Ministru kabineta noteikumi Nr.291
Rīgā 2003.gada 3.jūnijā (prot. Nr.32 31.§)
Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem
Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 17.panta pirmo daļu
I. Vispārīgais jautājums
1. Noteikumi nosaka prasības, kas jāievēro sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un sociālā darba pakalpojumu sniedzējiem (turpmāk — sociālo pakalpojumu sniedzējs):
1.1. vispārīgās prasības sociālo pakalpojumu sniedzēju darbībai;
1.2. prasības, kas sociālo pakalpojumu sniedzējiem jāievēro pakalpojumu sniegšanas procesā;
1.3. prasības, kas noteiktas pakalpojumu sniegšanas vietai, ja attiecīgais pakalpojums netiek sniegts klienta dzīvesvietā.
II. Vispārīgās prasības sociālo pakalpojumu sniedzēju darbībai
2. Lai optimāli apmierinātu klienta vajadzības, sociālo pakalpojumu sniedzējs nodrošina:
2.1. informācijas pieejamību par sociālo pakalpojumu sniedzēja mērķiem, uzdevumiem, funkcijām un organizatorisko struktūru;
2.2. atbilstošu skaitu darbinieku (nepieciešamo darbinieku skaitu nosaka sociālā pakalpojuma sniedzēja institūcijas vadītājs vai augstāka institūcija pēc sociālo pakalpojumu sniedzēja institūcijas vadītāja priekšlikuma) ar attiecīgu izglītību (darbinieki, kuriem ir atbilstoša profesionālā izglītība vai kuri ir apguvuši labklājības ministra apstiprinātu mācību programmu);
2.3. vienmērīgu un racionālu darba uzdevumu sadali starp darbiniekiem;
2.4. regulāru kvalifikācijas celšanu katru gadu darbiniekiem, kuri strādā ar klientiem:
2.4.1. institūcijas vadītājam un sociālajam darbiniekam — ne mazāk par 24 stundām gadā;
2.4.2. sociālās palīdzības organizatoram, sociālajam aprūpētājam un sociālajam rehabilitētājam — ne mazāk par 16 stundām gadā;
2.4.3. aprūpētājam — ne mazāk par astoņām stundām gadā;
2.4.4. pārējiem darbiniekiem — atbilstoši nepieciešamībai;
2.5. sociālo pakalpojumu sniedzēja uzturēšanai nepieciešamo resursu piesaisti;
2.6. finansējuma racionālu un efektīvu izlietojumu;
2.7. darba aizsardzības, vides drošības, ugunsdrošības un higiēnas prasību ievērošanu;
2.8. ar klientu saistītās informācijas iegūšanu, lietošanu un glabāšanu atbilstoši ierobežotas pieejamības informācijas statusam;
2.9. klienta privātās dzīves neaizskaramību;
2.10. klienta funkcionālo spēju novērtēšanu.
3. Sociālo pakalpojumu sniedzējs nodrošina iespēju klientam vai viņa likumiskajam pārstāvim iesniegt sūdzības vai sniegt mutiskus vai rakstiskus priekšlikumus par sociālo pakalpojumu sniedzēja darba uzlabošanu, kā arī izskata un izvērtē iesniegtos priekšlikumus un sūdzības.
4. Sociālo pakalpojumu sniedzējs nodrošina klientam informāciju:
4.1. par sociālo pakalpojumu sniedzēja darba organizāciju;
4.2. par sniedzamajiem pakalpojumiem, to mērķiem un saņemšanas iespējām;
4.3. par katra pakalpojuma cenu un samaksas kārtību.
5. Sociālo pakalpojumu sniedzēja institūcijas teritorijā vide ir piemērota personām ar pārvietošanās grūtībām.
6. Sociālo pakalpojumu sniedzējs nodrošina klientiem un apmeklētājiem uzgaidāmo telpu ar sēdvietām un iespēju izmantot sanitāro telpu.
III. Prasības pašvaldību sociālajam dienestam
7. Pakalpojumus pašvaldību sociālajā dienestā nodrošina:
7.1. dienesta vadītājs ar augstāko izglītību un zināšanām sociālajā darbā;
7.2. sociālais darbinieks ar augstāko izglītību;
7.3. citu profesiju darbinieki atbilstoši Profesiju klasifikatorā noteiktajām prasībām.
