Projekts

uz 27.01.2000.

Publiskās pārvaldes reformas programma

Ievadā

Mainoties iedzīvotāju izpratnei par valsts un pašvaldību lomu sabiedrības dzīvē, paaugstinās iedzīvotāju prasības pēc valsts un pašvaldību sniegto pakalpojumu kvalitātes. Lai publiskā pārvalde spētu pielāgoties apkārtējās vides izvirzītajām prasībām un nebremzētu kopējo attīstības procesu, ir nepieciešams īstenot virkni publiskās pārvaldes reformu gan nacionālajā (valsts), gan reģionālajā, gan vietējā līmenī. Lai šīs reformas būtu efektīvas, jāveido saskaņota integrētas attīstības stratēģija, kurā pasākumiem dažādos varas līmeņos jāpapildina vienam otru. Tikpat svarīgi ir nodrošināt reformu procesam adekvātu politisko atbalstu, pēctecību un nepārtrauktību.

Publiskā pārvalde

- centrālā, reģionālā un vietējā pārvaldes līmeņa institūciju kopums, kurš izstrādā un ievieš valsts politiku.

Publiskais pakalpojums

- valsts vai pašvaldības iestādes darbinieka sadarbība ar iedzīvotājiem, kas kalpo iedzīvotāju tiesību realizācijai noteiktā jomā (izglītība, pensiju un pabalstu saņemšana, dokumentu saņemšana utt.).

Globalizācijas tendences pasaules ekonomikā, straujā informācijas tehnoloģiju attīstība, starptautiskajai politikai raksturīgā atvērtība un savstarpējā atkarība liek valstīm, reģionālajām un vietējām pašvaldībām nostiprināt savu konkurētspēju. Efektīva publiskā pārvalde, kas balstīta lietderīgā valsts un pašvaldību līdzekļu izmantošanā, ir nozīmīgs faktors, lai veicinātu Latvijas konkurētspēju Eiropā un pasaulē.

Publiskā pārvalde Latvijā ir nopietnu pārmaiņu priekšā. Lai varētu pievienoties Eiropas Savienībai (ES), viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem ir paaugstināt publiskās pārvaldes kapacitāti, panākt, lai tā spētu nodrošināt gan demokrātiskos, gan ekonomiskos, gan sociālos uzdevumus, gan nepieciešamo mijiedarbību ar ES pārvaldes struktūrām.

Administratīvā kapacitāte

- veicamajiem uzdevumiem pietiekošs profesionālo darbinieku skaits un racionālas uz likumu balstītas procedūras, kas tiek izmantotas iestādes darbībā.

Publiskās pārvaldes attīstība ir vērsta uz racionāla valsts un pašvaldību funkciju sadalījuma, skaidri definētas valsts iestāžu un pašvaldību atbildības un atskaitīšanās sistēmas nodrošināšanu un tās efektīvu koordināciju, profesionālu civildienestu, efektīvu publisko finansu vadīšanas sistēmu un prognozējamu valsts institūciju darbību.

Minēto mērķu sasniegšanai ir nepieciešams izstrādāt Publiskās pārvaldes reformas programmu (turpmāk- Reformas programma).

Programmas 1.daļā ir analizēta līdzšinējā publiskās pārvaldes reformas attīstība, atsaucoties uz svarīgākajiem stratēģiskajiem dokumentiem: 1995.gadā apstiprināto Valsts pārvaldes reformas koncepciju un 1998.gada apstiprināto Valsts pārvaldes attīstības stratēģiju līdz 2000.gadam , kā arī 1993.gadā pieņemto "Pašvaldību reformu koncepciju" . Programmas 2.daļā ir analizēti galvenie izpildāmie uzdevumi Latvijas publiskajai pārvaldei: integrācijas process Eiropas Savienībā, publiskās pārvaldes orientācija uz iedzīvotāju, profesionālas un ētiskas administrācijas veidošana. 3.daļa sniedz ieskatu publiskās pārvaldes pamatprincipos, savukārt 4.daļā ir minētas publiskās pārvaldes attīstības vadlīnijas un sasniedzamie mērķi, kuru realizācijā tiek ņemti vērā publiskās pārvaldes pamatprincipi. 5.daļā ir apskatīts publiskās pārvaldes reformu realizācijas mehānisms un instrumenti. Visbeidzot, 6.daļā, ir minēti iespējamie riska faktori reformas ieviešanas gaitā, bet 7.daļā ir reformas programmas matrica ar pasākumiem, norādot to realizācijas termiņu, atbildīgo institūciju un finansēšanas avotu.

1. Reformas programmas vieta un loma publiskās pārvaldes reformu procesā

Lai nodrošinātu sistemātisku un stratēģisku pieeju valsts pārvaldes problēmu risināšanai gan politiskajā, gan administratīvajā līmenī ir jāpanāk skaidra izpratne par reformu procesa virzību, mērķi un vērtībām. Reformas programmas tiek piedāvātas, lai panāktu vienotu izpratni par publiskajā pārvaldē nepieciešamajām reformām un reformu rezultātā sasniedzamajiem mērķiem. Izstrādājot Reformas programmu, tiek definēti publiskās pārvaldes reformu īstenošanas pamatprincipi, publiskās pārvaldes reformu prioritārie virzieni, realizācijas mehānisms un iespējamie riska faktori. Reformas programma ir valdības apstiprināts oficiāls dokuments, kas nosaka publiskās pārvaldes jomas, kurās valdība gatavojas īstenot reformas, un kas nosaka sagaidāmos reformu rezultātus. Tā kā Latvijas valdībai ir jāveic pasākumu komplekss, lai veidotu profesionālu civildienestu un efektīvu politikas procesu, tad publiskās pārvaldes reformas programmas mērķis ir norādīt īstermiņa un ilgtermiņa prioritāros pasākumus.

Viens no svarīgākajiem Reformas programmas uzdevumiem ir nodrošināt valsts pārvaldes reformu procesa nepārtrauktību. Tā turpina 1995.gada 28.martā Ministru kabinetā apstiprinātā Latvijas valsts pārvaldes reformu koncepcijā un 1998.gada 10.martā Ministru kabinetā apstiprinātā Valsts pārvaldes attīstības stratēģijas līdz 2000.gadam realizācijas plānā definētās prioritātes. Reformas programma kalpo kā politiski saistošs dokuments, kura izstrāde izriet no Deklarācijas par Ministru kabineta darbu (1999).

Ne mazāk svarīgs uzdevums ir nodrošināt pašvaldību reformu procesa nepārtrauktību. Programma turpina 1993.gadā Pašvaldību reformu padomē pieņemto "Pašvaldību reformu koncepciju", 1993.gada 25.novembrī Ministru kabinetā pieņemto "Pašvaldību reformu koncepciju". Latvija ir ratificējusi 29 no 30 Eiropas Vietējo pašvaldību hartas paragrāfiem, tai ir raksturīga moderna, uz līdztiesības pamatiem veidota attiecību sistēma starp nacionālo valdību un pašvaldībām. Tādēļ reformu procesā maksimāli jāievēro arī pašvaldību viedoklis. Par būtisku ieguldījumu reformu procesā jāuzskata Latvijas Pašvaldību savienības V kongresā pieņemtās un VII kongresā papildinātās "Latvijas pašvaldību attīstības vadlīnijas". Pēdējos gados aktualizējusies viena no pašvaldību reformas sastāvdaļām - administratīvi teritoriālā reforma, kuras galvenie principi un īstenošanas kārtība noteikti 1998.gadā pieņemtajā "Administratīvi teritoriālās reformas likumā".

Reformas programma cieši sasaucas un tā jāskata kontekstā ar citiem stratēģiskiem un Latvijas starptautiskās saistības definējošiem dokumentiem: Eiropas līgumu, Pievienošanās partnerību, Eiropas Komisijas progresa ziņojumiem, Nacionālo programmu integrācijai Eiropas Savienībā, Eiropas vietējo pašvaldību hartu.

Reformas programma veido izpratni par iespējamo publiskās pārvaldes nākotnes attīstību, ievērojot attīstības tendences dažādos pārvaldes līmeņos: globālajā, Eiropas, nacionālajā, reģionālajā un vietējā līmenī.

2. Publiskās pārvaldes reformu uzdevumi

2.1. Integrācija Eiropas Savienībā

Latvijas publiskajai pārvaldei ir nepieciešams sagatavoties dalībai Eiropas Savienības politiskajā un administratīvajā sistēmā. Šis faktors ir kļuvis vēl būtiskāks pēc uzaicinājuma Latvijai sākt sarunas ar Eiropas Savienību. Tādējādi šīs programmas mērķis ir izveidot tādu publisko pārvaldi, kas ir Eiropas Savienības administratīvās sistēmas sastāvdaļa, un spējīga nodrošināt ES likumdošanas efektīvu ieviešanu Latvijas teritorijā, kā arī Latvijas Republikas izdevīgu līdzdalību ES politikās un programmās.

Eiropas integrācijas process jāskata gan sektorālā, gan horizontālā griezumā. Runājot par sektorālo administratīvajām spējām, acquis pārņemšana un ieviešana var tikt sekmīgi veikta, ja ir attīstīts kvalitatīvu institūciju tīkls, kurš ir spējīgs īstenot acquis. Savukārt, veidojot jaunas institūcijas, Latvijai ir jāņem vērā tās lielums un ekonomiskās iespējas. Jāizstrādā principi, saskaņā ar kuriem ir jāveido institūciju tīkls, kas nepieciešams sektorālā acquis ieviešanai. Jāpiezīmē, ka sektorālā acquis ieviešana ir ministriju atbildība.

Acquis communitaire

- Eiropas kopienu tiesību un pienākumu kopums, kas regulē ES iekšējo tirgu.

Horizontālās administratīvās kapacitātes jomā Latvijas publiskajai pārvaldei ir jāgatavojas darbībai Eiropas Savienības ietvaros. Galvenais priekšnosacījums ir attīstīt un pilnveidot institucionālo sistēmu, kas varētu nodrošināt Latvijas līdzdalību ES politiskajā sistēmā.

Runājot par horizontālo administratīvo spēju, ir jāmin seši būtiskākie nosacījumi, kas raksturo ES izveidojušos priekšstatu par efektīvu publisko pārvaldi:

* profesionāls civildienests,

* efektīva finansu vadība,

* efektīva iekšējā finansu kontrole un audits;

* efektīva ārējā finansu kontrole;

* valsts un pašvaldību pasūtījuma procedūru pilnveidošana saskaņā ar ES prasībām.

Eiropas integrācijas kontekstā valsts administratīvā spēja kā problēma saistās ar Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanu un īstenošanu Latvijā. Tas nozīmē, ka paralēli likumdošanas saskaņošanas plānošanai jāīsteno likumdošanas ieviešanas pasākumi, kas saistās ar jaunu funkciju uzņemšanos un izpildi. Tomēr valsts pārvaldes institūciju (un valsts administrācijas) nostiprināšana interpretējama plašāk nekā tikai likumdošanas saskaņošana un īstenošana. Sektorālu reformu sagatavošana, plānošana un vadība, efektīva horizontāla sadarbība un rīcības koordinācija ir nozīmīgi valsts administratīvās sistēmas elementi, kas īpašu nozīmi iegūs, Latvijai sākot sarunas, kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti un iesaistoties ES kopējā pārvaldē.

Valsts pārvaldes jomā nepastāv ES likumdošana, tāpēc konkrēti nav definētas prasības valsts pārvaldes organizācijā. Tomēr pastāv kopīgi principi, kas veido Eiropas administratīvo telpu. Eiropas administratīvā telpa ietver kopīgus administrācijas darbības principus publiskajā sektorā, kas tiek definēti likumos un praksē tiek ieviesti ar noteikto procedūru palīdzību un atskaitīšanās mehānismiem.

Laika gaitā ES valstīs ir izveidojusies kopīga izpratne par labu, demokrātisku valsts pārvaldi. Šī izpratne ietver likuma varas principus: uzticamību, prognozējamību, atskaitīšanos, caurskatāmību, tehnisko un vadīšanas kompetenci, organizācijas kapacitāti un iedzīvotāju līdzdalību.

Vissvarīgākie principi ir tie, kas valstīm jāievēro, ieviešot savās valstīs Eiropas kopienas likumdošanu:

* Valsts pārvalde darbojas saskaņā ar likumu;

* Proporcionalitātes un juridiskās noteiktības princips;

* Likumīgo tiesību aizsardzība,

* Diskriminācijas aizliegums;

* Tiesības pārsūdzēt administratīvā lēmuma pieņemšanas procedūru;

* Starpposma atvieglojums;

* Taisnīga pieeja tiesai visiem iedzīvotājiem;

* Valsts pārvaldes konstitucionāla atbildība (pēc likuma).

Kandidātvalstīm, kas izteikušas vēlmi integrēties ES, ir jāievieš šie standarti, veidojot nacionālās valsts pārvaldes sistēmas, un principi ir jāievieš Latvijas administratīvajā likumdošanā. Visbeidzot, dalība Eiropas Savienībā nodrošinās modernas sabiedrības izveidošanu, demokrātiju un likuma varu Latvijā.

Līdz ar to līdzās pasākumiem nacionālajā līmenī, ES integrācijas prasībām jāpiemēro arī publiskā pārvalde reģionālo un vietējo pašvaldību līmeņos. Jāveic kompetenču decentralizācija atbilstoši subsidiaritātes principam, jāveic finansu decentralizācija, jāsagatavo pašvaldības darbībai saskaņā ar ES normām un ES tiesību normu piemērošanai.

Lai varētu iesaistīties ES strukturālās un reģionālās politikas realizācijā, jānostiprina un jāattīsta reģionālās pašvaldības, jāmodernizē vietējo un reģionālo investīciju procedūras un jāpanāk atbilstoša administratīvā kapacitāte. Jāpanāk, lai nacionālā līmeņa varas iejaukšanās attīstības vadībā samazinātos līdz minimāli nepieciešamajam līmenim.

Jānodrošina tieša reģionu un vietējo pašvaldību līdzdalība ES Reģionu komitejas darbā, izveidojot ar Latvijas Pašvaldību savienības līdzdalību Latvijas pašvaldību viedokļu saskaņošanas mehānismu ES politikas jautājumos. Jāizveido mehānisms nevaldības organizāciju iesaistīšanai Latvijas pozīcijas veidošanā ES politikas un likumdošanas jautājumos.

Gatavošanās iestāties Eiropas Savienībā ir viens no lielākajiem uzdevumiem Latvijai. Publiskās pārvaldes reformas programmā ir paredzēti tie pasākumi, kuri Latvijai ir jāveic, lai tā varētu izpildīt ES prasības saistībā ar horizontālās administratīvās spējas palielināšanu. Savukārt, detalizēti pasākumi sektorālās administratīvās spējas nodrošināšanai ir iestrādāti Nacionālajā programmā integrācijai Eiropas Savienībā.

2.2. Publiskās pārvaldes orientācija uz iedzīvotāju

Latvijas publiskā pārvalde šobrīd sastopas ar skepticismu no iedzīvotāju puses. Viens no tās galvenajiem uzdevumiem ir iegūt sabiedrības uzticību, uzlabot darba kvalitāti. un palielināt efektivitāti. Iedzīvotāju interešu realizācija un informācijas sniegšana var tikt nodrošināta, izglītojot valsts un pašvaldību darbiniekus, ieviešot darbības rezultatīvos radītājus un atskaitīšanos par sasniegtajiem rezultātiem. Ne mazāk svarīgi ir apmācīt pašvaldību politiķus, jo tieši pašvaldību politiķu zināšanas nodrošina kvalitāti (ar attiecīgu izpildstruktūru un uzņēmumu starpniecību) lielākajai iedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu daļai.

Publiskajai pārvaldei ir jāattīsta tās misija - jāorientējas uz iedzīvotājiem un to prasību apmierināšanu, jāiesaista visa sabiedrība tās grupu interešu risināšanā. Daļēji šim nolūkam vidēja termiņa perspektīvā kalpos Informācijas un pakalpojumu centru (vienas pieturas aģentūru) izveidošana gan valsts, gan pašvaldību institūcijās. Kvalitātes vadības sistēmas ieviešanas mērķis ir panākt valsts un pašvaldības iestāžu darbības procedūru pilnveidošana, palielinot šo iestāžu efektivitāti un samazinot izdevumus.

Visbeidzot, jāinformē iedzīvotājus par viņu tiesībām saņemt profesionālu pakalpojumu no valsts, kā arī par tiesībām pārsūdzēt administratīvos lēmumus, kas būtu panākams ieviešot administratīvo procesu un izveidojot kvalitatīvu Ombuda institūciju.

Ombuds

- pilsoņu apelācijas institūts, kurš izskata ar administratīvo darbību un pakalpojumu saņemšanu saistītās sūdzības. Ombudsmens ir persona, kas apkopo pilsoņu sūdzības un periodiski informē parlamentu par valsts institūciju darbības efektivitāti.

2.3. Profesionālas un ētiskas administrācijas veidošana

Veidojot publiskās pārvaldes struktūras, procedūras, personāla politiku, ir jāievēro atklātības un caurskatāmības princips, lai neveidotos interešu konflikts. Pārmērīga tiesiskā regulēšana, nesakārtota valsts pārvaldes institucionālā sistēma, neprecīzi un nesaprotami formulēti normatīvie akti, nepilnīga atskaitīšanās sistēma un ētikas normu neievērošana var būt korupciju veicinošie apstākļi, tāpēc Publiskās pārvaldes reformas programma ir veidota, lai iezīmētu tās attīstības virzienus, novēršot interešu konflikta un mazinot korupcijas iespējamību.

Korupcijas novēršanas politikas sekmīga realizēšana ir jāsaista ar publiskās pārvaldes reformu, kas integrācijas procesā Eiropas Savienībā nodrošinātu valsts darbības atbilstību demokrātiskas un tiesiskas valsts prasībām. Korupcijas novēršanai, profesionālas un ētiskas administrācijas veidošanai ir nepieciešama visu publisko pārvaldes institūciju, nevalstisko organizāciju, sabiedrības un ieinteresēto starptautisko organizāciju koordinēta sadarbība, maksimāli koordinējot intelektuālo, finansiālo un tehnisko resursu izlietojumu. Administratīvo procedūru uzlabošana, atskaitīšanās sistēmas pilnveidošana, iekšējās kontroles ieviešana publiskajā pārvaldē, ikgadējā zvērinātā audita veikšana visās pašvaldību institūcijās, kā arī likumības un likuma varas principa ievērošana veidotu publisko pārvaldi caurskatāmu.

Tā kā korupcijas novēršana ir komplekss pasākumu plāns, kura realizēšanā nepieciešama arī sabiedrības iesaistīšana, tad pastāv vairākas alternatīvas, kā pilnveidot institucionālo sistēmu brīvu no korupcijas un palielināt sabiedrības uzticību publiskai pārvaldei. Ombuda darbība daudz straujāk veicinātu sabiedrības uzticības atgūšanu publiskai pārvaldei, taču papildu resursi ir jāiegulda arī administratīvā procesa ieviešanā.

Publiskās pārvaldes reformas programmas mērķis ir veicināt atklātas, tiesiskas un caurskatāmas pārvaldes veidošanu un attīstību, ievērojot arī Korupcijas novēršanas programmā minētos darbības virzienus.

3. Publiskās pārvaldes pamatprincipi

Lai realizētu trīs augstāk minētos uzdevumus ir svarīgi ieviest principus, saskaņā ar kuriem publiskā pārvalde tiek īstenota: tiesiskums, taisnīgums, atklātība, cieņa pret personu, efektivitāte, rīcības brīvība un atbildība . Mūsdienīgas publiskās pārvaldes sistēmas izveidošanu, nacionālo, reģionālo un vietējo interešu sabalansēšanu nodrošina pašvaldību principa un subsidiaritātes principa ievērošana . Publiskās pārvaldes reformas programmā ierakstītie principi papildina 1995.gada koncepcijā minētos principus, tādējādi nodrošinot principu realizācijas nepārtrauktību. Lielākā daļa no minētajiem principiem tiek aktīvi ieviesti valsts un pašvaldības iestādēs, kļūstot par administratīvās kultūras neatņemamu sastāvdaļu.

u Tiesiskums nozīmē, ka publiskā pārvalde darbojas, pamatojoties uz likumu un demokrātiskajiem tiesību principiem. Tiesiskums tiek panākts, nodrošinot likumīgu lēmumu pieņemšanu un ievērošanu, kā arī nostiprinot un panākot reālu iespēju ikvienam pārsūdzēt publiskās pārvaldes lēmumus, kā arī nostiprinot lēmumu apstrīdēšanas mehānismu pirmstiesas instancēs. Tiesiskuma nodrošināšanā ir svarīga iekšējo kontroles mehānismu darbība un publiskās pārvaldes tiesiskā uzraudzība.

u Taisnīgums jeb "administrēšana ar likumu" nozīmē, ka jābūt taisnīgām procedūrām. Tās ir procedūras, kuras aizsargā precīzu un objektīvu likuma piemērošanu, pievērš uzmanību sociālajām vērtībām, kā arī nodrošina personas un tās goda aizsardzību. Šī principa konkrēta piemērošana nozīmē, ka nedrīkst iespaidot cilvēka tiesības un intereses bez iepriekšējas viņa iepazīšanās ar faktiem un problēmām un bez personas iespējas paskaidrot apspriežamo. Brīdināšana par administratīvo lēmumu arī tiek uzskatīta par taisnīguma principa īstenošanu.

Taisnīguma nodrošināšanai ir nepieciešama informācijas pieejamība un atklātība, godīga sacensība jebkurā publiskās pārvaldes darbībā, kā arī ētikas sistēmas attīstība. Neatņemama taisnīguma principa sastāvdaļa ir ierēdņu objektivitātes princips, kas ietver korupcijas novēršanas pasākumus un kontroli pār interešu konfliktu.

u Atklātības un caurskatāmības princips dod iespēju ieinteresētajām pusēm iepazīties ar visu administratīvā procesa gaitu. Publiskās pārvaldes pienākums šī principa realizēšanā ir sniegt sabiedrībai vispārēja rakstura informāciju par iestāžu struktūru, savstarpējām attiecībām, kompetenču sadalījumu, konkrētām darbībām, kā arī nodrošināt sabiedrības informētību par indivīdu tiesībām un pienākumiem pret valsti.

Atklātību var veicināt, nodrošinot indivīdam iespējas iepazīties ar informāciju par sevi. Indivīdam ir tiesības iepazīties ar informāciju par valsts darbību, lēmumu pieņemšanu un sasniegtajiem rezultātiem. Nodokļu maksātājiem ir jāsaņem informācija par valsts līdzekļu izmantošanu. Lai nodrošinātu atklātību, ir jāveido valsts informācijas sistēma.

u Cieņa pret personu izpaužas personas godīguma prezumpcijā un pieklājīgā attieksmē pret personu bez birokrātiskas attieksmes. Cieņa pret personu tiek veicināta, ja tiek vienkāršotas birokrātiskās procedūras klientu ērtību labā, kā arī samazinot jomas, kurās publiskā pārvalde var iejaukties indivīda lietās. Publiskā pārvalde tiek īstenota sabiedrības interesēs. Atklātības un caurskatāmības princips, kā arī cieņa pret personu veicina ētiskas publiskās pārvaldes veidošanu.

u Efektivitāte ir uzdevumu optimāla veikšana ar minimāliem sabiedrības līdzekļiem. Valsts iestāžu sistēmas efektivitāte prasa lietderīgu un mērķtiecīgu laika, līdzekļu un citu resursu izmantošanu.

Efektivitātes nolūkos iestādēm, struktūrvienībām un ierēdņiem ir skaidri darba uzdevumi, mērķi un atbildība par noteikto mērķu sasniegšanu, tiek ieviesta stratēģiskā plānošana visos pārvaldes līmeņos, tiek izmantots programmu un projektu princips darba plānošanā. Pārejot uz vadīšanu, kas ir orientēta uz rezultātiem, jāievieš darbības rezultatīvie rādītāji, kas ir nozīmīgi sabiedrībai un indivīdiem.

Valsts un pašvaldību iestādēs ir maksimāli jāpaplašina gan iestādes, gan ierēdņa rīcības brīvība, izmantojot dotos resursus noteikto mērķu sasniegšanai. Lai nodrošinātu resursu racionālu izmantošanu, jāuzlabo atskaitīšanās sistēma. Būtiski ir arī stiprināt centrālās pārvaldes stratēģiskās vadīšanas lomu, veicinot izpildinstitūciju vadītāju atbildību par programmas ieviešanu.

Efektivitāte ir jāsaista ar racionālu iestāžu darbību, mērķa un līdzekļa samērojamību, nosakot veicamos uzdevumus un pastāvīgi no jauna vērtējot samērojamību. Racionālisms publiskās pārvaldes darbībā izpaužas neefektīvu vai savu uzdevumu izpildījušu iestāžu vai funkciju likvidācijā, atsakoties no neefektīvām darbībām. Tādēļ jāveicina tādu mehānismu attīstība, kas panāktu periodisku iestāžu un funkciju analīzi.

u Rīcības brīvība ir jādod līdz ar pastiprinātu atbildību par mērķa sasniegšanu - gan iestādei kopumā, gan katrai amatpersonai. Atbildība un rīcības brīvība ir panākama, izveidojot mērķtiecīgu budžeta sistēmu, kura neiegrožo naudas izmantotāju mērķu sasniegšanā, un pilnvarojot priekšniekus prasīt atbildību no saviem padotajiem par šo mērķu sasniegšanu. Atbildībai par mērķu sasniegšanu un finansiālo resursu izmantošanu mērķa sasniegšanas labad ir jābūt vienās rokās.

u Pašvaldības princips nozīmē teritoriālās kopienas tiesības un spēju patstāvīgi regulēt un vadīt nozīmīgu publisko lietu daļu.

Pašvaldības principu īsteno, nodrošinot tiešas demokrātiskas vēlēšanas visos administratīvā iedalījuma līmeņos, nodrošinot vēlētām pašvaldībām tiesības pieņemt vispārēja rakstura tiesību aktus savas kompetences ietvaros, nodrošinot pēc iespējas tiešāku iedzīvotāju iesaistīšanu pašvaldību problēmās un nodrošinot visu veidu pašvaldībām patstāvīgus finansējuma avotus.

u Subsidiaritātes princips nozīmē, ka publiskās funkcijas tiek sadalītas starp varām tā, lai lēmumus pieņemtu iespējami tuvāk pilsonim. Publisko pienākumu nodošanu no mazāka teritoriālā mēroga varas lielāka teritoriālā mēroga varai var attaisnot vienīgi pienākuma mēroga vai efektivitātes apsvērumi.

Subsidiaritātes principu īsteno, pēc iespējas decentralizējot publiskās pārvaldes funkcijas, regulējot varu savstarpējās attiecībās galvenokārt likumdošanas ceļā un sadalot funkcijas pēc iespējas ekskluzīvā kompetencē, īstenojot pārraudzību tikai proporcionāli publisko pienākumu nozīmīgumam.

4. Publiskās pārvaldes attīstības virzieni un sasniedzamie mērķi

Reformas programma iezīmē publiskās pārvaldes reformas prioritāros virzienus, definējot publiskās pārvaldes jomas, kurās valdība gatavojas īstenot reformas, kā arī sagaidāmos reformu rezultātus. Reformu procesa vispārējais mērķis ir radīt pārredzamu un efektīvu publisko pārvaldi un profesionālu civildienestu, kas īsteno sabiedrības intereses. Reformas rezultātā publiskajai pārvaldei ir jāveidojas elastīgai, spējīgai reaģēt uz izmaiņām politiskajā un administratīvajā vidē; spējīgai uzņemties atbildību par pieņemtajiem lēmumiem. Tā kā publiskajai pārvaldei ir jābūt maksimāli pietuvinātai iedzīvotājiem un jāsniedz kvalitatīvi pakalpojumi, tad tās galvenais mērķis ir:

* panākt iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu,

* panākt plašāku iedzīvotāju iesaistīšanos politikas veidošanas procesos.

Turpmākajās nodaļās tiks apskatīti nepieciešamie priekšnosacījumi un veicamie pasākumi publiskās pārvaldes institucionālajai un personāla attīstībai, administrēšanas procedūru uzlabošanai, publisko pakalpojumu kvalitātei un pieejamībai, publisko finansu un finansu vadības pilnveidošanai, kā arī sabiedrības iesaistīšanai lēmumu pieņemšanā. Šie priekšnosacījumi un pasākumi ir aprakstīti programmas pielikumā esošajā matricē, norādot pasākumu laika grafiku, atbildīgo institūciju un finansēšanas avotu. Pasākumu izstrādē ir ievēroti publiskās pārvaldes reformas pamatprincipi.

4.1. Publiskās pārvaldes institucionālās sistēmas pilnveidošana

Publiskās pārvaldes institucionālās attīstības mērķi:

* nodrošināt racionālu funkciju sadalījumu, saskaņā ar subsidiaritātes principu,

* veidot skaidri definētas atbildības un atskaitīšanās sistēmu,

* izveidot efektīvu koordināciju,

* īstenot publiskās pārvaldes administratīvi teritoriālo sakārtošanu,

* pilnveidot kontroles un atskaitīšanās sistēmu, panākot publiskās pārvaldes caurskatāmību.

Publiskās pārvaldes institucionālās sistēmas pilnveidošanas rezultātā tiek panākts racionāls un uz likumu balstīts publiskās pārvaldes funkciju sadalījums starp varas līmeņiem.

Kompetenču sadalījums starp varas līmeņiem tiek pārskatīts saskaņā ar subsidiaritātes principu, turpinot demokratizāciju un decentralizāciju. Tiek izveidota skaidra, uz likumiem balstīta kompetenču sadale. Lai novērstu dublēšanos un panāktu augstāku efektivitāti, atbildība par atsevišķu funkciju izpildi tiek noteikta pēc iespējas ekskluzīvi. Attiecību sadalījums starp varas līmeņiem tiek balstīts uz sadarbību un savstarpēju koordināciju. Tiek pilnveidota kontroles un atskaitīšanās sistēma, nodrošināts publiskās pārvaldes caurskatāmība un gada pārskatu pieejamība visiem iedzīvotājiem.

Publiskās pārvaldes institucionālās sistēmas pilnveidošanā veicamie uzdevumi:

Nacionālajā (valsts) līmenī tiek:

a) veikta publiskās pārvaldes funkciju racionalizācija, finansu, vadības, kvalitātes un lietderības auditu rezultātā optimizējot funkcijas, kuras jāveic valstij un atsakoties no tai neraksturīgajām funkcijām; kā arī funkciju auditu rezultātā veicot funkciju pārdali starp ministrijām

b) veikta regulatoru sistēmas (vienotais regulators, nozaru regulatori, pašvaldību regulatori) reforma, nodrošinot nozaru un teritoriālās politikas koncentrēšanu vienās institūcijās, bet tarifu noteikšanas, licencēšanas un kontroles funkciju koncentrēšanu citās institūcijās, kā arī regulējošo institūciju neatkarību, stabilitāti un politisko neietekmējamību;

c) ieviesti principi izpildaģentūru veidošanai un to darbības pilnveidošanai;

d) nepieciešams nostiprināt valsts civildienesta centrālās koordinējošās institūcijas kapacitāti, nodrošinot valsts civildienesta vispārējo un disciplināro uzraudzību un pilnveidojot pirmstiesas instances funkcijas;

e) precizēta no valdības neatkarīgo izpildvaras institūciju (Latvijas Banka, Cilvēktiesību birojs, Satversmes aizsardzības birojs, Nacionālā radio un televīzijas padome) kompetence, nepieļaujot publiskās pārvaldes iestāžu atrašanos ārpus Ministru kabineta padotības;

f) unificēts dekoncentrēto nozaru pārvaldes institūciju teritoriālais izvietojums, tuvinot dekoncentrēto valsts pārvaldes sistēmu administratīvajam iedalījumam;

g) tālāk attīstīta funkciju deleģēšana nevaldības organizācijām.

Reģionālajā līmenī tiek:

a) atjaunotas tiešas reģionālo pašvaldību vēlēšanas no politisko partiju sarakstiem,

b) saskaņā ar subsidiaritātes principu decentralizēta un deleģēta daļa no centrālās valdības pienākumiem, nododot arī politisko atbildību un veicinot šo funkciju izpildes organizācijas piemērošanu reģionālajām īpatnībām;

c) Tiek racionalizēta līdzšinējo rajona pašvaldību pastāvīgo un uz laiku citos likumos noteikto funkciju izpildes institucionālā struktūra, paaugstinot apriņķa padomju deputātu ieguldījumu attiecīgo politiku veidošanā.

d) Tiek attīstīti dekoncentrēti informācijas un pakalpojumu sniegšanas centri, tuvinot fiziskajām un juridiskajām personām valsts un reģionālo pašvaldību pakalpojumu saņemšanas iespējas.

Vietējā (pilsētu un pagastu) līmenī tiek:

a) Tiek veicināta izpildvaras un lēmējvaras funkciju nodalīšana, izpilddirektora institūcijas ieviešana visās pašvaldībās;

b) Tiek ieviesta izpilddirektora un citu pašvaldības darbinieku atestācija;

c) Līdzšinējās republikas pilsētās tiek nodalītas izpildstruktūras, kas veic reģionālās un vietējās funkcijas.

d) Tiek likvidēti pašvaldības uzņēmumi, pārveidojot tos vai nu par aģentūrām, vai uzņēmējsabiedrībām, vai privatizējot.

e) Tiek veicināta vairāku pašvaldību sadarbības iestāžu veidošana gadījumos, kad viena pašvaldība nespēj nodrošināt pietiekamu pakalpojumu kvalitāti.

