Mēs ceram, ka nākotnes vārdā teiksit “jā”

Šodien, 6.jūnijā, Zviedrijas valsts svētki: Zviedru Karoga diena

Tomass Bertelmans, Zviedrijas vēstnieks, — “LV”

Foto: A.F.I.

— Vēstnieka kungs, Latvijas neatkarības atjaunošana izbeidza arī maldīgo priekšstatu, ka Zviedrija no Latvijas ir tālu, tā teikt, jūras otrā krastā, citā pasaulē. Tagad mēs aizvien tiešāk jūtam, ka jūra mūs tuvina. Drīz Latvija būs Zviedrijas līdztiesīga partnere Eiropas Savienībā (ES), bet jau tagad visai populārs ir teiciens, ka Baltijas jūra pēc ES paplašināšanas kļūs par ES “iekšējo ezeru”. Kā jūs šajā situācijā raksturotu mūsu valstu attiecības?

— Es teiktu, ka mūsu divpusējās attiecības ir teicamas, taču ne vien to. Mūsu attiecības ir intensīvas un ļoti labi attīstītas daudz un dažādos līmeņos. Ne vien valdības līmenī — mūsu labās attiecības iesniedzas dziļi sabiedrībā. Jau kopš neatkarības atjaunošanas kustības sākuma Zviedrija latviešu centieniem sniegusi stipru atbalstu gan valdības, gan sabiedrības līmenī, un, protams, mēs jūtam lielu gandarījumu par jūsu sasniegumiem, kas noveduši pie reālas iespējas jau 2004. gadā iestāties ES un NATO. Ļoti intensīva ir mūsu sadarbība kultūras jomā. Nozīmīga ir arī ekonomiskā sadarbība.

Kopumā ņemot, Zviedrija bijusi pirmā starp valstīm investorēm Latvijā un ir attiecīgi trešajā un piektajā vietā jūsu eksportā un importā. Jūsu iestāšanās ES, atbildot referendumā ar “jā”, vēl paaugstinās šīs ekonomiskās sadarbības potenciālu.

— Nesen Latvijā kārtējo reizi vizītē bija Zviedrijas premjerministrs Jērans Pēšons. Kāda nozīme bija šai vizītei?

— Tā bija tipiska Ziemeļvalsts vizīte, īsa un intensīva, ar atklātām sarunām un maz ceremonijām. Sarunas bija centrētas pašreizējās ES problēmās, ietverot arī nākotnes reformas. Latvijas Ministru prezidents Repšes kungs saņēma un arī pieņēma ielūgumu uz premjerministru “trīs plus trīs” tikšanos Stokholmā 6. jūnijā, lai apspriestu drīzo ES galotņu tikšanos Salonikos un gatavotos tai. Šis ielūgums trim Baltijas valstīm pievienoties trim Ziemeļvalstīm — ES dalībniecēm (Dānijai, Somijai un Zviedrijai) ir visnotaļ zīmīgs, jo atspoguļo mūsu cerību un pārliecību, ka nākotnē daudzos ES dienaskārtības jautājumos mums būs kopīga nostāja, kas sekmēs mūsu kopīgās pozīcijas veidošanu. Protams, ne jau visos jautājumos, gluži tāpat kā trīs ES Ziemeļu dalībvalstis nevar vienoties pilnīgi visā. Taču cerams, ka mums būs kopīga perspektīva pietiekami daudzos jautājumos par kopīgo Ziemeļu un Baltijas identitāti un tās attīstīšanu arī ES ietvaros.

— Kā nākotnes sadarbības kontekstā jūs vērtējat Latvijas virzību uz ES?

— Latvija ir veltījusi milzu centienus, lai apgūtu visu ES prasību kopumu un īsā laika posmā iemiesotu to savā likumdošanā. Tas ir iespaidīgs sasniegums. Taču mēs arī zinām, ka tā ir tikai puse no izvirzītajiem uzdevumiem un ka nākamā prasība ir šīs likumdošanas efektīva ieviešana un izpildīšana. Šajā fāzē, protams, vēl stingrāk tiek pārbaudīta reālā situācija, un, kā es saprotu no Eiropas Komisijas, pastāv arī nopietnas rūpes, kā Latvija spēs ieviest likumus un izpildīt pieņemtās prasības, īpaši muitas un robežu kontroles, finanšu kontroles un vēl citās jomās. Šīs jomas ļoti tieši iespaido mūs kā ekonomiskos partnerus un tuvus kaimiņus, kur nepareiza rīcība nekavējoties atgādina par sevi. Tā ir divvirzienu iela ar skaidriem spēles noteikumiem: ikviens novāc barjeras, un ikvienam ir stingri jāievēro likumi. Ja šis princips nedarbojas, kā paredzēts, pastāv pašaizsardzības sistēma vai arī jāpielieto aizsardzības pretpasākumi. Pasākumi, kuri varētu būt solis atpakaļ un kurus neviens nevēlas, bet kuri kalpo kā dalībvalstu nodrošināšanas sistēma.

— Kā vērtējat pēdējos trīs savas dzīves gadus, ko esat pavadījis Rīgā, pārstāvot savas valsts intereses Latvijā?

— Jāteic, man bijis laimīgs liktenis būt vēstniekam Latvijā tieši izšķirošo notikumu laikā jūsu brīnišķīgajā ceļojumā, lai Latvija pēc neatkarības atjaunošanas 1991. gadā atkal ieņemtu savu vietu pie Eiropas galda. Man personiski šis bijis dziļa gandarījuma laiks kopš manas viesošanās Rīgā ļoti agrā Atmodas laikā, vēl 1988. un 1989. gadā. Tā bija patiesi lieliska sajūta ne vien no cilvēciskā un diplomāta, bet arī no Zviedrijas ārpolitikas interešu viedokļa. Kad es pirms trim gadiem ierados kā vēstnieks, es jums savā pirmajā intervijā teicu: “Kas ir labs Latvijai, tas ir labs arī Zviedrijai.”

Protams, kaimiņiem nav tikai līdzīgas intereses, taču galvenajos vilcienos šis princips vēl joprojām ir spēkā. Tas nozīmē, ka mēs jūtam savu līdzdalību jūsu valsts procesos, un jūsu panākumi pēdējos gados ir iespaidīgi. Tagad jūsu valstī ir pavisam cita noskaņa. Latvija kļuvusi atraisītāka, jūs mazāk nomoka pagātnes pārdzīvojumu nasta, kas ir gluži dabiska pirmajos brīžos, kad esat sasnieguši ilgoto. Nepilsoņu integrācija prasa laiku, taču tā tiks īstenota. Latvija jūtas drošāka un pašpārliecinātāka, tādēļ es ceru — jūs paši sajutīsit, ka varat vēl atvieglot naturalizācijas noteikumus. Taču kļūst arī pilnīgi skaidrs un acīmredzams — lai dejotu tango, ir jābūt diviem. Ka naturalizācija nav atkarīga tikai no Latvijas likumiem, bet arī no pašu nepilsoņu psiholoģiskās ieinteresētības. Mēs varam tikai cerēt, ka dalība ES palīdzēs arī šajā ziņā. Ja jautājat par nozīmīgākajiem trīs gadu notikumiem, tad divpusējo attiecību līmenī es minētu izstādi “Trīs zvaigznes — trīs kroņi”, ko Rīgas 800 gadu jubilejas svinību kulminācijā 2001. gadā atklāja Viņa majestāte Zviedrijas karalis. Tas bija simbolisks notikums pat mūsdienu dinamiskajās zviedru un latviešu attiecībās. Šo attiecību dinamiku uzskatāmi parāda pastāvīgā valdības ministru, ierēdņu, mākslinieku un darījumu cilvēku plūsma pāri Baltijas jūrai abos virzienos. Plūsma, kas Zviedrijas vēstniecībai visus šos trīs gadus likusi strādāt ļoti intensīvi.

— Piektdien, 6. jūnijā, Zviedrijas valsts svētku dienā, jūs vēstniecībā kā ik gadu esat aicinājis daudzus viesus. Domājams, ka teiksit arī uzrunu. Bet ko jūs šajā dienā gribētu pateikt mūsu laikraksta lasītājiem un ar “Latvijas Vēstneša” starpniecību visai Latvijas sabiedrībai?

— Kaut arī jums ir daudz rūgtu atmiņu un kaut arī daudzi joprojām izjūt ekonomiskas grūtības, ko izraisīja atteikšanās no padomju ekonomikas, es gribu teikt, lūk, ko: atcerieties Latvijas milzīgās pārmaiņas, esiet lepni par sasniegto un pārliecības pilni par gaišu nākotni un savām iespējām tajā. Mēs ceram, ka šo nākotnes iespēju vārdā jūs septembra referendumā balsosit ar “jā”. Mēs vēlamies jūs redzēt kā ciešus partnerus ES.

Jānis Ūdris, “LV” ārlietu redaktors