“Nākamās paaudzes cienīs jūsu izvēli”

Šodien, 5.jūnijā, Dānijas valsts svētki: Konstitūcijas diena

Ole Lisborgs, Dānijas Karalistes vēstnieks, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: A.F.I.

— Vēstnieka kungs, valsts svētki ir arī diena, kad pārlūkojam savas attiecības ar draugiem. Ko jūs teiktu par Latvijas un Dānijas attiecībām?

— Vien to, ka mūsu divpusējās attiecības ir siltas un draudzīgas. Dāņiem pret latviešiem ir dziļas radniecības jūtas. Mēs arī turpmāk noteikti atbalstīsim Latviju jūsu centienos īstenot savas ārpolitiskās prioritātes.

— Šīs prioritātes jau kopš deviņdesmito gadu vidus bijušas nemainīgas: iestāties Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Dānija, būdama abu ietekmīgo organizāciju dalībvalsts, Latvijai sniegusi būtisku palīdzību ceļā uz ES un NATO. Īpaši nozīmīga bija ES dalībvalstu galotņu apspriede Kopenhāgenā pērnā gada izskaņā, kad saņēmām uzaicinājumu iestāties ES. Kā jūs, dāņi, vērtējat Latvijas ārpolitisko virzību?

— Latvija ir guvusi milzu progresu ceļā uz savu mērķi — iestāties ES un NATO. Šis process nevar un nedrīkst tikt apturēts. Tāpēc, ka joprojām pastāv dažas vājās vietas, piemēram, vēl daudz darāmā ir cīņā pret korupciju un administratīvās kapacitātes jomā. Esmu pārliecināts, ka Latvija spēs tikt galā arī ar šiem uzdevumiem, lai nākamgad kļūtu par pilntiesīgu abu organizāciju dalībvalsti. Taču pirms tam, protams, Latvijā būs referendums par iestāšanos ES. Es ceru, ka Latvijā tiks organizēta nosvērta un objektīva kampaņa, kas iedzīvotājiem dos pietiekami daudz zināšanu un ieskatu ES, lai pieņemtu Latvijas nākotnei tik svarīgo lēmumu.

— Līdz šim mūsu valstu labās attiecības daudzos aspektos balstījušās Dānijas palīdzībā Latvijai ceļā uz ES un NATO. Pieredzējušās Dānijas atbalsts latviešiem bijis ļoti nozīmīgs. Bet kā, jūsuprāt, mūsu valstu attiecības attīstīsies ES un NATO ietvaros, jau kā līdzvērtīgām partnerēm?

— Dānijai un Latvijai jau tagad ir vienāds skatījums daudzos jautājumos. ES un NATO ietvaros mēs pirmām kārtām attīstīsim tālāk jautājumus, kuros mums ir vienāds viedoklis, cenšoties visos iespējamajos gadījumos koordinēt savu pozīciju. Sadarbība ES un NATO ietvaros allaž paver iespējas savienību veidošanai. Šajā ziņā Latvija un Dānija jau tagad ir likumsakarīgas partneres.

— Jūs akreditēts Rīgas pilī 1999. gada 14. septembrī, tikai dažus mēnešus pēc Vairas Vīķes–Freibergas ievēlēšanas par Latvijas Valsts prezidenti. Bet laiks rit strauji, un, cik zināms, jūs jau gatavojaties atgriezties Kopenhāgenā. Kādi šajos gandrīz četros gados bijuši jūsu galvenie iespaidi un vērojumi Latvijā?

— Man bijusi liela privilēģija strādāt Latvijā tieši laikā, kad tika pieņemti daudzi Latvijas nākotnei nozīmīgi lēmumi, ieskaitot atgriešanos Rietumu struktūrās. Tas, ka netieši arī es varēju dot savu ieguldījumu šajos lēmumos, man sagādā lielu personisko gandarījumu. Dānijas ārpolitikas prioritāte allaž bijusi palīdzēt Baltijas valstīm pieņemt pašām savus politiskos lēmumus. Līdz ar to iespēja šajā laikā būt par dāņu diplomātu Latvijā man bija kā likteņa dāvana. Es gribu apsveikt Latvijas tautu ar veiksmīgajām sabiedrības reformām. Ar tām jūs esat radījuši pamatu, lai sadarbībā ar draugu valstīm, arī manu valsti, paši varētu brīvi lemt savu likteni. Var jau būt, ka daudziem šis bijis visai grūts laiks, taču esmu pārliecināts, ka nākamās paaudzes cienīs Latvijas tautu par pašreizējo izvēli.

Jānis Ūdris, “LV” ārlietu redaktors