4.2. Administratīvi teritoriālās sistēmas izmaiņas, tuvinot pārvaldi iedzīvotājiem

Administratīvi teritoriālā reforma saistās ar administratīvo teritoriju izmaiņām. Administratīvās teritorijas pamatpazīme - šajā teritorijā ir pašvaldības. Valsts un pašvaldības var organizēt savu darbu arī citās pārvaldes teritorijās, kuras tieši nesakrīt ar pašvaldību teritorijām.

Administratīvo teritoriju robežu grozīšana, kā arī varas organizēšana noteiktās robežās nav pašmērķis, tā saistīta ar visiem pārējiem publiskās pārvaldes jautājumiem. Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros uzsākti un turpinās trīs izmaiņu procesi:

a) valsts pārvaldes (dekoncentrēto funkciju izpildes) teritoriju unifikācija;

b) reģionālo pašvaldību teritoriālā reforma;

c) vietējo pašvaldību teritoriālā reforma.

Valsts pārvaldes teritoriju unifikācijas mērķis ir padarīt pieejamākus un kvalitatīvākus dekoncentrētos nacionālā līmeņa publiskos pakalpojumus. Unifikācijas ietvaros:

a) Nosaka vienotu pieeju valsts pārvaldes teritoriju veidošanai, veicot reorganizāciju vai nu katra administratīvā reģiona ietvaros, vai apvienojot divus pastāvošos reģionus.

b) Nosaka vienotu pieeju pakalpojumu sniegšanas vietu izvēlei, iesakot izveidot vienas pieturas aģentūras pašreizējos rajonu centros.

c) Decentralizē uz apriņķa pašvaldībām atsevišķas valsts funkcijas.

d) Deleģē pašvaldībām izpildei atsevišķas valsts funkcijas.

Reģionālo pašvaldību reformas mērķis ir visas Latvijas teritorijas līdzsvarotas ilgtspējīgas attīstības veicināšana un reģionu konkurētspējas paaugstināšana gan iekšzemē, gan starptautiskajā starpreģionu sacensībā.

Reģionālo pašvaldību reformas ietvaros:

a) Tiek sagatavota nepieciešamā normatīvo aktu bāze apriņķu pašvaldību izveidošanai;

b) Tiek izveidoti lielāka mēroga administratīvie reģioni - apriņķi, iekļaujot tajos arī visas republikas pilsētas.

d) Apriņķos tiek izveidotas tieši vēlētas pašvaldības, kurām tiek decentralizēta un deleģēta daļa no valsts funkcijām, kā arī nodotas rajonu pašvaldību funkcijas;

e) Apriņķa pašvaldībām tiek izveidota pastāvīga nodokļu ieņēmumu bāze, kā arī noteikta no vietējām pašvaldībām nodalīta apriņķu pašvaldību finansu izlīdzināšanas sistēma;

f) Apriņķu pašvaldības tiek veidotas kā galvenās reģionālās attīstības politikas veidotājas un realizētājas attiecīgajā administratīvajā teritorijā;

g) Tiek attīstīta un nostiprināta reģionālo pašvaldību sadarbības forma - plānošanas reģioni.

Vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas mērķi ir pakalpojumu un administrēšanas kvalitātes paaugstināšana vietējās pašvaldībās, kā arī strukturālo ekonomisko izmaiņu paātrināšana laukos. Vietējās teritoriālās reformas ietvaros saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likumu:

a) Veic administratīvo teritoriju izpēti, kuru rezultātā noskaidro iedzīvotāju viedokļus, precizē veicamās funkcijas un sagatavo priekšlikumus par sadarbības vai apvienošanās teritorijām;

b) Tiek turpināts pagastu un pilsētu brīvprātīgas apvienošanās process, veidojot novadu pašvaldības (apvienošanās projektu sagatavošana un realizācija). Atsevišķos izņēmuma tiek veikta pašvaldību piespiedu apvienošana.

b) Tiek turpināts pagastu un pilsētu sadarbības apvienību veidošanas process (sadarbības projektu sagatavošana un realizācija, veidojot kopēju sadarbības teritoriju, stabilu un ilglaicīgu pašvaldību sadarbības līgumu, lai veiktu kopēju attīstības plānošanu un vadību, kā arī citas pašvaldību funkcijas);

c) Tiek veicināta un atbalstīta investīciju projektu piesaiste pašvaldībām, kuras ir apvienojušās vai izveidojušas efektīvu pašvaldību sadarbības apvienību;

d) Lai veicinātu pašvaldību apvienošanos un sadarbību tiek veikti grozījumi Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā, likumā "Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu", kā arī citos likumos.

4.3. Profesionāla un kvalificēta personāla attīstība

Viens no galvenajiem uzdevumiem valsts pārvaldes reformas ietvaros ir uzticama, profesionāla un stabila civildienesta veidošana, nodrošinot efektīvas civildienesta vadības sistēmas izveidošanu un nostiprināšanu institūcijās, kas īsteno valsts pārvaldes funkcijas. Šī mērķa sasniegšanai, pamatojoties uz civildienesta attīstības koncepciju, saskaņā ar kuru nepieciešams izstrādāt likumdošanas bāzi, kas palīdzētu noturēt un piesaistīt profesionāli kvalificētu personālu un veicinātu tā karjeras attīstību, ir izstrādāta personālvadības attīstības stratēģija. Tā ietver pasākumus vienotas personālvadības sistēmas ieviešanai valsts civildienestā, taču daudzus tās pamatprincipus un pasākumus bez ierobežojumiem ir iespējams attiecināt uz visu publisko pārvaldi kopumā. Svarīgi ir arī pilnveidot disciplinārās un vispārējās uzraudzības likumdošanu un mehānismus, lai nodrošinātu vienotu, tiesisku un efektīvu tiesību normu piemērošanu disciplinārajā jomā un sekmētu valsts pārvaldes darbinieku rīcības atbilstību ētikas pamatprincipiem.

Lai nozīmīgi veicinātu personāla attīstību valsts pārvaldē, jāveic šādi galvenie pasākumi:

a) Jāievieš vienota darba samaksas sistēma.

Personālvadības attīstības stratēģijas ietvaros šī pasākuma realizēšanai ir paredzēta amatu aprakstu pilnveidošana, kā arī amatu novērtēšana un kvalifikācijas kategoriju noteikšana, kas veidos pamatu ierēdņu atalgojumam. Darba samaksas sistēmas reforma radīs iespēju veidot atbilstību starp veicamo pienākumu nozīmību un atalgojumu, vienlaicīgi nodrošinot vienādu darba samaksu par vienādas vērtības darbu.

b) Jāievieš vienota darba izpildes analīzes un novērtēšanas sistēma.

Darba izpildes analīze un novērtēšana nodrošinās darba izpildes un darbinieku attīstības mērķu un konkrēto darbību plānošanu, darbinieku ieguldījuma un sasniegumu novērtēšanu, atgriezeniskās saites sniegšanu, un prasmju un kvalifikācijas novērtēšanu, izstrādājot individuālās attīstības plānu darba efektivitātes palielināšanai. Darba izpildes novērtēšanas rezultāti noteiks izdienas pakāpju piešķiršanu, tādējādi veidojot sasaisti ar darba samaksas sistēmas reformu.

c) Jāievieš vienota, centralizētas karjeras plānošana.

Šī pasākuma nodrošināšanai ir nepieciešams pilnveidot un ieviest Valsts pārvaldes iestāžu un personāla vienoto informācijas uzskaites sistēmu valsts nozīmes datu pārraides tīklā.

d) Jāattīsta publiskās pārvaldes disciplinārā un vispārējā uzraudzība, nodrošinot ētikas pamatprincipu ievērošanu.

e) Jāpalielina valsts pārvaldes darbinieku un tiesu darbinieku profesionalitāte, izglītojot tos ar valsts pārvaldi saistītos jautājumos, t.sk., ar integrācijas procesu ES saistītos jautājumos. paaugstinot profesionālismu civildienestā var uzlabot publiskās pārvaldes kapacitāti acquis pārņemšanai.

f) Jānodrošina sabiedrībai viegli pieejama un kvalitatīva informācija par izmaiņām publiskajā pārvaldē saistībā ar personāla attīstību, tādējādi īstenojot civildienesta sabiedrisko attiecību programmu.

Personāla attīstības mērķi reģionālo un vietējo pašvaldību līmenī:

* Attīstīt pašvaldību pārvaldes spējas sniegt augstas kvalitātes pakalpojumus iedzīvotājiem, kā arī veikt kvalitatīvu ekonomikas un finansu pārvaldi (tajā skaitā investīciju);

* Attīstīt spēju produktīvai politiskās un izpildvaras sadarbībai.

* Attīstīt un sakārtot pašvaldību personāla sistēmu.

* Izveidot pašvaldību darbinieku tālākizglītības standartus,

Pašvaldību sistēmā veicamie uzdevumi:

a) pašvaldību politiķu un darbinieku izglītošana,

b) darba līgumu veidu dažādošana,

c) publiskā pasūtījuma plašāku pielietošana, deleģējot daļu funkciju privātajam sektoram,

d) jāattīsta sarunu sistēmu starp Latvijas Pašvaldību savienību un pašvaldību darbinieku arodbiedrībām,

e) likumdošanā jānosaka pašvaldību politiķu un darbinieku sociālās garantijas,

f) jāievieš izpilddirektoru un citu pašvaldības darbinieku atestēšana,

g) izveidot pašvaldību pārvaldes konsultatīvo pakalpojumu un audita institūciju,

h) izstrādāt un ieviest vienotas standartus pašvaldību pakalpojumu kvalitātei,

i) Izveidot pašvaldību finansu konsultatīvo pakalpojumu un audita institūciju,

j) Jāsakārto pašvaldību darbinieku (ierēdņu, kalpotāju) amatu klasifikācija atbilstoši LR Profesiju klasifikatoram, ja nepieciešams, veicot tajā izmaiņas;

k) Jāizstrādā ieteikumi pašvaldību darbinieku karjeras izaugsmei.

l) Jāizstrādā vienotas prasības pašvaldību darbinieku tālākizglītības kursu programmām.

Tajā skaitā, apriņķa pašvaldību līmenī:

a) Līdz ar valsts decentralizējamo funkciju pārņemšanu maksimāli iesaistīt pārņemto dekoncentrēto iestāžu darbiniekus pašvaldības darbā, nepieciešamības gadījumā nodrošinot tiem pārkvalifikācijas iespējas.

b) Veidot reģionālo politiķu apmācības sistēmu.

c) Veicināt darbinieku apmaiņu ar privāto sektoru, kā arī valsts civildienesta ierēdņu iesaistīšanu valdības deleģēto funkciju izpildē.

Vietējo pašvaldību līmenī:

a) Nodrošināt valsts atbalstu pašvaldību politiķu un darbinieku apmācību sistēmai.

b) Veicināt darba līgumu sistēmas pilnveidošanu.

c) Veicināt labās pieredzes apkopošanu un izplatīšanu.

d) Veicināt darbinieku apmaiņu ar privāto sektoru.

