Latvijas valdība un ārvalstu investori dialogā

Vakar, 24. aprīlī, Rīgā beidzās Latvijas valdības un Ārvalstu investoru padomes ceturtā tikšanās. No Latvijas puses sarunā piedalījās Ministru prezidents, ārlietu, tieslietu, finansu un satiksmes ministri, kā arī citas valsts augstākā līmeņa amatpersonas. Ārvalstu kapitāla ieguldītājus pārstāvēja grupas ABB, "Coca–Cola", "Ericsson", "Statoil", "Volkswagen" un citu pazīstamu kompāniju vadītāji, kā arī Amerikas, Lielbritānijas un Zviedrijas tirdzniecības palātu un Vācijas un Latvijas uzņēmēju savienības vadītāji.

Divas dienas tika pārrunāta Latvijas valdības ekonomiskā politika, ārvalstu investorus interesējoši jautājumi un pasākumi turpmāko investīciju veicināšanai. Īpaši apspriesta muitas procedūru turpmākā sakārtošana, jaunās zemes un ēku kadastrālās vērtēšanas sistēmas ietekme uz uzņēmējdarbību un tautsaimniecību kopumā, kā arī nepieciešamie Komerclikuma grozījumi sakarā ar mazo akcionāru tiesību aizsardzību. Tieslietu ministre Ingrīda Labucka tikšanās dalībniekiem pastāstīja par korupcijas apkarošanas programmas statusu, kā arī par ārvalstu investoru iepriekšējā tikšanās reizē izvirzīto ieteikumu statusu.

Tūlīt pēc konferences beigām viens no lielākajiem ārvalstu investoriem, Amerikas tirdzniecības palātas Latvijā prezidents Džeisijs Kols sarunā

"Latvijas Vēstnesim"

teica:

"Šī bija teicama tikšanās. Viena no labākajām, kāda jebkad bijusi. Šī apspriede skaidri parādīja jūsu valdības ļoti labo darbu ar ārzemju investoriem, sekmējot Latvijas ekonomisko attīstību. Tas rada optimistisku pārliecību par nākotnes sadarbības iespējām, kas mums ļaus vēl vairāk palīdzēt Latvijai ar saviem kapitālieguldījumiem. Ārvalstu investori ir patiesi ieinteresēti investēt Latvijā, un tam ir vairāki ļoti būtiski iemesli. Vispirms jau Latvijas īpašā ģeopolitiskā atrašanās vieta. Ļoti būtisks apstāklis ir arī latviešu augstais intelektuālais līmenis. Arī tas Latviju rāda pasaulei kā labu vietu ārvalstu investīcijām."

Vakar notika arī Ministru prezidenta Andra Bērziņa, Ārvalstu investoru padomes līdzpriekšsēdētāja, ABB grupas viceprezidenta Andersa Narvingera un Ārvalstu investoru padomes sagatavošanas komitejas priekšsēdētāja Montija Akesona preses konference. To ievadīja

Ministru prezidents

A.Bērziņš:

"Šī ir ļoti laba tradīcija, kas tika aizsākta pirms dažiem gadiem— regulāri tikties ar ārvalstu investoriem un viņu izveidoto "Augsto padomi" , kā mēs to esam nosaukuši. Šajā sanāksmē piedalījās faktiski visa Latvijas Republikas valdība, un kopīgiem spēkiem mēs ļoti reāli virzāmies uz priekšu. Par to liecina kaut vai fakts, ka no sagatavotā darba plāna nav palicis neviens neizpildīts vai neiesākts jautājums. Protams, ir vēl dažas nelielas problēmas, par kurām jārunā, bet kopumā sadarbība ir ļoti laba. Man liekas, arī pateicoties šādai valdības pozīcijai — tieši sadarboties ar uzņēmējiem, mūsu valsts pēdējā laika sasniegumi ir labi un mums ir augsts progress."

A.Narvingers:

"Mēs esam ļoti apmierināti ar atklāto dialogu, kas mums izveidojies ar Latvijas valdību. Šī bija ļoti auglīga tikšanās. Taču starp sanāksmēm notiek ļoti intensīvs sagatavošanās darbs, un varu apstiprināt, ka kopš mūsu trešās sanāksmes gūts ļoti būtisks progress."

M.Akesons:

"Man bija iespēja vadīt sagatavošanas darbu starp sanāksmēm, un varu apliecināt, ka mūsu sadarbība pēdējos sešos mēnešos bijusi ļoti auglīga. Mēs regulāri apspriežam visus svarīgākos sadarbības jautājumus starp mums, uzņēmējiem, un Latvijas valdību, ministrijām. Šī sadarbība sākās pirms diviem gadiem, un visu šo laiku tā ir ļoti konstruktīva. Labvēlīgas biznesa vides nodibināšana ir ļoti būtiska, un tādēļ mūsu diskusijas ir jo nozīmīgākas. Mēs arī iezīmējām nākotnes sadarbību visās aktuālākajās jomās."

"Latvijas Vēstnesis":

— Jautājums Latvijas Ministru prezidentam: kāda nozīme ir ārvalstu investīcijām mūsu valsts ekonomiskajā attīstībā?

A.Bērziņš: — Vispirms jau ārvalstu investori, ienākot Latvijā, ievieš arī savas zināšanas un jaunas tehnoloģijas, kas Latvijai kopumā palīdz kļūt konkurētspējīgai pasaules tirgū un atklāt sev jaunus tirgus. Bez tam, piemēram, pērn, pēc Latvijas Attīstības aģentūras aprēķiniem, 5,4 procentus no mūsu valsts nacionālā kopprodukta devušas ārvalstu investīcijas Latvijā. Tas ir ļoti nopietns ieguldījums.

"Latvijas Vēstnesis": — Jautājums Ārvalstu investoru padomes līdzpriekšsēdētājam Andersam Narvingeram: ar ko Latvija, jūsuprāt, ir pievilcīga ārvalstu kapitāla ieguldītājiem?

A.Narvingers: — Šeit ir pārstāvēti arī paši pirmie investori, kas ar Latviju sadarbojas jau gandrīz desmit gadus. Un mēs šajā sadarbībā neesam vīlušies. Mēs skaidri redzam, kā attīstās jūsu sabiedrība un pieaug Latvijas ekonomika. Latvija mums ir interesanta vispirms jau ar darbaspēka augsto izglītības līmeni. Es pārstāvu grupu ABB, un ir prieks vērot, kā mūsu sadarbība sekmē Latvijas talantīgo jauniešu iesaistīšanos globālajā informācijas tīklā. Tieši tāpēc mēs Latvijai paredzam ļoti gaišu nākotni. Es domāju, ka varu to sacīt arī citu investoru vārdā, jo zinu, ka viņiem ir līdzīgs viedoklis. Latviju gaida liela nākotne. Īpaši tagad, kad Latvija drīz vien kļūs par Eiropas Savienības (ES) locekli.

— Vai varat minēt kādus konkrētus šķēršļus, kas kavē investīciju straujāku ienākšanu Latvijā? Kad pienāks diena, kad Latvijas robežu būs iespējams šķērsot, to pat nepamanot?

A.Narvingers: — Šodien mēs runājām arī par dažiem šķēršļiem investīciju straujākā pieaugumā. Mūsu uzmanība bija īpaši pievērsta muitas jautājumiem, kā arī zemes kadastrālajam novērtējumam un Komerclikumam. Mēs progresējam visās šajās jomās. Tā bija konstruktīva un auglīga saruna, kas, cerams, kalpos mūsu sadarbības tālākai uzlabošanai.

A.Bērziņš: — Es domāju, tāds laiks, kad būs iespējams šķērsot robežu, to pat nepamanot, nepienāks nekad. Robežas vienmēr būs iezīmētas, un būs arī kāda kontrole, kaut izlases veidā. Es domāju, tāda situācija būs, kad Latvija kļūs ES dalībvalsts. Jo kontrole uz ES iekšējām robežām tiešām ir ļoti nosacīta. Taču, ja runājam par pašu robežšķērsošanas procesu un preču kustību, mēs esam spēruši uz priekšu ļoti plašu soli, jo no 1. janvāra ieviesta kopīga Baltijas valstu muitas organizācijas kontroles sistēma. Preču īpašnieki savas preces tagad deklarē elektroniski. Mēs arī kopīgi ar Zviedrijas valdību sākam veidot tā sauktos zaļos koridorus . Vispirms šāds zaļais koridors būs no Zviedrijas uz Latviju, pēc tam tas tiks izveidots arī no Latvijas uz Zviedriju.

— Kāpēc Ārvalstu investoru padomē Latvijā nav iekļauta neviena Krievijas kompānija?

A.Narvingers: — Šī ir ierobežota apjoma organizācija. Dalībnieču skaits ir ierobežots līdz piecpadsmit, un piedalās vēl dažas citas organizācijas.

M.Akesons: — Mēs esam apsprieduši iespēju iesaistīt arī valstis, kas nepieder pie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas. Taču mūsu mērķis ir nodot Rietumu pieredzi Latvijai. Mums gan ir bijušas sarunas arī ar Krievijas pārstāvjiem Rīgā. Taču mēs negribētu iesaistīt kompānijas, kurās ir liela valsts kapitāla daļa. Tas ir svarīgi, lai saglabātu mūsu darba atklātumu.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors