Kā novērst kontrabandas iespējas

Par akcīzi naftas produktiem Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un ES valstīs

Dr. oec. Rita Oškalne, Mag. oec. Dzintra Bergmane — “Latvijas Vēstnesim”

Turpinājums. Sākums —

“LV” Nr.83, 04.06.2003.

Tika izvirzīta doma uz 3 — 6 mēnešiem ieviest īpašu kārtību, lai konfiscēto degvielu nodotu tām drošības struktūrām, kuras ir atklājušas kontrabandu. Bijušais finanšu ministrs brīdināja, ka pasākumiem jābūt īslaicīgiem, lai neizkropļotu degvielas tirgu. Tika vērsta uzmanība uz to, ka Lietuvā būtiski pieaudzis naftas gāzes patēriņš, kas ir alternatīva degvielai. Jau 20% benzīna patēriņa Lietuvā ir aizstājusi naftas gāze. Akcīzes nodoklis naftas gāzei ir 5 santīmi kilogramā, benzīnam — 16 santīmi litrā. Arī Latvijā varētu palielināties naftas gāzes patēriņš, pielāgojot šim nolūkam automobiļus:

• līdz 2003. gadam izsludināt moratoriju degvielas akcīzes nodokļa palielināšanai;

• vairāk nekā par 25% pazemināt dīzeļdegvielas akcīzes nodokli.

Līdz 2003.gadam benzīnam ar augstu svina saturu akcīzes nodoklis saglabāsies 21 santīma apmērā, turpretī svina nesaturošam benzīnam saglabāsies 16 santīmu par litru. 2000. gadā bijušais finanšu ministrs Gundars Bērziņš atzīst, ka, pastāvot esošām akcīzes nodokļa likmēm naftas produktiem, zaudē tautsaimniecība, zaudē attīstība, zaudē valsts budžets — zaudē visi. Bet vai visi? Tas ir diskutējams jautājums. Ne jau visi, jo vai tad līdztekus jau daudzus gadus nepastāv degvielas kontrabanda?

2000. gadā, pateicoties nodokļu likmēm naftas produktiem, degviela Latvijā bija dārgāka, tāpēc, piemēram, lielo tranzītkompāniju vadītāji pat ar pavēlēm aizliedza savus transportlīdzekļus uzpildīt Latvijā. Piemēram, Vācijā, lai nopirktu 100 litrus degvielas, vidēji cilvēkam ir jāstrādā 7 stundas, bet Latvijā, lai iegādātos to pašu degvielas daudzumu, ir jāstrādā 100 stundas. Degvielas cena Latvijā attiecībā pret iedzīvotāju pirktspēju ir nesamērīgi augsta. 2000. gada 15. jūnijā Latvijā bija augstākās degvielas nodokļu likmes Baltijā. Pateicoties eiro kursa svārstībām, tās sasniedza Eiropas Savienības direktīvās noteiktās obligātās minimālās likmes, kurām Latvija apņēmusies pievienoties tikai 2003.gadā.

2000.gadā pirms nodokļa grozījumiem Latvijā dīzeļdegvielas akcīzes nodoklis bija par 85,7% lielāks nekā Lietuvā un par 41,3% lielāks nekā Igaunijā. Abas valstis nebija ieplānojušas līdz 2003.gadam palielināt degvielas akcīzes nodokļu likmes. Izpētīts, ka 35% no Latvijā patērētās dīzeļdegvielas tika iegādāta kādā no kaimiņvalstīm. Līdz ar to nauda par nopirkto degvielu no Latvijas nonāca vai nu Lietuvā, Igaunijā, vai Krievijā.

2000.gadā Ekonomikas ministrijas speciālisti pamatoja, ka, samazinot dīzeļdegvielas akcīzes nodokli 1 litram par 3 santīmiem, vidējais peļņas pieaugums Latvijas tautsaimniecībā būs vismaz 12%, turpretī meža izstrādē peļņas pieaugums būs 35%.

Tāpat liels pieaugums sagaidāms ieguves rūpniecībā, transporta jomā utt. Secināts, ka par 15% pieaugs dīzeļdegvielas patēriņš, palielināsies aktivitāte daudzās ražošanas un apkalpošanas jomās.

Iepriekšējo gadu prakse Latvijā par nodokļa likmju paaugstināšanu naftas produktiem ir novedusi pie slikta rezultāta (3.tabula).

Ieņēmumi valsts budžetā no akcīzes nodokļa par naftas produktiem galvenokārt bija no svinu nesaturoša benzīna un dīzeļdegvielas, piemēram, 2000.gadā attiecīgi 67,6% un 28,8%. Īpatsvars nedaudz mainījies 2001.gadā — no svinu nesaturošā benzīna 61,6% un dīzeļdegvielai 35,6%. Šādai struktūras izmaiņai par iemeslu bija tas, ka 2001.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, samazinājās iekasētais akcīzes nodoklis par svinu nesaturošu benzīnu par 7707584 latiem jeb par 12,7%.

Likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” atvieglojumi paredzēti lauksaimniecības produkcijas ražotājiem par izmantoto dīzeļdegvielu. Akcīzes nodoklis atmaksājams, ņemot vērā MK noteiktās normas. Likuma normas un Ministru kabineta noteikumi nav nemainīgi. Likuma panta grozījumiem pamatā var būt gan kādas lauksaimniecības produkcijas ražotāju daļas negodīga rīcība, gan arī budžeta ieņēmumu nepildīšanās gadījumi utt. Piemēram, 1994.g. 28. jūlijā grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” noteica, ka akcīzes nodokli par dīzeļdegvielu zemes lietotājiem atmaksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmēros. Akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai bija 0,02 Ls par vienu litru. Ar Ministru kabineta 1995.gada 18.aprīļa noteikumiem Nr. 105 noteica, ka juridiskām un fiziskām personām kompensē no valsts budžeta 0,02 Ls, rēķinot 80 litru dīzeļdegvielas uz vienu hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Likuma grozījumi 1997.gada 13.novembrī, kuri stājās spēkā ar 1998.gada 1.janvārī, noteica, ka atmaksājamais dīzeļdegvielas (gāzeļļas) daudzums ir 120 litru par lauksaimniecībā izmantotas zemes 1 ha. 1999.gadā likuma pants “Atvieglojumi” tika grozīts divas reizes (4.tabula).

Likumā ar 1999.gada 5. augusta un 1999.gada 25. novembra grozījumiem tika papildināti atvieglojumi (8.pants), un tie noteica, ka juridiskajām personām Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tiek atmaksāts samaksātais nodoklis par degvieleļļu, tās aizstājējproduktiem un komponentiem, kuri izmantoti siltuma ražošanai telpu apkurei un karstā ūdens sagatavošanai.

Tā vien šķiet, ka Saeima likuma “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” atsevišķu pantu grozīšanu izmantojusi, lai ietu vieglāku pretestības ceļu nodokļu iekasēšanā, budžeta ieņēmumu nodrošināšanā. Jo kā var izskaidrot, piemēram, tik strauju likuma grozījumu 1999.gadā par lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksājamo nodokli par dīzeļdegvielu lauksaimniecībā izmantotās zemes apstrādi nomaiņu. Piemēram, 1999.gada 25. novembrī Saeima nobalsoja, ka ar 2000.gada 1. janvāri lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksās akcīzes nodokli, rēķinot 100 litrus par lauksaimniecībā izmantoto zemes 1 ha, bet jau pēc 14 dienām pieņēma jaunus grozījumus, ka ar 2000.gada 1. janvāri atmaksās nodokli, rēķinot tikai 80 litrus par 1 ha. 2000.gadā 7. Saeimas deputāts akadēmiķis Arnis Kalniņš rakstā “Pārmaiņas ASV agrārajā politikā un mūsu konsekvences”, izanalizējis stāvokli gan Latvijā, gan pasaulē, uzsvēris, ka mūsu valstī jāatgriežas pie iepriekšējās kārtības gan akcīzes nodokļa kompensācijā par izlietoto dīzeļdegvielu lauku saimniecībās, gan akcīzes nodokļa novirzīšanā autoceļu uzturēšanai un sakārtošanai. Taču izvirzītie priekšlikumi netika ņemti vērā. Tā kā mūsu valstī vienu vai otru vērtīgu priekšlikumu par akcīzes nodokļa naftas produktiem pilnveidošanu neņēma vērā, šāda rīcība izpaudās ar sliktāku ievirzi, piemēram, ceļu kvalitātē, lauksaimniecības produkcijas ražošanas izmaksās u.c. turpmākos gados (5.tabula).

Salīdzinot lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksāto akcīzes nodokli pa gadiem, summa mainās. Summas lielumu ietekmējuši vairāki faktori: gan atmaksājamā akcīzes nodokļa likme, gan dīzeļdegvielas daudzuma norma uz 1 ha, gan nepieciešamo dokumentu daudzums, kas kalpo par pamatu nodokļu atmaksas pieprasījumam. Pēdējie ar katru šā likuma panta “Atvieglojumi” grozījumiem kļūst stingrāki. Iemesls tam — lai samazinātu akcīzes nodokļa pieprasītāju negodīgu rīcību. Tanī pašā reizē šāda kārtība apgrūtina sevišķi nelielo zemnieku saimniecību iespēju. Prasības grāmatvedības uzskaitē, kā arī izmantot iespēju kādu no piedāvātiem norēķina veidiem degvielas iegādē, šķiet daudziem nelielajiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem par sarežģītu. (Likuma grozījumi ar 01.03.2001.)

Turpmāk — vēl

3. tabula

Ieņēmumi Latvijā no akcīzes nodokļa 2000. un 2001.gadā

4. tabula

Atmaksājamās dīzeļdegvielas (gāzeļļas) daudzums Latvijā par lauksaimniecībā izmantotas zemes 1 ha

*) 2001. gadā lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksājams nodoklis, rēķinot 100 litrus dīzeļdegvielas (gāzeļļas) par lauksaimniecībā izmantotās zemes hektāru, rēķinot no 1.janvāra, neraugoties uz to, ka likuma grozījumi stājās spēkā 2001.gada 1.aprīlī

5.tabula

Lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksātais akcīzes nodoklis par zemes apstrādē izmantoto dīzeļdegvielu Latvijā

* līdz 28.jūnijam akcīzes nodoklis par 1000 litriem dīzeļdegvielas bija 130 Ls, pēc tam 100 Ls