Rezumējot, valsts un reģionālā līmenī personāla attīstībā dominē specializācijas princips. Augstākā līmeņa amatpersonu iemaņu pilnveidošanā dominē universalizācijas princips. Pagastu un novadu pašvaldību personāla pilnveidošanā dominē universalizācijas princips. Visos līmeņos nepieciešams nodrošināt sabiedrībai viegli pieejamu un kvalitatīvu informāciju par izmaiņām publiskajā pārvaldē saistībā ar personāla attīstību, civildienesta sabiedrisko attiecību programmas īstenošanu.

4.4. Informācijas tehnoloģiju ieviešana publiskajā pārvaldē

Informāciju tehnoloģiju attīstības mērķi:

* veidot integrētu valsts nozīmes informācijas sistēmu un informatīvos resursus savienojošu valsts nozīmes datu pārraides tīklu, ieguldot līdzekļus lietotāju izglītošanai:

* uzlabot publiskās pārvaldes mijiedarbību ar sabiedrību, racionalizējot publiskās pārvaldes darbību;

* samazināt sabiedrības administratīvos pienākumus;

Veicamie uzdevumi:

Centrālā līmenī:

a) Valsts nozīmes informācijas sistēmas un valsts nozīmes datu pārraides tīkla izveidošana, paredzot sasaisti ar jaunveidojamo pašvaldību vienotās informācijas sistēmu.

b) Valsts pārvaldes iestāžu un personāla vienotās informācijas uzskaites sistēmas veidošana civildienesta centrālās koordinējošas institūcijas ietvaros;

c) Valsts pārvaldes personāla apmācība informāciju tehnoloģiju lietošanai;

d) Jāveido vienas institūcija informācijas vākšanai un pieejamībai - jāievieš vienoto informācijas un pakalpojumu centri ministriju pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošajās iestādēs, ja tajās tiek veikta daudzprofilu pakalpojumu sniegšana vai tajās izdodamo administratīvo aktu sagatavošanai nepieciešams vairāku instanču saskaņojums, kā arī līdzīgas funkcijas pildošās ministriju struktūrvienībās.

Reģionālo un vietējo pašvaldību līmenī:

a) Pašvaldību vienotās informācijas sistēmas ieviešana.

b) Pašvaldību personāla apmācība informāciju tehnoloģiju lietošanai;

c) Jāievieš informācijas un pakalpojumu centri reģionu centros un lielāko pagastu pašvaldībās, izvērtējot ieviešanas lietderību, paredzot valsts līdzfinansējumu informācijas sistēmu attīstībai;

4.5. Efektīvu un caurskatāmu administrēšanas procedūru nodrošināšana

Administrēšanas procedūras ir tiesību normu īstenošanas un piemērošanas nodrošināšana, tiesību aktu interpretācija, kā arī izrietošo strīdu un pārsūdzību izskatīšana. Administrēšanas procedūru kvalitātes uzlabošana nodrošinās publiskās pārvaldes kapacitātes palielināšanu tiesību normu pareizā piemērošanā un efektīvā īstenošanā.

Administrēšanas procedūru uzlabošana pamatā jābalsta uz:

a) Ierēdņu un darbinieku (kalpotāju) prasmes patstāvīgi tulkot tiesību aktus, tai skaitā pielietot vispārējos demokrātiskos tiesību principus attīstīšanu;

b) skaidrāku procedūru reglamentējošo aktu izstrādi;

c) publiskai pārvaldei saistošas, kvalitatīvas informācijas nodrošināšanu iedzīvotājiem par piemērojamām procedūrām;

d) darba organizācijas un vadības jautājumos - izvirzītā mērķa sasniegšanu un darba izpildi ar vismazāko valsts un privāto resursu patēriņu;

e) periodisku procesu un tiesību aktu revīziju, ar mērķi atklāt paredzēto funkciju nepildošās procedūras, pārklājošās kompetences un optimizēt procesu kopumā. Periodiski jāveic revīzijas procesos (piem., imigrācijas formalitātes, būvprojekta saskaņošana), kuros ir iesaistītas divas un vairākas publiskās pārvaldes institūcijas. Tādējādi revīzija tiktu veikta nevis no institucionālās perspektīvas, bet gan no kopējā procesa perspektīvas;

f) iedzīvotāju tiesībām apstrīdēt administratīvos lēmumus, administratīvo tiesu sistēmas izveidošanu, kā arī Ombuda institūcijas izveidošanu, tādējādi attīstot efektīvu pārsūdzības mehānismu;

g) administratīvās kultūras paaugstināšanu - panākot valsts pārvaldes un pašvaldību darbinieku orientāciju uz klienta apkalpošanu, ētikas normu izstrādi atsevišķu institūciju darbiniekiem, kuri tiek atzīti par korupcijas riskam pakļautiem.

Paredzēto pasākumu realizēšana ir aktuāla kā valsts pārvaldes, tā arī reģionālo un vietējo pašvaldību līmenī.

Nodrošinot politikas veidošanas procesa koordināciju, paredzot tā saskaņošanu gan administratīvajā, gan politiskajā līmenī, tiek sekmēta vienotas publiskās pārvaldes politikas un demokrātiskas atskaitīšanās sistēmas veidošana, nodrošinot valsts pārvaldes caurskatāmību.

4.6. Kvalitatīvu publisko pakalpojumu sniegšana

Paredzams, ka viens no galvenajiem jautājumiem, kas kļūs arvien aktuālāks attiecībās starp publisko varu un sabiedrību, ir valsts un pašvaldības sniegto pakalpojumu kvalitāte un pieejamība.

Svarīgākie darbības virzieni:

a) atkarībā no valsts pārvaldes iestādes darbības virzieniem un iespējām jāievieš kvalitātes vadības sistēma pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai un darbības optimizācijai. Kvalitātes vadības sistēmu ieviešanas mērķis ir panākt valsts un pašvaldību iestāžu darbības procedūru pilnveidošanu.

b) jāievieš informācijas un pakalpojumu centru ieviešana, panākot, ka valsts un pašvaldību iestāžu darbības prioritātes ir centieni kalpot iedzīvotājiem tā, lai iedzīvotāji saņemtu nepieciešamo pakalpojumu vai lēmumu valsts un pašvaldību iestādēs, vienu reizi apmeklējot attiecīgo institūciju. Vienkāršākais pasākums minēto principu ieviešanā ir informācijas un pakalpojumu centru iekārtošana institūcijās. Izveidojot informācijas un pakalpojumu centrus, tiek sekmēta kvalitatīvu pakalpojumu sniegšana. Valsts pārvaldē ieviešot vienotās informācijas tīklu, kā arī ieviešot Informācijas atklātības likumu tiek nodrošināta informācijas pieejamība un sabiedrības iesaistīšana publiskajā pārvaldē;

c) attiecīgās nozares ministrija, ievērojot iedzīvotāju intereses, izvēlas pakalpojumu sniegšanas vietas, kuru skaits nedrīkst būt mazāks par 28 (pakalpojumu sniegšanas vietām jābūt katrā pašreizējā rajonā, Jūrmalā un Rīgā). Pakalpojumu sniegšanas vietas veidojamas kā integrēti pašvaldību un valsts informācijas un pakalpojumu centri;

e) jāpilnveido gada pārskati, kuri saistāmi gan ar publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, gan iedzīvotāju informētību. Pārskati jāizmanto, uzlabojot budžeta sagatavošanu un plānojot iestādes uzdevumus. Jāizvērtē iespējas ieviest gada publiskos pārskatus pašvaldībās.

f) jāievieš ikgadēju informatīvo budžeta pārskatu prakse visa veida publiskās pārvaldes iestādēs;

g) tiek izmantots administratīvi teritoriālās reformas process, lai radītu iespējas pašvaldībām uzlabot savu pakalpojumu kvalitāti

4.7. Efektīvas publisko finansu un finansu vadības sistēmas nodrošināšana

Publisko finansu un finansu vadības pilnveidošanas mērķis ir:

* efektīvas publisko finansu vadīšanas sistēmas nodrošināšana ar minimālās pārvaldes koncepciju,

* samazināt kopējo, visiem nodokļu maksātājiem uzliekamo nodokļu slogu un palielināt konkrētu pakalpojumu saņēmējiem uzliekamo nodokļu slogu,

* decentralizācijas un dekoncentrācijas apstākļos sasniegt augstu pārvaldes efektivitāti,

* uzraudzības un atskaitīšanās sistēmu pilnveidošanai.

Galvenie darbības virzieni:

Valsts līmenī:

a) finansu dekoncentrācija (jāpalielina līdzekļu apjoms, par kura izlietojumu aģentūras var lemt patstāvīgi);

b) daudzgadīga budžeta veidošanas metožu un viengadīga budžeta veidošanas apvienošana elastīgā finansu vadības sistēmā;

c) uzkrājumu grāmatvedības ieviešana publiskās pārvaldes institūcijās,

d) valsts un privāto grāmatvedības un gada pārskatu sistēmu tuvināšana;

e) daudzgadīga publiskās pārvaldes institūciju finansu uzskaite, katrā nākamajā gadā novērtējot uzkrātās un iepriekšējās investīcijas nozares kapacitātē;

f) Valsts kontroles procedūru pilnveidošana,

g) privāto auditkompāniju regulāra pieaicināšana publiskās pārvaldes iestāžu revīzijai un pārskatu novērtēšanai;

h) obligātu publisko gada pārskatu ieviešana visās publiskās pārvaldes institūcijās;

Reģionālā un vietējā līmenī:

a) pašvaldību nodokļu noteikšana, un tiesību došana pašvaldībām grozīt pašvaldību nodokļu likmes;

b) pašvaldību patstāvīgas investīciju kapacitātes nodrošināšana;

c) pašvaldību pieejas kapitāla tirgum atjaunošana;

d) finansu decentralizācija (jāpalielina vietējām un reģionālajām pašvaldībām piekrītošo nodokļu un nodevu apjoms);

e) vietējo un reģionālo pašvaldību finansu izlīdzināšanas sistēmu atdalīšana;

4.8. Sabiedrības iesaistīšana lēmumu pieņemšanā

Sabiedrības iesaistīšanas lēmumu pieņemšanā mērķis ir:

* panākt lielāku sabiedrības līdzdalību publiskās pārvaldes procesos;

* nodrošināt sabiedrību ar informāciju par publiskajā pārvaldē notiekošajiem procesiem.

Galvenie darbības virzieni:

a) nevaldības organizāciju viedokļa uzklausīšana un konsultācijas ar sociālajiem partneriem;

b) konsultatīvo padomju izveidošana, iesaistot tajās pārstāvjus no profesionālajām organizācijām;

c) atsevišķu valsts funkciju deleģēšana nevaldības organizācijām. Funkciju deleģēšanas nodrošināšanai svarīgi ieviest izstrādāto likumdošanu. 1998.gada septembrī pieņemtie MK noteikumi "Par valsts pārvaldes kompetences deleģēšanas kārtību pilnvarotajām institūcijām" paredz, ka kompetenču deleģēšana var notikt pēc sabiedriskās vai privātās institūcijas iniciatīvas, atbildot uz personu iesniegtajiem priekšlikumiem. Tas nozīmē, ka nevaldības organizācija, izvērtējot savas iespējas, var sagatavot priekšlikumu par konkrētās kompetences deleģēšanu un iesniegt to atbilstošajai valsts pārvaldes institūcijai;

h) nevaldības organizāciju (NVO) attīstības veicināšana un NVO informēšana par funkciju deleģēšanas iespējām, veiksmīgāko kompetences deleģēšanas gadījumu popularizēšana. Prasmīgi un mērķtiecīgi izmantojot jau esošos un ieviešot minētos jaunos deleģēšanas līdzekļus, kompetenču deleģēšana ļaus panākt veiksmīgāku sabiedrības iesaistīšanos valsts pārvaldē un līdz ar to uzlabot valsts pārvaldes darbu kopumā;

i) jānodrošina valsts pārvaldes kompetenču deleģēšanas uzraudzība un analīze nodrošināšana par funkciju realizāciju pēc to deleģēšanas;

j) sabiedrības informēšana panākot, lai nepieciešamā informācija būtu precīza un viegli pieejama;

k) pārejas īstenošana no sabiedrības informēšanas un konsultācijām uz sabiedrības līdzdalību valsts un pašvaldību pārvaldē - partnerību.

l) tiek veicināta pašvaldību lēmējinstitūciju darbības publicitāte.

Ir vairāki veiksmīgi piemēri: Izglītības un zinātnes ministrija ir daļēji deleģējusi savu kompetenci pieaugušo izglītības jomā Latvijas Pieaugušo izglītības apvienībai, Labklājības ministrija daļēji deleģējusi kompetenci Latvijas Ārstu biedrībai un citām sabiedriskajām organizācijām ārstniecības personāla sertifikācijā u.c.

4.9. Reģionālā attīstība

Latvijas reģionālās attīstības mērķi:

* Radīt priekšnoteikumus labvēlīgu un līdzvērtīgu vides, dzīves un darba apstākļu nodrošināšanai visos Latvijas reģionos, nosakot un realizējot vienotus minimālos standartus katrā sektorā visai valsts teritorijai.

* Samazināt un novērst nelabvēlīgās reģionālās atšķirības un atbalstīt labvēlīgo atšķirību saglabāšanos.

* Nodrošināt ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību Latvijā un tās reģionos, saskaņot saimniecisko darbību ar dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu un vairošanu.

* Radīt priekšnoteikumus Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā un tās reģionālās attīstības procesos.

Reģionālās attīstības politikas uzdevumi:

a) izveidot sistēmu, kas nodrošinātu reģionālo skatījumu visu līmeņu lēmumu pieņemšanā, koncepcijās, rīcības programmās un citos dokumentos, kas skar valsts vai nozares attīstību;

b) publiskās pārvaldes institucionālā nostiprināšana reģionālās politikas realizācijai;

c) reģionālo pašvaldību nostiprināšanās, attīstības procesu veicināšana pagastu, pilsētu un pilsētu pašvaldību līmenī, vietējās sabiedriskās un saimnieciskās darbības patstāvības rosināšana;

d) plānošanas saskaņotības nodrošinājums, horizontālā un vertikālā līmenī, nodrošinot plānu realizāciju un nepārtrauktu stratēģiskās plānošanas procesu, reģionālās dimensijas ievērošanu;

e) atsevišķu mērķprogrammu izstrāde reģionālās attīstības procesu nodrošināšanai;

f) informācijas nodrošinājums pašvaldībai, sociālajiem partneriem un sabiedrībai kopumā;

g) Baltijas jūras reģiona valstu sadarbības un Baltijas valstu integrācijas sekmēšana, maksimāli izmantojot Latvijas potenciālu saskaņā ar Eiropas politiskajiem un saimnieciskajiem procesiem un Eiropas Savienības reģionālās attīstības politiku;

h) reģionālās attīstības procesu monitoringa sistēmas izveide un uzturēšana.

Valdības pieeja reģionālo problēmu risināšanā ietver divus galvenos instrumentus:

* Pirmais attiecas uz reģionu atšķirībām un īpaši uz atpalikušajiem reģioniem. Galvenais valdības instruments šajās teritorijās ir reģionālā politika , kas vērsta uz sociālo un ekonomisko atšķirību novēršanu. Tā izpaužas kā dažādu īstermiņa mērķa programmu realizēšana, lai novērstu pagātnes radītās problēmas šajās teritorijās.

* Otra valdības pieeja ir vispārēja valsts teritorijas attīstības veicināšana. Te galvenais instruments ir nacionālā un reģionālā plānošana visā valsts teritorijā, kā arī atsevišķos reģionos. Tā ir vērsta uz harmonisku un efektīvu attīstības aktivitāšu izplatību nākotnē. Tās ilgtermiņa, stratēģiskās aktivitātes nosaka teritorijas attīstības perspektīvu turpmākām privātām un valsts investīcijām (galvenokārt infrastruktūrā).

Tomēr starp šiem principiem ir arī pretruna: pirmais iekļauj sociālo vienlīdzību un reģionālo atšķirību samazināšanu, tomēr tas var arī kavēt valsts ekonomikas attīstību; no otras puses, ekonomikas attīstība veicina aglomerāciju attīstību, kas noved pie reģionālo atšķirību pastiprināšanās, tādējādi esot pretrunā ar pirmo principu.

Reģionālās attīstības pamatdilemma ir dubultā mērķa sasniegšana - maksimāla efektivitāte un vienlīdzības sasniegšana resursu izmantošanā un izvietošanā. Maksimāla efektivitāte nozīmē ieguldījumus tajās vietās, kurās ir visaugstākā atdeve, savukārt vienlīdzības sasniegšana iekļauj sevī vienādas ražošanas kapacitātes un patērētāju servisa izvietošanu reģionos.

Galvenais nosacījums attīstībai decentralizētā sistēmā ir spēcīgu reģionālo (apriņķu) pašvaldību izveidošana. Aktuāla ir nacionālās valdības un vietējā līmeņa pašvaldību aktivitāšu integrēšana, to interešu saskaņošana.

5. Publiskās pārvaldes reformu realizācija

Publiskās pārvaldes reformu procesam ir horizontāls un vertikāls raksturs. Tas nozīmē, ka tā īstenošanā ir iesaistītas visas publiskās pārvaldes iestādes. Publiskās pārvaldes reformas, to skaitā Publiskās pārvaldes reformu programma, tiek plānotas un izstrādātas centralizēti, savukārt, īstenošanas process ir decentralizēts. To realizējot, katra ministrija ir atbildīga par iekšējā reformas plāna ieviešanu, atbilstoši plānojot laika, finansiālos un cilvēku resursus. Vienlaicīgi atbilstoša publiskās pārvaldes reformu procesa koordinācija tiek nodrošināta, nostiprinot horizontālo institūciju sadarbību.

Publiskās pārvaldes reforma pašvaldībās noris ar pašvaldības politiķu starpniecību, tādēļ tā īstenojama galvenokārt ar izglītojošām metodēm, atbalstot apmācību un izplatot labo pieredzi. Procesa veicināšanai jānodrošina sadarbību starp valdību un Latvijas Pašvaldību savienību.

Lai nodrošinātu veiksmīgu publiskās pārvaldes reformu īstenošanu, nepieciešams efektīvs uzraudzības un atskaitīšanās mehānisms. Uzraudzība tiek īstenota, nodrošinot vienoto publiskās pārvaldes funkciju un valsts pārvaldes personāla uzskaites sistēmu, tai skaitā ar valsts institūciju reģistra starpniecību. Bez tam nepieciešams izveidot informēšanas mehānismu, lai dotu iespēju iesaistītajām iestādēm un sabiedrībai iepazīties ar Publiskās pārvaldes reformas programmas īstenošanas gaitu. Šāda veidā tiek nodrošināts reformu procesa elastīgums, spēja piemēroties apkārtējās vides izmaiņu prasībām. Publiskās pārvaldes reformu programmai šajā kontekstā ir jākalpo kā instrumentam, kas atspoguļo izmaiņas gan valsts administratīvajā sistēmā, gan Eiropas administratīvajā telpā.

Publiskās pārvaldes reformas programma ir jāskata ciešā kontekstā ar Nacionālo programmu integrācijai Eiropas Savienībā un Latvijas iespējamo iestāšanos Eiropas Savienībā.

Saistību starp reformas programmu un integrācijas procesu ir iespējams nodrošināt šādi:

* Īpašu uzdevumu ministra valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās sekretariāts (Sekretariāts) veic monitoringu pār visu programmas elementu ieviešanu, savukārt valsts institūcijas regulāri sniedz Sekretariātam ziņojumu par sasniegto rezultātu. Sekretariāta kapacitāte atbalstīt ministrijas, īstenojot programmā aprakstītās publiskās pārvaldes reformas, tiks palielināta 2000.gada Phare projekta ietvaros.

* Reformas programmā noteikti pasākumi tiek integrēti Nacionālajā programmā integrācijai Eiropas Savienībā (NPIES) 4.daļā par administratīvo kapacitāti, kā arī Nacionālajā institūciju stiprināšanas plānā (NISP).

* Publiskās pārvaldes programmas to pasākumu ieviešana, kuri ir iekļauti arī Nacionālajā programmā integrācijai Eiropas Savienībā un Institūciju stiprināšanas plānā, tiek automātiski uzraudzīta, izmantojot NPIES un NISP ieviešanas uzraudzības mehānismus.

* Gadījumos, kad kāds no matricā minētajiem pasākumiem nav izpildīts, Sekretariāts par to ziņo Eiropas Integrācijas padomei.

* Publiskās pārvaldes politiskās koordinācijas struktūras ir Eiropas Integrācijas padome, Administratīvi teritoriālās reformas padome un Reģionālās attīstības padome.

* Eiropas Integrācijas padome veic reformas programmas politisko koordināciju un uzraudzību.

* Administratīvi teritoriālās reformas koordināciju veic Ministru kabineta izveidota Administratīvi teritoriālās reformas padome. Savukārt, Pašvaldību lietu pārvalde sagatavo priekšlikumus administratīvi teritoriālajai reformai, organizē tās ieviešanu un nodrošina pašvaldību reformas realizāciju.

* Reģionālās attīstības padome koordinē reģionālās attīstības politikas ieviešanu.

6. Riska faktori

Ieviešot Publiskās pārvaldes reformas programmu, ir svarīgi apzināties riska faktorus un problēmas, ar kurām var nākties saskarties.

Ņemot vērā ierobežotos finansiālos resursus, jāveic rūpīga analīze un jākoncentrē uzmanība uz tām valsts pārvaldes funkcijām, kuras ir stratēģiski svarīgas valsts attīstībai un iedzīvotāju labklājībai. Valsts pārvaldes funkciju decentralizācija, ievērojot subsidiaritātes principu, ir iespēja efektīvi izmantot valsts rīcībā esošos resursus un potenciālu. Sabiedrisko partneru iesaistīšana valsts pārvaldes funkciju realizācijā varētu kalpot valsts potenciāla stiprināšanai un resursu efektīvai izmantošanai.

Pilnīgi noteikti ir iespējams apgalvot, ka publiskās pārvaldes reforma nebūs veiksmīga, ja netiks nodrošināts atbalsts no sabiedrības puses. Sabiedrības nepietiekama informētība par reformu procesa nepieciešamību un norisi ir viens no nozīmīgākajiem riska faktoriem, īstenojot publiskās pārvaldes reformas. Ja reformu plānošanā un īstenošanā tiks iesaistīta tikai administrācija, tās būs lemtas neveiksmei. Plašu sabiedrības slāņu iesaistīšana varētu kalpot kā katalizators reformu procesa turpināšanai un attīstīšanai. Ir jāapzinās, ka ir nepieciešami ievērojami finansiālie līdzekļi, lai nodrošinātu sabiedrību ar atbilstošu informāciju par publiskajā pārvaldē notiekošo.

Reformas veiksmīgai īstenošanai ir nepieciešams:

1) politisks atbalsts un ministriju savstarpējā koordinācija;

2) kopēja izpratne par valsts pārvaldes reformas virzību un sasniedzamajiem rezultātiem, par Publiskās pārvaldes reformas programmas mērķi;

3) Publiskās pārvaldes reformas saistība ar Eiropas Savienības integrācijas procesā nepieciešamo nosacījumu izpildi un ar citu sektoru stratēģisko attīstību;

4) iesākto reformu pabeigšana, nodrošinot reformas procesa pēctecību nepārtrauktību;

5) finansējums - gan valsts budžeta līdzekļi, gan arī prioritārā kārtībā koordinēta ārvalstu palīdzība;

6) centrāla reformas procesa koordinējoša iestāde.

Publiskās pārvaldes reformas īstenošana ir ilgstošs process, kas prasa gan politisko gatavību īstenot nepopulārus lēmumus, gan arī ievērojamus finansiālos ieguldījumus. Iespējams, ka visnopietnākais riska faktors ir laika, finansiālo un cilvēkresursu trūkums. Jebkuras reformas īstenošanai ir nepieciešama pamatbāze. Reformas veiksme vai neveiksme noteiks valsts tālāko attīstību, it īpaši integrācijas procesa ES kontekstā, tādēļ ir būtiski to īstenot saskaņā ar stratēģiski noteiktiem un politiski apstiprinātiem pamatprincipiem. Publiskās pārvaldes reformas programma veido pamatu šādai integrētai pieejai.

