt sevi Eiropas Savienības Konventā. Tādēļ uzskatu par savu pienākumu šodien sniegt pārskatu Saeimai par Konventā ritošajām diskusijām par Eiropas Savienības nākotni. Eiropas Savienības Konvents sāka darbu aizvadītā gada sākumā. Tas ir iespaidīgs diskusiju forums, kas pulcē esošo un nākamo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvjus, parlamentāriešus, kā arī Eiropas Parlamenta, Eiropas Komisijas un citu Eiropas Savienības institūciju pārstāvjus. Tā darbā piedalās visplašākā Eiropas sabiedrība, nevalstiskās organizācijas un indivīdi ar elektronisko sakaru palīdzību. Konventa uzdevums ir diskutēt par strukturāliem un administratīviem uzlabojumiem, lai Eiropas Savienība spētu labi darboties pēc paplašināšanās 25 valstu sastāvā.

Jā, Konvents ir cieši saistīts ar Eiropas Savienības paplašināšanos. Ne velti tajā ir pārstāvētas visas topošās dalībvalstis, arī Latvija, kā arī vēl neuzaicinātās — Rumānija, Bulgārija un Turcija. Kā esošās, tā arī jaunuzaicinātās valstis vēlas, lai atkalapvienotā Eiropa turpinātu būt stipra, vienota un darbotiesspējīga. Es Konventu salīdzinātu ar sanāksmi, pat rīku, ar kura palīdzību tiek sagatavots priekšlikums, kā, nemainot Eiropas Savienības būtību, padarīt paplašināto Eiropas Savienību darbotiesspējīgu. Konvents nav izveidots, lai veiktu revolucionāras pārmaiņas un vienlīdzīgu valstu savienību pārveidotu par federāciju. Tā Eiropas Savienība, kurā Latvija iestāsies nākamgad, ja 20.septembrī tautai labpatiks tā nobalsot, būs tā pati, kas līdz šim. Vienlīdzīgu valstu savienība.

Mēs zinām, Eiropas Savienībai bieži tiek pārmests efektivitātes trūkums un gausums lēmumu pieņemšanā. Taču vēlos uzsvērt, ka Eiropas lēnīgums atspoguļo Eiropas dziļi demokrātisko būtību. Pirms Eiropas Savienībā tiek pieņemts kopīgs lēmums, tiek uzklausīti un ņemti vērā visu dalībvalstu viedokļi.

Šis Eiropas sarežģītais, taču patiesi demokrātiskais lēmumu pieņemšanas process ir pilnīgs pretstats centralizācijai un kādas virsvaras diktātam. Tomēr Eiropas Savienības paplašināšanās ir izaicinājums esošajai lēmumu pieņemšanas kārtībai un pastāvošajām institūcijām. Tādēļ Konventa uzdevums ir piedāvāt starpvaldību konferencei priekšlikumus, kā vienkāršot, sakārtot Eiropas Savienības struktūru, padarīt pārredzamākas un elastīgākas tās institūcijas, lai tās būtu spējīgas darboties pat ar vēl lielāku dalībvalstu skaitu, paplašinoties līdz 25–27 vai pat kādreiz 35 valstīm. Acīm redzama ir nepieciešamība apvienot visus agrāk noslēgtos Eiropas Savienības līgumus vienā, skaidri pasakot, kas ir Eiropas Savienības mērķi, kādi ir mehānismi to sasniegšanai un kāda ir katras Eiropas Savienības institūcijas loma. Kādas pilnvaras dalībvalstis brīvprātīgi nodod Eiropas institūcijām un kas paliek to pašu ziņā.

Konvents ir izstrādājis jaunu konstitucionālā līguma projektu, kas dalībvalstu vērtējumam tiks nodots Saloniku Eiropas Padomē šā gada 20.jūnijā.

Tagad par Latvijas nostāju Konventā. Topošās dalībvalstis piedalās Konventa darbā jau no paša sākuma. Un Konvents ir viena no svarīgākajām Latvijas valdības prioritātēm.

Piedaloties Konventa diskusijās, Latvijas konventieši vadās pēc pieciem principiem. Tie ir, pirmkārt, dalībvalstu vienlīdzība, otrkārt, Eiropas institūciju esošā līdzsvara saglabāšana, kopienas metodes nostiprināšana, nacionālo parlamentu ciešāka iesaiste Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesos un vienprātības balsojuma padomē saglabāšana dalībvalstīm jutīgās jomās.

Vispirms par kopienas metodi. Visu dalībvalstu vienlīdzību un interešu pārstāvību Eiropas Savienībā nodrošina spēcīga un profesionāla Eiropas Komisija. Tā ir neatkarīga, bieži to mēdz saukt arī par pārnacionālu institūciju, taču tā darbojas saliedējoši, visas Eiropas Savienības kopuma interesēs. Tādēļ Latvija atbalsta komisijas lomas jeb kopienas metodes nostiprināšanu, jo tieši kopienas metode garantē to, ka, izstrādājot jaunu likumprojektu, komisijai jāņem vērā pilnīgi visu dalībvalstu intereses. Neatkarīgi no to lieluma vai iedzīvotāju skaita, vai ekonomiskā ieguldījuma Eiropas Savienības budžetā.

Tagad par vienlīdzības principu. Dalībvalstu vienlīdzības redzamākā izpausme ir katras dalībvalsts tiesības un pienākumi sešus mēnešus vadīt Eiropas Savienību. Svarīgi ir saglabāt dalībvalstu rotācijas principu, jo tas uzsver katras nacionālās valsts lomu Eiropas Savienībā un vairo attiecīgās prezidējošās valsts iedzīvotāju piederības sajūtu Eiropai. Cita būtiska dalībvalstu vienlīdzības izpausme ir komisāru nozīmēšana darbam Eiropas Komisijā. Komisārs it kā simbolizē to suverenitātes daļu, ko ikviena dalībvalsts brīvprātīgi nodod Eiropas Savienībai. No šīs prasības Latvija Konventā neatkāpsies. Eiropas Savienības institūcijas pelnīti saņem pārmetumus par to atsvešināšanos no saviem pilsoņiem. Tieši atsvešināšanās dēļ pilsoņi ir zaudējuši interesi par Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Pēdējās piedalījās tikai nedaudz vairāk kā 30% balsstiesīgo pilsoņu. Tādēļ Konventā Latvija iestājas par ciešāku nacionālo parlamentu iesaisti Eiropas Savienības darbā un lēmumu pieņemšanā. Tieši nacionālajiem parlamentiem ir visciešākā saikne ar iedzīvotājiem. Tā ir pilsoņu tieša, nepastarpināta pārstāvniecība. Tādēļ Konventa dalībnieki arī Latvijā atbalsta tā saucamās agrās brīdināšanas sistēmas ieviešanu, saskaņā ar kuru Eiropas Komisijai ik likums būs jānosūta kā Eiropas Parlamentam un padomei, tā arī visu dalībvalstu nacionālajiem parlamentiem, kuri savukārt izteiks savu viedokli par tiem, raugoties, vai attiecīgais jautājums tiešām ir risināms tikai Eiropas Savienības līmenī vai arī piemērotāk un racionālāk to būtu risināt nacionālajā ietvarā.

Latvijai vienai būtu grūti aizstāvēt savus principus, tādēļ latviešu konventieši sadarbojas ar domubiedriem no vēl 15 valstīm, kā rezultātā ir izveidojusies 16 valstu grupa, kura presē ir pazīstama ar nosaukumu “Mazo valstu grupa”. Mēs uzsveram kopīgus principus, tātad kopienas metodes stiprināšana, institucionālā līdzsvara saglabāšana un jaunu institūciju neveidošana, dalībvalstu vienlīdzība, kā arī atklātība Eiropas Savienības darbā. 16 valstu grupā bez Beniluksa un Baltijas valstīm darbojas arī Malta, Portugāle, Zviedrija, Austrija, Dānija, Somija, Īrija, Slovēnija, Slovākija, Čehija un Ungārija. Tās ir valstis, kuru teritoriālais lielums, iedzīvotāju skaits un ekonomiskais svars ir atšķirīgs. Tādēļ ir nepareizi tās pretnostatīt lielajām Eiropas Savienības valstīm, kā to nākas pēdējā laikā bieži dzirdēt. Šķirtne ir citur. Ir valstis, kas vairāk atbalsta kopienas metodi un stipru Eiropas Komisiju, un ir valstis, kas sliecas par labu starpvaldību sadarbībai, kur centrālo vietu ieņem padomes lēmumi. Padomē ir pārstāvētas dalībvalstis to valstu vadītāju vai valdību vadītāju līmenī. Latvijas konventieši ir bijuši aktīvi, neskatoties uz saspringtajiem termiņiem. Kopumā ir iesniegti labojumi par 25 jaunā konstitucionālā līguma pantiem. Latvijas pārstāvji plenārsēdēs ir uzstājušies ar vairāk nekā 30 runām un pievienojušies vairāk nekā desmit dažādām kopējām pozīcijām.

Tikko Konventa Prezidijs ir apkopojis dalībnieku priekšlikumus, un Konventa nākamo sēžu diskusijai ir nodots apkopotais konstitucionālā līguma projekts. Tajā ir ņemti vērā daudzi komentāri un ieteikumi. Piemēram, preambulā vairs nav sastopama atsauce uz Eiropas Savienības federālo būtību. Sadaļu par Eiropas Savienības institūcijām Prezidijs ir atstājis nemainītu. Tādēļ diskusijas turpināsies par to, vai paplašinātā Eiropas Savienība būs efektīvāka, ja tai būs vēlēts prezidents. Vai nepieciešams ir Eiropas ārlietu ministrs? Pēdējo, starp citu, atbalsta vairums Eiropas Savienības dalībvalstu, tajā skaitā arī Latvija. Eiropas Savienībai ir jāizlīdzina atšķirības starp tās nozīmīgo ekonomisko svaru pasaulē un tam neproporcionāli zemo ietekmi pasaules politikā. Pēdējā laika notikumi pasaulē pierāda arī to, ka Eiropas Savienībai jāuzņemas lielāka atbildība par drošību savās mājās un pasaulē.

Tādēļ Konventā ir uzsākta diskusija par Eiropas Savienības drošības un aizsardzības politiku. Tas ir svarīgs uzdevums, lai veicinātu mieru un stabilitāti pasaulē.

Ja Eiropai rūp transatlantisko attiecību nākotne, tad Eiropas Savienībai ir jāpaaugstina savas militārās spējas. Mūs un Amerikas Savienotās Valstis vieno kopīgas vērtības. Tikai tad, ja Eiropa būs spēcīga, tad arī transatlantiskās attiecības kļūs patiesi līdzvērtīgas un Amerikas Savienotās Valstis būs ieinteresētas to uzturēšanā.

Saloniku Eiropas Savienības Padome 20. jūnijā pieņems lēmumu par nākamās starpvaldību konferences sākumu. Tieši starpvaldības konference, kas pulcē dalībvalstu valdību un valstu vadītājus, lems par Konventā izstrādātā konstitucionālā līguma projektu. Paredzams, ka starpvaldību konference sāksies jau šā gada oktobrī un tā varētu beigties 2004.gada maijā, pēc tam, kad Latvija un pārējās kandidātvalstis jau būs kļuvušas pilntiesīgas dalībvalstis. Šī būs Latvijai pirmā starpvaldību konference.

Mums ir svarīgi, lai pēc Konventa beigām un pirms starpvaldību konferences sākuma būtu pietiekami daudz laika Konventa rezultātu apspriešanai sabiedrībā. Kaut arī starpvaldību konferences noslēgums paredzēts 2004.gada maijā, tās ilgums būs atkarīgs no Konventa spējas piedāvāt tādu konstitucionālā līguma projektu, kas būtu ieguvis vispārēju Konventa dalībnieku atbalstu. Lai arī Konventā valda sadarbības gars, jau tagad var paredzēt, ka dažos jautājumos Saloniku padomē tiks iesniegts noslēguma dokuments ar variantiem. Tā nebūs Konventa darba izgāšanās, kā to mēdz raksturot maksimālisti. Piekrītu, ka Konventa vadības kritika ir pamatota, taču, neskatoties uz nepilnībām, jau šodien Konvents ir paveicis vairāk, nekā pirms gada paredzēja visdrosmīgākie Konventa metodes aizstāvji. Gandrīz visās sadaļās tiek piedāvāts vienprātīgs priekšlikums. Izņēmums ir sadaļa par Eiropas institūcijām. Taču, manuprāt, vēl būtiskāk Eiropas nākotnei ir tas, ka šī gada laikā ir attīstīta demokrātiska diskusijas metode, kas arī turpmāk būs izmantojama, lai sagatavotu nākamās Eiropas starpvaldību konferences.

Eiropas starpvaldību konference būs pārbaudījums Latvijai, jo mums būs jāmāk aizstāvēt savu nostāju, taču vienmēr jāatceras, ka daudzpusējās sarunās nav iespējams iegūt visu. Un vienmēr jāatceras, ka Latvijas visaugstākās nacionālās intereses ir, lai Eiropas Savienība būtu stipra un vienota. Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies, Kalnietes kundze!

Nākošais debatēs ir pieteicies finanšu ministrs Valdis Dombrovskis. Lūdzu!

V.Dombrovskis (finanšu ministrs). Godātie deputāti! Tātad par Eiropas Savienības finansiālajiem aspektiem. Tātad Kopenhāgenas sammita laikā 2002.gada 12. un 13.decembrī tika panāktas vienošanās par to, kādi finanšu līdzekļi tiks piešķirti jaunajām dalībvalstīm, par paplašināšanās finansiālo ietvaru 2004.–2006.gadam. Tās ietvaros tika noteiktas saistību apropriācijas jeb Latvijai pieejamie līdzekļi, maksājumu apropriācijas jeb naudas plūsma maksājumiem starp Latviju un Eiropas Savienību. Saistību apropriācijas parāda, kādā apmērā Latvija konkrētā gadā var noslēgt līgumus konkrētām programmām vai projektiem, savukārt maksājumu apropriācijas ir maksājumiem rezervētie līdzekļi, tas ir, Eiropas Komisijas prognozes par faktisko maksājumu plūsmu.

Latvija ir apstiprinājusi gatavību ar iestāšanās brīdi piedalīties Eiropas Savienības pašu resursu sistēmā saskaņā ar attiecīgo acquis. Pašu resursu maksājumus veido četri maksājumi: tradicionālie pašu resursi, PVN maksājums, NKP maksājums un Lielbritānijas atlaide. Dalībvalstis arī komisijā ir vienojušās par svarīgākajiem pieņēmumiem, kas saistīti ar dalībvalstu iemaksu Eiropas Savienības budžetā aprēķināšanu uz nacionālo kopieņēmumu un PVN bāzes. Balstoties uz šiem pieņēmumiem, Eiropas Komisija noteiks dalībvalstu iemaksas Eiropas Savienības budžetā. Latvija vienīgā no visām Eiropas Savienības kandidātvalstīm ir panākusi savu aprēķinu izmantošanu par 2004.gada PVN bāzi, ko mēs prognozējam ievērojami mazāku nekā Eiropas Komisija. Tādējādi Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības kandidātvalsts, kas sarunās ar Eiropas Komisiju ir faktiski panākusi samazinātas mūsu valsts iemaksas Eiropas Savienības budžetā 2004.gadā. Var cerēt, ka Latvijas iemaksas Eiropas Savienības budžetā 2004.gadā būs par aptuveni 2 miljoniem eiro mazākas nekā sākotnēji prognozētās. Precīzus skaitļus par Latvijas iemaksām Eiropas Savienības budžetā varēs uzzināt aptuveni šā gada vasarā, kad Eiropas Komisija būs veikusi savus aprēķinus. Latvija ir gatava no pirmās iestāšanās dienas Eiropas Savienībā iesaistīties kopienas ekonomiskās un sociālās izlīdzināšanas politikā un strādāt ar Eiropas Savienības struktūrfondiem un kohēzijas fondu. Ir noteiktas par Eiropas struktūrfondiem un kohēzijas fondu atbildīgās institūcijas. Laika periodā no 2004. līdz 2006.gadam jaunajām dalībvalstīm kopumā būs pieejami pāri par 20 miljardiem eiro 1999.gada cenās strukturālo instrumentu veidā, no kuriem aptuveni divas trešdaļas būs struktūrfondu līdzekļi un viena trešdaļa — kohēzijas fondu līdzekļi.

Eiropas Savienības struktūrfondi ir viens no galvenajiem Eiropas Savienības reģionālās politikas īstenošanas instrumentiem. Eiropas Savienības reģionālā politika ir viena no Eiropas Savienības kopējām politikām starpnacionālajā līmenī, kuras mērķis ir panākt dažādu Eiropas reģionu sociāli ekonomiskās attīstības līmeņu izlīdzināšanu un veicināt reģionu konkurētspēju Eiropas un globālā mērogā. Visa Latvijas teritorija Eiropas Savienības struktūrfondu mērķu sadalījumā tiks pielīdzināta “mērķa 1” reģionam, tas ir, Eiropas Savienības struktūrfondu kontekstā šim mērķim atbilst NATS divu līmeņu reģioni, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir zemāki par 75 procentiem no vidējā Eiropas Savienības dalībvalstu līmeņa. Šī mērķa teritorijās darbojas šādi Eiropas Savienības struktūrfondi: Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds, Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda vadības nodaļa un Zivsaimniecības vadīšanas finansēšanas instruments. Kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti, Latvija pretendēs saņemt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus — finansējumu sociāli ekonomisko apstākļu izlīdzināšanai valstī. Finansēšanas saņemšanai 2004.—2006.gadā bija nepieciešams sagatavot attīstības plānu, kurā ir ietverta Latvijas valdības stratēģija un prioritātes, kurām novirzāmi struktūrfondu līdzekļi. Attīstības plāns kalpos par projektu vienotajiem programmu dokumentiem, uz kā pamata tiks piešķirts Eiropas Savienības finansējums un kuru vienpusēji apstiprinās Eiropas Komisija.

Ministru kabinets attīstības plānu akceptēja 18.martā, un 2003.gada 19.martā tas tika iesniegts Eiropas Komisijā. Eiropas Komisija ir sniegusi pirmo vērtējumu par Latvijas attīstības plānu, un šajā vērtējumā mūsu attīstības plāns ir atzīts par ļoti labu. Paredzams, ka Latvija saņems finansējumu no visiem četriem iepriekš nosauktajiem Eiropas Savienības struktūrfondiem un turpinās saņemt pirmsiestāšanās palīdzību. Attīstības plānā iekļautās Ministru kabineta apstiprinātās prioritātes ir līdzsvarotas attīstības veicināšana, uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana, cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana, lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšana, ilgtspējīgas zivsaimniecības attīstības veicināšana un tehniskā palīdzība.

Un tagad, pārejot pie konkrētiem skaitļiem. Tad kopumā Latvija laika posmā starp 2004. un 2006.gadu saņems pāri par 1,1 miljardu eiro. Tajā skaitā kopumā piešķirtie līdzekļi 2004.gadā būs 264 miljoni eiro, 2005.gadā — 402 miljoni eiro un 2006.gadā — 451 miljons eiro. Jāsaka, šie ir tikai Eiropas Savienības līdzekļu piešķīrumi, kuri mums vēl būs jāpaņem konkrētu projektu, konkrētu uzdevumu veidā. Šo līdzekļu piešķīrums sadalās sekojoši: tātad pirmsiestāšanās palīdzība, lauksaimniecība, strukturālās darbības, iekšējās politikas un papildu izdevumi, kā arī vienreizējie piešķīrumi. Latvijai pašai būs jāiemaksā Eiropas pašas resursu sistēmā 2004.gadā — 69 miljoni eiro, 2005.gadā — 107 miljoni eiro, 2006.gadā — 110 miljoni eiro.

Tātad kopumā neto bilance par labu Latvijai 2004.gadā būs 195 miljoni eiro, 2005.gadā — 295 miljoni eiro un 2006.gadā — 341 miljoni eiro. Tātad kopumā trīs gadu laikā prognozējams, ka mēs no Eiropas Savienības saņemsim par 831 miljonu eiro vairāk, nekā iemaksāsim Eiropas Savienībā.

Tagad par Eiropas Komisijas starpziņojumā minēto trūkumu novēršanu VID un konkrēti muitas darbā. Saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām muitai ir jānodrošina savietojamība ar divām Eiropas Savienības sistēmām — integrēto tarifu vadības sistēmu un elektronisko tranzītu kontroles sistēmu. Tarifu vadības sistēma nozīmē, ka muitas precēm, kas tiek pārvietotas pāri Eiropas Savienības ārējai robežai, varēs piemērot vienotus Eiropas Savienības tarifus. Tranzītu sistēma savukārt nozīmē elektronisku tranzītu kontroli kravām, kuru pārvadāšanai tranzītā tiek formētas muitas deklarācijas. Tranzīta kravu kustība tiks kontrolēta gan tām kravām, kas šķērso Eiropas Savienības ārējo robežu un pārvietojas tranzītā uz kādu no Eiropas Savienības valstīm, gan kravām, kas pārvietojas Eiropas Savienības iekšienē no vienas valsts uz otru.

Eiropas Savienība arī iepriekš ir paudusi neapmierinātību ar darbu iekavēšanu, kas lielākoties bija atkarīga no valsts atbalsta un budžeta piešķiršanas. Šā gada budžetā muitas sistēmas savietojamībai tika piešķirti 1,3 miljoni latu, kas ir pietiekami, lai sistēmas ieviestu. Cits jautājums — vai ārējo apstākļu ietekmē neaizkavēsies procedūras, kurām sākotnēji citās kandidātvalstīs tika atvēlēts krietni ilgāks termiņš.

Tās visas procedūras tika uzsāktas apmēram ar gadu novēlošanos. Tātad darbi ir jāveic ļoti saspringtā režīmā, taču pagaidām tie netiek kavēti. Un jau jūlijā plānots Eiropas Komisijas ekspertu monitoringa vizītes laikā parādīt mūsu darba rezultātus. Muitai ir jābūt spējīgai strādāt ar abām sistēmām no 2004.gada 1.maija. Tā ka šobrīd ir palicis maz laika un paralēli ir izsludinātas sistēmu nodrošināšanas nepieciešamās iepirkumu procedūras, veikti tulkošanas, Eiropas Savienības likumdošanas izpētes un citi sagatavošanas darbi, tiek meklēti pagaidu risinājumi.

Līdz 2003.gada decembrim muita nodrošinās pagaidu sistēmu ieviešanu un darbību, kas turpinās darboties arī pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, kamēr tiks iegādāts pilnīgi viss sistēmas nodrošināšanai paredzētais. Šāds pagaidu variants nozīmē minimālo Eiropas Savienības prasību nodrošināšanu un Latvijas muitas sistēmu atbilstību Eiropas Savienības standartiem, kas pēc tam tiks pilnveidots atbilstoši mūsu vajadzībām. Tad līdz nākamā gada 1.maijam būs iespējas novērst radušās kļūdas un nepilnības, jo pēc tam abas sistēmas būs saslēgtas vienotā Eiropas Savienības muitas informācijas sistēmu tīklā. Pagaidu sistēmu ieviešana ir iespējama, pateicoties sadarbībai ar ārvalstu partneriem, kuru jau gatavie sistēmu modeļi tiks ieviesti arī Latvijā, jo jūlijā muitas darbu rezultātus novērtēs Eiropas Komisijas eksperti, jo viņiem tiks parādīts, kā Latvijas muitā jau tagad darbojas Briseles ieteiktās tranzītu programmas MCC risinājums.

Tātad mums ir pamats domāt, ka muita nodrošinās savienojamību ar Eiropas Savienības sistēmām, un jau jūlijā Eiropas Komisija var novērtēt jau paveikto progresu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies! Nākamajam vārds debatēs Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājam — deputātam Guntaram Krastam. Lūdzu!

G.Krasts (Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs). Augsti godātā prezidentes kundze! Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidenta kungs! Ministri! Godātie kolēģi! Eiropas Savienība mums ir līdzeklis, nevis mērķis. Tāpēc iestāšanās līguma parakstīšana nenozīmē, ka būtu iestājies laiks, kad varam sākt atvilkt elpu. Ir sasniegts kārtējais etaps, kas prasa tālāku spēku mobilizāciju un uzkrātās pieredzes gudru izmantošanu. Kārtējais Eiropas Komisijas uzraudzības starpziņojums, kas publiskots 23.maijā un raksturo Eiropas Savienības kandidātvalstu spējas pildīt dalībvalstu saistības, uzrāda, ka Latvija tikai daļēji ir izpildījusi parakstītos solījumus. Ir jāveic darbi lielākajā daļā sarunu sadaļās, tajā skaitā arī jāsaskaņo likumdošana. Atgādināšu, ka pēdējais Eiropas Komisijas uzraudzības ziņojums tika sagatavots līdz šī gada 5.novembrim, kas rezumēs kandidātvalstu gatavību Eiropas Savienībai.

Saeimas novērotāji uzsākuši darbu Eiropas Parlamentā ar iespējām izteikties un tikt uzklausītiem komiteju sēdēs. Ar līdzīgām iespējām valdības pārstāvji piedalās Eiropas Komisijas un Eiropas Padomes darba grupās, vēstnieku sanāksmēs un Ministru padomē. Tas nav tikai treniņš, lai mēs labāk sagatavotos pilnvērtīgai dalībai Eiropas Savienībā. Latvijai jau šobrīd ir dotas iespējas ietekmēt Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesu. Novērotāju darbs izvirza jaunas prasības valsts pārvaldes administrācijai. Katru nedēļu ministri dodas uz padomes sēdēm, kurās jau tagad ir iespējas aizstāvēt Latvijas intereses. Tāpēc svarīgi šīs intereses spēt formulēt un, protams, saskaņot ar Saeimu. Šis ir pēdējais laiks, kad sākt pārdomāt, kā būtiski paaugstināt valsts administratīvo rīcībspēju, kuras vājumu šoreiz tikai un vienīgi mūsu pašu interesēs nebeidz pārmest Eiropas Komisija. Vai mums ir skaidri nākamie soļi pēc iestāšanās Eiropas Savienībā un to pamatojums? Latvijas Eiropas Savienības politikai jābūt precīzi formulētai un agresīvi realizētai. Pretējā gadījumā ieguvumi no Eiropas Savienības var izrādīties ierobežoti un reizēm arī pretrunīgi vērtējami. Jābūt skaidrībai, kuri jautājumi Latvijai ir nozīmīgākie, jo mums nepietiks resursu un politiskā svara, lai vienlīdz labi aizstāvētu savas intereses visās jomās.

Eiropas Savienības politikas nosacīti varētu iedalīt sekojošās kategorijās, vadoties no Latvijas skatījuma. Tādas, kuras mums ir interesantas, un Latvija tām varētu uzstāties kā viena no valstīm iniciatorēm. Piemēram, Eiropas Savienības un Ukrainas attiecības, tādas, kuras mums var radīt iespējamus apdraudējumus, tādēļ uzmanīgi jāseko līdzi visam, kas šajās jomās tiek spriests. Piemēram, jomas, kur draud būtiski budžeta izdevumu pieaugumi, nodokļu sloga palielināšanās un tamlīdzīgi. Iniciatīvas, kuras uzskatām par noraidāmām, un pārējās. Vai valdība šobrīd ir sagatavojusi un veic iestrādes iniciatīvām Eiropas Savienībā? Eiropas Savienību mēs nevaram uzskatīt par pilnību, jo tā vēsturiski ir veidojusies, tās dalībvalstīm īstenojot savas intereses. Tātad Eiropas Savienība atbilst tās pašreizējo dalībvalstu interesēm, tautsaimniecības struktūrai un problēmu jomām. Latvijai kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti, arī jāpielāgo Eiropas Savienība savām interesēm. Kas mums būtu jādara? Eiropas Savienības politikas izstrāde nav iespējama, neveidojot spēcīgu, labi atalgotu profesionāļu kodolu. Esmu pārliecināts, ka tam jāatrodas Ministru prezidenta vai īpaša ministra, Eiropas lietu ministra, kas ir Ministru prezidenta biedra statusā, pakļautībā. Zemāks līmenis neļaus pietiekami efektīvi veikt starpinstitūciju koordināciju. Prakse rāda, ka to nevar veikt kāda no ministrijām, kas atbildīgas par sektorālajām lietām. Tā, piemēram, Ārlietu ministrijas uzdevums, kas šobrīd veic starpinstitūciju koordināciju Eiropas Savienības integrācijas jautājumos, ir aizstāvēt Latvijas intereses Eiropas Savienībā, savlaicīgi brīdinot par iespējamām problēmām, un veikt aktīvu lobēšanas darbu dalībvalstīs. Divpusējās attiecības iegūs jaunu dimensiju, nepārtraukti noritēs starpvalstu dialogs par Eiropas Savienības jautājumiem.

Valstī jāveicina pētnieciskā darbība, lai tiktu ģenerēts analītiskais materiāls un jaunas idejas. Šobrīd civildienests nespēj kompensēt šīs akadēmiskās bāzes trūkumu, un tam arī šis jautājums nav piekritīgs. Katram ir savi uzdevumi, nevar sagaidīt, ka programmatiskas idejas radīsies valsts pārvaldes ikdienas darbībā.

Ārlietu ministrijas ieviestais un uzsvērtais princips, ka katra ministrija atbild par savu sektoru, bet Ārlietu ministrija pilda tikai pastkastītes funkcijas, neveicina kopējas Eiropas Savienības politikas veidošanu. Atbildības dalīšana starp ministrijām tiktāl atslābina starpinstitūciju saikni, ka vairs nav atbildīgo par potenciālo iespēju un draudu novērtējumu.

Tā pārejas periodu lauksaimniecības zemju tirdzniecībā ārzemniekiem mums piedāvāja Eiropas Savienības komisija, redzot, ka Latvija paliek vienīgā kandidātvalsts, kas nav pieprasījusi minēto pārejas periodu. Nebija neviena, kas seko līdzi sarunu procesam un savlaicīgi izvirza šo prasību. Nogulējām cīniņu par balsu skaitu Eiropas Savienības Ministru padomē. Iespējams, ka šo jautājumu varēsim diskutēt, kad Eiropas Savienība pārvērtēs balsu sadalījumu padomē. Bet mums jārēķinās ar faktu, ka, rēķinot katras valsts pilsoņu īpatsvaru Eiropas Savienības institūcijās, viens no kritērijiem ir balsu skaits padomē. Un iespējas bez konkurences ar citām valstīm mums tikt pie savu cilvēku lobija Eiropas Savienības institūcijās tiek dotas tikai vienreiz — Eiropas Savienības valstīs iestājoties, pievienojoties tām.

Mums jāizdara secinājumi no šīm kļūdām. Vai politiķi, vai ministri ir gatavi dalībai Eiropas Savienībā? Ministriem ir jārēķinās, ka būs jāpiedalās Ministru padomes sēdēs reizēm pat vairākas reizes nedēļā. Ministriem jābūt gataviem, jāmāk veidot un uzturēt kontaktus ar saviem kolēģiem citās dalībvalstīs. Kļūstot par ministru Latvijā, politiķis automātiski nonāk Eiropas politiskajā apritē. Ministru prezidentam ir izšķiroša loma, lemjot par Eiropas Savienības turpmāko attīstību un izvirzot Latvijas intereses visaugstākajā politiskajā līmenī. Ja nelielās Eiropas Savienības dalībvalstis vēlas sekmīgi aizstāvēt savas intereses, tās Ministru prezidentam jābūt aktīvam un Eiropā atpazīstamam politiķim. Somija un Dānija mums rāda labu piemēru.

Saeimai būtiski jāpalielina Eiropas lietu komisijas administratīvās spējas, lai spētu sekmīgi analizēt Eiropas Savienības likumdošanas priekšlikumus, tādā veidā atbilstoši Saeimas Kārtības rullim attīstot Saeimas spējas sadarboties un atbalstīt valdību Eiropas Savienības institūcijās un dot savu ieguldījumu Latvijas interešu definēšanā.

Vēlos jūs informēt, ka nākošajam gadam Eiropas lietu komisija pieprasījusi papildus divas konsultantu vietas. Tālākais mērķis — tuvākajos divos gados panākt vismaz desmit labi sagatavotu speciālistu atbalstu komisijām.

Pašreiz Eiropas lietu komisija sāk skatīt Latvijas pozīcijas Eiropas Savienības Ministru padomē. Sākot ar rudeni, bijām iecerējuši Eiropas lietu komisijā skatīt Latvijas pozīcijas pirms to paziņošanas Eiropas Savienības institūcijām.

Ļoti apsveicama ir iekšlietu ministra Māra Gulbja un satiksmes ministra Roberta Zīles iniciatīva uzsākt iepazīstināt Eiropas lietu komisiju ar Latvijas pozīcijām jau pirms Eiropas Savienības Ministru padomē skatāmajām sēdēm.

Es domāju, ka šis ir labs signāls, kas vieš cerības, ka Saeima un valdība spēs sekmīgi sadarboties, lai spētu risināt tos šobrīd vēl grūti apjaušamos uzdevumus Savienībā, par kuras likteni nākotnē būsim atbildīgi arī mēs. Paldies!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es gribētu Saeimas vārdā sveikt šodienas gaviļnieci — mūsu kolēģi Inu Druvieti viņas dzimšanas dienā. Daudz laimes, Druvietes kundze! (Aplausi.)

Vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi no Sporta apakškomisijas! Es aicinu... Lūdzu ieslēgt mikrofonu!

Sēdes vadītāja. Mikrofons ir ieslēgts.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi no Sporta apakškomisijas! Es aicinu jūs uz apspriedi komisijas telpās tūlīt, nekavējoties. Ja kāds netiek, tad ir iespējams saņemt dokumentus pie komisijas darbiniekiem jebkurā laikā šodien.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (JL). Cienījamie... Nav... Nav skaņas. Hallo! Cienījamie Juridiskās komisijas locekļi! Juridiskās komisijas sēde tūlīt — pulksten 10.35.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Inesei Vaiderei. Lūdzu!

I.Vaidere (TB/LNNK). Godātie Ārlietu komisijas dalībnieki! Lūdzu pulcēties uz sēdi tūlīt Ārlietu komisijas telpās! Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Baibai Brigmanei.

B.Brigmane (JL). Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pulcējas komisijas telpās tūlīt, pēc 2 minūtēm!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (LPP). Sociālo un darba lietu komisijai lūdzu pulcēties Sociālo un darba lietu komisijas telpās uz sēdi!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Ērikam Jēkabsonam. Lūdzu!

Ē.Jēkabsons (Saeimas priekšsēdētājas biedrs). Paziņoju, ka Latvijas un Itālijas parlamentu grupu tikšanās šogad 10.jūnijā pulksten 11.50 Saeimas Viesu zālē, kā arī, ka šodien, 29.maijā, Latvijas un Šveices grupu tikšanās arī Saeimas Viesu zālē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu Saeimas sekretāra biedru nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Roberts Jurķis, Indulis Emsis, Sergejs Fjodorovs, Krišjānis Peters, Jānis Reirs un Kārlis Strēlis. Paldies!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Vārds Ārlietu komisijas priekšsēdētājai Inesei Vaiderei. Lūdzu!

I.Vaidere (TB/LNNK). Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Dārgie kolēģi un visi, kas mūs šobrīd klausās! Kā jau jūs dzirdējāt, šorīt no rīta Saeimā bija tāds svinīgs noskaņojums un runas tika teiktas, un Saeimā skanēja pat aplausi, kas tik bieži neatgadās. Bet tomēr mums šodien ir parasta darba diena, un mēs apspriežam valdības ziņojumu par paveikto un iecerēto Eiropas Savienības jautājumos.

Vispirms es gribētu par šo pašu ziņojumu teikt dažus vārdus. Un, kā jūs redzat, ziņojums ir ļoti lakonisks, ļoti, varētu pat teikt, sauss, bet aiz katra teikuma, aiz katras rindkopas, aiz katras sadaļas slēpjas milzīgs darbs. Milzīgs darbs, ko pēdējo gadu laikā ir paveikusi valdība, katrs tās dalībnieks, katrs ierēdnis, katrs konsultants, un milzīgs darbs, ko šajā pašā laikā ir paveikusi arī Saeima. Un šim darbam ir reāls rezultāts, neba jau šis dokuments, bet reāls rezultāts: tas, ka mēs esam praktiski jau sasnieguši vienu no saviem svarīgākajiem ārpolitikas mērķiem — iestāju Eiropas Savienībā. Protams, mums vēl zināms ceļš līdz tam ir ejams, bet tiešām ļoti daudz ir padarīts, un jāsaka, ka iespējams, ka ir padarīts pat vairāk, nekā šis dokuments, ko mēs šodien apspriežam, spēj mums pastāstīt.

Jāsaka, ka, lasot šo dokumentu, es domāju, ka valdības paveiktais ir atspoguļots vairāk, nekā varbūt valdības iecerētais. Tomēr mēs šodien dzirdējām gan Ministru prezidentu, gan arī ārlietu ministri, kuri mūs izsmeļoši informēja par to, kas tiek darīts arī stratēģiski šajos jautājumos. Arī finanšu ministra ziņojums katrā ziņā priecēja, jo tas vieš skaidrību daudzos jautājumos, kas radīja bažas deputātos un arī iedzīvotājos — vai 800 miljoniem, ko mums trijos gados piedāvā Eiropa, tiks rasts arī līdzfinansējums Latvijā. Šodien mēs dzirdējām, ka šis līdzfinansējums tiks rasts, un dzirdējām arī, kad un kā tas notiks. Tā ka katrā ziņā gribētos teikt, ka mūsu plāniem ir reāls pamats.

Mazlietiņ par mūsu mērķiem par nacionālajām interesēm. Dokumentā gan sākumā, gan beigās ir minēts, ka šīs nacionālās intereses ir jādefinē, bet tās patiesībā dokumentā lielā mērā ir jau definētas.

Kādas tad ir mūsu nacionālās intereses? Nacionālās intereses acīmredzot ir iedzīvotāju labklājība, drošības nodrošināšana, valodas nostiprināšana, valsts suverenitāte kā līdzeklis tam visam un, protams, arī nacionālās identitātes stiprināšana.

Šeit mēs dzirdējām daudzas atziņas par to, kā sadarboties ar mazajām valstīm Eiropā. Manā skatījumā tas ir ārkārtīgi svarīgs uzdevums. Un jau tagad, runājot, es gribu uzsvērt, kā līdzīgs ar līdzīgu ar tagadējām Eiropas Savienības valstīm, es esmu dzirdējusi ļoti daudzas vērā ņemamas atziņas, kas noteikti palīdzēs mums, veidojot arī pašiem savu politiku.

Vēl nesen viesojoties Luksemburgā, tiekoties ar Luksemburgas parlamentu un valdības vadītājiem, mēs pārrunājām, kā tāda maza valsts kā Luksemburga ar 400 000 iedzīvotāju tomēr ir spējusi šajā laikā gan nostiprināt savu identitāti, gan arī valodu. Un mani pat mazliet pārsteidza, lai gan ne pārāk, jo principā tāda nojauta jau bija, kā šīs valsts vadītāji teica, ka Luksemburga šajā laikā ir nostiprinājusi savu suverenitāti, ko daudzajās okupācijās, ko Luksemburga ir pārdzīvojusi, kaut arī viņa ir deklarējusi, ka viņa ir bijusi neitrāla valsts, katrs no okupantiem ir kādu daļu suverenitātes paņēmis. Luksemburgieši ir nostiprinājuši savu valodu. Un Luksemburga uzskata tieši tāpat kā mēs, ka viņu valoda — luksemburgiešu valoda, tāpat kā valoda Latvijā — latviešu valoda, ir vienīgais integrācijas līdzeklis. Luksemburgieši nebaidās no tā, ka katrs iebraucēju bērns no 3 gadu vecuma šajā valstī apgūs luksemburgiešu valodu. Un visi bērni, kas uzsāk skolas gaitas, savā starpā sarunājas tieši šajā valodā, kaut arī iedzīvotāju grupas ir dažādas. Tātad tas ir tāds labs piemērs par integrācijas un valodas nostiprināšanu Eiropas mazajās valstīs.

Vienlaikus es arī gribētu minēt tādu piemēru. Iebraucēji no Portugāles bija vēlējušies dibināt savu sporta klubu un spēlēt futbolu. Šis pasākums nebija atļauts, jo valdība uzskata un pašvaldība uzskata, ka šis pasākums integrāciju neveicina. Viņi atzīmēja: “Sportojiet kopā, bez nacionālās izšķirības!” Protams, nacionālā kultūra tiek atbalstīta, un tā arī netiek liegta, bet integrācija ir ļoti, ļoti augsti vērtēta šajā valstī un luksemburgieši izlemj, kā šī integrācija ir veicināma. Un šādas tikšanās, kad mēs kā līdzīgs ar līdzīgu apspriežam savas problēmas Eiropas Savienības ietvaros, protams, ir parasta lieta.

Runājot par ārlietu jautājumiem. Mēs savulaik vienojāmies ar ārlietu ministri, ka tiks atjaunota Ārlietu koncepcija. Šī koncepcija ir jāatjauno tā vienkāršā iemesla dēļ, ka galvenie uzdevumi praktiski ir izpildīti. Es zinu, ka Ārlietu ministrija strādā pie jaunās Ārlietu koncepcijas. Un tiklīdz būs pabeigta darba tehniskā daļa, tā ir saņemts apsolījums šajā darbā iesaistīt arī mūs — Saeimas pārstāvjus. Un es ceru, ka visdrīzākajā laikā mēs varēsim prezentēt jauno ārpolitikas koncepciju. Man liekas, ka to vajadzētu darīt pēc iespējas ātrāk, negaidot, varbūt no nākošā gada 1.janvāra. Varbūt mums nav vajadzīga fundamentāla koncepcija 20–30 gadiem. Varbūt mēs varam tādu starpkoncepciju izveidot, jo ārpolitikas jautājumi ir ļoti svarīgi. Un, kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti, vai vēl svarīgāk, pašlaik atrodoties ceļā uz to, mums ir jāprecizē daudzas savas ārpolitiskās nostādnes.

Par darbu Konventā. Konvents ir tas, kas faktiski mums parāda mūsu darbības nākotnes ainu, un, tiekoties ar Eiropas Savienības valstu vadītājiem, ar parlamenta ārlietu komisijām, es esmu saņēmusi apliecinājumu, ka Eiropas Savienības valstis, pirmkārt, vēlas mūs uzskatīt par līdztiesīgiem partneriem.

Otrkārt, tās vēlas, lai mēs zinātu, kur mēs īsti esam iestājušies, lai šie iestājas nosacījumi būtu skaidri.

Treškārt, ir ļoti vienprātīgs uzskats, ka mums ir pašiem jāveido sava nākotne kopā kā, līdztiesīgiem partneriem. Bet nevis tagad kādā starpposmā kā, teiksim, pasīviem novērotājiem būtu jāpieņem kaut kādi lēmumi, kurus mūsu vietā izdara citi. Tāpēc ir ļoti svarīgi tas, ko arī minēja ārlietu ministre par mūsu līdztiesīgu darbību starpvaldību konferencē, un es zinu, ka šodien mani kolēģi no Konventa ziņos tieši par darbu Konventā, par to, kādas problēmas tur vēl ir palikušas un ko mēs acīmredzot centīsimies sasniegt.

Par tautas nobalsošanu, kas ir paredzēta 20.septembrī. Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Man ir patiess prieks, ka arī valdība, kā izrādās, šovasar neies atvaļinājumā, jo, kā zināms, Saeimas deputātiem arī nav paredzams atvaļinājums. Tas nekad nav tā bijis vasarā, jo mums ir tikai starplaiks starp sesijām. Un es varu pilnīgi droši teikt, ka mēs ļoti aktīvi strādāsim vasarā. Tiksimies ar saviem vēlētājiem, tiksimies ar iedzīvotājiem, un, protams, skaidrosim tos jautājumus, kas ir palikuši iedzīvotājiem neskaidri. Un tā kā arī valdība mūs sola atbalstīt šajā grūtajā darbā, tas ir patiešām priecējoši.

Mums ir vēl manā skatījumā veicami nopietni darbi šajā sakarībā, ka joprojām mēs skaitāmies viena no tādām Eiropas nabadzīgākajām valstīm Eiropas Savienībā. Jo, kā mēs lasām ziņojumā, 33% iekšzemes kopproduktā no vidējā nacionālā ienākuma Eiropas Savienībā, tas nav daudz. Bet es gribu atzīmēt to: ja mēs neiestāsimies Eiropas Savienībā, tad varbūt pēc dažiem gadiem mums būs 34%, varbūt 34,5%, bet varbūt vairs tikai 31 vai 30%. Ja mēs iestāsimies Eiropas Savienībā, un tikai tad, ja mēs prasmīgi izmantosim tās iespējas, ko Eiropas Savienība piedāvā, ir iespējams sasniegt strauju ekonomikas pieaugumu un tuvoties Eiropas Savienības vidējam nacionālā ienākuma pieauguma līmenim. Un tātad ir ļoti svarīgi šiem 800 miljoniem, ko Eiropas Savienība mums piegādā un piedāvā tuvākajos trijos gados atrast līdzfinansējumu, un man gribētos arī, izmantojot to, ka šeit, iespējams, mani dzird Finanšu ministrijas pārstāvji, apzināties, ka Finanšu ministrija dokumentus, attīstības plānu raksta ne jau sev, ne jau valdībai, bet tam uzņēmējam, kurš ar to strādās. Tātad neizvirzīt jaunas birokrātiskas prasības, bet palīdzēt, lai mums tiešām šie projekti būtu un lai mēs šos projektus varētu īstenot. Jo šie 800 miljoni, kas tādā veidā ieplūstu Latvijas Republikā, protams, dotu arī ļoti lielu ieguldījumu nodokļu veidā, ko nomaksātu iedzīvotāji, uzņēmēji nodokļu veidā budžetā. Tas mums savukārt būtu jauns stimuls sociālās sfēras jautājumu risināšanai. Šodien šeit klāt ir arī labklājības ministre, arī viņai es gribētu adresēt dažus vārdus, jo viņai ir patiešām grūts uzdevums, jo nav noslēpums, ka Eiropas Savienība, iespējams, izraisīs cenu pieaugumu valstī, un mums vēl ir vairākas iedzīvotāju kategorijas, par kurām īpaši ir jādomā, tie ir gan pensionāri, tās ir ģimenes ar bērniem, tie ir cilvēki ar zemu ienākumu līmeni. Lai viņi arī justos komfortabli un labi šajā situācijā, ir nepieciešams noteikt mērķtiecīgu politiku, kā pārvarēt šīs pārmaiņas, kā pielāgoties šīm pārmaiņām, ko mums ienesīs darbs un klātesamība Eiropas Savienībā.

Nobeidzot savu uzstāšanos, es gribētu pateikt to, ka ir vēsturisks brīdis tādā ziņā, ka no valsts, kura izpilda un ievieš Eiropas Savienības norādījumus, ir parādījusies vēsturiska iespēja pašiem veidot Eiropas Savienību, veidot tādu, lai katrs Latvijas iedzīvotājs justos labi un droši savā valstī.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Oskars Kastēns.

O.Kastēns (LPP). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamais Ministru prezident! Ministri un kolēģi! Kāds anglis ir teicis: “Par spīti tam, ka visi apgalvo, ka Šekspīrs ir ģeniāls, viņš patiešām ir ģeniāls rakstnieks.” Latvijas un Eiropas Savienības kontekstā var teikt, ka par spīti tam, ka visi apgalvo, ka dzīvojam vēsturisku notikumu laikmetā, šis laiks patiešām ir vēsturisks.

Sešus gadus no Luksemburgas apspriedes 1997.gadā līdz Atēnām Latvija ir cīnījusies par tiesībām kļūt par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti. Politiķi un ierēdņi savu darbu lielā mērā ir paveikuši, un tagad savs vārds referendumā ir jāsaka Latvijas iedzīvotājiem. Runājot par referendumu, ir jāatzīmē Latvijas kā “ugunsdzēsēju” tautas talants. Kaut vai Eirovīzijas piemērs demonstrē, ka mēnešiem ilgi darbs neveicās tik raiti, taču pēdējā brīdī Latvija nodemonstrēja spožas improvizācijas spējas.

Gadiem ilgi Latvija bija to valstu vidū, kas iedzīvotāju informēšanai par Eiropas Savienību tērēja minimālus līdzekļus. Un masu medijos plaši daudzinātais miljons pirmsreferenduma informēšanas kampaņai ir tikai košs ielāps uz gadiem ilgi deldētā mundiera.

Bet, kā jau sacīju, arī šoreiz mēs varam būt droši par spožu improvizāciju, kas ikvienam referenduma dalībniekam ļaus doties pie urnām ar savu viedokli par Eiropas Savienību.

Un tagad par dažiem praktiskiem aspektiem. Nesen Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā starp deputātiem un Labklājības ministrijas pārstāvi notika saruna par Eiropas sociālā fonda līdzekļu apgūšanu. Uz jautājumu: kas varētu radīt problēmas līdzekļu apgūšanā, ministrijas pārstāvji atbildēja: “Tas varētu būt pašvaldību līdzfinansējums.” Bieži mēs dzirdam summas, kuras mēs varam saņemt no Eiropas Savienības. Taču nedrīkst aizmirst, ka šie simtiem miljoni eiro un latu līdz 2006.gadam ir maksimālā summa. Pat pieredzējušas dalībvalstis no strukturālajiem fondiem spēj apgūt nedaudz vairāk par 80% no paredzētās summas.

Es šajā sakarā esmu pārliecināts, ka Saeimas Eiropas lietu komisija sekos līdzi, lai valsts pārvaldes institūcijas un pašvaldības būtu gatavas aktīvai līdzekļu apgūšanai.

Vēl viens aspekts. Dalība Eiropas Savienībā mūsu valstij dos iespēju piedalīties projektos, kas pašu spēkiem nav iedomājami. Briseles interese par jaunajām kaimiņvalstīm dos iespēju īstenot pārrobežu sadarbības projektus ar Krieviju un Baltkrieviju. Vienotais Eiropas transporta tīkls ļauj prognozēt, ka būtiski uzlabosies transporta infrastruktūra starp Baltijas valstīm un kaimiņvalstīm.

Iepriekšējie runātāji jau minēja gan paveikto, gan arī vēl nepabeigtos mājas darbus. Un tādēļ, lai valdība būtu labāk informēta par tiem likumprojektiem, kas attiecas uz Eiropas Savienību, ir nepieciešama ciešāka saikne starp valdību un Saeimu. Tādēļ es aicinu Ministru prezidentu Einaru Repši jau rudenī, kad bez atvaļinājuma vasarā pagurušie deputāti atgriezīsies ierastajā darba ritmā, sākt aktīvas un regulāras tikšanās ar Saeimas komisiju vadītājiem. Es uzskatu, ka šādas tikšanās palīdzēs novērst tos trūkumus, kas likumdošanas jomā būs konstatēti ikgadējā Eiropas Komisijas progresa ziņojumā.

Un nobeigumā es vēlos izteikt vēl kādu domu. Ja Latvija pirms iestāšanās Eiropas Savienībā spēs identificēt savas prioritātes un turklāt sekmīgi spēs tās mērķtiecīgi īstenot, Eiropa mūs noteikti sapratīs.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies! Deputāts Atis Slakteris. Lūdzu!

A.Slakteris (TP). Priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidenta kungs! Cienītie kolēģi! Jāsaka, ka rodas iespaids, ka lielākā daļa iepriekšējo runātāju nav lasījuši valdības iesniegto ziņojumu vai arī kaut kādu iemeslu dēļ kautrējas vai nevēlas par to runāt.

Šodien Saeimā ir iesniegts konkrēts dokuments, un mums vajadzētu debatēt par šo dokumentu. Un jāsaka: kārtējo reizi saskaramies ar to, ka valdība ir pavirša un ļoti mazspējīga, analizējot Latvijas visbūtiskāko stratēģisko gaitu. Ziņojumā par valdības paveikto un iecerēto Eiropas Savienības jautājumos pat divreiz atkārtojas termins (citēju): “Pašlaik galvenais uzdevums ir definēt jau konkrētas Latvijas intereses Eiropas Savienībā.” Kāpēc pašlaik, kolēģi? Jāteic, ka ir visai dīvaini pēc iestāšanās sarunu noslēguma un dažus mēnešus pirms referenduma lasīt šādas atziņas, it kā nupat būtu jāsāk pārbaudīt, kas sarunu gaitā ir prasīts un kas panākts. Tas ir kā iziet no veikala un brīnīties: “Ko tad īsti esam nopirkuši?” Valdības ziņojums, kam jārezumē izšķirošā situācija tagad, pēc pievienošanās līguma parakstīšanas, ir iesniegts kā pagalam tukšs un birokrātisks dokuments, kurš pats pat nenojauš par savu nozīmīgumu. Tajā ir mehāniski un bez kopsakarību izpratnes izklāstīts, kā Latvijai sokas ar Briseles prasību izpildi. Bet tieši šajā dokumentā vajag skaidri iezīmēt Latvijas ilgtermiņa intereses, konstatēt, kādi ir rezultāti, šīs intereses aizstāvot.

Diemžēl valdības pieeja ir pretēja: ierēdņi kā ekskursanti ir veikuši novērojumus dažādās jomās un brīvā formā izklāstījuši savus iespaidus. Piemēram, tādā svarīgā jomā kā ārpolitika, kura dokumentā nodēvēta par “ārējām attiecībām”, šajā sadaļā rakstīts: “Latvija turpina politisko dialogu ar Eiropas Savienību, tā... Un pašlaik tas izpaužas kā pievienošanās Eiropas Savienības kopējiem paziņojumiem un deklarācijām.” Kā piemērs tiek minēts mūsu pievienošanās sankcijām pret Zimbabvi. Nu lieliski! Tālāk seko ierastie “klabekļi” par sadarbības padziļināšanu, aktīvu darbošanos un informēšanu. Un tas ir arī viss! Tas ir viss, kas valdībai sakāms par ārpolitiku Eiropas kontekstā!

Līdzīga aina ir arī citās sadaļās. Galvenais bija — sacerēt tādus gudri skanošus formulējumus, un lieta darīta! Šī pieeja nav nopietna, un diemžēl šis dokuments patiešām pat nenojauš svarīgākos politiskos jautājumus: kā Latvija aizstāvēs savas intereses jaunajā Eiropā, ja tā būs federāla? Starptautiskā prese jauno Eiropas pamatlīguma projektu nodēvējusi par “Briseles federālistu puču”. Jā, diemžēl Eiropas Savienības Konventā virsroku pašlaik ir guvušas federālisma idejas, kuras Latvijai nav izdevīgas. Un federālisms nozīmē, ka Eiropā galvenā teikšana būs lielvalstīm un pārāk daudzos jautājumos mums būs vienkārši jāatkāpjas.

Ignorējot reālo attīstību, valdības ziņojumā ierakstīts: “Konvents pretēji sākotnēji gaidītajam ir kļuvis ietekmīgs un efektīvs.” Nu, kur tādā gadījumā ir valdības plāns “B”? Gadījumā, ja Eiropa tiešām kļūs par federālu valstu savienību, kā mēs aizstāvēsim savas intereses federālā Eiropā? Kāda būs mūsu nacionālā valstiskuma un latviešu valodas nākotne federālā Eiropā? Par to valdības ziņojumā, kas jums visiem ir izdalīts, nav ne vārda.

Vēl viens ļoti svarīgs jautājums. Ko valdība darīs, lai Latvija būtu spējīga apsaimniekot Eiropas Savienības naudu? Eiropa ļoti labprāt ietaupītu daudzus miljardus eiro uz jaunajām dalībvalstīm domātās palīdzības rēķina. Mums jau tagad ir jābūt gataviem projektiem ar valsts un pašvaldību līdzfinansējumu, lai Eiropas naudu dabūtu.

Pēc vakardienas tikšanās ar finanšu ministru mūsu Saeimas frakcija konstatēja, ka valdības neprofesionālās darbības rezultātā Latvija var “nogulēt” daudzus miljonus eiro. Valdība rīkojas ļoti tuvredzīgi, neparedzot atbilstošu līdzfinansējumu projektiem nākamā gada budžetā. Tas nozīmē, ka lielu daļu Eiropas naudas, iespējams, Latvija nespēs paņemt. Mēs šo naudu zaudēsim. Toties atlikusī daļa tiks bagātajām pašvaldībām, kuras spēs piedāvāt līdzfinansējumu saviem projektiem un kurām tie projekti arī būs. Un vēl vairāk palielināsies atšķirība starp bagātajiem un nabagajiem reģioniem Latvijā. Cilvēkiem joprojām nav skaidrs, kādi tieši būs pieejamie fondi, kādi ir jāraksta projekti un kā varēs saņemt valsts līdzfinansējumu. Valdība joprojām nav izveidojusi institūciju, kur ikviens cilvēks varētu šādas ziņas saņemt.

Cits jautājums. Kāds ir plāns, lai novērstu Eiropas Komisijas norādītās problēmas muitas, nodokļu administrēšanas un citās jomās? Jāteic, ka Eiropas Komisijas iebildumi ziņojumā īpaši neparādās. Šīs lietas ir garāmejot pieminētas, un nav skaidrs, kā valdība plāno tās atrisināt. Bet tas ir jāizdara tuvāko mēnešu laikā.

Jāsaka, ka mums atliek tikai minēt, kādi ir šā dokumenta patiesie nolūki. Vai uzmundrināt birokrātus vai apmānīt sabiedrību, vai apvest ap stūri Eiropas Komisiju? Cilvēkiem ir apnikušas tukšas un izskaistinātas runas un birokrātu tukšvārdība. Sabiedrība gaida no valdības godīgu attieksmi, skaidri norādītas problēmas un skaidru rīcības plānu, kā aizstāvēt mūsu intereses.

Kāpēc tieši godīguma, profesionalitātes un atklātības trūkums šajā ziņojumā ir jāpārmet “Jaunā laika” valdībai? Tai pašai, kura solīja šos cēlos principus turēt augstāk par visu.

Ministru prezidenta kungs, ministri! Nu, nebaidieties būt atklāti un godīgi pret sabiedrību! Nebaidieties no atklātas diskusijas par neērtiem jautājumiem! Sabiedrība nav pūlis, kas jāapmāna ar jauniem solījumiem un realitātes sagrozījumiem. Eiropesimismu vairo nevis godīga un atklāta attieksme, bet gan šādi valdības ziņojumi.

Un tāpēc Tautas partija ierosina Saeimai atzīt šo ziņojumu par nepilnīgu, uzdot valdībai to pārstrādāt un no jauna iesniegt skatīšanai Saeimā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies! (Aplausi.) Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezident! Kolēģi! Ja jau Saeima un valdība ir izvēlējusies šo ceļu uz Eiropas Savienību, tad pa to ir jāiet. Katrā posmā vērtējot to, kas ir padarīts, un tūlīt pat domājot par to, kas jādara tālāk.

Mums ir tā iespēja būt novērotājiem Eiropas Parlamentā, un kā Saeimas pilnvarots novērotājs un nevis kā ekskursants, par ko te bija runa, vēlētos tīri lietišķi dažus vārdus pateikt.

Vienīgais, atskatoties uz iesniegto ziņojumu, es vēlētos ieteikt ziņojuma autoriem padomāt arī par to, kā tad būs ar Saeimas lomu turpmākajos mēnešos līdz pat iestāšanās Eiropas Savienībā. Nevajadzētu atraut Saeimas darbu no valdības darba šeit, un vajadzētu lietišķi sadarboties. Gribētu izteikt lielu atzinību arī Eiropas Savienībai, jo šajā posmā ir šī iniciatīva — Eiropas Savienības iniciatīva, kas dod mums iespēju veselu gadu pirms paplašināšanās, pirms Eiropas Savienības paplašināšanās par Eiropas Savienības līdzekļiem pilnīgi, sīkāk iepazīties ar to, kas notiek Eiroparlamentā, un ne tikai vienkārši novērot to, kas tur notiek, bet arī pašiem aktīvi darboties līdzi. Operatīvi darboties līdzi. Mums ir visas iespējas piedalīties partiju grupu sēdēs, kur mēs varam izteikties, sniegt savus ierosinājumus, un mūs tur laipni uzklausa. Mēs varam piedalīties komisiju sēdēs. Patlaban vismaz es cenšos vairāk vākt informāciju un gatavot kādus priekšlikumus, kuru gatavošanas laikā apspriedīšos arī ar mūsu apvienības pārstāvjiem. Mēs varam krāt šos iespaidus, informāciju, pieredzi, un es ļoti ceru, ka mūsu deviņu Saeimas deputātu pieredze lieti varētu noderēt tiem deviņiem Eiroparlamenta deputātiem no Latvijas, kurus mūsu valsts pilsoņi nākamgad ievēlēs Eiropas Parlamentā. Protams, iespējams, ka kāds no tiem būs arī tas, kas šodien ir novērotājs.

Ikdienas darbībā mēs varam sniegt arī informāciju par mūsu valsti, par to, kas pie mums notiek, skaidrot. Un viens, kas būtu ļoti vēlams un ko es novēlu visiem deviņiem novērotājiem, sniegt tādu informāciju par Latviju, kas spodrina Latvijas tēlu, un nevis sniegt tādu informāciju ārpus Latvijas, kas Latvijas tēlu nomelno. To es gan novēlētu no sirds, jo Eiropas Padomē, kurā arī man ir iespēja darboties, es reizēm novēroju tieši pēdējo. Partiju grupas mums dod iespēju piedalīties komisiju sēdēs, iesniegt komisijām arī konkrētus priekšlikumus, un partiju grupas ļoti labprāt ir gatavas mūsu priekšlikumus apspriest. Un kāds no tiem varētu sasniegt arī Eiropas Parlamenta sesiju.

Mūsu tieši prasmīgā līdzdalība komisiju darbā var palīdzēt arī dziļāk ieskatīties tādos jautājumos, kas ir būtiski ne tikai Eiropas Savienībai, bet arī tālāk, un ir viens, piemēram, iesniegts projekts, kas skar Eiropas Savienības un ASV iespējamo sadarbību šodien un tuvākā vai tālākā nākotnē. Tātad šādu projektu mēs varētu pastudēt šeit, Latvijā, un paskatīties, kā tas saskan ar mūsu uzskatiem un ar mūsu vēlmēm. Jo Latvijai, kā mēs zinām, ir būtiska sadarbība gan ar Amerikas Savienotajām Valstīm, es uzsveru, lietišķa sadarbība, gan ar Eiropas Savienību, līdz ar to būtu ļoti labi, ja mēs varētu kaut cik precīzi zināt informāciju, kā top šis dokuments un kāds ir tā tālākais liktenis.

Mūsu apvienība izlēma, ka es varētu darboties, pētot Eiroparlamenta deputātu sastāvu ar to partiju grupu, kuras pamatprincipi ir tuvāki tieši mūsu partijai. Interesanti ir tas, ka, iepazīstoties ar šīs partijas grupas atsevišķu partiju dokumentiem, patīkama ir lielā sakritība tieši tajos jautājumos, kas ir svarīgi mums — nacionālā identitāte, nacionālas valsts pamatprincipu aizstāvība un līdzīgi. Un galvenais, ko mēs vienmēr uzsvērām un uzsvērsim un ko šajā partiju grupā mēs dzirdam: Eiropai ir jābūt stipru nacionālo valstu savienībai, un tikai, un nekādā gadījumā nekāds federāls centralizēts veidojums. Jā, šīs sarunas būs smagas! Es to saprotu. Lielkrievu šovinistiskās Krievijas aģenti Eiropas Savienībā cīnīsies, protams, par šo federālo modeli. Iespējams, ka kāds Latvijas pārstāvis, ko Krievija būs labi apmaksājusi, arī tur centīsies darīt to pašu. Es par to nebrīnīšos sevišķi.

Tātad ar gandarījumu jāsecina, ka Eiropā ir pietiekoši daudz cilvēku, parlamentu deputātu ar skaidru nacionālo pārliecību, kas prot cienīt citu valstu nacionālo identitāti, citu tautu valodu, kultūru un kas dod iespēju mums lietišķi sadarboties.

Tālāk. Varētu pateikt vēl dažus vārdus par to, ka faktiski mēs esam tikai sākuši šo darbu. Kā jau es teicu, veselu gadu pirms mūsu iestāšanās Eiropas Savienībā mums ir šī iespēja dota, no šī gada ir pagājis viens mēnesis. Es tā ceru, ka arī mani kolēģi Eiropas Savienībā, kolēģi novērotāji, ir tagad ieguvuši to pirmējo pieredzi, ir izvēlējušies savas partiju grupas, arī savas komisijas, kurās darboties, un vēlāk mēs varēsim apmainīties pieredzē par darbību tieši šajās komisijās un partiju grupās. Es varētu novēlēt tikai sekmes. Un tomēr pateikt vienu: Saeima mūs visus deviņus ir pilnvarojusi, un Saeimas priekšā mums ir arī jāatskaitās, jāpastāsta par savu darbību. Vēlams būtu, lai vismaz vairums, vairākums no mums deviņiem domātu par Latviju kā par stipru nacionālu valsti. Un nevis par Latviju kā par kaut kādas mazāk attīstītas, bet teritorijā lielas valsts piedēkli. To es novēlu mums visiem.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies! Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamā priekšsēdētājas kundze! Godājamais Ministru prezident! Godājamā ārlietu ministre! Godājamie deputāti! Es gribētu uzdot pirmo jautājumu: kāpēc uz Maskavu ir divi tiešie reisi un uz Briseli nav neviena? Tāpēc, ka arī valdības izpratnē Eiropas Savienība ir tāds pats uzlabotais PSRS modelis.

Šī tieksme nepārtraukti runāt par to, ka mēs esam tikušies ar mazajām valstīm, vienojušies par kaut ko, ka mēs tur aizmuguriski saiesim kliķē, cīnīsimies par kaut kādu sešu mēnešu prezidentūru, tas ir, jā, būtiski, bet ne ļoti svarīgi. Tie ir otršķirīgi jautājumi, godājamie deputāti! Irākas krīzes laikā trīs prezidentūras nomainījās, tās neatrisināja absolūti nevienu jautājumu. Mazās valstis pārsvarā cenšas sagatavot skaistas deklarācijas, nav laika tās īstenot, seši mēneši ir pagājuši.

Kāpēc mēs nerunājam par būtiskiem jautājumiem? Tāpēc, ka mūsu valdībai ir divi modeļi Eiropas Savienībā. Viens ir PSRS modelis, vecais, otrs ir tā saucamais Uzbekijas modelis. PSRS modelis ir tāds: jo vairāk katra nacionālā republika ieblēdīja savus politbiroja locekļus, jo dabūja lielāku gaļas limitu uz valsti. Otrs, tā saucamais Uzbekijas modelis, ir, ziniet, klanu sistēma. Samarkandas klanam — Aizsardzības ministrijas visi pasūtījumi iet caur Samarkandas klana ģimenes locekļiem. Buhāras klanam — Finanšu ministrija, Taškentas klanam — sociālie jautājumi, un visas lietas tiek kārtotas šādā veidā. Piedošanu! Godājamie valdības locekļi! Laiki ir mainījušies, mums ir daudz svarīgāki jautājumi!

Šinī ziņojumā faktiski ir divas būtiskas kļūdas. Mehāniskā rosīšanās novērš uzmanību, bet es tomēr būšu spiests jūs uzmanību pievērst.

Pirmais... es domāju, ir ierakstīts tas, ka mēs cīnāmies par Eiropas Savienības institūciju esošā līdzsvara saglabāšanu. Es domāju, ka tās ir galīgas muļķības! Es domāju, ka ir pilnīgi pareizi, ka parlamenta loma pieaug vismaz divas reizes. Ziniet, bija tāda Hanzas savienība, un tur visi feodāļi gribēja, feodāļi, lai iet visas lietas caur viņu nacionālo birokrātiju, un Hanzas savienība kā dadzi acīs nevarēja ieredzēt tās valstis, kur bija spēcīga vietējā birokrātija. Dānija nepatika, tur bija spēcīgs karaļnams. Jo, iedomājieties, brīvie tirgotāji, amatnieki kārto savas lietas bez vietējās birokrātijas palīdzības, un Ivans Bargais noslīcināja Novgorodas Tirgotāju palātu āliņģī, jo tas viņam nebija iespējams... Un es atkal dzirdu šo modeli. Jā, ir labi, Eiropas Savienība kā suverēnu, brīvu valstu savienība. Bet Eiropas Savienība vēl vairāk ir brīvu pilsoņu savienība! Eiropas Savienība atšķirībā no Padomju Savienības un šiem vecajiem modeļiem ir varbūt vairāk un lielākā mērā mazo un vidējo uzņēmēju savienība.

Un Eiropas Parlamentā, godājamie valdības locekļi, nebalso valstis! Tautas partiju grupa, labējās partijas, kristīgās partijas cīnās ar apvienotajiem kreisajiem, notiek politisko grupu balsojumi, un katrs var savas intereses aizstāvēt šādā te parlamentārā kārtībā. Un ir vajadzīgs šis līdzsvars. Jā, no vienas puses, ir padomes, tur ir vajadzīga Latvijas ietekmes palielināšana, šis balsu skaits, no otras puses, ir parlaments, kas izlīdzsvaro bez vietējās birokrātijas, tiešā veidā, caur savām politiskajām grupām notiek darbs. Caur komitejām notiek darbs! Un mēs rakstām, ka mums ir jāsaglabā esošais līdzsvars. Esošā sistēma paredzēja nesalīdzināmi mazāku parlamentu lomu, kāds tas ir paredzēts jaunajā sistēmā. Tas ir tas labākais.

Ja mēs turpmāk šādā veidā turpināsim rakstīt valsts dokumentos šādas muļķības, tad dokumenta nosaukumam ir jābūt: “Kā veiksmīgi “noraut” referendumu rudenī.”

Otrs. Jā, es tagad nedzirdēju absolūti, es arī neredzu šeit sadaļu par mūsu nacionālajām interesēm. Es domāju, ka nacionālās drošības intereses, nevis militārā ziņā pašreiz, bet ekonomiskā drošība. Tā ir cauruļvadu liberalizācija, attiecības ar kaimiņvalstīm, brīvā tirdzniecība. Un šajā ārējās sadaļas nodaļā jūs neatradīsiet nevienu valsti, nevienu norādi uz Krieviju, kurai Eiropas Savienībā pašreiz ir veltīts milzīgs dokumentu plūsmas daudzums, milzīgas summas tiek piešķirtas pārrobežu sadarbībai ar Krieviju, Kaļiņingradas apgabala attīstībai, transporta attīstībai. Latvija piedalīsies gan Budžeta kontroles komitejā, gan Budžeta komitejā, un mums būs jāņem vistiešākā dalība šo jautājumu risināšanā. Un kas ir nacionālā drošība? Ja enerģētikas direktīvas netiek pildītas Eiropas Savienībā, ja mums nav izveidota alternatīvā gāzes apgādes sistēma, tad, lūk, mēs redzam, kāpēc ir vajadzīga Eiropas Savienība. Un tas ir jāizskaidro vēlētājiem, nevis visu laiku jākuļ tukši salmi, ka mēs cīnāmies par mazo valstu rotāciju, tur prezidentūru kaut kādu.

Otrs jautājums, kas ir ļoti būtisks, manā izpratnē ir arī politiskie jautājumi. Ne tikai šī brīvā tirdzniecība, kas no Krievijas puses nepārtraukti tiek pašreiz kavēta, ne tikai tur cauruļvadi, dažādi nepamatoti, teiksim, muitas tarifi, tirdzniecības diskriminācija, bet es domāju, jā, ne tikai arī enerģētikas jautājumu atrisināšana, ko mēs nevaram bez Eiropas Savienības, bet vesela rinda politisko jautājumu. Ir vai nav, es gribētu pajautāt mūsu ārlietu ministrei un Ministru prezidentam, ir vai nav spēkā Krievijas un Latvijas noslēgtais mierlīgums? Vai, kautrīgi nerunājot par šo jautājumu, mēs esam palīdzējuši atrisināt ar Krieviju kaut vienu jautājumu tuvākajā laikā? Man ir tāds jautājums savukārt atkal. Vai, piemēram, kā notiks referendums Kacēnu, Upmalas, Purmalas, Augšpils un Gauru pagastos? Vai mums ir kaut kāds līgums ar Krieviju, ja tur ir pat divi Latvijas pilsoņi, ka viņi var piedalīties šajā referendumā, vai viņiem būs jābrauc uz Latviju? Vai varbūt tur mums viņu intereses absolūti nekādā veidā nav jāaizstāv? Mēs kaut kā kautrējamies runāt par šiem politiskajiem jautājumiem.

Es domāju, ka dalība Eiropas Savienībā jebkurā gadījumā ļaus atrisināt šos neatrisinātos politiskos jautājumus — tādus kā kompensāciju jautājumu. Un ir būtiska lieta — migrācija. Par to notiek lieli strīdi, par tiesībām noteikt patvēruma tiesības katrai valstij, vai šīs tiesības, teiksim, būs komisijas un padomes rīcībā. Un es gribētu teikt, ka Latvijai šis ir ļoti būtisks jautājums, jo mēs neesam atrisinājuši iepriekšējā dokumentā minētās problēmas, 1987.gadā, tā gan ir Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas rezolūcija “Par baltiešu stāvokli”, ir teikts, ka piespiedu migrācijas rezultātā milzīgas cilvēku masas ir pārvietotas no Padomju Savienības apgabaliem uz Baltijas valstīm, un šis jautājums ir jāatrisina politiski. Tas ir jāatrisina sarunu ceļā, piedaloties lielvalstīm. Tātad es domāju, ka arī Eiropas Savienības fondi ir jāizmanto, ir jārisina šie sociālie jautājumi. Un es zinu, ka ārlietu ministre arī zina to ļoti labi un viņa arī nebūt nav pret. Bet man nav skaidrs, kāpēc tas neparādās dokumentos. Tā ir kaut kāda kautrība? Tā ir cerība, ka mēs varbūt kaut ko “izsitīsim” Krievijā, varbūt trešo tiešo līniju atklāsim? Mums nebūs gaisa satiksmes uz Briseli, bet uz Maskavu joprojām. Es domāju, nevajadzētu kautrēties no šo politisko jautājumu risināšanas, un šī drošība būs patiešām tā drošība, par ko runāja šeit “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvis, bet to vajag ierakstīt dokumentā, lai cilvēki, ejot uz referendumu septembrī, redzētu, kāda būs ekonomiskā drošība, kāda būs politiskā drošība, nevis šīs vispārējās frāzes.

Skolu jautājums. Eiropas Savienība ir ļoti labs paraugs Latvijai, kā risināt skolu jautājumu. Krievijā pašreiz ir sagatavota vesela rinda dokumentu par to, kā Latvija pārkāpj cilvēktiesības, šie dokumenti ir atkal izsūtīti visām starptautiskajām organizācijām un tā tālāk un tā joprojām. Protams, lielākā daļa tur ir veci fakti, faktu viltojumi, bet es domāju, ka mēs varētu ļoti labi pārņemt šo skolu un izglītības jautājumu risināšanu no tādas valsts kā Francija. Šo pieredzi.

Es vakar ar lielu interesi skatījos Plinera kunga uzstāšanos televīzijā, kur viņš teica, ka Somijā esot skolas zviedru valodā. Bet Plinera kungs kautrējās pateikt, cik daudz krievu skolu ir Somijā. Francijā un Vācijā, piemēram, no Krievijas, no Padomju Savienības, ir ieceļojuši vairāk pilsoņu nekā Latvijā. Un tur, ziniet, nav nevienas skolas.

Helsinkos nupat kā milzīgs panākums tika paziņots, ka Helsinku pilsētas dome atļauj sestdienās no sava budžeta vienai sestdienas vai svētdienas skolai tur piešķirt kaut kādu nelielu summu. Šeit šie fakti tiek pilnīgi sagrozīti. Krievijas Ārlietu ministrija nav iesniegusi nevienu protestu Francijai, nevienu protestu Vācijai par to, ka viņi pieprasa augstskolas krievu valodā Parīzē, par to, ka viņi pieprasa šīs krievu vidusskolas. Un tajā pašā laikā politiski no Maskavas tiek organizētas demonstrācijas, lai cīnītos par to, ka 40% dzimtajā valodā vidusskolās joprojām ir par maz.

Es domāju, ka cilvēki, ja vēlētājiem tas tiks izskaidrots skaidri un gaiši, tad 90% nobalsos par iestāšanos Eiropas Savienībā.

Un pēdējais. Par referendumu Eiropas Savienības konstitūcijas sakarā. Šinī gadījumā es domāju, ka pati šī konstitūcija pat ir svarīgāka nekā šis referendums, kas būs tagad rudenī. Jo, vai mēs iestāsimies vai neiestāsimies, 70% Latvijas eksporta tik un tā ies uz Eiropas Savienību. Bet uz kādu savienību — to gan noteiks šī Eiropas Savienības konstitūcija. Un es domāju, ka steidzīgi ir jāiztulko šī konstitūcija latviešu valodā. Tulkošanas birojs varētu parādīt, vai piešķirtā nauda, valdības piešķirtie līdzekļi un jaudas ir pietiekamas, lai mēs varētu izdalīt visām sabiedriskajām organizācijām, mazo un vidējo uzņēmumu vadītājiem šo konstitūciju, un vai Latvijas pilsoņus šī jaunā Satversme apmierina. Un tad es domāju, ka mums līdzīgi Dānijai, Spānijai un Francijai drīzāk jau nu būtu jācīnās arī par šāda referenduma atbalstīšanu Latvijā. Es to negribu teikt tagad viennozīmīgi, bet es gribu teikt, ka Eiropas konstitūcija būs svarīgāks solis un atstās lielāku iespaidu uz mūsu nākotni nekā tikai mūsu balsojums. Un tā ir viena no būtiskākajām lietām.

Es nevienu vārdu nedzirdēju, ko valdība ir īsti izdarījusi. Ja mums ir Terminoloģijas centrs, es labprāt kaut vai dzirdētu, jo ir milzīgs stimuls nacionālās valodas attīstībai, cik tad jaunvārdu tiek radīti, teiksim, tur biotehnoloģijās, nanotehnoloģijās, dažādās datoru jaunajās nozarēs. Piemēram, angļu valodā, jūs ziniet, desmitiem un simtiem jauni vārdi parādās. Tātad vai valdība novērtē to, kā Eiropas Savienība palielina šo latviešu valodas nozīmi. Latviešu valodai kļūstot par Eiropas Savienības oficiālo valodu, tiek dots milzīgs stimuls nacionālai attīstībai. Lūk, šie jautājumi visi ir tie, kas absolūti nav ietverti šajā dokumentā. Bet es domāju, ka divi galvenie — nacionālā drošība, attiecības ar Krieviju un, protams, ārpolitikas koncepcija, bez kuras mēs vispār neko te nevar apspriest, ir jāsagatavo ar steigu un jāatgriežas pie šā dokumenta izskatīšanas kaut kad augusta beigās vēlreiz. Pašreiz tas ir jānoraida kā dokuments, kurā nav šīs divas galvenās sadaļas manā izpratnē. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies!

Deputāte Liene Liepiņa. Lūdzu!

L.Liepiņa (JL). Labdien, godātie klātesošie! Klausoties šīs diskusijas, man radās vairākas pārdomas.

Pirmkārt, es esmu Konventa dalībniece un varētu arī sakarā ar to teikt, ka mūsu sadarbība ar valdību ir bijusi ļoti laba, saskaņojot tos punktus, ko mēs gribētu Konventā, tātad Eiropā, izstrādājot pamatlīgumu, ko mēs kā Latvija gribētu panākt.

Mans skatījums ir mazliet savādāks varbūt nekā vienam otram, kā jau mums katram cilvēkam ir savs skatījums, un man šķiet, ka Konventā šobrīd notiek diezgan saspringta cīņa. Tas nav gluži tā, ka mēs visi esam ļoti, — teiksim, visiem ir viena vērtība un visi runā un skaisti diskutē un nonāk pie kāda lēmuma. Bet saspringta cīņa notiek, un tieši par līdzsvara jautājumu. Tajā sakarā man gribētos teikt Kiršteina kungam, ka pašreizējais līdzsvars katrā ziņā ir krietni labāks nekā tas, kas šobrīd tiek likts Konventam priekšā. Jo tur tiešām tiek stiprināta padomes loma, respektīvi, tajā lielo valstu loma. Visi, kas šiem jautājumiem seko, to arī zinās. Bet pie reizes man jāsaka, ka arī federālisms, uz ko Slaktera kunga norādīja, vismaz Konventa dalībniekos, ar viņiem runājot, tas nav tas, kas mums ir bīstams. Jo tie cilvēki, kas atbalsta federālismu, atbalsta arī valstu vienlīdzību, viņi neatbalsta to, ka jāskatās uz valstīm pēc lieluma un ka lielajām valstīm jābūt spēcīgākām. Kur mums nesakrīt ar federālistiem, ir kompetences jautājums. Cik daudz mēs no dažādām jomām nododam Eiropas Savienībai, un cik daudz mēs paturam nacionālā līmenī. Bet tajā jautājumā pat Eiropas Parlamentā ir atšķirīgi viedokļi, un vienmēr atkal Eiropas Parlamenta dalībnieki uzsver, ka dažādi jautājumi ir kārtojami pirmām kārtām nacionālo valstu līmenī.

Tad es gribētu vēl arī norādīt kā vienu no mūsu, teiksim, panākumiem, ne tikai mūsu, protams, jo Konventā nekad mēs nebūsim vieni paši, kas kaut ko izcīnīs. Mums vienmēr ir vajadzīgi spēcīgi sabiedrotie. Bet tomēr ir panākts tas, ka tur būs arī iekļauts izstāšanās pants. Izstāšanās no Eiropas Savienības, kas mums kā valstij, kas pat vēl nav paguvusi iestāties, varbūt nav tik būtiski, un arī valsts, es domāju, valdība nekad negribēs izmantot šādu pantu, bet cilvēkiem tomēr tas ir svarīgi, ka viņi apzinās, ka tas nav pirmais un pēdējais solis, ko mēs varam spert, iestāties, un tad vairs nekad nevarēt izstāties. Tā ka tas pants būs iekšā.

Mūsu piedalīšanās tur, es domāju, ir ļoti svarīga par tik, par cik mēs tiešām gribam iestāties Eiropas Savienībā, un cilvēki ievēro, vai mēs esam aktīvi, vai mēs neesam aktīvi. Protams, mēs varam būt vienkārši skatītāji, un tā kā tā citi nolems kaut ko. Bet, ja mēs būsim aktīvi un ar saviem sabiedrotiem darbosimies, tad mēs arī varam kaut ko panākt. Eiropas Parlamentā, kā jau mēs dzirdējām, arī mēs varam būt ļoti aktīvi gan politiskajos grupējumos, gan arī komitejās. Lai gan tur man jāsaka, ka ļoti svarīgi ir arī neformālie kontakti, kā jau vispār politikā.

Tad nobeigumā es gribētu vēl pateikt, te mēs ļoti daudzus skaitļus dzirdējām un no saimnieciskā viedokļa, kādi mums būs labumi, iestājoties Eiropas Savienībā. Es gribētu tomēr uzsvērt pirmām kārtām starpību starp Eiropas Savienību un Padomju Savienību, jo cilvēkiem arī bieži vien ir tas jautājums — vai mums tiešām jāiestājas no vienas savienības tūlīt nākamajā. Un tad es gribētu pateikt, ka Konventa izstrādātajā jeb topošajā pamatlīgumā 2.pants skan šādi: “Eiropas Savienība pamatojas uz tādām vērtībām kā cieņa pret cilvēku, brīvību, demokrātiju, likuma varu un cilvēka tiesību ievērošanu, uz vērtībām, kas ir kopējas visām dalībvalstīm.” Man liekas, ka šis ir tas pats būtiskākais pants, ka mēs, iestājoties tādā savienībā, varam būt droši, ka mēs nepazudīsim nekur, ka tas ir pilnīgi diametrāli pretējais no tā, kāda bija Padomju Savienība. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies! Deputāts Jānis Jurkāns.

J.Jurkāns (TSP). Godātie klātesošie! Es pārstāvu to sabiedrības daļu, ko sauc par valdībai naidīgu, valstij naidīgu piekto kolonnu, kuras viedoklis, kā Repšes kungs saka, viņam ir kā pīlei ūdens un nav vērā ņemams. Bet, neskatoties uz to, šī kolonna draudzīgi 20.septembrī ies uz iecirkņiem un izteiks savu viedokli. Un pārsvarā es jau zinu šodien teikt, ka šis viedoklis būs par iestāšanos Eiropas Savienībā, jo šī piektā valstij naidīgā kolonna, Repšes kungs, grib dzīvot demokrātiskā valstī, kurai valdība stāsta patiesību, kurai neslēpj neko... kur sabiedrība tic valdībai.

Šodien mēs dzirdējām ļoti daudz visādu slavinājumu. Manā skatījumā valdība mēģināja sevi aiz kurpju šņorēm celt uz augšu, stāstīja mums visādas pozitīvas lietas. Diemžēl es nesagaidīju šodien no valdības godīgu sarunu par to, kādā stadijā mēs esam. Mēs zinām, ka 26.maijā Eiropas Komisija nāca klajā ar monitoringa starpziņojumu, kurā tiek izvērtēts Latvijas paveiktais iestāšanās sarunu saistību izpildē. Es gaidīju, ka vakar Ārlietu komisijas sēdē mēs šo dokumentu būtu skatījuši, mēs būtu redzējuši, kas labs ir izdarīts, kas vēl veicams, jo principā šinī dokumentā lielākā uzmanība tiek veltīta mūsu likumdošanas sakārtošanai. Kā tad mēs, deputāti, varam strādāt lietas labā, ja mēs nezinām, uz kādām kļūdām mums norāda Eiropas Savienība? Vai tad tas ir valsts noslēpums? Es gribētu zināt, kurš no deputātiem, Ārlietu komisijas vadītāja vai vispār frakciju vadītāji, vai jūs esat lasījuši, vai jūs zinat, par ko ir runa? Vai jūs zinat, par kādām problēmām... jeb uz kādām problēmām mums norāda Eiropas Savienība, ja mēs nopietni gribam runāt par lietu?

Tālāk. Šis ir otrais ziņojums, tāda veida ziņojums un būtībā brīdinājums Latvijas valstij. Norādes uz problēmām, pie kurām mums ir jāstrādā. Pirmais bija martā. Vai kāds zina, ko martā mums norādīja? Vai mēs zinām salīdzināt starpību, cik lielā mērā no marta līdz maijam mēs esam uzlabojuši savas pozīcijas? Visa tā nav! Ir kaut kādi mēģinājumi pašiem slavināties un tīksmināties kaut kādos it kā šķietamos panākumos.

Būtībā, tā analizējot to visu īsumā, kas te notiek, un šīs runas par to, ka nu mēs tagad briesmīgi ietekmēsim lietu kārtību Eiropas Savienībā, ziniet, man tas atgādina: kā tā muša uzsēdās vērsim uz raga un dižojās — mēs aram. Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs. Lūdzu!

B.Cilevičs (TSP). Cienījamie kolēģi! Es gribu pieskarties dažiem praktiskiem jautājumiem, kas gan līdz zināmai pakāpei tika skarti jau iepriekšējās debatēs, bet citi — nē.

Kāda ir mūsu galvenā problēma un galvenais trūkums ar iestāšanos Eiropas Savienībā? No paša sākuma tas bija elites projekts, jo lēmums tika pieņemts politiskās elites līmenī un tautai tas bija uzspiests, vismaz lielai tautas daļai ir tāda sajūta. Tas jau sen bija konstatēts, un daudzi speciālisti par to mūs brīdināja. Vai mēs kaut ko darām, lai šo trūkumu labotu?

Nosaukums — tautas kampaņa — ir labs, bet vai patiešām kaut kas praksē tiek darīts, lai iestāšanās Eiropas Savienībā no politiskās elites projekta pārvērstos patiešām par visas vai tautas lielākās daļas projektu? Arvien vairāk šobrīd mēs varam pamanīt, ka gan medijos, gan sarunās ar cilvēkiem tiek izteikti visādi mīti un nepamatotas bažas par to, kas notiks ar atsevišķām Latvijas cilvēku grupām pēc iestāšanās. Visi uzņēmēji bankrotēs, visi zemnieki pazudīs, visi pensionāri mirs badā un tā tālāk. Diezgan bieži tas ir balstīts uz klajiem meliem, bet pat biežāk uz paviršu un nepilnīgu informāciju.

Kā uzvedās politiķi valdībā, valdības ierēdņi, saskaroties ar šādiem apgalvojumiem? Vienkārši, ja mēs lasām diezgan nopietnas avīzes, ir redzama tāda tendence, ka daudzi politiķi mēģina kaut kā pielāgoties, koķetēt ar eiroskeptiķiem, lai nezaudētu daļas vēlētāju atbalstu. Un manā skatījumā tas ir ļoti bīstami. Tā vietā, lai, drusciņ riskējot ar savu reitingu, iesaistītos atklātās diskusijās, mēs mēģinām kaut kā apiet šo jautājumu cerībā, ka nu gan, vienalga, referendumā vairākums būs.

Šodien Valsts prezidente, uzrunājot mūs, pieminēja vienu problēmu: vai ierēdniecība būs gatava pēc iestāšanās Eiropas Savienībā? Es domāju, ka šeit jautājums ir daudz plašāks, ne tikai par ierēdniecību. Es labi atceros, un ne tikai es, protams, ka premjera kungs pēc veiksmīga NATO sammita publiski teica, ka nupat, ja referenduma iznākums būs negatīvs, tā nebūs liela traģēdija. Mēs jau esam NATO, Eiropas Savienība nemaz nav tik svarīga. Šis izteikums pēc tam tika dezavuēts, bet mēs varam nešaubīties, ka cilvēki to atceras. Tas tika uztverts kā zināms signāls un, es domāju, tas nospēlēja diezgan negatīvu lomu. Eiropas integrācijas biroja direktora demisija. Mēs tikpat kā nespriedām par to, bet, manā skatījumā, tas ir zināms trauksmes signāls. Zirgus uz pārceltuves nemaina. Eiropas integrācijas birojs ir diezgan svarīga institūcija, kas spēlē būtisku lomu. Un kas tagad notiks ar EIB un kas to vadīs, un kas mainīsies pēc tam? Mēs tikpat kā nemanām, ka kaut kas tur vispār notiek.

Arī mēs, Saeima, varam daudz ko pārmest paši sev. Godīgi sakot, es nemaz neesmu apmierināts ar Eiropas lietu komisijas darbību. Tas nav saistīts, teiksim, ar komisijas jaunās vadības politisko piederību. Protams, 7.Saeimā bija zināmā mērā vieglāk, jo mēs visu laiku apspriedām valdības pozīcijas sarunās un bija, ar ko nodarboties. Šobrīd diemžēl Eiropas lietu komisijas sēdes pārvēršas bieži par tādu politinformāciju, kur deputāti it kā mācās, it kā kaut ko uzzina. Bet, es domāju, ka mums jādara daudz vairāk šajā ziņā.

Jautājums par novērotājiem. Nu jā, es domāju, ka Dobeļa kunga tāda naiva vēlme — piespiest visus novērotājus nodarboties ar propagandu, un vēlams, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK programmas ietvaros — nu diez vai ir vērā ņemama. Bet Dobeļa kungs izteica vienu ļoti nopietnu domu, ko es šajā gadījumā gribētu atbalstīt, jo, patiešām, kā mēs varam dalīties ar tiem kolēģiem, kas paliek šeit, mājās? Mēs, novērotāji, darām, ko varam, tur Eiropas Parlamentā — viens aktīvāk, cits mazāk aktīvi, bet tomēr mēs kaut ko uzzinām. Bet ne jau priekš sevis mēs to uzzinām, tas jāzina visiem deputātiem, un tās jaunās zināšanas, jaunā pieredze — tas jānodod tālāk. Es domāju, ka noteikti vajadzētu pārdomāt kaut kādu procedūru, kad regulāri novērotāji varētu atskaitīties, un līdz ar to mēs izmantotu šīs iespējas, kas mums ir sniegtas līdz ar šo novērotāju statusa ieviešanu.

Konvents. Jā, te bija zināmas kritiskas piezīmes attiecībā uz Konventa darbību. Tam var piekrist. Bet es domāju, ka tagad mēs visi redzam, ka tika pieļauta nopietna kļūda, kad kreisās opozīcijas pārstāvji netika iekļauti Latvijas delegācijas sastāvā. Līdz ar to mēs zaudējām jebkādas iespējas ietekmēt otras lielākās grupas — sociālistu grupas — pozīciju. Tagad, strādājot kā novērotājs sociālistu grupā, es redzu, ka daudzos jautājumos sociālistu grupas pozīcijas diemžēl nesakrīt ar Latvijas interesēm. Bet tagad jau par vēlu kaut ko mainīt.

Un vispār jāsaka, ka mēs, man šķiet, nenovērtējam pietiekami, cik būtiski mainīsies attiecības starp pozīciju un opozīciju pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, cik daudz kopīgas intereses mums parādīsies pēc tam un cik maznozīmīgi izskatīsies daži jautājumi, kas šobrīd mums ir. Ņemsim vismaz naturalizācijas jautājumu. No pilsoņu skaita būs atkarīga Latvijas ietekme Eiropas Savienībā, deputātu skaits Eiropas Parlamentā un tā tālāk. Tā ka, es domāju, valsts būs daudz vairāk ieinteresēta veicināt naturalizāciju, nekā tas bija līdz šim.

Un kādas ir galvenās problēmas? Mēs ļoti maz runājam par to, ka, jā, Eiropas Savienība uzliks ne tikai jaunas saistības, bet dos arī jaunas iespējas, ne tikai naudā, bet naudā pirmām kārtām. Tie ir fondi. Un šeit es redzu divas ļoti nopietnas problēmas.

Pirmā problēma, nu jau tika šobrīd minēts, ka mēs neizmantojam tās iespējas, kas mums jau šobrīd ir. Mēs dabūjam daudz mazāk naudas, nekā varētu dabūt no Eiropas fondiem. Kāpēc? Pirmām kārtām tāpēc, ka neprotam rakstīt pieteikumus, tā vienkārši runājot. Es domāju, ka tam jākļūst par pirmo valdības prioritāti, lai gan valdības ierēdņi, gan uzņēmēji apgūtu prasmi rakstīt pieteikumus.

Otrais — līdzfinansējums. No daudz lielākas naudas mēs faktiski atsākamies tāpēc, ka nevaram atrast budžetā līdzfinansējumu. Un lielā mērā tas ir saistīts ar to, ka nauda jātērē, lai izpildītu populistiskus solījumus, ko “Jaunais laiks” deva pirms vēlēšanām. Tā ir tāda realitāte.

Tātad, cienījamie kolēģi, es domāju, ka mums pirmām kārtām jātiek vaļā no ilūzijām, ka Eiropas Savienībā iestāsies tikai daļa no Latvijas. Ja mēs iestāsimies, un es esmu absolūti pārliecināts, ka tā tas būs un vairākums referendumā nobalsos par iestāšanos, mēs tur iestāsimies visi kopā — ar opozīciju, ar nepilsoņiem. Un jau tagad jādomā par to, kā mēs dzīvosim tālāk kopā. Un galvenokārt jādomā ne tikai par jaunām problēmām, bet par jaunām iespējām un jāgatavojas tam, lai mēs būtu spējīgi izmantot šīs jaunās iespējas. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies! Deputāts Nikolajs Kabanovs. Lūdzu!

N.Kabanovs (PCTVL). Cienījamie valdības locekļi! Kolēģi deputāti! Latvijas cilvēki! Frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” vārdā es došu novērtējumu valdības ziņojuma politiskās sadaļas saturam. Un tad garam. Manuprāt, šo sadaļas saturu kopumā var nosaukt par realitātes laķēšanu. Mūsu jau it kā Eiropas valstī līdz šim brīdim nav atrisināta neviena no noteicošām desmit gadus vecām postpadomju politiskām problēmām. Bet dažas no tām laika periodā no 5.Saeimas līdz 8.Saeimai ir tikai padziļinājušās. Vai mēs esam pilnīgi demokrātiskā valstī, kurā vairāk nekā pusmiljonam cilvēku nav pilsonības? Pie tam, lielākoties tiem cilvēkiem, kuri piedzimuši Latvijā un ir piedalījušies Latvijas Republikas Augstākās padomes vēlēšanās, kas, starp citu, deklarēja Latvijas neatkarību. Tad 1990.gadā viņu balsis bija vajadzīgas. Tagad tie ievietoti garā rindā uz naturalizāciju. Starp citu, vai mūsu valdībai ir loģisks paskaidrojums, kāpēc, jo tuvāk Eiropai, jo seklāks strautiņš to, kas vēlas saņemt Latvijas pilsonību? Ziņojumā šī problēma ir atzīta, bet atstāta bez komentāra. Vai mēs varam uzskatīt Latvijas Republiku par pilnīgi demokrātisku valsti, kur 10 000 nepilsoņu tiek diskriminēti tiesībās saņemt pilsonību, piedalīties vēlēšanās un ieņemt valsts amatus tikai tādēļ, ka tie bija nepareizas partijas biedri pēc noteiktā datuma? Daudzie kungi no šeit klātesošajiem valdošo partiju pārstāvjiem ir bijuši Komunistiskās partijas biedri, bet tagad atbalsta “raganu medības”. Nav izprotams, kāpēc līdz pat šai dienai trīs neslavenu burtu salikums “VDK” iedveš tādas bailes, ka cilvēki, kuriem ir bijusi kaut kāda pat niecīga piederība pie šīs organizācijas, tiek izsvītroti no Latvijas politiskās dzīves. Tiesa, tas netraucē viņiem būt, piemēram, par miljonāriem un nozīmīgi ietekmēt politiķus un veselas valdošās partijas.

Vai mēs varam atzīt Latvijas Republiku par pilnīgi demokrātisku, apzināti radot apstākļus mazākumtautību skolu degradēšanai? Tā saucamais Šadurska kompromiss, noteicot valodas proporciju mazākumtautību skolās 60 uz 40, mums atgādina melno humoru: “Nebaidies, brāli, mēs tev rīkli tikai drusciņ pārgriezīsim!” Izglītības reformas autori ir piemirsuši veco gudrību, ka nevar ar spēku piespiest mīlēt. Mūsu gadījumā nav iespējams ar spēku, pazemojot minoritāšu valodu un kultūru, piespiest mīlēt valsts valodu un latviešu kultūru. Un jebkuram pieklājīgam un demokrātiskam cilvēkam Eiropā nav saprotama un nav pieņemama mūsu valsts Ministru prezidenta rīcība, kas nosauc miermīlīga mītiņa par tiesībām izvēlēties izglītības valodu organizētājus par pretvalstiskiem spēkiem. Iestāšanās Eiropas Savienībā, politiskie kritēriji — nevar atzīt par izpildītiem. Kāpēc mūsu valstij pastāv masu bezpavalstniecības problēma, kamēr dažiem valsts iedzīvotājiem joprojām nav politisku tiesību šo cilvēku politiskās pārliecības vai iepriekšējās nodarbošanās dēļ? Latvijas Republiku diez vai iespējams atzīt par pilnvērtīgu demokrātisku valsti, kamēr mazākumtautībām nav garantētas šīs tiesības saglabāt savu identitāti.

Ekonomiskās noziedzības un korupcijas apkarošanas jomā, kā arī valsts pārvaldes institūciju kapacitātes jomā mūsu valsts ir zem vidējās pozīcijas kandidātvalstu vidū.

Bet nevienā kandidātvalstī nav sastopamas tik samilzušas problēmas etnopolitikā. Es labi zinu, kādu pretargumentu tagad varu saņemt. Tas ir atgādinājums par 1940. gada dramatiskajiem notikumiem, bet mēs dzīvojam Eiropā, 2003.gadā, un panākt situācijas uzlabošanos, sabiedrības izlīgumu var tikai ar labu gribu abu kopienu abpusējas uzticības ceļā. Latvijas neatkarība pirms desmit gadiem, kā arī Latvijas topošā iestāšanās Eiropas Savienībā ir arī Latvijas Krievu kopienas līdzdalības rezultāts. Tad arī dividendes no šī mūsu kopējā panākuma būtu jāsadala taisnīgi, un iekļaut Krievu kopienu šajā procesā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Inese Birzniece.

I.Birzniece (Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre). Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie ministri! Godātie deputāti! Tieslietu ministrijas atbildībā ir tieslietu sistēmas nostiprināšana. Tas mums ir svarīgs noteikums neatkarīgai un demokrātiskai Latvijai neatkarīgi no tā, vai mēs iestājamies Eiropas Savienībā vai paliekam ārpus. Atcerēsimies Latvijas Tautas frontes lozungu: “Par tiesisku valsti!” Cik gadus tas jau ir bijis mūsu atmiņā? Bet stāvoklis un izmaiņas tieslietās nav viegli izmērāmas ar skaitļiem. Uzlabojumus mēs nevaram sagaidīt vai sajust, vai redzēt vienā dienā, vienā mēnesī, varbūt viena gada laikā mēs varam kaut ko novērot, ka ir progress. Bet kopš pēdējā Eiropas kopziņojuma pagājušā gada beigās daudzas lietas tieslietu jomā ir uzlabotas, lai gan mums ir vēl daudz darba priekšā. Es neskaitīšu jums garu sarakstu. Gribu dažus no nozīmīgākajiem tikai minēt šodien un pateikt, kā mums vajag tālāk rīkoties.

Tiesu administrācijas koncepcija ir bijusi pārskatīta un tagad ir iesniegta valdības procesos, lai tiktu īstenota jaunos likumprojektos. Jums jau šodien tiek nodoti likumprojekti par tiesu varu, par prokuratūru, par Satversmes tiesu, par atalgojumu sistēmas uzlabojumu. Jaunais kriminālprocesa likums tika nosūtīts šajā nedēļā no valdības uz Saeimu. Tas prasīs ļoti lielu darbu no Saeimas komisijām un deputātiem. Probāciju dienesta, administratīvās tiesas, arī Administratīvā procesa likums ir izveidots. Es vairāk gribēju pievērst uzmanību, man liekas, tēmai, ko vairāki runātāji šodien jau minēja. Ir svarīgi, kādā veidā Latvija līdzdarbosies Eiropas Savienībā kā pilntiesīga dalībvalsts. Tas nav darbs tikai Ārlietu ministrijai. Jo Eiropas Savienības lietas vairs nebūs tikai ārlietas. Būs Latvijas lietas. Bet tas nav darbs tikai valdībai. Visām ministrijām, jā, kopā ir jāveido Latvijas pozīcija. Vēl vairāk, es gribētu aicināt, lai jūs saprastu, ka tas nozīmē lielu darbu no Saeimas un no sabiedrības, lai aktīvi sekotu līdzi Eiropas Savienības topošām politikām un topošai likumdošanai un iesaistītos aktīvā informētā dialogā ar valdību par Latvijas pozīcijām šajos jautājumos. Ir vajadzīga arī aktīva līdzdalība no Saeimas deputātiem un no sabiedrības par Eiropas Savienības Konventa darbu. Visā laikā, kad notiks starpvaldību konference par šo topošo Eiropas Savienības konstitucionālo līguma projektu, mums vajag izteikties, kādā Eiropas Savienībā mēs vēlamies līdzdarboties kā dalībvalsts.

Es gribētu jums novēlēt, lai Saeima, sākot ar Saeimas Eiropas lietu komisiju, arī Saeimas nozaru komisijām, frakcijām un deputātiem, un visa pilsoniskā sabiedrība, gan kā indivīdi, gan nevalstiskās organizācijas, turpinātu vēl aktīvāk sekot līdzi Eiropas Savienības lietām un aktīvi piedalīties Latvijas nacionālās pozīcijas izveidošanā Eiropas Savienības jautājumos. Tas nav tikai valdības uzdevums. Mums visiem ir kopā jādefinē, kas ir Latvijas pozīcija katrā atsevišķā jautājumā. Un Saeimai kā likumdevējai ir liela ietekme, kurā laikā un kādā kvalitātē tiek pieņemti vēl vajadzīgi likumu grozījumi un likumi, kas ir mūsu darāmo darbu sarakstā. Tas prasa intensīvu un labu sadarbību starp Saeimas deputātiem, komisijām, frakcijām un valdību.

Mūsu kā Eiropas Savienības dalībvalsts nākotne tiks izlemta 20.septembrī, kad pilsoņi ies balsot tautas nobalsošanā, bet pēc tam mūsu katra aktīva līdzdalība būs tā, cik labā līmenī, cik aktīvi mēs definēsim Latvijas intereses un tās aizstāvēsim. Mēs nevaram gaidīt, ka kāds cits to darīs mūsu vietā un kāds cits domās un gādās par mums.

Un tā es atbildu uz agrāk teikto, ko daži deputāti šodien no tribīnes ir izteikuši.

Atbildot Kiršteina kungam. Ir jau mājaslapa... Eiropas integrācijas biroja mājaslapā iztulkots iepriekšējā Eiropas Savienības Konventa... konstitūcijas līguma projekts latviešu valodā. Tikai pirmdienā iznāca, šajā pirmdienā iznāca 150 lapaspuses un otrdienā 170 lapaspuses no jaunā projekta, kur man ir pārliecība, kas tas arī tiks nodots tulkošanai Tulkošanas terminoloģijas centram un arī ka tas būs iztulkots latviešu valodā, būs arī pieejams Eiropas integrācijas biroja mājas lapaspusēs.

Kiršteina kungs arī kritizēja, ka šeit ir nepieņemams ziņojums, jo tas nav izvērsts. Kiršteina kungs, man liekas, ja mani atmiņa nepieviļ, ka varbūt Saeimas Eiropas lietu komisijā jau izskatīja garo pieņemto valdības rīcības plānu, kas ir 50–70 lappuses. Sīki izklāstīts... katra ministrija, kas ir vēl darāmie darbi.

Un es gribēju atbildēt Jurkāna kungam, ka man liekas, ka vēl pēc Satversmes un Saeimas Kārtības ruļļa Saeimai ir visas iespējas pieprasīt dokumentus no valdības par darāmajiem darbiem — gan monitoringa ziņojums, gan topošie ziņojumi, kas būs uz 18.jūniju Eiropas Savienības un Latvijas Asociācijas komitejas sēdē šeit Rīgā, kas pārskatīs darīto un neizdarīto Latvijas un Eiropas Savienības integrācijas jautājumā.

Un, Cileviča kungs, nevajag maldināt cilvēkus. Iedzīvotāji ... nav pilsoņu skaits, kas definē, cik daudz deputātu... mums ir iedzīvotāju skaits...

Es vēlu visiem intensīvu darbu tagad, vasarā, iesaistīties dialogā ar pilsoņiem par referendumu un aktīva parlamenta sadarbība ar valdību pēc tam. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies! Deputāts Rihards Pīks.

R.Pīks (TP). Priekšsēdētājas kundze! Godājamie ministri, deputāti, kolēģi un klausītāji!

Jāsaka tā, ka es arī gribēju runāt par Konventu, bet šeit jau kolēģe Liepiņa un arī ārlietu ministre diezgan daudz runāja par Konventu, un tādēļ es jūsu uzmanību ar to neaizkavēšu, bet runāšu par dokumentu, par kuru mums šodien būtu jārunā pēc būtības, jo jāsaka, ka diezgan daudz tika runāts par blakus lietām.

Un vispirms es gribētu arī cienījamai priekšsēdētājai aizrādīt uz vienu kļūdu viņas uzrunā. Viņa teica, ka nenotiekot politisko partiju sadarbība Eiropas līmenī. Nav taisnība! Es trīs gadus esmu Eiropas Tautas partijas politiskā biroja un padomes loceklis. Un Tautas partija ļoti nopietni sadarbojas. Es zinu, ka “Latvijas ceļš” arī sadarbojas, un tagad Konventa ietvaros un parlamenta ietvaros arī cilvēki, kas ir, uzsāk sadarbību. Un protams, Eiropā tieši politiskās grupas ir tā vide, caur kuru var atrast sev līdzbiedrus, līdzdomātājus un kur var pakāpeniski izskaidrot savas idejas un panākt pozitīvu rezultātu. Es negribu šeit aizkavēt jūsu uzmanību, bet jāsaka, ka gatavojamajā dokumentā Eiropas Savienības sarunām ar Krievijas Federāciju, kas notiks rīt, parīt Pēterburgā, arī tika iestrādātas dažas mūsu idejas, daži mūsu jautājumi caur Eiropas Tautas partijas frakciju.

Un tagad par šodienas dokumentu. Jāsaka atklāti, ka man pati godājamā Ministru prezidenta un atbildīgo ministru uzstāšanās atgādināja tādu caurdurtu balonu, kurš tā sašļucis lēni laižas uz zemi. Nu dod, Dievs, tam balonam nolaisties uz zemes un nesasisties! Jo kādēļ es tā saku? Jo konkrēti darbi, konkrētas rīcības, kas jādara, tur tik tiešām nebija pieminētas. Un, ja cienījamais Kastēna kungs runāja, ka, lūk, Eiropas Komisija būs tas stingrais sargs, kas izsekos, lai tiku iestrādāti budžetā nākošgad nepieciešamie līdzekļi. Eiropas Komisija nebūs tas stingrais sargs! Diemžēl šajā parlamentā vairākums bieži vien kā paklausīgas avis seko, nezinot varbūt pat, ko dara, vai citi baidoties, ka neizmet no koalīcijas. Un tādēļ ne Eiropas komisija, ne parlaments būtiski nevarēs iespaidot to, ko valdība nebūs izdarījusi vai ko parlaments uzskatīs, ka nav pietiekami labi izdarīts.

Un šinī gadījumā es gribu brīdināt no ārkārtīgi bīstamas lietas. Nākošgad mēs varam nonākt pie rūgtas patiesības pēc 1.maija, jo pašvaldības šogad tiek noplicinātas, ar skaļu bravūru tika paziņots, ka pašvaldībām netiek doti līdzekļi turpināt projektus, jo, lūk, šie projekti ir kaut kādi nepareizi uzsākti. Pašvaldības vai nu iesaldē šos projektus, kuriem vispār nav līdzekļu, vai sakoncentrē savus līdzekļus, lai pabeigtu šos projektus. Rezultātā nākošgad naudas nebūs. Ja valdība neparedzēs arī šīs naudas, tādā gadījumā šīs skaistās summas mēs nevarēsim izmantot, jo viens princips ir, lai apgūtu... faktiski divi principi, lai apgūtu šo Eiropas Savienības naudu.

Pirmais, ir jābūt vadlīnijām jeb noteiktām prioritātēm. Arī tas netika šeit deklarēts. Tika runāts, ka par to būs jādomā. Tas būs numur viens nosacījums, lai varētu saņemt līdzekļus projektiem.

Otrs nosacījums — līdzfinansējums. Vai valsts, vai pašvaldības, vai privātais. Šeit šajā ziņojumā par šīm svarīgajām lietām nebija neviena vārda.

Tādēļ es uzskatu, ka šis ziņojums nav uzskatāms par akceptējamu, un es ierosinu, tāpat kā šeit ir deputātu iesniegums jau, uzdot valdībai šo ziņojumu pārstrādāt. Un, ja viņa nav spējīga šo konkrēto darbu darīt, tad pie laika būtu tiešām padomāt un atkāpties. (Starpsauciens: “Kam tad mēs uzticēsim?”) Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies! Debates slēdzu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 12 deputātu parakstītu lēmuma projektu “Par valdības ziņojuma atzīšanu par nepilnīgu un pārstrādājamu”. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 170.panta ceturto daļu Saeima var nolemt, ka Prezidijs ziņo par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu. Un saskaņā ar 54.pantu Kārtības rullī viens deputāts var runāt “par” un viens deputāts var runāt “pret”.

“Par” ir pieteicies runāt deputāts Aigars Kalvītis. Lūdzu!

A.Kalvītis (TP). Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidenta kungs! Mēs esam pavadījuši pus dienu, debatējot par valdības iesniegto ziņojumu. Un, klausoties visas šīs debates un uzstāšanās, rodas iespaids, ka mēs nevis runājām par pašu ziņojumu un par tekstu, kas tanī ir atspoguļots, bet tikai par cēlajām idejām un lielo vēlēšanos iestāties Eiropas Savienībā. Mēs dzirdējām Ministru prezidenta uzrunu, kas nebija veltīta valdības ziņojumam, bet tā bija veltīta, cik labi būs, iestājoties Eiropas Savienībā, un kādas labās lietas mūs tur sagaida.

Tajā pašā laikā no šī ziņojuma gan Latvijas sabiedrība, gan droši vien arī Saeimas deputāti sagaida arī problemātisko jautājumu atspoguļošanu. Kādas tad mūs sagaida problēmas, iestājoties Eiropas Savienībā? Kā mēs spēsim apsaimniekot Eiropas Savienības piešķirtos naudas līdzekļus? Vai mums ir pietiekoša kapacitāte? Vai mums ir līdzfinansējums? Cik tas ir liels? Kādi riski mūs sagaida šīs naudas apgūšanas procesā? Par šo ne ziņojumā, ne valdības pārstāvju uzstāšanās mēs neko nedzirdējām. Tāpat — kā Latvija aizstāvēs savas nacionālās intereses jaunajā Eiropā? Kāda Eiropa izskatīsies? Kādi ir Eiropas attīstības modeļi, un kā mēs rīkosimies katrā konkrētā situācijā? Ziņojumā par to nav ne vārda!

Tādēļ es gribētu teikt, ka, ja mēs gribam pieņemt dokumentu un valdībai svarīgi, lai Saeima šādu ziņojumu akceptētu un pieņemtu, es domāju, ka tas ir ievērojami jāuzlabo, un beidzot jābeidz runāt tikai par sapņiem, par nākotnes vīzijām, jo arī jāspēj dzīvot reāli uz zemes un stāvēt ar kājām uz zemes.

Un sabiedrība, starp citu, Latvijas sabiedrība gaida no mums, ka mēs arī neapiesim šīs problēmas, kas mūs nākotnē sagaida, jo visiem ir apnikusi slavināšanās, labu vārdu teikšana un skaistas nākotnes prognozēšana.

Es aicinu Saeimu šo ziņojumu noraidīt, nodot valdībai to pārstrādāt, un par daudzām šīm tēmām, par kurām es minēju un par kurām runāja arī atsevišķi deputāti debatēs, es gribētu rast skaidrību un vismaz saprast, vai valdībai ir priekšstats, kas viņu sagaida nākotnē. Paldies!

Sēdes vadītāja. Tad lūdzu deputātus balsot par to, vai Prezidijs ziņo par saņemto lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret — nav, atturas — 1. Prezidijs ziņo par saņemto lēmuma projektu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 12 deputātu — Slaktera, Kalvīša, Bērziņa, Muižnieces, Segliņa, Estas, Rugātes, Dalbiņa, Ārgaļa, Kiršteina, Ābiķa, Pietkeviča un Lagzdiņa — iesniegumu iekļaut šā gada 29.maija sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu, ar kuru valdības ziņojumu “Par Latvijas Republikas valdības paveikto un iecerēto Eiropas Savienības jautājumos” atzīt par nepilnīgu un uzdot valdībai pārstrādāt ziņojumu un atkārtoti iesniegt Saeimā. Vai deputātiem ir iebildumi, ka šis lēmuma projekts tiek iekļauts darba kārtībā? (No zāles deputāts J.Dobelis: “Ir iebildumi!”)

Ja Dobeļa kungam ir iebildumi un vēl citiem deputātiem, tad ir jābalso par šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas nākamās — kārtējās sēdes darba kārtībā. Pašreiz arī ir iespēja deputātiem vienam runāt “par” un otram runāt “pret”. Šādi deputāti nav pieteikušies, tad lūdzu deputātus balsot par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas nākamās, kārtējās, sēdes darba kārtībā.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 50, neviens neatturas. Šis patstāvīgais priekšlikums nav iekļauts arī Saeimas nākamās, kārtējās, sēdes darba kārtībā.

Bet vai ir kāds deputātu priekšlikums par šā lēmuma projekta nodošanu Saeimas komisijai? Ir deputātu priekšlikums.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Vinetai Muižniecei!

V.Muižniece (TP). Mans priekšlikums ir nodot šo lēmuma projektu Ārlietu komisijai un Eiropas lietu komisijai.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu — nodot lēmuma projektu Ārlietu komisijai un Eiropas lietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 51. Priekšlikums ir noraidīts. Paldies! (Starpsauciens: “Ko tad mēs darījām pus dienu?”)

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Gaļinas Kaņējevas apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”. Juridiskās komisijas vārdā — lūdzu, Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija ir saņēmusi Valsts kontroliera Raita Černaja iesniegumu ar lūgumu iecelt Gaļinu Kaņējevu… apstiprināt par Valsts kontroles padomes locekli.

Juridiskā komisija, izskatot minēto jautājumu, uzklausot uzaicināto personu, atbalstīja Valsts kontroliera Černaja lūgumu — apstiprināt Gaļinu Kaņējevu par Valsts kontroles padomes locekli.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 39, atturas — 7. Ir vēlreiz jāpārbalso šis lēmuma projekts. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par Gaļinas Kaņējevas apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 42, atturas — 8. Gaļina Kaņējeva nav apstiprināta par Valsts kontroles padomes locekli.

Sēdi turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Ārlietu komisijas vadītājai Inesei Vaiderei. Lūdzu!

I.Vaidere (TB/LNNK). Godātie Ārlietu komisijas deputāti! Lūdzu pulcēties uz sēdi Ārlietu komisijas sēžu zālē. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājam Guntaram Krastam.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie Eiropas lietu komisijas un Juridiskās komisijas deputāti! Kā runājām pagājušajā nedēļā, pulksten 12.30 Sarkanajā zālē abu komisiju kopīgā sēde.

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševicam. Lūdzu!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Indulis Emsis, Sergejs Fjodorovs, Guntis Bērziņš, Aigars Kalvītis, Jānis Lagzdiņš, Arnolds Laksa, Liene Liepiņa, Vineta Muižniece, Krišjānis Peters, Rihards Pīks, Jānis Reirs. Paldies!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Par Zaigas Eglītes apstiprināšanu par Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekli”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija ir saņēmusi Valsts kontroliera Raita Černaja iesniegumu ar lūgumu — apstiprināt Zaigu Eglīti par Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekli. Juridiskā komisija savā sēdē, uzklausot Zaigu Eglīti, nolēma atbalstīt Valsts kontroliera priekšlikumu un apstiprināt Zaigu Eglīti par Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekli.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 20, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Inas Balcevičas apstiprināšanu par Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekli”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Juridiskā komisija saņēmusi Valsts kontroliera Raita Černaja iesniegumu par Inas Balcevičas apstiprināšanu par Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekli. Izskatot Juridiskās komisijas sēdē šo jautājumu un uzklausot Inu Balceviču, Juridiskā komisija nolēma atbalstīt Valsts kontroliera lūgumu un rekomendēt Saeimai apstiprināt Inu Balceviču par Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekli.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 18, atturas — 6. Lēmums pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Gunta Rutka atbrīvošanu no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja no Ministru kabineta saņemto Ministru kabineta sēdē akceptēto Saeimas lēmuma projektu “Par Gunta Rutka atbrīvošanu no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata”.

Juridiskā komisija savā sēdē šo priekšlikumu izskatīja. Sēdē nebija pievienots Gunta Rutka parakstītais iesniegums. Kā jūs redzat, šodien Saeimas sēdē pie dokumentiem ir pievienots šis iesniegums. Aizklāti balsojot nebija iebildumu pret to, lai Gunti Rutku pēc viņa paša vēlēšanās atbrīvotu no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata. Juridiskā komisija šo lēmumu atbalstīja un lūdz arī Saeimu šodien to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 1, atturas — 3. Guntis Rutkis atbrīvots no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Jāņa Lagzdiņa saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (ZZS). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja iesniegumu, ko mēs saņēmām no Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Ceļu policijas pārvaldes, kur ir noticis neliels negadījums Liepājas pilsētā, un deputāts Lagzdiņa kungs ir nedaudz apskādējis vienu autiņu, bet viņš pats ir piekritis savai sodīšanai, un Mandātu un iesniegumu komisija arī atbalstīja šo viņa vēlēšanos. Tā ka lūdzu nobalsot.

Sēdes vadītāja. Paldies!

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 4, atturas — 3. Lēmums pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

Cienījamie kolēģi, pirms mēs sāksim izskatīt 17. darba kārtības jautājumu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu grozīt šā gada 29.maija Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut 5.sadaļā likumprojekta izskatīšanu kā 17.darba kārtības punktu — likumprojektu “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 2, atturas — 6. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Un ir vēl viens Juridiskās komisijas iesniegums ar lūgumu 29.maija Saeimas sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” un izskatīt to pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Darba kārtībā iekļauts.

Tātad izskatām kā 17.darba kārtības punktu likumprojektu “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”. Lūdzu! Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Juridiskā komisija izskatīja no Ministru kabineta saņemto likumprojektu “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”, kura pamatbūtība ir tā, ka tiek svītrots no kvalifikācijas prasībām termins “juridiskā izglītība”, un tātad, saglabājoties visām pārējām kvalificējošām prasībām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam, tiek paredzēts, ka ir pietiekami, ja šim cilvēkam ir augstākā izglītība un uzkrāta atbilstoša pieredze, tātad netiek pasludināta par obligātu prasība konkrēti pēc juridiskās izglītības.

Ņemot vērā to, ka tas neliedz arī juristiem pieteikties šajā amatā, un tātad juristi netiek izsvītroti no iespējas piedalīties konkursā, bet tas paredzētu paplašināt šo loku, Juridiskā komisija atbalstīja šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā un atzina to par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Vispirms deputātiem ir jābalso par steidzamību. Tātad lūdzu deputātus balsot par likumprojekta... Nē, Muižnieces kundze, jūs nerunājat par steidzamību? Nē? Protams, jā... Tātad balsosim par likumprojekta “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 41, atturas — 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Atklājam debates. Pirmā ir pieteikusies debatēs runāt deputāte Vineta Muižniece. Lūdzu!

V.Muižniece (TP). Godātie Saeimas deputāti! Šodien mums piedāvā grozīt likumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, likumu, kurš ir pieņemts pavisam nesen un darbojas nepilnu gadu. Likumu, kas ir ļāvis izveidot šo biroju, ir ļāvis uzsākt tā darbu, ir redzami rezultāti pilnīgi skaidri un sabiedrībai zināmi, ir skatītas vairākas lietas par augstām valsts amatpersonām, un, mūsuprāt, ir pilnīgi nepieļaujami likumu, kas darbojas un ļauj birojam strādāt un cīnīties ar korupciju, grozīt pārsteidzīgi un ar ārkārtīgi savdabīgu motīvu: lai kārtējo reizi mainītu prasības, kādas tiek izvirzītas biroja vadībai.

Aizbildināšanās ar to, ka šādā veidā varētu tikt paplašināts kandidātu loks, tātad ne tikai juristi, bet arī jebkura cita profesija — tirdzniecības, ekonomista, iespējams, ir tie īstie korupcijas apkarotāji. Varētu tam noticēt, ja šāda situācija būtu pirmo reizi. Bet mēs labi atceramies, ka pavisam nesen tika grozīts cits likums — Satversmes aizsardzības biroja likums — ar šādu pašu motīvu. Un toreiz debatēs no tribīnes šeit skanēja skaisti vārdi: “Mēs tikai paplašināsim loku, daudzi pieteiksies!” Diemžēl patiesība izrādījās pavisam cita. Izrādījās, ka šajā iepriekšējā gadījumā tika veidota jaunā prakse, ka likums tiek grozīts, lai prasības piemērotu ļoti konkrētam cilvēkam, tātad — nevis lai loku paplašinātu, bet pieskaņotu jau zināmam kandidātam, kuram nebija juridiskā izglītība, kuram nebija attiecīgi prasītā darba pieredze, un varbūt labi, ka tajā brīdī jūs nezinājāt, ka viņam nav arī Latvijas pilsonības. Tad arī šo prasību varētu ātri vien ar balsu vairākumu slēgt ārā no likuma.

Kolēģi! Nu jāatzīst, ka tā ir tāda liela liekuļošana arī šobrīd mūs aicināt kaut ko mainīt it kā laba mērķa vārdā, lai patiesībā varētu piemērot šim darbam savus acīmredzot jau kādus zināmus cilvēkus, kuriem nav juridiskās izglītības. Ļoti vienkārši! Vai tiešām jūs uzskatāt, ka Latvijā nav spējīgu un labu juristu, kuru zināšanas ļoti labi šeit noderētu gan tad, kad jāveic operatīvās darbības, gan tad, kad jāveic izziņa, kas ir jādara Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, gan tad, kad jāpieņem administratīvie akti, gan tad, kad ir jālemj, vai ir precīzi ievērotas likuma prasības. Un vadītāja kvalifikācijai un izglītībai šeit ir milzu nozīme. Jo tad, kad cīnās ar korupciju, katrs pierādījums ir rūpīgi vērtējams un rūpīgi nostiprināms, lai tālāk tas būtu izmantojams, kad šie cilvēki tiek saukti pie atbildības.

Es neticu, ka mūsu valstī nav tādu juristu, kas varētu šo darbu veikt, kam ir neaptraipīta reputācija, kas būtu gatavi to uzņemties. Iespējams, ka tādu nav “Jauno laiku” vidū, iespējams, ka jūsu personiskā pieredze jums tā liek domāt, bet tam es gan nevaru piekrist. Un tieši tādēļ, ņemot vērā iepriekšējo praksi, kad likums tika grozīts, maldinot Saeimu par plašu pretendentu loku un patiesībā jau par izvēlētu kandidātu, nemainīsim šo likumu, neatbalstīsim to jau tūdaļ konceptuāli un ļausim strādāt birojam! Ļausim veidot jaunu konkursu vai citādu atlases kārtību, kā tas tiks nolemts atbilstoši pašreizējām likuma prasībām. Un lai spēles noteikumi netiktu mainīti tad, kad ir skaidrs, ka ir atbrīvojusies vieta vai izbrīvēta vieta jūsu vēlamajam kandidātam. Domāju, ka ir jāparāda sava labā griba, un šāda prakse, kas nekādi nav pieļaujama tiesiskā valstī, nav atbalstāma.

Aicinu jūs balsot “pret”!

Sēdes vadītāja. Deputāts Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (LPP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es aicinu balsot “par”! Ir žēl, ir drūmi to konstatēt, bet man ir jāsaka, ka juristi, kas nāk no padomju skolas, no padomju augstskolas juristi ne vienmēr... Un es gribētu, esmu spiests teikt, ļoti retos gadījumos ir pārorientējušies uz citu vērtību sistēmu — uz to, kādā mēs gribam tagad dzīvot, kur cilvēka individuālās tiesības ir jāaizstāv, nevis kolektīva. Un kolektīvu savukārt noteica partija. Tanī laikā un tanī skolā ir mācījušies lielākā daļa to juristu, par kuriem šeit mēs runājam. Tāpēc šāda prasība ierobežot nopietnu, ļoti svarīgu posteņu saistīšanu ar juridisko izglītību, un man ir jāpasvītro: ar padomju juridisko izglītību — tas ir pagājis laikmets. Šeit ir nepieciešami citi kritēriji. Un tie būs nepieciešami ne vien šinī likumā. Man nav skaidri zināms, vai ir jau kāds kandidāts Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Man tiešām nav zināms! Varbūt, ka nav, varbūt, ka ir, bet man nav zināms! Taču, ievēlot dažos citos ļoti svarīgos valsts tiesību aizsardzības iestāžu posteņos, mums ... Es gribētu atgādināt, atkal nāksies šinī pašā līnijā mainīt likumu, lai paplašinātu kandidātu loku. Tieši tāpēc mums tiešām trūkst tādu juristu, kuriem būtu bijusi drosme kaut kad agrāk, kad viņi mācījās, aizstāvēt cilvēka tiesības. Kurš jurists aizstāvēja Padomju Savienībā cilvēka tiesības? Kurš? Padomju Savienība ar saviem juristiem ir slavena ar cilvēku tiesību pārkāpumiem un izvarošanu. Šī sistēma ir nesavienojama ar demokrātiskas valsts tiesību sistēmu, un tāpēc ierobežot zināmu posteņu kandidātus ar nosacījumu, ka tiem ir jābūt šeit, kaut kur Maskavā varbūt izglītotiem juristiem, nu pilnīgi nepieņemams stāvoklis. Un tādēļ ne vien tagad, bet varbūt nākotnē arī spriežot par citu tikpat un vēl svarīgāku posteņu maiņu, vajadzēs mainīt likumus. Tas ir nepieciešams, jo līdzšinējā tiesību aizsargāšanas sistēma Latvijā, ieskaitot prokuratūru, tiesu, policiju, šī visa sistēma ir tā kā tāds slims orgāns, kā slimas nieres, kas neatindē sabiedrību no kriminālās indes. Šī cīņa ar korupciju ir tik nesekmīga, cik nesekmīga vien var būt! Un tāpat cīņa ar daudzām citām liela apjoma likumu pārkāpumu lietām. Līdz ar to lieta ir skaidra. Mums šeit ir virzība uz jaunu laiku, kurā mums ir jāspēj apkarot jebkāda veida noziegumus, it īpaši lielos. Tādēļ aicinu balsot par šo likumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (LPP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Pēc kolēģa Pauļa Kļaviņa runas varbūt nebija vajadzības vairs kāpt tribīnē. Bet es esmu viens no tiem padomju laika juristiem, par kuriem šeit tika runāts. Un varbūt mana priekšrocība ir tā, ka es jurisprudenci esmu studējis 23 gadu laikā, pietiekami ilgi, un, ja ne savādāk, tad man ir ļoti daudz pazīstamu juristu Latvijā, kuri ir mani studiju biedri. Un es zinu, pēc kādiem kritērijiem cilvēki tika pieņemti šīm studijām un pēc kādiem kritērijiem cilvēki tika novirzīti dažādos amatos. Un mēs varētu nediskutēt un necensties viens otru pārliecināt par visiem saprotamām lietām, jo mēs esam pieauguši cilvēki un esam dzīvojuši ne tikai padomju iekārtā, bet jau padsmit gadus arī neatkarīgā Latvijā. Un arī droši vien saskārušies ar juristiem, ar tiesām, ar tiesību sargājošām iestādēm, un katram no mums ir savs priekšstats un sava pieredze, un sava pārliecība šajā sakarā. Taču šīs runas, kuras runā šodien no tribīnes, ir domātas klausītājiem. Varbūt to nav pārāk daudz, bet šie klausītāji, protams, nesaņems nekādu citu informāciju par lietas būtību savādāk, kā tikai dzirdot vai pēc tam izlasot stenogrammas. Un man ir zināma tāda neizpratne vai pat žēl manu kolēģu, kuri neapdomā, ka šīs stenogrammas būs izlasāmas arī pēc desmit gadiem, un pēc daudziem desmitiem, un varbūt tad katram būs jāizvērtē un jāpārvērtē, cik viņa teiktais ir bijis patiess, cik tas ir bijis no sirds, aiz pārliecības, valsts interesēs un valsts labā, un cik daudz tas ir bijis aiz kāda cita iemesla, varbūt partijas disciplīna, varbūt apzināti citi mērķi. Un godājamie kolēģi, ja jau mēs gribam, lai arī mūsu klausītājiem, mūsu vēlētājiem būtu kāds priekšstats par to, ko mēs lemjam šodien un ja mēs apzināmies, kā to vērtēs pēc desmit gadiem, tāpēc, atkāpjoties no šīs lietas, es gribu uzsvērt, cik svarīgi būtu un vērtīgi, ja mūsu vēlētāji varētu izlasīt tās stenogrammas, par ko mēs pirms desmit gadiem šeit spriedām. Tādas iespējas diemžēl nav.

Tāpēc necentīsimies viens otru pārliecināt par absolūti saprotamām lietām, par tiem kritērijiem, pēc kādiem ir jābūt vadītājam derīgam šādam amatam, ja mēs, protams, gribam, lai šo problēmu atrisinātu pēc būtības, nevis atkal lai kārtējo reizi, kā visus šos desmit gadus, dažādos atbildīgos amatos ar dažādiem paņēmieniem ir iespējams ielikt savus “kabatas cilvēkus” vai vienai vai otrai situācijai paklausīgus cilvēkus. Mums ir jādomā par valsti, un tāpēc tie, kuri ir nākuši no jauna šajā zālē strādāt, tie droši vien domā savādāk nekā varbūt pirms desmit gadiem vai pirms padsmit gadiem, kad tiešām šis kritērijs bija ļoti svarīgs, ka slimnīcas direktoram bija noteikti jābūt ārstam un kolhoza priekšsēdētājam noteikti bija jābūt traktoristam.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (TP). Cienījamā priekšsēdētāja, kolēģi deputāti! Jāsaka, ka nebiju domājis nākt uzstāties, bet cienījamais Kļaviņa kungs mani pamudināja uz šo lietu. Nu, jāsaka tā, ka, ņemot vērā viņa ieteikumu un veidojot varbūt sistēmu pēc viņa prāta, uz šobrīdi nāktos atlaist visu Latvijas pārvaldes sistēmu, jo tie cilvēki, kuri ir un kuriem Dievs ir lēmis dzimt šinī valstī, un ne tā kā dažiem izbraukt ārpusē un studēt, viņi ir nepilnvērtīgi pēc jūsu uzskatiem pārvaldīt šo valsti, atrasties šinī valstī un pretendēt uz jebkādiem amatiem.

Ja jūs runājat par juristiem, kuri tika sagatavoti padomju laikā, tad padomājiet arī par pedagogiem, padomājiet arī par fiziķiem, kuri kala nopietnas, teiksim, militāras programmas... Nu, arī tādus nevajadzētu tad pie amatiem laist. Tad ko darīsim ar mūsu premjerministru?

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Pirms mēs slēdzam debates, bija pieteicies Dzintars Ābiķis. Lūdzu! Es atvainojos. (Starpsaucieni: “Vai tev nav auksti! Nevajag žaketi? Tu taču nosalsi…”)

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Kļaviņa kungs! No valdošās koalīcijas priekšlikuma konteksta, Kļaviņa kungs, no jūsu teiktā izriet, ka padomju laika juristiem vērtību sistēma nav mainījusies, bet visiem citiem — ir. Manuprāt, tas nav tikai dīvaini, tā ir diagnoze.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Vai komisijas vārdā deputāte Solvita Āboltiņa vēlas ko piebilst?... Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, es lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 48, neviens nav pret, atturas — 1.

Diemžēl mums nav kvoruma... Būs jāpārbalso vēlreiz.

Tad lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Prezidijs ierosina desmit minūšu pārtraukumu. Paldies!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums ir beidzies. Lūdzu ieņemt savas vietas! Cienījamie deputāti, mums ir vēlreiz jābalso par likumprojekta “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret un atturas — nav. Sakarā ar to, ka nav kvoruma un ir bijis pārtraukums, mēs sēdi slēdzam.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu un reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, Prezidijs vēlas paziņot sekojošo: pēc 15 minūtēm Prezidijs satiksies un lems par ārkārtas sēdi, tādēļ lūdzu deputātus neizklīst, jo šodien mēs turpināsim sēdi kā ārkārtas sēdi. Paldies!

Lūdzu Saeimas sekretāra biedru nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs). Cienītie deputāti! Nav reģistrējušies: Indulis Emsis, Sergejs Fjodorovs, Guntis Bērziņš, Ināra Ostrovska, Leopolds Ozoliņš, Krišjānis Peters, Jānis Reirs, Jevgenija Stalidzāne. Paldies!

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Orientējošais ārkārtas sēdes laiks jeb sākums būs pulksten 14.45. Paldies!