Nākotnes Latvija domu un viedokļu dažādībā

Apspriežot Pasaules bankas ziņojumu par administratīvi teritoriālo reformu

Ar ziņojuma projektu par to, kāda varētu būt Latvija pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR), klajā ir nākusi tā izstrādātāja — Pasaules bankas darba grupa. Maija pēdējās dienās uz diskusiju par ziņojuma projektu tika aicināti dažādu ar reformas norisi saistīto struktūru pārstāvji — ministriju, pašvaldību, kā arī citi speciālisti, Saeimas deputāti, Administratīvi teritoriālās reformas padomes pārstāvji. Izstrādātā ziņojuma projekta pamatā ir divu ārvalstu misiju apkopotā informācija, tās apmeklēja Latviju 2002. gada aprīlī un augustā. Ziņojumu gatavoja un diskusijās pārstāvēja projekta darba grupas vadītājs Viljams Dilindžers.

Kā pausts ziņojuma projekta anotācijā, tas tapis sadarbībā ar daudzām reformas norisē iesaistītajām pusēm. Informāciju ir snieguši gan valdības pusi pārstāvoši, gan arī septiņu Latvijas salīdzinoši nelielu pašvaldību pārstāvji. Projekta izstrādē bija iesaistītas Inčukalna, Līgatnes, Puzes, Tukuma, Tumes, Sabiles un Ugāles pašvaldības.

Diskusijas ievadā Pasaules bankas pārstāvji un projekta darba grupas vadītājs V.Dilindžers uzsvēra: šis ir ziņojuma projekts. Tas tiks pārskatīts, balstoties uz komentāriem, ko saņemsim no valdības, Latvijas Pašvaldību savienības un citām ieinteresētajām pusēm. Melnrakstam jābūt izlabotam līdz 30.jūnijam, tādēļ līdz tam jāiesniedz priekšlikumi, labojumi un viedokļi. Pasaules bankas finansētā projekta darba grupas vadītājs pastāstīja, ka viņa zināšanas par Latviju pirms ierašanās gūtas no citur publicētiem informācijas meteriāliem. Tās bijušas pilnīgi aplamas salīdzinājumā ar to, ko ieraudzījis un strādājot uzzinājis. Ar nožēlu jāatzīst, ka pasaulē vēl eksistē absurda informācija par Latviju un tās valsts pārvaldi, piemēram, ka deputāti uz sēdēm sanākot šķūnī un esot gandrīz analfabēti. Tika atzīts, ka, līdzīgi kā citviet Eiropā, arī Latvijā ir mazas pašvaldības, taču nekur citur tām valsts nav uzdevusi tik daudz veicamo funkciju.

V.Dilindžers atzina, ka pētījuma gaitā nav bijis iespējams noteikt un ziņojumā tādēļ nav nosaukti visi riski, kas saistīti ar pašreizējo administratīvi teritoriālo iedalījumu. Tomēr projektā iesaistītajās pašvaldībās redzētais un dzirdētais ļaujot secināt, ka reforma un mazo pašvaldību apvienošana būs pirmais svarīgais solis, kas tiks sperts, lai panāktu vēlamos rezultātus. “Ar administratīvi teritoriālo reformu vien visas problēmas netiks atrisinātas. Esmu dzirdējis tik daudz pretrunīgu viedokļu. Piemēram, par mazo lauku skolu neefektīvu darbību. Vecāki gan vēlas saviem bērniem labāku un kvalitatīvāku izglītību, tomēr iebilst pret skolēnu pārvadāšanu uz attālākām un lielākām skolām. Politiski mazo skolu slēgšanu neatbalsta arī Izglītības un zinātnes ministrija,” secināja V.Dilindžers.

Nav argumentu pret ATR

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters ziņojuma projektu kopumā vērtēja atzinīgi, norādot — prieku sagādā secinājums, ka novadi ir jāveido, neraugoties uz to, ka vēl ir daudz neskaidrību par pašu procesu un to, kas notiks pēc tam.

Kā trūkumu ministrs minēja neizklāstīto vai maz izklāstīto citu Eiropas valstu pieredzi finanšu un funkciju izmaiņās, kas radīsies pēc pašvaldību teritoriālās reformas. “Skats no malas palīdz sevi novērtēt. Būsim atklāti un godīgi, atzīstot, ka jāstrādā kopā. Un spriedīsim, kā to darīt. Es neesmu dzirdējis nevienu reālu argumentu, kas būtu pret novadu veidošanu,” teica Ivars Gaters.

