ATSAUCĒ IETVERT:
Centrālās statistikas pārvaldes informācija "Par demogrāfiskās situācijas izmaiņām Latvijā 2002. gadā". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.06.2003., Nr. 85 https://www.vestnesis.lv/ta/id/75861
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Centrālās statistikas pārvaldes informācija
Par demogrāfiskās situācijas izmaiņām Latvijā 2002. gadā
Latvijas iedzīvotāju skaits 2002.gadā turpināja samazināties. 2003.gada sākumā tas bija 2 miljoni 331 tūkstotis jeb par 14 tūkstošiem cilvēku (0,6 %) mazāks nekā pirms gada. Iedzīvotāju skaits dabiskās kustības dēļ (mirušo skaitam pārsniedzot jaundzimušo skaitu) saruka par 12,5 tūkstošiem; emigrācijas pārsvars pār imigrāciju to samazināja par 1,8 tūkstošiem cilvēku. Neliels iedzīvotāju skaita pieaugums pērngad bija vērojams Rīgas, Jelgavas un Tukuma rajonā.
Galvenie demogrāfiskie rādītāji 2002. un 2001.gadā
|
2002 |
2001 |
2002.g. procentos pret 2001.g. |
|
|
Reģistrēto laulību skaits: |
9738 |
9258 |
105,2 |
|
uz 1000 iedzīvotājiem |
4,2 |
3,9 |
107,7 |
|
Dzimušo skaits: |
20044 |
19664 |
101,9 |
|
uz 1000 iedzīvotājiem |
8,6 |
8,3 |
103,6 |
|
Mirušo skaits: |
32498 |
32991 |
98,5 |
|
uz 1000 iedzīvotājiem |
13,9 |
14,0 |
99,3 |
|
Mirušo zīdaiņu skaits: |
197 |
217 |
90,8 |
|
uz 1000 dzimušajiem |
9,8 |
11,0 |
89,1 |
1999.gads Latvijā pēc 11 gadus ilguša dzimstības krituma perioda iezīmējās ar nelielām pozitīvām tendencēm demogrāfiskajā situācijā. Šīs pozitīvās jaundzimušo skaita pieauguma un mirušo skaita samazināšanās tendences turpinājās arī 2000.gadā. Diemžēl 2001.gada dati šo tendenču turpināšanos vairs neapliecināja. Pozitīvas izmaiņas atkal apstiprina 2002.gada dati.
Dzimušo skaits aizvadītajā gadā bija 20 tūkstoši, kas ir gandrīz par 400 jaundzimušajiem vairāk nekā 2001.gadā. Dzimstība, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, 2002.gadā bija 8,6 jaundzimušie salīdzinājumā ar 8,3 dzimušajiem 2001.gadā, t.i., par 3,6% augstāka.
2002.gadā notikusi arī mirstības samazināšanās. Mirušo skaits bija 32,5 tūkstoši jeb par 500 cilvēkiem mazāk nekā 2001.gadā. Mirstības vispārējais koeficients – 13,9 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem – bija par 0,7% zemāks nekā 2001.gadā (14%).
2002.gada statistikas dati liecina arī par zīdaiņu mirstības samazinājumu – 197 pirmajā dzīves gadā miruši bērni — salīdzinājumā ar 217 bērniem iepriekšējā gadā. 2002.gadā uz 1000 dzīvi dzimušajiem nomira 9,8 zīdaiņi — salīdzinājumā ar 11 bērniem 2001.gadā jeb par 11 % mazāk.
Reģistrēto laulību skaits 2002.gadā pieauga un bija 9738 (2001.gadā – 9258). Relatīvais laulātības rādītājs – reģistrētās laulības uz 1000 iedzīvotājiem – palielinājās no 3,9 2001.gadā līdz 4,2 2002.gadā.
Salīdzinājumā ar 2001.gadu nedaudz (par apmēram 200)pieaudzis šķirto laulību skaits. Uz 1000 iedzīvotājiem šķirtas 2,5 laulības (2001.gadā – 2,4).
Apkopotie dati par iedzīvotāju ilgtermiņa migrāciju Latvijā aizvadītajā 2002.gadā liecina, ka vairākos iepriekšējos gados fiksētā samērā lielā iedzīvotāju skaita aizbraukšana no Latvijas, lai iekārtotos uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs, diezgan ievērojami samazinājusies.
1995.gadā no Latvijas aizbrauca uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs vairāk nekā 16 tūkstoši cilvēku, bet 2001.gadā – 6,6 tūkstoši un 2002.gadā – 3,3 tūkstoši cilvēku. Emigrācijas pārsvara pār imigrāciju rezultātā Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaits uz starpvalstu migrācijas faktora rēķina 2002.gadā samazinājās par 1,8 tūkstošiem cilvēku.
Kopējais iedzīvotāju skaits Rīgā 2002.gadā samazinājās par 8 tūkstošiem, tai skaitā dabiskās kustības dēļ – par 3,9 tūkstošiem un migrācijas – par 4,1 tūkstoti, un šā gada sākumā tas bija 739 tūkstoši cilvēku. Aizvadītajā gadā piedzima 5,9 tūkstoši un nomira 9,8 tūkstoši rīdzinieku. Salīdzinājumā ar 2001.gadu dzimstība uz 1000 iedzīvotājiem Rīgā pieauga par 9,6 %, bet mirstība samazinājās par 3,6 %.
Visaugstākie dzimstības rādītāji uz 1000 iedzīvotājiem bija Tukuma, Kuldīgas, Jelgavas, Talsu un Saldus rajonā (10–11 dzimušie), viszemākā dzimstība bija Daugavpilī – 7 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotājiem.
Diemžēl jāatzīmē, ka 2002.gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu visās republikas pilsētās un visos rajonos. Krāslavas, Ludzas un Balvu rajonā bija vislielākā mirstība (19–21 mirušais uz 1000 iedzīvotājiem).
Apkopojot 2003.gada pirmo triju mēnešu statistikas datus demogrāfijas jomā, var secināt, ka turpinās dzimstības pieaugums. Pirmajā ceturksnī reģistrēti par 70 dzimušajiem vairāk nekā tajā pašā periodā 2002.gadā. Šogad trijos mēnešos reģistrēts arī par gandrīz 200 laulībām vairāk nekā pirms gada, kas ļauj secināt, ka dzimstības pieauguma tendences varētu turpināties.
Tomēr mirušo skaits šā gada pirmajos trijos mēnešos salīdzinājumā ar 2002.gada pirmo ceturksni pieaudzis par 140 cilvēkiem.
Centrālās statistikas pārvaldes Iedzīvotāju statistikas daļa