28. janvārī Jaunajā Rīgas teātrī notika Grāmatu svētki, kuros tika godalgoti 1999. gada labākie izdevumi

Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas tradicionālais konkurss "Skaistākā grāmata", kas kļūst arvien populārāks gan pašu grāmatnieku, gan lasītāju vidū, šoreiz vainagojās ar īstiem grāmatu svētkiem. Jaunā Rīgas teātra zālē, kur notika laureātu apbalvošana, nebija ābolam kur nokrist. Klātesošos sveica Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga. Viņa arī pasniedza Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas balvas, kas piešķirtas desmit izdevumu kategorijās.

No 1999.gada grāmatniecības ražas pirmo reizi tika izraudzīta arī grāmatu grāmata, ko apbalvoja Kultūrkapitāla fonds. Nacionālā grāmatniecības padome šo izvēli bija uzticējusi kultūras ministrei Karinai Pētersonei. Viņa metālmākslinieka Aivara Riekstiņa darināto balvu pasniedza Nacionālās bibliotēkas direktoram Andrim Vilkam — par bibliotēkas darbinieku izveidoto kopkatalogu "Seniespiedumi latviešu valodā".

Rakstnieku savienības iedibināto Kritikas kausu saņēma dzejnieks Juris Kronbergs — par latviešu autoru darbu tulkošanu zviedru valodā un latviešu literatūras popularizēšanu citās valodās. Pamatojoties uz lasītāju aptauju, Grāmatizdevēju asociācija apbalvoja tulkotāju Silviju Brici. Labākās mākslinieces godu izpelnījusies Dace Dravniece. Viņa veidojusi māksliniecisko ietērpu arī Gunta Bereļa "Latviešu literatūras vēsturei" (apgāds "Zvaigzne ABC"), kas atzīta par labāko oriģinālliteratūras izdevumu, un Gētes "Faustam" Valda Bisenieka atdzejojumā (apgāds "Jumava"), kas ir skaistākā tulkotās literatūras grāmata. Augstu atzinību izpelnījies arī mākslinieks Valdis Villerušs, kura darbi ir pirmajās vietās trīs dažādās kategorijās. Te vispirms minams skaistākais oriģināldzejas krājums — Ata Ķeniņa "Mājup" Jāņa Rozes apgādā.

Kā preses konferencē atzīmēja Grāmatizdevēju asociācijas prezidents Māris Ozoliņš, pērn salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu mazliet sarucis izdoto grāmatu skaits un visai ievērojami samazinājies to kopējais metiens: 1999.gadā izdotas 2168 nosaukumu grāmatas 6 miljonu kopmetienā salīdzinājumā ar 2597 nosaukumiem un 8,2 miljonu kopējo metienu 1998.gadā. Tomēr konkursam tiek iesniegti arvien labāki darbi, ar lielu atlasi jau pašos apgādos. Kā iepriecinoša parādība tika atzīmēta lasītāju arvien lielākā interese par labu literatūru, arī par dzeju un tādiem nopietniem darbiem kā Edgara Siliņa "Lielo patiesību meklējumi" un Roalda Dobrovenska "Rainis un viņa brāļi". Lielais lubeņu bums ir beidzies! Un saturā vērtīgākie darbi arvien pārliecinošāk iegūst arī poligrāfiski augstvērtīgu formu un māksliniecisku ietērpu.

Ar Kultūrkapitāla fonda, Kultūras ministrijas, Rīgas domes kultūras pārvaldes un sponsoru atbalstu skaistāko grāmatu izdevēji saņēma ne tikai grāmatniecības speciālistu atzinību, bet arī visai noderīgas balvas — kā papīra ruļļus un ceļojumu uz Somijas papīrfabriku.

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore

Mūsu skaistās grāmatas — mūsu gara mantas un liela estētiska vērtība

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Uzruna balvas "Skaistākā grāmata" pasniegšanas svētkos 2000.gada 28.janvārī

Es ļoti priecājos būt klāt šajā skaistajā vakarā, kad godā tiek celta latviešu grāmata un latviešu grāmatas izdevēji.

Grāmata, kas iznākusi savas valsts valodā, ir kādas tautas gluži kā kultūras apliecinājuma pase, pierādījums, ka dzīva ir tās valsts valoda un ka šai valstij ir valoda, kas savā izteiksmes bagātībā un niansētībā ir izplatības vērta. Eiropas mērogā mēs varam lepoties ar grāmatu izdošanas tradīcijām, tāpēc svarīgi ir nepazaudēt to, kas iepriekš iegūts, lai, ieejot jaunos saimniecības apstākļos, nepazustu nu jau par leģendu kļuvusī mūsu mīlestība uz grāmatu.

Tā ir draudīga zīme, ja konstatējam, ka tiek izdots arvien mazāk grāmatu, ja dzirdam runas par to, ka Latvijā caurmēra cilvēks nevar atļauties nopirkt grāmatu. Tas nav labs rādītājs mūsu nākotnei. Tikko esmu informēta par jaunāko Latvijas pašreizējā saimnieciskajā situācijā. Latvija ir pārvarējusi Krievijas ekonomisko krīzi un nākamgad Latvijai atkal ir iespējas baudīt ekonomisko uzplaukumu. Ceru, ka tālāk attīstīties varēs arī grāmatniecības nozare, lai gan šajā sistēmā varētu notikt arī strukturālas izmaiņas, ņemot vērā, ka uz diezgan lielu grāmatu izdevēju daudzumu ir samērā neliels lasītāju skaits.

Svarīgi man šķiet tas, cik vitāla Latvijā ir grāmatu industrija. Te jāskatās uz grāmatu ne tikai kā gara mantu, bet jāraugās arī uz tās fizisko apvalku, lai kā bērns pie saldumu plaukta lasītājs varētu izvēlēties skaistu grāmatu, ar ko bagātināt savu grāmatplauktu. Jo tā ir arī estētiska vērtība, kam interjerā var būt tikpat liela pievilcība kā skaistai vāzei. Tāpēc ir prieks, ka mūsu tautai ir šīs skaitās grāmatu izdošanas tradīcijas, ka godinām visus, kas pielikuši savu roku, lai grāmata iegūtu fiziski patīkamu veidolu un aizvestu lasītāju bagātā fantāzijas pasaulē.

Novēlu jums visiem enerģiju, izturību un radošu domu tālākā darbībā!

Godalgotie izdevumi

I grupa. Oriģinālliteratūra. Proza

1. Guntis Berelis. "Latviešu literatūras vēsture". Mākslinieks Ilmārs Blumbergs. Tipogrāfija "Poligrāfists". Apgāds "Zvaigzne ABC"

2. Gundega Repše, Anita Rožkalne. "Poētiskā anatomija". Vāks — Gita Okonova, datorgrafika — Mārtiņš Krūklis. Tipogrāfija "Lapa". Apgāds "Pētergailis"

3. Gundega Repše. "Gadsimta beigu skatiens" Māksliniece Gita Okonova, foto — Gvido Kajons. Tipogrāfija "Lapa". Apgāds "Pētergailis"

II grupa. Oriģinālliteratūra. Dzeja

1. Atis Ķeniņš. "Mājup". Mākslinieks Valdis Villerušs. Tipogrāfija "Latvijas karte", "Paraugtipogrāfija". Jāņa Rozes apgāds

2. Jānis Rokpelnis. "Lirika". Mākslinieks Māris Sīmansons. Tipogrāfija"Universums A". Apgāds "Atēna"

3. Velga Krile. "Svētlaimīgo sala". Māksliniece Aiva Šteina. Tipogrāfija "Paraugtipogrāfija". Apgāds "Pils"

III grupa. Tulkotā literatūra

1. Johans Volfgangs Gēte. "Fausts". Tulkojis Valdis Bisenieks. Māksliniece Dace Dravniece. Tipogrāfija "Preses nams", "Paraugtipogrāfija". Apgāds "Jumava"

2. Šolems Našs. "Nācarieties". Tulkojis Guntis Dišlers. Mākslinieks Valdis Villerušs. Tipogrāfija "Preses nams", "Paraugtipogrāfija". Apgāds "Jumava"

3. Herbjorga Vasmu. "Dinas grāmata". Tulkojusi Raita Kozlovska. Mākslinieks Aldis Aleks. Tipogrāfija "Apgāds Jāņa sēta". Apgāds Cēsīs "Zvaigzne ABC"

IV grupa. Zinātniskās un mācību grāmatas

1. Sastādījis Juris Rankevics. "Lielā medību grāmata". Mākslinieks Jānis Jaunarājs. Tipogrāfija "Preses nams", "Paraugtipogrāfija". Apgāds "Jumava"

2. Autoru kolektīvs. Enciklopēdija "Teātris un kino". Mākslinieks Aleksandrs Buse. Tipogrāfija "Preses nams". Apgāds "Preses nams"

3. Juris Baldunčiks, Kornēlija Pokrotniece. "Svešvārdu vārdnīca". Māksliniece Dace Dravniece. Tipogrāfija "Preses nams", "Rota". Apgāds "Jumava"

V grupa. Nozaru literatūra

1. Rakstu krājums "Grāmata par grāmatnieku Jāni Rozi". Mākslinieks Valdis Villerušs. Tipogrāfija "Apgāds Jāņa sēta". Jāņa Rozes apgāds

2. Silvija Grosa. "Jūgendstils. Laiks un telpa". Mākslinieks Uldis Sosnovskis. Tipogrāfija "Apgāds Jāņa sēta". Apgāds "Jumava"

3. Autoru kolektīvs. "Latviešu literatūras vēsture" 1., 2. sējums. Mākslinieciskais redaktors Aldis Aleks. Tipogrāfija "Poligrāfists". Apgāds "Zvaigzne ABC"

VI grupa. Mākslas un fotoalbumi

1. Vilhelms Mihailovskis, Uldis Sosnovskis. "Lidojums 2000". Tipogrāfija "Impresio". Apgāds "LatMarks Poligrāfija"

2. Jānis Gleizds. "Gaismas atspulgs". Mākslinieks Māris Sīmansons. Apgāds SIA "MVC"

3. Albumu sērija "Rīga. Tallina. Igaunija". Tipogrāfija "Apgāds Jāņa sēta". Apgāds Jāņa sēta

VII grupa. Bērnu un jaunatnes literatūra

1. Regīna Vanaga. "Ceļa rūķītis Asfaltiņš un tilta rūķītis Klunkšķis.". Mākslinieks Vilnis Didrihsons. Tipogrāfija "Preses nams". Apgāds "Preses nams"

2. Latviešu tautas pasaka "Zaķis un Lapsa". Mākslinieki Aiva un Māris Sīmansoni. Tipogrāfija "Preses nams". Apgāds "Zvaigzne ABC"

3. Pasakas par laimi. Māksliniece Laima Eglīte. Tipogrāfija. Apgāds "Sprīdītis"

VIII grupa. Skolas mācību grāmatas

1. Gunārs Kurlovičs, Aldis Tomašūns. "Latvijas vēsture vidusskolai". Mākslinieks Aldis Aleks. Tipogrāfija "Apgāds Jāņa sēta". Apgāds "Zvaigzne ABC"

2. Jānis Turlajs, Ronalds Krūmiņš. "Latvijas ģeogrāfijas atlants". Mākslinieks Gints Roderts. Tipogrāfija "Apgāds Jāņa sēta". Karšu izdevniecība "Jāņa sēta"

3. Sērija "Literatūra 5., 6., 7., 8. klasei". Mākslinieki Inguna Kļava, Edgars Švanks. Tipogrāfija "Apgāds Jāņa sēta". Apgāds "Zvaigzne ABC"

IX grupa. Kalendāri

1. Agnese Bule. Kalendārs "Latvieši sēž kokos". Tipogrāfija "Aka Print". Būvuzņēmums "Kalnozols celtniecība"

2. Kalendārs "Kālija parks". Mākslinieks Uldis Sosnovskis, foto Ainārs Meiers. Tipogrāfija "Impresio". "LatMarks Poligrāfija"

3. Aivars Vilipsons, Roberts Koļcovs. "Pasīvā dekadence". Tipogrāfija "Apgāds Jāņa sēta". Galerija "Jāņa sēta"

X grupa. Sevišķas grāmatas

1. Latvijas Nacionālā bibliotēka. Kopkatalogs "Seniespiedumi latviešu valodā". Mākslinieks Valdis Villerušs. Tipogrāfija "Latvijas karte", Paraugtipogrāfija

2. Uldis Sosnovskis. Gada pārskats "Saules banka". Mākslinieks Uldis Sosnovskis, foto Indriķis Stūrmanis. "LatMarks Poligrāfija"

3. Galvenais redaktors Imants Ziedonis "Cimdi. Dūraiņi". Mākslinieki Arta Ozola–Jaunarāja, Jānis Jaunarājs. Apgāds "Jumava"