Turpmākā saruna, kurā iesaistījās gan valdības pārstāvji, gan pašvaldību vadītāji, gan kādreiz ar pašvaldību darbu saistīto pētījumu veicēji, izvērtās ļoti daudzšķautņaina. Kritika tika vērsta uz reformas vājajām vietām, ko pastarpināti savā uzrunā minēja ministrs Ivars Gaters. Proti, nav līdz galam skaidrs, kas notiks pēc tam.

Kā ieinteresēt kvalitatīvus darbiniekus?

Nesaudzīgus vārdus par pētījumu izteica Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors Eduards Ikvilds. Runātājs norādīja, ka pētījumā nav atklāts un nosaukts reformas mērķis — nav minēti svarīgāko sektoru ( sociālās sfēras, izglītības, administratīvās jomas) ieguvumi, kas varētu rasties reformas rezultātā. Turklāt ne visas valsts teritorijā ir vienlīdz svarīgi visi reformai izvirzāmie ieguvumi. Teritorijās, piemēram, lielajās pilsētās, kur ekonomiskā vide jau ir salīdzinoši labi attīstīta, reforma nav pašmērķis. E.Ikvilds analizēja arī cilvēkresursu problēmu un pašvaldības spēju sniegt savā teritorijā iedzīvotājam vajadzīgos pakalpojumus. “Veicot reformu, mēs varam panākt pievilcīgu administratīvo struktūru izveidi, taču, ja valsts negarantēs pietiekami spēcīgu motivāciju, visai drīza ir īstenība, ka šajās struktūrās, īpaši valsts attālos reģionos, nebūs to labo un spējīgo cilvēku, kas strādā. Problēma ir un paliek kvalitatīvu kadru trūkums.”

Kā bremzējošs apstāklis līdzšinējā pieredzē un arī veiktajā pētījumā tika minēta finanšu vadības sistēmas atpalicība no reformas tiesiskās bāzes. “Nav nosaukti principi, kā, nemainot finanšu vadības sistēmu, uzlabot sadarbību starp valsts un pašvaldību institūcijām. Ja nav motivācijas sadarboties, labs iznākums nav gaidāms. Es aicinu nozares ministru Ivaru Gateru uzdrošināties ieteikt mainīt finanšu vadības sistēmu,” mudināja E.Ikvilds.

Interešu un naudas resursu dažādība nemotivē sadarboties

Lielo pašvaldību intereses pauda Liepājas mērs Uldis Sesks, norādot, ka pētījums pietiekami neatklāj reformas ekonomisko efektivitāti. Bet mērķis ir viens: līdzsvarot sadzīves un ekonomiskos apstākļus visās pašvaldībās, lai tās turpmāk darbotos labvēlīgas konkurences apstākļos. Liepājas domes priekšsēdētājs atzina, ka, viņaprāt, par maz ir analizēts esošo 26 rajonu modelis, un apšaubīja iespējas uz esošo plānošanas reģionu bāzes efektīvi īstenot Eiropas Savienības līdzfinansētos projektus. Teritoriju ekonomiskās attīstības dažādība nosaka atšķirīgu ieinteresētību un finansiālās iespējas piedalīties kādā no projektiem. “Ar mazajām pašvaldībām Kurzemes plānošanas reģiona ietvaros mēs bieži runājam par sadarbību, bet, tiklīdz nonākam līdz naudas lietām, viss aiziet tukšgaitā. Mums ir atšķirīgas finansiālās iespējas, bet uzņemties simtprocentīgu atbildību par kredītu, kas būtu jāņem projekta veikšanai, mēs nevēlamies. Mani uztrauc tas, ka pēc 2004.gada mēs nespēsim saņemt daudz ko no tā, ko piedāvās ES strukturālie fondi,” teica U.Sesks. Liepājas mērs izvirzīja priekšlikumu plānošanas reģionu teritorijas pārskatīt un, iespējams, veidot tos uz astoņu lielo pilsētu bāzes.

Esam par kvalitāti, kaut vai attālumā

Saeimas deputāts Ēriks Zunda ar prieku atzina, ka beidzot ir mainījusies dienaskārtība sarunās par administratīvi teritoriālo reformu. Tiek runāts nevis par to, vai reformai jābūt, bet kādai tai jābūt. Pasaules bankas ziņojuma projektā kā būtiskāko Ē. Zunda saskata pašvaldību mēroga filozofisko jautājuma pusi. Kaut arī pastāv atzinums, ka lielāks reģions spēj veiksmīgāk apsaimniekot līdzekļus, ir atzīstama arī pretēja pozīcija — cilvēciski ar problēmām ir vieglāk tikt galā, tuvumā esot. Salīdzinot pašvaldību sniegto pakalpojumu tuvuma un kvalitātes kritērijus ar tādiem rādītājiem kā “labs un tālāks” vai “ne tik labs un tuvumā” medicīnas jomā, sekoja atziņa, ka cilvēki izvēlas pirmo. Tas liek domāt, ka kvalitātes rādītājs ir noteicošais salīdzinājumā ar attālumu. Tāpat Saeimas deputāts pārstāvēja viedokli, ka, pastāvot pašreizējam funkciju sadalījumam, pašvaldībām ir jābūt teritoriāli lielākām nekā patlaban.

Kā pētījuma trūkums tika minēts tas, ka nav salīdzinātas teritoriāli līdzīgu valstu pašvaldību funkcijas. Deputāts aicināja pārdomāt reģionālās reformas jautājumus, jo nereti administratīvi teritoriālā reforma sabiedrībā kļūdaini tiek dēvēta par reģionālo. “Ir pienācis pēdējais laiks nosaukt, ko nozīmē jēdziens “reģions”. Veicot administratīvi teritoriālo reformu, būtu jādefinē reģionu teritorijas. Neesmu monocentriskas sistēmas piekritējs, tāpēc, manuprāt, reģioniem ir jābūt policentriskiem. Bez tam valsts pārvalde Latvijā strādā pēc nozares un arī pēc teritoriālā sadalījuma. Nedomāju, ka mūsu valstī ir vajadzīgas tikai vietējās pašvaldības un valdība,” uzskatu par reģionālo pašvaldību izveides nepieciešamību komentēja Ēriks Zunda.

Esam par reģionālo pašvaldību izveidi

Otrs Saeimas pārstāvis Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs Staņislavs Šķesters kā bijušais nelielas pagasta pašvaldības vadītājs uzsvēra, ka teritorijas lielums nav kritērijs pašvaldības kapacitātes un kvalitātes vērtējumā. Arī maza pašvaldība spēj labi un saimnieciski pārvaldīt savu teritoriju, turklāt dara to taupīgi. S.Šķesters ir abu reformu — administratīvi teritoriālās un reģionālās — piekritējs, turklāt uzskata, ka tās būtu jāveic vienlaikus un ne piespiedu kārtā. “Ja mēs atzīstam, ka mums nav vajadzīgi reģioni, vai vietējās pašvaldības spēs realizēt visas tām deleģētās funkcijas?” Vērtējot Pasaules bankas pētījumu, runātājs norādīja, ka septiņu pašvaldību izpēte, lai izvērtētu reformas paredzamos rezultātus, ir nepietiekama. Kritiku saņēma arī ATR Latvijā salīdzinājums ar līdzīgām reformām Anglijā un Amerikas Savienotajās Valstīs.

Vai atkal kļūdīsimies, atdalot reformas?

Arī Inga Krūmiņa, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Juridiskā departamenta direktore, savā vērtējumā bija skarba. Tika aizrādīts, ka pētījums nesniedz atbildi uz svarīgāko — kāda Latvija būs pēc administratīvi teritoriālās reformas.

“Lasot ziņojumu, man radās priekšstats, ka autori, līdzīgi kā valsts administratīvi teritoriālās reformas īstenošanā, ir pieļāvuši lielu kļūdu. Koncepcija par pašvaldību teritoriju reformu tika pieņemta 1993.gadā. Kopā ar šo reformu bija arī koncepcijas par izglītības, juridisko, finanšu un ekonomisko reformu pašvaldībās. Juridiskā reforma tika realizēta, tāpat arī finanšu un ekonomiskā, daļēji arī izglītības reformām bija vērojami rezultāti. Vienīgi nav virzījies ATR process, tādēļ mēs šodien runājam par milzīgo un neizpildāmo funkciju skaitu, kas uzlikts mazajām pašvaldībām. Veidojas apburtais loks — pašvaldības nevar veikt reformu tāpēc, ka tās ir mazas. Šodien par vienotu reformas veikšanu vairs nerunā. Taču tā ir lielākā jau pieļautā kļūda, ka reformas netiek veiktas kompleksi. Ir jāizšķiras, vai veidosim Latvijā reģionus vai atbalstām Ministru prezidenta teikto, ka otrā līmeņa pašvaldības nav vajadzīgas.”

Runātāja vērsa uzmanību — pētījumā nav pārliecinoša pamatojuma, ka visas jaunās 102 pašvaldības spēs tikt galā ar visām pašvaldībām deleģētajām funkcijām. Tādēļ izskanēja retorisks jautājums: varbūt ir jāveido vēl lielāka mēroga pašvaldības, kā tas paredzēts 102 novadu projektā? Inga Krūmiņa aicināja pētījuma veicējus atgriezties pie pašvaldībām deleģēto funkciju pārskatīšanas, par pamatu ņemot koncepciju par novadu un reģionu vai tikai novadu pašvaldībām. Atzinības vērta, pēc Ingas Krūmiņas domām, ir pati pētījuma sākšana laikā, kad notiek reformas process. Mēģināt prognozēt iznākumus šādā brīdī ir ļoti grūts un atbildīgs uzdevums.

Ministriju pārstāvju viedokļi par Pasaules bankas pētījumu bija mazāk kritiski. Sacītais vairāk bija uztverams kontekstā ar pašreizējo situāciju valstī un konkrētās ministrijas prioritārajām nostādnēm. Viedokli pauda Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības un Veselības ministrijas pārstāvji.

Katrā jomā cita kvalitātes mēraukla

Izglītības un zinātnes ministrijas padomnieks Andris Priekulis pauda pārliecību par reformas politiskā lēmuma nepieciešamību kā turpmāko procesu virzītāju. Ja šāda atbalsta nav, kavējas visas ar reformu tieši un pakārtoti saistītās norises. Runājot par izglītības kvalitātes rādītājiem, kas lauku skolās ir zemāki nekā sabiedrība vēlētos, runātājs norādīja, ka skola vienmēr ir bijusi un arī būs ciemata viens no kultūras un attīstības centriem. A.Priekulis uzskata, ka pašreizējo rajonu robežas varētu būt ideāls lielums labas un kvalitatīvas izglītības iestādes — ģimnāzijas — izveidei. Savukārt reģionu un reģionālo pašvaldību izveide brīvprātīgā ceļā būtu labs risinājums pašvaldību savstarpējai motivētai sadarbībai, neiesaistot valdību.

Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Stobova atzina, ka viens no sociālā darba kvalitātes rādītājiem ir pabalstu skaita pieaugums vai samazināšanās. Laba darba piemērs sociālajā jomā ir pabalstu samazinājums, taču pieredze liecina, ka valsts un pašvaldību līdzekļi ne vienmēr tiek izmantoti lietderīgi. Kā Pasaules bankas sagatavotā pētījuma trūkumu Ilze Stobova minēja to, ka nav analizēti problēmu cēloņi un sekas.

Nav argumentu par reformu

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) viedokli pārstāvēja tās priekšsēdis Andris Jaunsleinis un vecākais padomnieks Māris Pūķis. Ne tik daudz par pētījumu, kā par reformas norises neskaidrajām ēnas pusēm, reformā iesaistīto pušu mērķu atšķirību un centralizācijas tendencēm, ko, noliedzot nepieciešamību pēc reģionālajām pašvaldībām, paužot valdība, runāja LPS pārstāvji. “Šķiet, jau sākotnēji administratīvi teritoriālās reformas ideoloģijas pamatā bija centieni ieviest vienādības principus. Šobrīd rodas pārliecība, ka jauna reforma drīzumā skars pašvaldības, vēl nebeidzoties iepriekšējai,” atzina Māris Pūķis.

Bet Andris Jaunsleinis turpināja: “Ja ministrs Ivars Gaters atzīst, ka nezina nevienu pamatotu argumentu, kāpēc reformai nevajadzētu notikt, es šodien nedzirdēju nevienu argumentu, kas būtu par labu administratīvi teritoriālās reformas norisei. Nav pārliecības, ka pēc reformas uz pozitīvo pusi mainīsies pašvaldībām uzdoto funkciju un finansējuma samērojamība.”

Zaida Kalniņa, “LV” Saeimas un pašvaldību lietu redaktore