Ar “par” vai “pret” Ozolsalas celulozes rūpnīcu

Dr.silv. Gunārs Ģērķis —“Latvijas Vēstnesim”

Latvijas Republikas un kompāniju “Metsäliitto” un “Södra” pilnvaroto pārstāvju sarunu rezultātā 2000.gadā tika izveidota a/s “Baltic Pulp”, kuras darbības turpināšanai, lai sāktu projektētās celulozes rūpnīcas celtniecību Ozolsalā, ir nepieciešams iegūt vides aizsardzības institūciju un celtniecības atļaujas atbilstoši Latvijas likumdošanai. Šī ekoloģiskās izvērtēšanas procesa gaita ir šāda:

1) “Baltic Pulp” kā ieinteresētā firma ierosina veikt ietekmes uz vidi novērtēšanu (IVN);

2) IVN valsts birojs sastāda darba uzdevumu;

3) “Baltic Pulp” rīko konkursu IVN procedūras veikšanai un izvēlas firmu, kas veiks pētījumus un gatavos darba ziņojumu, tas vispirms nododams sabiedrības apspriešanai, tad iesniedzams IVN valsts birojam;

4) IVN valsts birojs izrauga neatkarīgus ekspertus, kas izvērtē darba ziņojumu;

5) IVN valsts birojs var neapstiprināt ziņojumu, ja saskatāmi klaji likuma pārkāpumi, bet, ja tādu nav, dod rekomendācijas pašvaldībai, kuras var nebūt saistošas;

6) pašvaldība ir tiesīga pieņemt lēmumu par būvniecību.

Tāda ir pašreizējo likumu radītā shēma, kas parāda ieinteresētības, finansiālo iespēju, kompetences un atbildības sadalījumu. Lai pārliecinātos, vai minētā secībā veiktās darbības nodrošina objektīvu vērtējumu, kas atbilstu gan mūsu valsts tautsaimniecības attīstībai, gan arī nodrošinātu iespējamo investoru darbības ieinteresētību, izsekosim visam minētajam IVN procesam.

A/s “Baltic Pulp” 2001.gadā iesniedza IVN valsts birojam “Pieteikumu par jaunas celulozes rūpnīcas projektu”, ko sastādījusi a/s darba grupa vides jautājumos (R.Lofblads, I.Reilama, A.Treimanis) kopā ar konsultantiem no SIA “Estonian, Latvian and Lithuanian Environment” (ELLE) un SIA “Geo Consultants”. Pēc tam “Baltic Pulp” rīkoja konkursu, lai izvēlētos firmas darbu veikšanai Šajā konkursā uzvarēja jau minētās firmas. Juristiem būtu jāizvērtē, vai šis fakts iekļaujas likumiem atbilstošos rāmjos. Sadarbība turpinājās, un minētās firmas no “Baltic Pulp”, cik tas pašlaik zināms, darbu veikšanai saņēmušas finansējumu, kas pārsniedzis Ls 200 000.

Kādas tad ir šīs konsultāciju firmas, un kāda ir to pašreizējā formālā atbildība par paveikto uzdevumu? Jāteic, tās raksturo bezpersoniskums un pat noslēpumainība, jo sabiedrībā ir zināmi tikai šo privāto firmu vadītāji — Valts Vilnītis un Jānis Prols.

Neviens darba ziņojums, tajā skaitā arī “Sulfātcelulozes rūpnīcas būvniecības Krustpils pagasta Ozolsalā ietekmes uz vidi novērtējums” (turpmāk — Ziņojums) nav apstiprināts ar parakstu. To tikai rotā ieraksts, ka darbu izpildi nodrošināja SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” sadarbībā ar SIA “Geo Consultants”. Tā kā atbildību par minēto darbu uztur a/s “Baltic Pulp”, tad tikai no tās atbildīgās personas G.Rozentāla bija iespējams uzzināt, kaut arī nepilnīgi, tiešo darbu veicēju uzvārdus un šo personu kvalifikāciju. Informāciju papildināja SIA “ELLE” direktors V.Vilnītis. Nenoliegsim, darbā iesaistīto zinātnes un ražošanas iestāžu, kā arī atsevišķo pieaicināto speciālistu loks ir diezgan plašs. Tos varētu iedalīt divās pamatkategorijās: tie, kas analizēja vides pašreizējo situāciju, un tie, kas prognozēja vides iespējamās izmaiņas, sākoties celulozes rūpnīcas darbībai. Ziņojuma pirmo pusi par vides pašreizējā stāvokļa analīzi veikuši Latvijas zinātnieki, otro — svarīgāko — daļu ir izstrādājuši Somijas un Zviedrijas speciālisti, operējot galvenokārt tikai ar sev pieejamo informāciju. Nav skaidrots, cik tā ir atbilstoša mūsu apstākļiem.