7. Publiskās pārvaldes reformas programmas matrica

Pasākumi, kuri veicami atbilstoši 2000.g. budžetam

Mērķi	Uzdevumi	Veicamie pasākumi	Sagaidāmais rezultāts	Atbildīgais	Izpildes	Finansēšanas
			(likumi, koncepcijas etc.)		termiņš	avots
1	2	3	4	5	6	7
1. Publiskās pārvaldes	Valsts pārvaldes	1.1. Sagatavot un iesniegt	Likumprojekts "Par valsts	ĪUMVPPRLS1,	2000.03.	LR budžets,
institucionālas sistēmas	institucionālās sistēmas	MK Valsts pārvaldes	pārvaldes iekārtu" iesniegts	TM2	SAL	PB
pilnveidošana	principu nostiprināšana	iekārtas likumprojektu	MK
	likumdošanā
		1.2.Sagatavot un iesniegt	Konceptuālais ziņojums par	ĪUMVPPRLS,	2000.03.	LR budžets,
		MK konceptuālo ziņojumu	valsts institucionālo ziņojumu	TM	SAL	PB
		par valsts pārvaldes	iesniegts MK
		institucionālo uzbūvi
		1.3.Sagatavot un iesniegt	Likumprojekts "Par	ĪUMVPPRLS,	2000.01	LR budžets
		MK Publisko un privāto	publiskajām un privātajām	TM, Saeima
		institūciju likumprojektu	institūcijām" iesniegts MK
		1.5.Sagatavot un iesniegt MK	Koncepcija par	ĪUMVPPRLS,	2000.03.	LR budžets,
		koncepciju par izpildaģentūrām	izpildaģentūrām iesniegta MK	PB3	SAL	PB
		1.6.Sagatavot un iesniegt	Likumprojekts par	ĪUMVPPRLS,	2000.03.	LR budžets,
		MK likumprojektu par	izpildaģentūrām iesniegts MK	PB	SAL	PB
		izpildaģentūrām
		1.7.Sagatavot un iesniegt MK	Likumprojekts par valsts	ĪUMVPPRLS,	2000.03.	LR budžets,
		valsts institūciju likumprojektu	institūcijām iesniegts MK	PB		PB
		1.8.Veikt funkciju analīzi	Veikta funkciju analīze	ĪUMVPPRLS,	2000.03.	LR budžets,
		ministrijās	ministrijās	ministrijas	(SAL)	PB
		1.9.Horizontālās analīzes	Sagatavots slēdziens par	ĪUMVPPRLS	2000.06.	LR budžets
		veikšana par funkciju	funkciju dublēšanās iespējamību.		SAL	PB
		pārklāšanos	Skaidri definēta valsts
			pārvaldes iestāžu kompetence.
2. Pakalpojumu un	Administratīvi teritoriālās	2.1.Rajonu administratīvo	Priekšlikumi optimāla vietējo	PLP4	2000.12.	LR budžets
administrēšanas kvalitātes	reformas likuma īstenošana -	teritoriju izpētes projektu	pašvaldību administratīvā			PHARE
paaugstināšana vietējas	apvienoto pašvaldību un	pabeigšana	dalījuma izveidošanai
pašvaldībās	pašvaldību apvienību veidošana
		2.2.Pagastu un pilsētu	Reformas realizācijas	PLP	2000.12.	LR budžets
		apvienošanās (sadarbības)	sagatavošana 150-200
		projektu sagatavošana 50	pašvaldībās
		pašvaldību grupās
		2.3.Pagastu un pilsētu	Apvienoto pašvaldību un	PLP	2000.-2004	LR budžets,
		apvienošanās (sadarbības)	pašvaldību apvienību			pašvaldību
		projektu realizēšana	izveidošana			budžets
2.a.Visas valsts teritorijas	Reģionālo pašvaldību reforma	2.4. Priekšlikumu sagatavošana	Noteiktas ministriju	PLP un	2000.02	LR budžets
līdzsvarotas, ilgtspējīgas		ministriju funkciju decentra-	decentralizējamās un	ieinteresētās
attīstības veicināšana, reģionu		lizācijai un deleģēšanai jauniz-	deleģējamās funkcijas	ministrijas
konkurētspējas paaugstināšana		veidotajām reģionu pašvaldībām	jaunveidojamajām pašvaldībām
		2.5. Reģionālo pašvaldību	Tiesiskās bāzes radīšana	PLP	2000.04.	LR budžets
		izveidošanas likumprojekta	jaunizveidojamo reģionālo
		sagatavošana un attiecīgo	pašvaldību izveidošanai
		grozījumu projektu sagatavošana
		citos likumos un iesniegšana MK
		2.6.Reģionālo pašvaldību	Tiesiskās bāzes radīšana	PLP	2000.04.	LR budžets
		vēlēšanu likumprojekta	jaunizveidojamo reģionālo
		sagatavošana un attiecīgo	pašvaldību ievēlēšanai
		grozījumu projektu sagatavošana
		citos likumos un iesniegšana MK
		2.7. Reģionālo pašvaldību	Jaunizveidojamo reģionālo	FM	2000.05	LR budžets
		finansu izlīdzināšanas	pašvaldību finansu			PHARE
		likumprojekta sagatavošana	izlīdzināšanas sistēmas
		un iesniegšana MK	izveidošana
		2.8. Reģionālo pašvaldību	Jaunizveidojamo reģionālo	FM	2000.	LR budžets
		finansēšanas sistēmas	pašvaldību finansu bāzes			PHARE
		sagatavošana	izveidošana
		2.9.Priekšlikumu	Jaunizveidojamo reģionālo	PLP	2000.03.	LR budžets
		sagatavošana par	pašvaldību optimālu teritoriju
		jaunizveidojamo reģionālo	noteikšana
		pašvaldību robežām
3. Profesionāla un kvalificēta	Normatīvās bāzes	3.1.Sagatavot un iesniegt	Likumprojekts "Par valsts	ĪUMVPPRLS,		LR budžets
personāla attīstība visos	izstrādāšana civildienesta	MK likumprojektu "Par	civildienestu" iesniegts MK	VCP5
pārvaldes līmeņos	darbības nodrošināšanai	Valsts civildienestu"
		3.2.Saskaņā ar likumu "Par	Normatīvo aktu projekti	VCP,	Pēc likuma	LR budžets
		valsts civildienestu" sagatavot	iesniegti MK	SIGMA	pieņemšanas
		un iesniegt MK normatīvo		atbalsts	6 mēnešu laikā
		aktu projektus
	Valsts pārvaldē nodarbināto	3.3.Sagatavot un iesniegt	Koncepcija par valsts kalpotāju	VCP	2000.03.	LR budžets
	personu statusa noteikšana	MK koncepciju par valsts	institūta ieviešanu valsts
		pārvaldē nodarbināto statusu	pārvaldes iestādēs amatos, kas
			nav ierēdņu amati, iesniegta MK
	Vienotas darba samaksas	3.4.Sagatavot un iesniegt	MK normatīvais akts "Par	FM6, VCP, PB	2000.06.	LR budžets,
	sistēmas ieviešana no valsts	MK tiesību aktu projektu	darba samaksas sistēmu no			PB
	budžeta finansētajās iestādēs	"Par darba samaksas sistēmu	valsts budžeta finansējamo
		no valsts budžeta finansējamo	iestāžu darbiniekiem"
		iestāžu darbiniekiem"
		3.5.Sagatavot metodoloģiju	Izstrādāta metodoloģija	ĪUMVPPRLS,	2000.03.	LR budžets,
		informācijas vākšanai un	informācijas vākšanai par	VCP	SAL	PB
		analīzei par valsts pārvaldes	valsts pārvaldē nodarbināto
		nodarbināto skaitu un	skaitu un veicamajām funkcijām
		veicamajām funkcijām, kas
		ļautu veikt horizontālo funkciju
		analīzi valsts pārvaldē
		3.6.Sagatavot un iesniegt MK	Instrukcijas par darba	ĪUMVPPRLS,	2000.10.	LR budžets
		instrukcijas projektu par darba	izpildes novērtēšanas	VCP
		izpildes novērtēšanas metodiku	metodiku projekts iesniegts MK
	Vienotas personālvadības	3.7.Īstenot personālvadības	Sagatavoti 4 metodiskie	VCP	2000.12.	LR budžets,
	sistēmas ieviešana	attīstības stratēģiju:	ieteikumi, 2 informatīvie			PADBAS,
		- sagatavot vienotus	ziņojumi, noorganizētas12			Phare
		metodisko ieteikumus un	personāldaļu vadītāju
		informatīvos ziņojumus;	sanāksmes un vismaz 2
		- veikt amatu analīzi un	izglītojošie semināri
		mācību vajadzību noteikšanu;
		- stiprināt personāldaļu
		vadītāju sadarbību;
		- organizēt izglītojošus
		seminārus par personālvadības
		jautājumiem
	Publiskās pārvaldes	3.8.Izstrādāt disciplinārsodu	Koncepcija par	VCP	2000.11.-	LR budžets
	disciplinārās un vispārējās	likumprojekta konceptuālās	disciplinārsodu likuma		2001.7.
	uzraudzības attīstīšana,	nostādnes	izstrādi iesniegta MK
	nodrošinot ētikas
	pamatprincipu ievērošanu
		3.9.Izstrādāt publiskās	Noteikti valsts pārvaldes un	ĪUMVPPRLS		LR budžets
		pārvaldes ētikas kodeksu	pašvaldību darbinieku ētikas
			pamatprincipi
	Centralizētas karjeras	3.10.Sagatavot un iesniegt	Instrukcijas projekts par	ĪUMVPPRLS,	Pēc likuma	LR budžets
	plānošanas ieviešana valsts	MK instrukcijas projektu par	centralizētas karjeras	VCP	"Par valsts
	civildienestā	centralizētas karjeras	plānošanas metodiku		civildienestu"
		plānošanas metodiku	iesniegts MK		pieņemšanas
					6 mēnešu laikā
		3.11.Izveidot valsts pārvaldes	Valsts pārvaldes iestāžu	VCP	2001.12.	LR budžets,
		iestāžu un personāla vienotas	vienotā informācijas sistēma			PB, Phare
		informācijas uzskaites sistēmu,	iekļauta valsts nozīmes datu
		un iekļaut to valsts nozīmes	pārraides tīklā
		datu pārraides tīklā:
		- esošās situācijas analīze
		(apsekojums par jau esošajām
		personāla uzskaites datu bāzēm
		un tehnisko nodrošinājumu šādas
		sistēmas lietošanai (uzturēšanai));
		- vienotas informācijas
		uzskaites sistēmas izstrāde,
		iekļaujot datorizētu karjeras
		plānošanu un datorizētu
		vienotas atalgojuma sistēmas
		uzturēšanu un koordinēšanu
	Valsts civildienesta attīstības	3.12.Sagatavot analītiskos	Sagatavoti 4 analītiskie	VCP	4 reizes gadā	LR budžets
	analīze un prognozēšana un	ziņojumus:	ziņojumi
	sabiedrības informēšana par	- par civildienesta gaitas
	civildienesta aktualitātēm	vispārīgo un galveno rādītāju,
		ierēdņu skaita un izvietojuma
		analīzi;
		- par VCP lomu disciplinārā
		un vispārējā uzraudzībā.
		3.13.Sagatavot nacionālo	Nacionālais ziņojums par	VCP	2001.12.	LR budžets
		ziņojumu par valsts civildienestu	valsts civildienestu
		3.14.Sabiedrības informēšana	Informatīvais biļetens "Jaunā	VCP	2000.12.	LR budžets,
		un uzticības veidošana valsts	Pārvalde", preses konferences			Phare
		pārvaldei un valsts civildienestam	un publiskas diskusijas,
			informatīvi bukleti
	Valsts pārvaldes darbinieku	3.15. Organizēt ierēdņu	Izstrādāti mācību kursi ES	VAS7	2000.12.	LR budžets,
	un tiesu darbinieku	izglītošanu šādos jautājumos:	tiesībās, administratīvā procesa			Phare?
	profesionalitātes palielināšana,	- ES tiesības,	likuma ieviešanā, valsts
	veicot ierēdņu izglītošanu	- administratīvā procesa	pasūtījuma procedūrās, budžeta
		likuma ieviešana,	veidošanā un izmaksu
		- valsts pasūtījuma procedūras,	noteikšanās procedūrās, iekšējā
		- budžeta veidošanās un	audita veikšanā, iekšējo kontroles
		izmaksu noteikšanas procedūrās,	sistēmu izveidošanā; rezultatīvo
		- iekšējā audita veikšanā,	rādītāju izveidošanā.
		- iekšējo kontroles sistēmu	Kursi iekļauti VAS mācību
		izveidošanā,	programmā.
		- rezultatīvo rādītāju izveidošanā.
4. Informāciju tehnoloģiju	Informācijas tehnoloģiju	4.1.Valsts pārvaldes iestāžu	Valsts pārvaldes iestāžu un	VCP	2001.12.	LR budžets,
ieviešana valsts pārvaldē	izmantošanas pilnveidošana	un personāla vienotās	personāla vienotās			Phare, PB
	valsts pārvaldes funkciju	informācijas uzskaites	informācijas uzskaites sistēma
	izpildes optimizēšanai	sistēmas veidošana civildienesta	izveidota un ieviesta valsts
		centrālās koordinējošas	nozīmes datu pārraides tīklā
		institūcijas ietvaros
		4.2.Valsts pārvaldes	IT lietošanas kursi	VAS	Pastāvīgi	LR budžets
		personāla izglītošana
		informāciju tehnoloģiju lietošanai;
	Informācijas tehnoloģiju	4.3.Pašvaldību vienotās	Izstrādāta un ieviesta	PLP		LR budžets
	izmantošanas pilnveidošana	informācijas sistēmas	pašvaldību iestāžu un
	pašvaldību funkciju izpildes	ieviešana	personāla vienotās uzskaites
	optimizēšanai		sistēma
		4.4.Pašvaldību personāla	IT lietošanas kursi			LR budžets
		izglītošana informāciju
		tehnoloģiju lietošanai
5. Efektīvas un caurskatāmas	Valsts pārvaldes kapacitātes	5.1.Administratīvā procesa	Likums "Par administratīvo	TM
administrēšanas procedūras	palielināšana tiesību normu	likuma pieņemšana	procesu"
	pareizā piemērošanā un
	efektīvā īstenošanā
		5.2.Politikas veidošanas	Optimizēts politikas	TM		LR budžets
		procesa koordinācijas	veidošanas koordinācijas
		nodrošināšana, paredzot tās	process
		saskaņošanu gan administra-
		tīvajā, gan politiskajā līmenī
		5.3.Korupcijas novēršanas	Īstenoti korupcijas novēršanas	KNPS8		LR budžets
		programmas ieviešana	programmas pasākumi
		5.4.Sagatavot un iesniegt	Koncepcija par kvalitātes	VCP	1999.11.	LR budžets
		MK koncepciju kvalitātes	vadības sistēmu ieviešanu
		vadības sistēmu ieviešanai	iesniegta MK
		valsts pārvaldes iestādēs
		5.5.Institūciju darbības	Pilnveidota institūciju	FM		LR budžets
		rezultatīvo rādītāju sistēmas	darbības rezultatīvo rādītāju
		pilnveidošana	sistēma
		5.6.Likumdošanas	Izstrādāta likumdošanas			LR budžets
		ekonomisko un sociālo seku	ekonomisko un sociālo seku
		prognozēšanas sistēmas	prognozēšanas sistēma
		izveidošana
		5.7.Regulējošo iestāžu	Grozījumi MK noteikumos	ĪUMVPPRLS	2000.03.	LR budžets
		(inspekciju) atskaitīšanās	"Par publiskajiem gada		2001.03.
		esošo procedūru analīze un	pārskatiem"		SAL
		nepieciešamo procedūru izstrāde,
		kas ļautu palielināt inspekciju
		darba caurskatāmību. MK
		noteikumu Par gada publiskajiem
		pārskatiem grozīšana.
6.Kvalitatīvu publisko	Publisko pakalpojumu	6.1.Nevalstisko organizāciju	Īstenota kompetenču			LR budžets
pakalpojumu sniegšana	kvalitātes uzlabošana, veicinot	attīstības veicināšana	deleģēšanas prakse
	nevalstisko organizāciju
	iesaistīšanos atsevišķu valsts
	funkciju veikšanā
	Publisko pakalpojumu	6.2.Izstrādāt informācijas un	Izstrādāta informācijas un	VCP	2000.07.	LR budžets
	sniegšanas procesa	pakalpojumu centru (Vienas	pakalpojumu centru ieviešanas
	optimizēšana	pieturas aģentūru) ieviešanas	programma
		programmu
	Kvalitātes nodrošināšanas	6.3.Izstrādāt kvalitātes	Izstrādāta kvalitātes
	sistēmu ieviešana publiskajā	nodrošināšanas sistēmas	nodrošināšanas sistēmas
	pārvaldē	ieviešanas programmu	ieviešanas programma
7. Efektīva publisko finansu	Minimālas pārvaldes	7.1.Iekšējā un ārējā audita	Iekšējā audita sistēma	FM		LR budžets
un finansu vadības sistēma	koncepcijas īstenošana,	sistēmas sakārtošana:	ieviesta un nostiprināta
	finansu vadībā ieviešot	- likumdošanas ietvaru	valsts pārvaldē
	decentralizācijas un	izstrādāšana iekšējai un ārējai
	dekoncentrācijas principu	finansu kontrolei;
		- nacionālo kontrolieru
		finansiālās neatkarības
		nodrošināšana;
		- ex-ante finansu kontroles
		ieviešana
		- Finansu ministrijas
		koordinējošās lomas
		nostiprināšana iekšējā audita jomā;
		- audita vienību nostiprināšana
		7.2.Budžeta konsolidācija,	Samazināta speciālo budžetu	FM		LR budžets
		samazinot speciālo budžetu	līdzekļu izmantošana valsts
		līdzekļu izmantošanu valsts	iestādēs
		iestādēs
		7.3.Budžeta sagatavošanas	Īstenota daudzgadīga budžeta	FM		LR budžets
		procesa pāreja uz daudzgadējo	un viengadīga budžeta
		budžeta plānošanu	veidošanas metožu apvienošana
			elastīgā finansu vadībā
		7.4.Finansu vadības un	Izstrādāts un īstenots visos	FM		LR budžets
		kontroles mehānisma	pārvaldes līmeņos efektīvs
		nodrošināšana visos	finansu vadības un kontroles
		pārvaldes līmeņos	mehānisms
		7.5.Valsts pasūtījuma	Pilnveidota valsts pasūtījuma	FM		LR budžets
		sistēmas pilnveidošana visos	sistēma
		pārvaldes līmeņos
8.Sabiedrības iesaistīšana	Sabiedrības informēšana	8.1.Sabiedrības informēšana	Izstrādāti un publiskoti visu	Visas valsts		LR budžets
lēmumu pieņemšanā	par publiskās pārvaldes	(gada publiskie pārskati)	valsts pārvaldes iestāžu	pārvaldes
	darbību un perspektīvām		publiskie gada pārskati	iestādes
		8.2.Informācijas atklātības	Veikti pasākumi informācijas	SM9		LR budžets
		likuma ieviešana	atklātības likuma ieviešanai
9. Labvēlīgu un līdzvērtīgu	Plānošanas saskaņotības	9.1.Plānošana reģionu	Ieviesti plānošanas reģioni	VARAM10	2000.	LR budžets
vides, dzīves un darba	nodrošināšana horizontālā	izveidošana un Latvijas	un reģionālās attīstības
apstākļu nodrošināšana	un vertikālā līmenī	reģionālās attīstības aģentūru	aģentūras
Latvijas reģionos		sistēmas izveide
	Reģionālas reformas	9.2.Administratīvo reģionu -	Izveidoti reģioni - apriņķi,			LR budžets
	īstenošana	apriņķu izveidošana, iekļaujot	kuros iekļautas visas valsts
		tajos visas valsts pilsētas	pilsētas

Lietotie saīsinājumi

1 ĪUMVPPRLS - Īpašu uzdevumu ministra valsts pārvaldes

un pašvaldību reformas lietās sekretariāts

2 TM - Tieslietu ministrija

3 PB - Pasaules banka

4 PLP - Pašvaldību lietu pārvalde

5 VCP - Valsts civildienesta pārvalde

6 FM - Finansu ministrija

7 VAS - Valsts administrācijas skola

8 KNPS - Korupcijas novēršanas padomes sekretariāts

9 SM - Satiksmes ministrija

10 VARAM - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija