Valsts prezidente:

— uzrunājot 1. Bērnu parlamenta sēdi Rīgas Skolēnu pilī 1. jūnijā

Foto: Juris Krūmiņš

Man ir prieks jūs šodien uzrunāt Bērnu parlamentā, kurā jūs esat ievēlēti, lai pārstāvētu visas Latvijas bērnu tiesības. Šeit kaut uz īsu brīdi jūs uzņematies tos pašus pienākumus un to pašu atbildību, ko uz saviem pleciem mūsu Saeimā nes deputāti, kas pēc mūsu Satversmes ir tautas ievēlēti priekšstāvji. Jūs neesat tikuši ievēlēti gluži tajā pašā veidā, kā tas notiek mūsu parlamenta vēlēšanās, taču ar šo brīdi, kad jūs šeit sēžat, jums būs jāspēlē tā pati loma, kas tautas ievēlētam priekšstāvim. Un jūsu pienākums būs kalpot tautai un saviem vēlētājiem jeb šinī gadījumā tiem ļaudīm, kuri normālās parlamentārās vēlēšanās būtu izteikuši savu vēlmi jums kā deputātiem deleģēt tiesības runāt viņu vārdā, deleģēt tiesības aizstāvēt viņu intereses un rūpēties par viņu labklājību.

Demokrātiskā iekārtā tautas ievēlētie priekšstāvji ir izvēlēti no visu iedzīvotāju vidus, lai uzņemtos zināmus pienākumus valsts vadībā, — visprecīzāk tie ir likumdošanas pienākumi. Likumdošana ir tiesiskas un demokrātiskas valsts pašā pamatā. Likumdošanas struktūra ir tas, kas nosaka, kādā valstī, kādā iekārtā mēs dzīvojam. Demokrātiskā iekārtā likumi ir nemitīgi jāpilnveido un jāsaskaņo. Šobrīd Latvija ir ļoti svarīgā savā attīstības fāzē, kur mūsu jau līdzšinējā vēsturē attīstītie likumi ir absolūti visi jāsaskaņo, jāharmonizē ar tiem, kas valda Eiropas Savienības acqui communautaire. Tas ir viņu kopīgais jau pieņemtais likumu kopums. Ja mēs vēlamies pievienoties šai savienībai, mums ir jāspēj iekļauties visās tajās tiesību normās, kādas pārējā Eiropā līdz šim jau ir attīstītas. Un tas nav viss — Latvijai savā likumdošanā ir jābūt saskaņotai arī ar veselu rindu starptautisku saistību, ieskaitot dažādas konvencijas, ko vai nu ANO, vai citu starptautisku organizāciju paspārnē ir izveidojusi starptautiskā doma un zem kurām Latvija ir parakstījusies, un kuras Latvija arī ir pieņēmusi par savām. Nereti gadās, ka, neatkarībai tikko atjaunojoties, Latvija ir parakstījusi vairākas konvencijas, bet līdz šim nav spējusi gluži visas tās īstenot, jo visas likumīgās saistības nav tikai kaut kas, ko paraksta uz papīra. Visām ir praktiskas sekas — likumi ir jārealizē, tie ir jāpiemēro ikdienas dzīvē, un ļoti bieži to īstenošana prasa ievērojamus līdzekļus. Un tātad tautas priekšstāvjiem arī viens no viņu lielajiem uzdevumiem ir izlemt, kur kopējie līdzekļi, kas valstī pieejami, un pēc kādām prioritātēm tiks sadalīti, kam tie tiks atvēlēti. Tas ir politisks process, tajā piedalās politiskas partijas — katra, kas cenšas aizstāvēt zināmu vēlētāju loku. Šiem vēlētājiem ir savas zināmas intereses, kas skar tieši viņu izdzīvošanu dažādos veidos. Un partijas cenšas savās programmās atbildēt pēc iespējas uz plašāku iedzīvotāju loku, kaut gan ir arī specializētas partijas kā, piemēram, Latvijā Zemnieku savienība, kas savu vēlētāju izraugās no vienas nodarbošanās sfēras, citādi citas partijas cenšas savās programmās iekļaut daudz plašāku problemātikas loku.

Es mazliet apskatījos jūsu partiju jau izvirzītās programmas. Es domāju, ka ir ļoti svētīgi, ka jūs kā jauni cilvēki sākat domāt par to, kas vispār ir politiskā partija, kā tā tiek veidota, ko nozīmē partijas platforma, ko nozīmē tādu attīstīt, pilnveidot, saskaņot ar saviem vēlētājiem. Jūs zināt, ka partiju platformā ir viena ļoti nozīmīga atgriezeniskā saite. Un tā notiek nākamajās vēlēšanās, kad vēlētāji izlemj, vai ir bijuši apmierināti ar zināmas partijas darbību vai ne. Tā ir tā reize, kad vēlētāji var izteikt savas domas un var vai nu no jauna ievēlēt kādu partiju, vai to burtiski noslaucīt no politiskās kartes.

Es novēlu jums šodien, savu darbu sākot, pieiet tam ar visu nopietnību, kādu prasa deputātu atbildība, un nopietni pārdomāt gan par tiem jautājumiem, kas skar tiesības, kas pieder tautas priekšstāvjiem, gan arī par to, ko valstī nozīmē varas sadale. Padomāt, ja jums iznāk laika, kā valstī tiek sadalīta vara starp dažādām valsts instancēm, tas ir, Saeimu, izpildvaru, prezidentūru, tiesu sistēmu utt. Tās ir dziļas un nopietnas lietas. Šodien un turpmāk savā dzīvē es aicinu jūs par tām pārdomāt un tām pievērsties. Es novēlu jums vislabākās sekmes gan šajā pasākumā un it īpaši visā jūsu turpmākajā dzīvē. Un ceru, ka no jūsu vidus izaugs tie atbildīgie, gudrie, tālredzīgie, spējīgie politiķi, kas tiešām būs pelnījuši visas tautas labvēlību un cieņu. Lai jums labas sekmes!

Valsts prezidenta preses dienests

— apmeklējot Latvijas Bērnu kardioloģijas centru Rīgā 1. jūnijā

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 1.jūnijā, apmeklēja Latvijas Bērnu kardioloģijas centru Rīgā, lai uzsvērtu bērnu aizsardzības jautājumus un Sirds veselības gada mērķi — pievērst sabiedrības uzmanību sirds veselībai.

Valsts prezidente tikās ar Bērnu kardioloģijas centra darbiniekiem, pacientiem, kā arī iepazinās ar reanimācijas nodaļu, operāciju zāli, bērnu palātām un rotaļu istabu.

Bērnu kardioloģijas centra vadītājs Āris Lācis iepazīstināja prezidenti ar centra darbību un sasniegumiem — jaunākajām metodēm un operācijām bērnu kardioloģijā, kas ļauj bērnam pēc iespējas agrāk atklāt sirdsslimības, kā arī uzsākt ārstēšanu no bērna dzimšanas brīža. Ā.Lācis atzīmēja, ka centra darbinieki cenšas izmantot iespējas, lai pārņemtu citu valstu pieredzi bērnu kardioloģijā, kā arī papildināt zināšanas un izmantot jaunākos zinātnes pētījumus savā nozarē. Centra vadītājs atzinīgi novērtēja faktu, ka ar šā gada jūniju Latvijā būs iespējams apgūt bērnu kardiologa profesiju.

V.Vīķe–Freiberga pēc apmeklējuma teica, ka ir gandarīta un pateicīga visiem centra darbiniekiem par viņu ieguldīto darbu bērnu veselībā. Pēc prezidentes sacītā, centra apmeklējums atstājis pozitīvu iespaidu par tā darbību.

Sarunā ar Bērnu kardioloģijas centra vadītāju Āri Lāci

Valsts prezidenta preses dienests