Pēc kādiem principiem SIA “ELLE” komplektējusi Latvijas puses speciālistus, nav īsti noprotams, jo starp tiem ir maz zinātnieku vidū populāru uzvārdu, arī pētnieku zinātniskā kvalifikācija ne visiem ir īpaši augsta. Savukārt par Somijas un Zviedrijas puses speciālistu kvalifikāciju informācija ir vairāk nekā ierobežota. Šajā sakarā vērts atzīmēt epizodi no Satversmes tiesas sēdes, kas notika saistībā ar bīstamo atkritumu dedzinātavas izvietošanu Olainē. Fizikas zinātņu doktore Ruta Bendere, kas bija ekspertējusi SIA “ELLE” un SIA “Geo Consultants” sagatavoto darba ziņojumu par sadedzināšanas iekārtas ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, apgalvoja, ka to ir sagatavojuši ļoti kvalificēti speciālisti, lai gan nevarēja nosaukt nevienu darītāja uzvārdu.

Pēc ziņojuma iesniegšanas — pēc pašreiz iedibinātās kārtības — ir jāseko tā sabiedriskajām apspriešanām. Tās arī notika šā gada 15.aprīlī Jēkabpilī un 16.aprīlī Rīgā. Uzreiz jāteic, ka šajās apspriešanās atklājās lielas pretrunas starp to, ko teica Ziņojuma sagatavotāji, “Baltic Pulp” izpilddirektors Juka Laitinens, Jēkabpils pašvaldības pārstāvji un Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Arvīds Ozols, un tām iebildēm, ko pauda pazīstami zinātnieki — Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, habilitētais ķīmijas zinātņu doktors Ivars Kalviņš, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta vadošais pētnieks, ķīmijas zinātņu doktors Imants Kaimiņš, Latvijas Paula Stradiņa universitātes Aroda un vides medicīnas katedras docente, medicīnas doktore Brigita Aulika, bioloģijas zinātņu doktori Anatolijs Beļajevs, Baiba Bambe un daudzi citi, kā arī valsts un sabiedriskie darbinieki. Kritizētāji norādīja uz ļoti daudzajām nepilnībām un trūkumiem. Ziņojumu analizējot, noprotams, ka celulozes rūpnīcas vieta Ozolsalā ir ekonomiski ļoti izdevīga investoram, bet bīstama visai Latvijai no ekoloģiskā viedokļa. Lai gan tie Latvijas zinātnieki, kā habilitētie zinātņu doktori Arnis Treimanis, Henns Tuherms, kas sadarbojas ar ”Baltic Pulp”, apgalvo, ka celulozes rūpnīca pašreizējā piedāvātajā variantā dos lielu ieguldījumu Latvijas ekonomikā, pilnīgi pretējās domās ir habilitētais ekonomikas zinātņu doktors Pēteris Guļāns, kas jau vairāk nekā trīs gadus argumentēti pierāda, ka ekonomiskais devums mūsu valstij var tuvoties nullei vai pat noslīdēt zem tās.

Ļoti nobažījusies par iespējamās celulozes rūpnīcas būvi Ozolsalā ir Rīgas dome un tās uzņēmums “Rīgas ūdens”, jo puse pilsētas ņem dzeramo ūdeni no Daugavas. Tādēļ Rīgas dome kopā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju izveidoja neatkarīgo ekspertu grupu SIA “ELLE” ziņojuma izvērtēšanai, to koordinē p/u “Rīgas ūdens” ģenerāldirektors Uldis Bambe. Grupā bez jau minētajiem zinātniekiem vēl ir iekļāvušies habilitētie ķīmijas zinātņu doktori Jānis Grāvītis, Māris Kļaviņš, habilitētais medicīnas zinātņu doktors Māris Baltiņš u.c. Ekspertu grupas vērtējums ir vairāk nekā negatīvs — izteikta 41 iebilde. Informācijai sniegsim daļu no tām, saglabājot attiecīgos kārtas numurus, un secinājumus.

1. Vietas izvēle rūpnīcas celtniecībai pie Daugavas Ozolsalā ir izvēlēta neveiksmīgi.

2. Nav skaidri definētas rūpnīcā lietojamās tehnoloģijas.

5. Darba ziņojums satur pretrunīgas un kļūdainas atsauces uz producējamo notekūdeņu daudzumu.

10. Nav iespējams objektīvi izvērtēt celulozes rūpnīcas darbības varbūtējo ietekmi, ja netiek atšifrēts nedz kvalitatīvais, nedz kvantitatīvais AOX (adsorbējamo organisko halogēnsavienojumu) sastāvs, daudzu citu kaitīgo vielu klātbūtne un daudzums rūpnīcas izmešos ūdenī, gaisā un cietajos atkritumos.

11. Ziņojumā nav iekļautas smago metālu emisijas.

16. Apgalvot, ka ar Daugavas ūdens pašattīrīšanos problēmu nebūs, ir nepamatoti.

19. Notekūdeņu siltuma piesārņojuma ietekme ziņojumā nav analizēta.

24. Nav apskatītas problēmas, kas saistītas ar rūpnīcas ekspluatācijas laikā paredzamo ļoti intensīvu ķīmisko vielu kravu transportu pa noslogotām satiksmes maģistrālēm, tajā skaitā pa Rīgu.

25. Nepatiess ir apgalvojums, ka hlora dioksīda tilpņu eksplozija rūpnīcā praktiski nav iespējama.

27. Ziņojumā nav datu par aktīvā hlora izmešiem gaisā un to ietekmi uz vidi.

31. Nav izvērtēts, kāds būtu sagaidāmais AOX daudzums bioloģisko attīrīšanas iekārtu dūņās, kuras tiks sadedzinātas.

37. Ziņojuma autori savā novērtējumā neņem vērā ES direktīvas attiecībā uz prasībām dzeramajam ūdenim.

38. Nav ievērota starptautiski atzītā lēmumu pieņemšanas procedūra, jo plašākai sabiedrībai nav bijis pietiekami daudz laika un iespēju darba ziņojuma izvērtēšanai. Līdz ar to tiek pārkāpta Konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs ar vides jautājumiem (Orhūsa, 1998.g.), kas nosaka, ka sabiedrības dalība procedūrās dažādiem to posmiem paredz pamatotus termiņus, atvēlot pietiekamu laiku, lai sabiedrību informētu (..), lai sabiedrība varētu sagatavoties un efektīvi piedalīties ar vidi saistīto lēmumu pieņemšanas procesā (6.pants, 3.p.). Tāpēc minētā ekspertu grupa uzskata, ka nepieciešama arī “Noslēguma ziņojuma” sabiedriskā apspriešana, jo lēmums tiks pieņemts, balstoties tieši uz šī dokumenta slēdzieniem. Likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” to neparedz, bet šajā gadījumā procedūrai jānotiek pēc Orhūsas konvencijas, kura nosaka sabiedrības efektīvu piedalīšanos pieņemšanas procesā. Tāpēc ir jāparedz arī šī ziņojuma sabiedriskā apspriešana.

Secinājumi

1. Darba ziņojums “Sulfātcelulozes rūpnīcas būvniecības Krustpils pagasta Ozolsalā ietekmes uz vidi novērtējums” ir sastādīts nekvalitatīvi, neizpildot visas likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumu Nr.213 “Kārtība, kādā vērtējama ietekme uz vidi” prasības, un nesniedz objektīvu ainu par izmešu ietekmi uz vidi.

2. Celulozes rūpnīcas būvniecība un darbība pasliktinās vides kvalitāti visā Daugavas ūdens baseinā.

3. Ilgtermiņa perspektīvā pasliktināsies ūdens kvalitāte Daugavā.

4. Radīsies virkne grūti atrisināmu problēmu Rīgas pilsētas dzeramā ūdens ražošanai.

5. Sagaidāmā ūdens kvalitātes pasliktināšanās Daugavā ir pretrunā ar Latvijas Republikas un ES normatīvajiem dokumentiem.

Rīgas dome 20. maijā ir atbalstījusi šo ekspertu grupas darba ziņojumu, kā arī Rīgas domes priekšsēdētāja vēstules projektu Latvijas Republikas Ministru prezidentam E.Repšem.

Nedēļu iepriekš notikušajā preses konferencē zinātnieku izteikumi bija vēl daudz skarbāki: izpētot “Baltic Pulp” celulozes rūpnīcas ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, neatkarīgie eksperti konstatējuši daudzas nepilnības un kļūdas. I.Kalviņš tās nosauca pat par melīgiem apgalvojumiem. Viņš ir saskaitījis, ka šajā ziņojumā ir vismaz 13 fakti, kas liecina par krāpšanos. Pēc sabiedriskās apspriešanas Ziņojums tiks iesniegts IVN valsts birojam. Cik minētās iebildes tiks respektētas un vai vēl notiks “Noslēguma ziņojuma” apspriešana, ko ierosinājusi Rīgas dome, pagaidām nav zināms. SIA “ELLE” direktors sarunā izteicās, ka tāda, domājams, nebūšot. Turpretī Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta sēdes protokolā Nr.4 (13.05.2003.), ko parakstījis Senāta priekšsēdētājs Jānis Stradiņš, ir ieraksts: “Iesaka septembra beigās — oktobra sākumā sarīkot plašāku ekoloģisko un ekonomisko problēmu apspriešanu par celulozes rūpnīcas ietekmi uz vidi.”

IVN valsts birojam (turpmāk — Birojs) ir tiesības un pienākums izvēlēties neatkarīgus ekspertus, kas izvērtēs Ziņojumu. Tā ir milzīga atbildība, jo ekspertiem ir jābūt augsti kvalificētiem un patiesi neatkarīgiem. Pašreizējā neatkarīgo ekspertu izvēle, pēc Biroja direktora Jāņa Avotiņa sniegtās informācijas, ir šāda.

Birojs Ziņojumu izvērtēšanai un priekšlikumu iesniegšanai ir izsūtījis šādām institūcijām: Vides ministrijas daudzajām apakšstruktūrām, Satiksmes ministrijai, Veselības ministrijai, Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības pārvaldei, Rīgas domei un p/u ”Rīgas ūdens”, Jēkabpils rajona padomei un Krustpils pagasta padomei, Latvijas Valsts mežzinātnes institūtam “Silava”un Teiču dabas rezervātam, kā arī Vides aizsardzības klubam.

Birojs atbilstoši Eiropas Celulozes inženieru asociācijas (EUCUPA) ieteikumam ir nosūtījis uz Lisabonu ziņojumu “RAIZ — Instituto de Investigacāo Floresta e Papil”, kas paši neveic izvērtēšanu, bet ieteic ekspertus, kuri var būt no dažādām valstīm, to pārstāvošām zinātniskās pētniecības iestādēm un firmām. Tūlīt jāpiemin, ka konkrētas institūciju adreses un to deleģēto ekspertu uzvārdi un kvalifikācija līdz ekspertīzes galaslēdzienam netiks izpausti, argumentējot ar to, lai netiktu izdarīts spiediens no dažādām ieinteresētām pusēm.

Šim viedoklim var arī nepiekrist, jo firmu vadītāju un it kā neatkarīgo speciālistu sakari tomēr pastāv. Turklāt atklājas arī firmu un zinātnisko iestāžu interešu sakritība. Šā gada 10.aprīlī kā nopietns un neatkarīgs pētījums tika prezentēts ziņojums ““Baltic Pulp” celulozes rūpnīcas projekta sociālekonomiskā ietekme”, ko bija sagatavojuši Somijas zinātnieki, piedaloties atsevišķiem Latvijas pārstāvjiem. Referentu ziņojumos, ko atbalstīja arī dažas Latvijas un Somijas atbildīgas valsts amatpersonas, bija izcelti ieguvumi, ko Latvijas valsts saņemtu, ja Ozolsalā tiktu uzcelta celulozes rūpnīca. Teiktais bija tiešā pretrunā ar daudzu neatkarīgu Latvijas zinātnieku pētījumiem. Pēc ziņojumiem bija paredzētas diskusijas, kuras neguva plašu atsaucību. Daudzi klātesošie ar meža nozari saistītie asociāciju un firmu vadītāji šos ziņojumus uztvēra kā daudzu sen zināmu patiesību diezgan virspusēju atkārtojumu celulozes projekta investoriem labvēlīgā iztulkojumā.

Cits piemērs, kas ļauj šaubīties par izvēlēto ekspertu patieso neitralitāti un kompetenci, ir sakarā ar jau minēto bīstamo atkritumu dedzinātavu Olainē, kad Satversmes tiesā radās pretrunas starp to vērtējumu, kas bija dots SIA “ELLE” ziņojumā, un to, ko bija secinājis bioloģijas zinātņu doktors Anatolijs Beļajevs. Satversmes tiesa jautāja Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) bijušajam ministram Vladimiram Makarovam, kā var rasties tik krasas atšķirības. Tiesnešiem nebija arī skaidrs, pēc kādiem principiem VARAM izvēlējās ekspertus, jo vairums to ir ieguvuši tikai bakalaura vai maģistra grādu attiecīgajās zinātnēs. No ekspertiem tikai trim ir doktora grāds. Uz to V.Makarovs tikai noplātījis rokas, jo jebkura darba veikšanai ministrija izsludina konkursu, un ko varot darīt, ja nopelniem bagātie zinātnieki tajos nepiedalās. Nekā citādi viņus piesaistīt neesot iespējams.

Vēl vairāk — dažreiz šāds eksperts vairāk līdzinās ieinteresētās firmas pārstāvim. Piemēri nav tālu jāmeklē. Tādēļ pašreizējā iedibinātā kārtība par ekspertu pārstāvošo institūciju, to uzvārdu un kvalifikācijas neizpaušanu līdz galīgā lēmuma pieņemšanai kalpo ieinteresēto firmu interesēm, ņemot vērā to plašos sakarus un iespaidīgos finanšu resursus. Tikai atklātība un caurskatāmība, kur eksperti pauž savus slēdzienus, pamato tos un aizstāv, var nodrošināt patiesu objektivitāti par iespējamās celulozes rūpnīcas vietu un lomu mūsu valstī. Iedibinātā kārtība šo ekspertīzi padara noslēpumaināku par kāršu spēli, kur tomēr pēc pāris “stiķiem” var prognozēt spēles iznākumu un gatavoties vinnēšanai vai paspēlēšanai.

Turpinot secību, IVN valsts birojs var neapstiprināt Ziņojumu, ja saskatāmi klaji likuma pārkāpumi, bet, ja tādu nav, tad dod rekomendācijas pašvaldībai, kuras var nebūt saistošas. Un pašvaldība — šoreiz Krustpils pagasta padome — ir tiesīga pieņemt lēmumu par būvniecību. Nesen mūžībā aizgājušais habilitētais juridisko zinātņu doktors, Latvijas Universitātes profesors Jānis Strautmanis, kas daudz strādājis pie dabas resursu problēmām un pētījis dabas aizsardzības juridiskos pamatus, pašreizējo nostādni, ka pagasta pašvaldība var izlemt jautājumus, kas skar visu Latviju, nosauca par juridisku nejēdzību. Tādējādi tiek ignorēta gan Latvijas Republikas Satversme, gan Eiropas Savienības likumi.

Tātad — vai mums ir vajadzīga celulozes rūpnīca, un vai mums jāizmanto iespēja piesaistīt šā mērķa sasniegšanai ārzemju investīcijas, viņu speciālistu palīdzību un tehnoloģiskos risinājumus? Atbilde vēl jāizsver, bet galvenais ir ekonomiskais faktors — vai mūsu valsts un tauta no tā būs ieguvēja ar minimāliem un pieļaujamiem ekoloģiskajiem zaudējumiem. Nenoliedzami, celulozes rūpnīca var lietderīgi papildināt ar mežu saistīto nozaru kompleksu, bet tikai tad, ja nepārprotami iegūst arī Latvijas valsts. Ja ieguvuma nav, mūsu valstij tādas investīcijas nav vajadzīgas. Ir skaidrs, ka investoru mērķis ir gūt pēc iespējas lielāku peļņu. Bet ko iegūs Latvija? Te ir vietā atgādināt mūsu slavenā hokejista un nenoliedzama savas valsts patriota Artura Irbes domu: “Tirgus ekonomika ir ļoti reāla. Tirgus ekonomikas un patriotisma sabalansēšana ir atkarīga no valdības, no tās politikas.”