8. Pašvaldību sociālā dienesta darbinieki nodrošina, lai klients tiktu apkalpots un risinājumi rasti iespējami īsākā laikposmā, ievērojot šādus nosacījumus:
8.1. tūlītēja apkalpošana klienta ierašanās dienā vai vienošanās par atkārtotas tikšanās laiku un vietu;
8.2. problēmas izskatīšana un lēmuma pieņemšana normatīvajos aktos noteiktajos termiņos;
8.3. pakalpojumu saņēmēju reģistrēšana un pakalpojumu sniegšana rindas kārtībā, ja pakalpojumu nevar nodrošināt uzreiz;
8.4. ar klienta apkalpošanu saistīto dokumentu apkopošana, izveidojot klienta lietu, kurā iekļauj:
8.4.1. klienta iesniegumu;
8.4.2. informāciju par pieņemto lēmumu;
8.4.3. citus dokumentus, kas nepieciešami klienta apkalpošanai.
IV. Prasības bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām
9. Bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija (turpmāk — bērnu aprūpes institūcija) nodrošina bērniem bāreņiem, bez vecāku gādības palikušiem bērniem un bērniem invalīdiem diennakts aprūpi, dzīvesvietu, sociālo rehabilitāciju, kā arī veicina bērna un ģimenes atkalapvienošanos vai jaunas ģimenes iegūšanu.
10. Ja bērnu aprūpes institūcijā ievietotajam bērnam nav iecelts aizbildnis, bērna aizbildņa pienākumus veic institūcijas vadītājs.
11. Pakalpojumus bērnu aprūpes institūcijā nodrošina:
11.1. sociālie darbinieki ar augstāko izglītību sociālajā darbā;
11.2. sociālie aprūpētāji ar atbilstošu izglītību vai zināšanām sociālās aprūpes darbā;
11.3. praktizēttiesīgu māsu reģistrā reģistrētas medicīnas māsas;
11.4. aprūpētāji ar zināšanām aprūpes darbā;
11.5. citu profesiju darbinieki atbilstoši Profesiju klasifikatorā noteiktajām prasībām.
12. Bērnu aprūpes institūcijas vadītājs nodrošina darbinieku izglītošanu bērnu psiholoģijas, saskarsmes un bērnu tiesību jautājumos.
13. Bērnu aprūpes institūcija kārto ar bērna juridisko statusu saistītos jautājumus:
13.1. iekārto bērna personas lietu, kurā ir šādi dokumenti:
13.1.1. bērna dzimšanas apliecības oriģināls;
13.1.2. dokumenti, kas pamato bērna ievietošanu attiecīgajā institūcijā;
13.1.3. dokumenti, kas apliecina bērna juridisko statusu;
13.1.4. ziņas par bērna vecākiem, brāļiem un māsām;
13.1.5. ziņas par bērna veselības stāvokli;
13.2. sadarbojas ar citām institūcijām, lai saņemtu nepieciešamos dokumentus.
14. Bērnu aprūpes institūcijā bērnam ir nodrošināts atbalsts viņa problēmu risināšanā.
15. Bērnu aprūpes institūcijā ir nepieciešamie apstākļi bērna vispusīgai attīstībai:
15.1. nodarbībām piemērotas telpas un atbilstošs inventārs;
15.2. teritorija ir piemērota aktīvai atpūtai;
15.3. bērniem ir iespēja apmeklēt kultūras un sporta nodarbības un pasākumus, kā arī iesaistīties sabiedriskajās aktivitātēs ārpus institūcijas;
15.4. nodrošinātas saskarsmes iespējas ar vienaudžiem, vecākiem un radiniekiem gan institūcijā, gan ārpus tās.
16. Lai sekmētu izglītības ieguvi, bērnu aprūpes institūcija bērnam nodrošina:
16.1. iespēju apmeklēt individuālajām vajadzībām un spējām atbilstošu izglītības iestādi;
16.2. nepieciešamos mācību līdzekļus un piederumus;
16.3. piemērotu vietu vai telpu mājas darbu veikšanai un palīdzību to sagatavošanā.
17. Bērnu aprūpes institūcijā bērnam ir nodrošināta iespēja apgūt šādas sadzīves un pašaprūpes iemaņas:
17.1. personiskās naudas izlietojuma plānošana;
17.2. iepirkšanās un citu sadzīvē nepieciešamu iemaņu iegūšana;
17.3. dzīvojamo telpu un teritorijas uzkopšana;
17.4. apģērba mazgāšana, gludināšana un apavu kopšana;
17.5. ēdiena gatavošana.
18. Bērnam ir nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība jebkurā diennakts laikā, reģistrācija pie ģimenes ārsta un bērna vajadzībām atbilstoša veselības aprūpe.
19. Bērnu aprūpes institūcija atbilstoši bērna vajadzībām nodrošina viņam nepieciešamos tehniskos palīglīdzekļus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
20. Bērnu aprūpes institūcija bērnu nodrošina ar viņa dzimumam un gadalaikam piemērotiem apaviem, apģērbu, gultas piederumiem un gultas veļu, kā arī ar dvieļiem un personīgās higiēnas priekšmetiem.
21. Bērnu aprūpes institūcija nodrošina bērna apģērba un apavu individuālu lietošanu, kā arī to atdošanu atpakaļ lietotājam, ja apģērbu un apavus mazgā vai kopj centralizēti.
22. Bērnam ir nodrošināta viņa vecumam un veselības stāvoklim atbilstoša ēdināšana ne retāk kā četras reizes dienā.
23. Bērnu aprūpes institūcijā ir nodrošināta bērnu uzturēšanās piemērotās telpās:
23.1. vienā istabā dzīvo ne vairāk par sešiem bērniem, ņemot vērā viņu vecumu, funkcionālo stāvokli un psiholoģisko saderību;
23.2. istabas aprīkojums un iekārtojums atbilst bērna vecumam un funkcionālajam stāvoklim.
24. Bērnu aprūpes institūcijā ir iekārtotas sanitārās telpas atbilstoši bērna vecumam un funkcionālajam stāvoklim.
25. Bērnu aprūpes institūcijā ir noteikta kārtība, kādā bērns, ja nepieciešams, tiek izolēts un uzraudzīts atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma normām.
V. Prasības pieaugušo ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām
26. Pieaugušo ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija (turpmāk — pieaugušo aprūpes institūcija) nodrošina pensijas vecuma personām, kā arī I un II grupas invalīdiem diennakts aprūpi, sociālo rehabilitāciju un pastāvīgu dzīvesvietu.
27. Pakalpojumus pieaugušo aprūpes institūcijā nodrošina:
27.1. sociālie darbinieki ar augstāko izglītību sociālajā darbā;
27.2. sociālie aprūpētāji ar atbilstošu izglītību vai zināšanām sociālās aprūpes darbā;
27.3. praktizēttiesīgu māsu reģistrā reģistrētas medicīnas māsas;
27.4. aprūpētāji ar zināšanām aprūpes darbā;
27.5. citu profesiju darbinieki atbilstoši Profesiju klasifikatorā noteiktajām prasībām.
28. Klientam pieaugušo aprūpes institūcijā ir nodrošināts atbalsts viņa problēmu risināšanā.
29. Pieaugušo aprūpes institūcijā ir nepieciešamie apstākļi, lai klients varētu saturīgi pavadīt laiku:
29.1. ir atpūtai un nodarbībām piemērotas telpas un atbilstošs inventārs;
29.2. tās teritorija ir piemērota atpūtai;
29.3. klientiem ir nodrošināta iespēja apmeklēt kultūras un sporta nodarbības un pasākumus, kā arī iesaistīties sabiedriskajās aktivitātēs ārpus pieaugušo aprūpes institūcijas;
29.4. tikties ar draugiem, ģimenes locekļiem un radiniekiem.
30. Pieaugušo aprūpes institūcijā klientam atbilstoši viņa funkcionālajam stāvoklim ir nodrošināta iespēja apgūt šādas sadzīves un pašaprūpes iemaņas:
30.1. personiskās naudas izlietojuma plānošana;
30.2. iepirkšanās un citu sadzīves iemaņu iegūšana;
30.3. dzīvojamo telpu un teritorijas uzkopšana;
30.4. apģērba mazgāšana, gludināšana un apavu kopšana;
30.5. ēdiena gatavošana.
31. Klientam ir nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība jebkurā diennakts laikā, reģistrācija pie ģimenes ārsta un klienta vajadzībām atbilstoša veselības aprūpe.
32. Pieaugušo aprūpes institūcija klientam atbilstoši viņa vajadzībām nodrošina nepieciešamos tehniskos palīglīdzekļus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
33. Pieaugušo aprūpes institūcija klientu nodrošina ar viņa dzimumam un gadalaikam piemērotiem apaviem, apģērbu, gultas piederumiem un gultas veļu, kā arī dvieļiem un personīgās higiēnas priekšmetiem.
34. Pieaugušo aprūpes institūcija nodrošina klienta apģērba un apavu individuālu lietošanu, kā arī to atdošanu atpakaļ lietotājam, ja apģērbu un apavus mazgā vai kopj centralizēti.
35. Klientam ir nodrošināta viņa vecumam un veselības stāvoklim atbilstoša ēdināšana ne retāk kā trīs reizes dienā.
36. Pieaugušo aprūpes institūcijā ir nodrošināta klientu uzturēšanās piemērotās telpās:
36.1. vienā istabā dzīvojošo personu skaits atbilst normatīvajos aktos noteiktajām higiēnas prasībām sociālās aprūpes institūcijām;
36.2. istabas aprīkojums un iekārtojums atbilst klienta vecumam un funkcionālajam stāvoklim.
37. Pieaugušo aprūpes institūcijā klientam ir nodrošināta iespēja lietot sanitāro telpu. Sanitārā telpa izvietota iespējami tuvu klienta dzīvojamai telpai, un tā ir iekārtota atbilstoši viņa funkcionālajam stāvoklim.
38. Pieaugušo aprūpes institūcijā ir noteikta kārtība, kādā klients, ja nepieciešams, tiek izolēts uz laiku, ne ilgāku par 24 stundām, un uzraudzīts.
39. Pieaugušo aprūpes institūcijā ir apkopoti klienta dokumenti, izveidojot klienta lietu, kurā iekļauti šādi dokumenti:
39.1. pakalpojuma saņemšanas pamatojums;
39.2. invaliditāti apliecinošs dokuments vai dokuments, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju (kopija);
39.3. klienta personīgo mantu pieņemšanas akts;
39.4. personas vajadzību pēc sociālajiem pakalpojumiem novērtēšanas karte;
39.5. līgums par pakalpojuma samaksas kārtību.
VI. Prasības krīzes centram
40. Pakalpojumus krīzes centrā nodrošina:
40.1. darbinieki ar augstāko izglītību sociālajā darbā, psiholoģijas vai medicīnas specialitātē;
40.2. citu profesiju darbinieki atbilstoši Profesiju klasifikatorā noteiktajām prasībām.
41. Krīzes centrā klientam tiek nodrošināta izvēles brīvība un līdzdalība optimālā problēmas risinājuma meklēšanā:
41.1. klienta viedokļa uzklausīšana par vēlamo problēmas risinājumu;
41.2. klienta iesaistīšana problēmas risināšanā;
41.3. klienta informēšana par visām problēmas risināšanas iespējām;
41.4. jebkuru darbību veikšana tikai ar klienta piekrišanu.
42. Krīzes centrā ir šādas telpas:
42.1. ar sēdvietām aprīkota uzgaidāmā telpa, kurā atļauts uzturēties tikai klientiem;
42.2. atbilstoši aprīkotas klientu dzīvojamās istabas, ja pakalpojuma sniegšanas procesā klients tiek īslaicīgi izmitināts krīzes centrā;
42.3. klientu sanitārās telpas, kā arī telpas un aprīkojums apģērba un veļas mazgāšanai.
VII. Prasības sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz pakalpojumus institūcijās, kurās uzturas no prettiesiskām darbībām cietušie bērni
43. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem, kuri ir cietuši no prettiesiskām darbībām, sniedz diennakts sociālās rehabilitācijas un psiholoģiskās palīdzības institūcijas (turpmāk — rehabilitācijas institūcija), nodrošinot krīzes situācijā nonākušajiem bērniem psiholoģisko palīdzību, sociālo rehabilitāciju, drošu naktsmītni, ēdināšanu un citu palīdzību.
44. Pakalpojumus rehabilitācijas institūcijā nodrošina:
44.1. darbinieki ar augstāko izglītību sociālajā darbā, psiholoģijas vai psihoterapijas specialitātē, kuri ieguvuši sertifikātu no vardarbības cietušo bērnu rehabilitācijai;
44.2. citu profesiju darbinieki atbilstoši Profesiju klasifikatorā noteiktajām prasībām.
45. Lai mazinātu prettiesiskas darbības radītās sekas, rehabilitācijas institūcija:
45.1. informē bērnu par iespējamās vardarbības draudu izpausmi un sagatavo viņu pašaizsardzībai;
45.2. darbā ar bērnu izmanto bērna vecumam, prettiesiskā nodarījuma veidam un bērna individuālajām īpašībām atbilstošas metodes;
45.3. iesaista sociālās rehabilitācijas kursā bērna likumisko pārstāvi, ja bērns institūcijā ir kopā ar šo pārstāvi;
45.4. ievēro bērna tiesības un nodrošina darbību atbilstību sociālās rehabilitācijas mērķiem.
46. Rehabilitācijas institūcijā ir nodrošināta kvalitatīva un bērna vecumam atbilstoša ēdināšana ne retāk kā trīs reizes dienā.
47. Rehabilitācijas institūcijā ir šādas telpas:
47.1. atbilstoši aprīkotas dzīvojamās istabas bērniem un viņu likumiskajiem pārstāvjiem;
47.2. telpas individuālām nodarbībām un sarunām ar bērnu;
47.3. atbilstoši aprīkotas rotaļu un atpūtas telpas;
47.4. sanitārās telpas un nepieciešamie higiēnas līdzekļi;
47.5. ēdamistabas;
47.6. telpas un aprīkojums apģērba mazgāšanai, žāvēšanai un gludināšanai;
47.7. pastaigu vietas vai laukumi.
VIII. Prasības sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz pakalpojumus no prettiesiskām darbībām cietušiem bērniem viņu dzīvesvietā
48. No prettiesiskām darbībām cietušiem bērniem pakalpojumus viņu dzīvesvietā sniedz psihologs, psihoterapeits vai sociālais darbinieks ar augstāko profesionālo izglītību (turpmāk — speciālists), kas ir apguvis mācību programmu no vardarbības cietušo bērnu rehabilitācijai un ieguvis attiecīgu sertifikātu.
49. Uz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz pakalpojumus no prettiesiskām darbībām cietušiem bērniem viņu dzīvesvietā, neattiecas šo noteikumu 2., 3., 4., 5. un 6.punktā noteiktās prasības.
50. Veicot bērna sociālo rehabilitāciju, speciālists:
50.1. nodrošina ar bērnu saistītās informācijas iegūšanu, lietošanu un glabāšanu atbilstoši ierobežotas pieejamības informācijas statusam;
50.2. tiekas un sarunājas ar bērnu viņam piemērotās telpās;
50.3. nodrošina bērna personas lietas glabāšanu nepiederošām personām nepieejamā vietā;
50.4. sadarbojas ar bērnu tiesību aizsardzības, prokuratūras, policijas, sociālās palīdzības institūcijām un ārstniecības iestādēm, lai izmeklētu veiktās prettiesiskās darbības un novērstu turpmāku prettiesisku darbību iespējamību.
51. Prettiesiskas darbības radīto seku mazināšanai speciālists:
51.1. informē bērnu par iespējamās vardarbības draudu izpausmi un sagatavo viņu pašaizsardzībai;
51.2. darbā ar bērnu izmanto viņa vecumam, prettiesiskā nodarījuma veidam un bērna individuālajām īpašībām atbilstošas metodes;
51.3. iesaista sociālās rehabilitācijas kursā bērna ģimenes locekļus vai viņa likumisko pārstāvi, ja bērns nav cietis no ģimenes locekļa vai likumiskā pārstāvja prettiesiskām darbībām;
51.4. ievēro bērna tiesības un nodrošina darbību atbilstību sociālās rehabilitācijas mērķiem.
IX. Prasības dienas aprūpes centram
52. Pakalpojumus dienas aprūpes centrā nodrošina:
52.1. sociālie darbinieki ar augstāko izglītību sociālajā darbā;
52.2. sociālie aprūpētāji ar atbilstošu izglītību vai zināšanām sociālās aprūpes darbā;
52.3. citu profesiju darbinieki atbilstoši Profesiju klasifikatorā noteiktajām prasībām.
53. Dienas aprūpes centrā klientam un viņa likumiskajiem pārstāvjiem tiek sniegts atbalsts problēmu risināšanā.
54. Klients var uzturēties dienas aprūpes centrā pilnu darbdienu vai atbilstoši noslēgtajam līgumam.
55. Dienas aprūpes centrā klientam ir nodrošināta ēdināšana atbilstoši līgumam starp klientu un dienas aprūpes centru.
56. Dienas aprūpes centrs sniedz klienta likumiskajam pārstāvim informāciju par klienta veselības stāvokļa izmaiņām.
57. Dienas aprūpes centrs klientam nodrošina:
57.1. atpūtai un nodarbībām piemērotas telpas un inventāru;
57.2. personām ar funkcionālajiem traucējumiem piemērotu aprīkojumu;
57.3. neatliekamo medicīnisko palīdzību, ja nepieciešams.
58. Dienas aprūpes centrā ir:
58.1. klientu vajadzībām pielāgotas sanitārās telpas;
58.2. klientiem nepieciešamie higiēnas līdzekļi.
X. Prasības patversmei un naktspatversmei
59. Pakalpojumus patversmē un naktspatversmē nodrošina šādi darbinieki:
59.1. sociālais darbinieks ar augstāko izglītību;
59.2. citu profesiju darbinieki atbilstoši Profesiju klasifikatorā noteiktajām prasībām.
60. Patversmē un naktspatversmē klientam ir nodrošināta personas drošība un viņa mantas saglabāšana visu patversmē vai naktspatversmē pavadāmo laiku.
61. Patversmē klientam ir nodrošināta īslaicīgas uzturēšanās iespēja piemērotās telpās:
61.1. apkurināmas telpas ar guļamvietām atsevišķi vīriešiem un sievietēm;
61.2. aprīkota ēdamtelpa;
61.3. atsevišķa guļamtelpa ģimenei.
62. Patversme klientam nodrošina iespēju izmantot:
62.1. sanitārās telpas ar tualeti un dušu;
62.2. nepieciešamos higiēnas līdzekļus;
62.3. telpu vai vietu apģērba mazgāšanai, žāvēšanai un gludināšanai;
62.4. dezinficētus gultas piederumus;
62.5. vakariņas un brokastis.
63. Naktspatversme klientam nodrošina:
63.1. iespēju pārnakšņot:
63.1.1. ziemas periodā no plkst.18.00 līdz 8.00;
63.1.2. vasaras periodā no plkst.20.00 līdz 7.00;
63.2. uzņemšanu telpās visu naktspatversmes darba laiku, ja gaisa temperatūra ārā ir zemāka par 0 °C;
63.3. apkurināmas telpas ar guļamvietām atsevišķi vīriešiem un sievietēm;
63.4. dezinficētus gultas piederumus;
63.5. vakariņas.
64. Naktspatversmē klientam ir iespēja izmantot sanitāro telpu ar tualeti un roku mazgātni.
XI. Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem aprūpei mājās
65. Aprūpējot klientu, kuram ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ, sociālo pakalpojumu sniedzējs nodrošina klienta pamatvajadzību apmierināšanu viņa dzīvesvietā.
66. Pakalpojumu nodrošina:
66.1. sociālie aprūpētāji ar atbilstošu izglītību vai zināšanām sociālās aprūpes darbā;
66.2. aprūpētāji ar zināšanām sociālās aprūpes darbā;
66.3. citu profesiju darbinieki atbilstoši Profesiju klasifikatorā noteiktajām prasībām.
67. Lai nodrošinātu klienta vajadzībām atbilstošu pakalpojumu, sociālo pakalpojumu sniedzējs:
67.1. veic apsekošanu mājās klientam pieņemamā laikā;
67.2. nosaka nepieciešamā pakalpojuma saturu un apjomu;
67.3. sagatavo un slēdz līgumu ar klientu par pakalpojuma sniegšanu.
68. Sociālo pakalpojumu sniedzējs nodrošina:
68.1. klientam pieņemamu kārtību, kādā iesniedzams pieprasījums par attiecīgā sociālā pakalpojuma nepieciešamību;
68.2. pieprasījumu pieņemšanu no attiecīgās pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotājiem.
69. Sociālo pakalpojumu sniedzējs nodrošina iespējami īsu lēmuma pieņemšanas un pakalpojuma uzsākšanas laiku.
70. Sociālo pakalpojuma sniedzējs nodrošina, ka pakalpojumu — aprūpe mājās — sniedz ar klientu psiholoģiski saderīgs darbinieks.
XII. Prasības sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējam, kas sniedz pakalpojumu dzirdes invalīdiem
71. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējs, sniedzot pakalpojumu dzirdes invalīdiem, īsteno pasākumus, kas mazina dzirdes zuduma ietekmi uz personas sociālās funkcionēšanas spējām. Pakalpojumu sniedz klienta dzīvesvietā vai attiecīgās institūcijas telpās.
72. Pakalpojumus dzirdes invalīdiem nodrošina:
72.1. sociālie darbinieki ar augstāko izglītību;
72.2. citi darbinieki, kuriem ir zināšanas un iemaņas nedzirdīgo rehabilitācijā, kā arī citu profesiju darbinieki atbilstoši Profesiju klasifikatorā noteiktajām prasībām.
73. Sociālo pakalpojumu sniedzējs dzirdes invalīdiem nodrošina šādus atsevišķus pakalpojumus vai pakalpojumu kompleksu:
73.1. latviešu zīmju valodas tulka un komunikācijas pakalpojumi;
73.2. latviešu zīmju valodas lietošanas apmācība;
73.3. saskarsmes prasmes mācības;
73.4. konsultācijas klienta sociālo problēmu risināšanā;
73.5. pārrunas ar speciālistiem par klienta problēmām un to novēršanas vai mazināšanas iespējām.
74. Sociālo pakalpojumu sniedzējs nodrošina dzirdes invalīdiem iespēju saņemt pakalpojumu pielāgotās un attiecīgi aprīkotās telpās, ja pakalpojums tiek sniegts specializētā pakalpojumu sniedzēja institūcijā.
XIII. Prasības sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz pakalpojumus redzes invalīdiem
75. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējs, sniedzot pakalpojumus redzes invalīdiem, īsteno pasākumus, kas mazina redzes zuduma ietekmi uz personas sociālās funkcionēšanas spējām. Pakalpojumu sniedz klienta dzīvesvietā vai attiecīgās institūcijas telpās.
76. Pakalpojumus redzes invalīdiem nodrošina:
76.1. sociālie darbinieki ar augstāko izglītību;
76.2. citi darbinieki, kuriem ir zināšanas un iemaņas neredzīgo rehabilitācijā, kā arī citu profesiju darbinieki atbilstoši Profesiju klasifikatorā noteiktajām prasībām.
77. Sociālo pakalpojumu sniedzējs redzes invalīdiem nodrošina šādus atsevišķus pakalpojumus vai pakalpojumu kompleksu:
77.1. psiholoģiskās adaptācijas treniņi;
77.2. orientēšanās un pārvietošanās iemaņu apguve;
77.3. pašaprūpes iemaņu apguve;
77.4. Braila raksta apguve;
77.5. tiflotehnikas lietošanas apmācība;
77.6. konsultācijas personas sociālo problēmu risināšanā;
77.7. pārrunas ar speciālistiem par klienta problēmām un to novēršanas vai mazināšanas iespējām.
78. Sociālo pakalpojumu sniedzējs nodrošina redzes invalīdiem iespēju saņemt pakalpojumu pielāgotās un attiecīgi aprīkotās telpās, ja pakalpojums tiek sniegts specializētā pakalpojumu sniedzēja institūcijā.
XIV. Noslēguma jautājums
79. Sociālo pakalpojumu sniedzēji, kuri pakalpojumu sniegšanu uzsākuši līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, nodrošina:
79.1. šo noteikumu 5.punktā minēto prasību izpildi ar 2010.gada 1.janvāri;
79.2. šo noteikumu 7.2., 11.1., 23.1., 27.1., 59.1., 72.1. un 76.1.apakšpunktā minēto prasību izpildi ar 2008.gada 1.janvāri.
Ministru prezidents E.Repše
Labklājības ministra vietā — izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis
Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 7.jūniju.