Lai iekļaujamies nākotnes iespēju izvēlē

4.jūnijā notika Latvijas nacionālā konventa par Eiropas nākotni sanāksme

Foto: Aksels Tuklers Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Pēteris Elferts, pārstāvis Eiropas konventā, deputāts Rihards Pīks, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts un Eiropas kustības Latvijā prezidents Ainārs Dimants

Trešdien, 4. jūnijā, Rīgas Latviešu biedrības namā notika Latvijas nacionālā konventa par Eiropas nākotni ceturtā sanāksme.

Konventa mērķis ir sniegt sabiedrībai informāciju par Eiropas konventu, papildināt diskusiju par Eiropas Savienības (ES) nākotnes redzējumu un sniegt ieteikumus Latvijas pārstāvjiem Eiropas konventā. Būtiski, ka nacionālie konventi notiek gandrīz paralēli Eiropas konventa sēdēm.

Ceturtajā konventā Latvijas pārstāvji savu nostāju formulēja jautājumos, kas skar valsts suverenitātes aizsardzību, ārējo un iekšējo drošību un ekonomiskās intereses. Viedokļu aktivizēšanai pirms sanāksmes tika izveidotas diskusiju darba grupas, kurās piedalīties bija aicināti visi interesenti. Darba grupas vadīja un ar diskusiju rezultātiem iepazīstināja Latvijas pārstāvji ES konventā Rihards Pīks, Guntars Krasts un Roberts Zīle.

ES kā neatkarīgu valstu savienība

Konventu atklāja Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Pēteris Elferts ar ārlietu ministres Sandras Kalnietes uzrunu. Tajā tika uzsvērts, ka Latvijas iedzīvotājiem referendumā būs jāatbild uz jautājumu, vai Latvija būs stiprāka ES vai ārpus tās. Iestājoties ES, Latvija deleģēs daļu savu tiesību, bet tikai tādēļ, lai kopīgi lemtu par efektīvākiem risinājumiem Eiropas reģiona attīstībā. Piedaloties ES lēmumu pieņemšanā, palielināsies Latvijas loma starptautiskajos procesos. Uzrunā īpaši uzsvērts fakts, ka no ES konstitucionālā līguma projekta svītrots vārds “federālisms”, kas norāda, ka arī turpmāk ES pastāvēs kā neatkarīgu nacionālo valstu savienība. Jaunajā līgumā būs norādītas arī dalībvalstu izstāšanās iespējas no ES. Akcentētas Latvijas ekonomiskās intereses ES, kad, izmantojot ES strukturālos fondus, paveras plašas finansiālā atbalsta iespējas Latvijas uzņēmējiem, tai skaitā lauksaimniekiem, kas jau nākamgad saņems finansējumu tiešo maksājumu veidā. Nobeigumā ministre norādīja, ka nacionālā konventa rezultāti būs ietverti 20. jūnija ES konventa prezidenta ziņojumā, kas atspoguļos pilsoņu viedokli par ES nākotni.

ES un nacionālo interešu saskaņošana

Eiropas kustības Latvijā (EKL) prezidents Ainārs Dimants vērsa uzmanību uz to, ka publiskajās diskusijās pārāk bieži atspoguļojas nacionālais egoisms, kas pretnostatīts Eiropas vērtībām. ES balstās uz nacionālo egoismu saskaņošanu ES interesēs, uzsvēra A.Dimants. Par apmēram deviņdesmit procentiem jautājumu ES konstitucionālā līguma projektā diskusijas nenotiek, kas norāda uz vienprātību vairumā jautājumu. A.Dimants minēja, ka EKL politiskā komiteja izstrādājusi politiskās tēzes priekšlikumiem par Latvijas uzdevumiem ES. Ir jāīsteno vēl aktīvāka sadarbība Baltijas jūras reģionā un Ziemeļvalstīs, jāiesaistās Eiropas kopējās iekšējās un ārējās drošības stratēģijas izstrādē, kā arī jāpiedalās organizētās noziedzības apkarošanā.

Suverēna valsts ES

Rihards Pīks uzstāšanos sāka ar retorisku jautājumu par suverēnas valsts tiesību jēdziena mūsdienīgu izpratni. Ir būtiski saprast, ka globalizācijas apstākļos valsts objektīvs attīstības process iespējams, tikai cieši sadarbojoties ar dažādām valstu savienībām. Viņš uzsvēra, ka Eiropas Kopienas kompetencei deleģētas tikai četras jomas — monetārā savienība, muita, brīvais tirgus un kapitāla plūsma un bioloģisko resursu aizsardzība, kas nodrošina savstarpēji izdevīgu interešu īstenošanu. Lielākā daļa jomu ir īstenojamas valsts kompetences ietvaros.

Kopējas drošības politikas izaicinājumi

R.Pīks klātesošo uzmanību vērsa uz ES kopējās drošības un aizsardzības politikas diskusiju, norādot — lai arī dažām dalībvalstīm ir iniciatīva veidot atsevišķus ātrās reaģēšanas spēkus, tomēr paralēlu struktūru radīšana NATO radītu liekus izdevumus.

Uz to savā uzrunā norādīja arī Guntars Krasts, minot transatlantisko saišu nozīmi stabilitātes nodrošināšanā. Viņš uzsvēra, ka ir nepieciešams palielināt ES lomu ārpolitikas pozīcijas paušanā, tomēr ES kopējās drošības un aizsardzības politikas jautājumu izlemšanā būtu jāievieš vienprātības jeb “consensus” princips. G.Krasts uzsvēra, ka ES iniciatīvas finansējamas no kopējā budžeta, tomēr atsevišķu valstu iniciatīvas apmaksājamas no valstu nacionālajiem budžetiem, kas būtu Latvijai izdevīgi. Latvija atbalsta arī pamatlīguma projektā sagatavoto priekšlikumu par ES ārlietu ministru, tomēr iesaka to apzīmēt ar jēdzienu “pārstāvis”, tādējādi nosakot, ka ES ir neatkarīgu valstu savienība, nevis federācija.

Sabiedriskās debates

Konventa nobeigumā iesaistījās arī klātesošie sabiedrības pārstāvji, lai izteiktos par konventā izskanējušajiem jautājumiem saistībā ar ES nākotni. Profesore Ineta Ziemele uzsvēra divus jautājumus. Pirmkārt, debatēs par ES nav iespējams izmantot Latvijas Satversmē ietverto neatkarības un suverenitātes jēdzienu pagājušā gadsimta izpratnē, kad vēl nepastāvēja daudzas starpnacionālas organizācijas. Otrkārt, svarīgi noteikt, kā tauta var piedalīties ES procesos un vai septembra referendums ir vienīgais pasākums, kas sniegs beztermiņa atbildi.

Savukārt profesors Juris Zaķis minēja nepilnības latviešu valodas terminoloģijas piemērošanā ES dokumentu tulkošanā. Viņš uzdeva retorisku jautājumu klātesošajiem — vai ES ir Eiropas cilvēku, tautu vai nāciju savienība?

Rīgas Juridiskās augstskolas lektore Solvita Harbacēviča norādīja uz Satversmes grozījumiem, kas paredz Latvijas kompetenču deleģēšanu ES institūcijām, tas nav pretrunā ar suverenitātes jēdzienu. Tauta varēs piedalīties referendumos par būtiskajiem ES lēmumiem arī turpmāk. Lektore norādīja arī uz vēl darāmo šā gada laikā, lai valsts spētu darboties Latvijas iedzīvotāju interesēs ES sistēmas ietvaros. Ir būtiski sakārtot Latvijas cilvildienestu, lai tas spētu līdzdarboties ES struktūrās Latvijas interešu pārstāvniecībā. Arī tiesu sektorā vēl daudz darāmā, lai tiesneši varētu kontrolēt valdības un parlamenta darbu ES tiesību ietvaros.

Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš minēja, ka NATO arī nākotnē būs būtiska loma Eiropas stabilitātes nodrošināšanā. Viņš norādīja uz paradoksu, ka par fundamentāliem miera un kara jautājumiem, tai skaitā par Irākas konfliktu, Eiropas valstis nespēj vienoties kopējā pozīcijā, tomēr tās spēj aktīvi līdzdarboties konkrētos miera nodrošināšanas pasākumos ar savām policijas vienībām, piemēram, pārņemot NATO miera uzturēšanas spēkus Balkānos.

Latvijas Ekonomistu apvienības 2010 vadītājs Ojārs Kehris uzsvēra, ka valstij ir iespējas attīstīties tikai miera apstākļos un ES sniedz šīs iespējas. Mēs iegūsim lielu ekonomisko telpu, un jācer, ka latvieši spēs izmantot eirozonas iespējas. Tomēr O.Kehris pauda interesi ne tikai par Latvijas konkurētspēju ES, bet arī par ES spējām kļūt par konkurētspējīgu reģionu pasaules tirgū.

Konventa aktuālie jautājumi

Konventa nobeigumā tika aicināts uzstāties Latvijas Universitātes doktorands Toms Rostoks, lai sniegtu kopsavilkumu par Latvijas nacionālā konventa darbu tā pastāvēšanas trīspadsmit mēnešos. Četru konventu ietvaros notikušas darba grupu tikšanās par dažādiem būtiskiem tematiem — suverenitāte un valsts neatkarība, ekonomiskās intereses, ārējā un iekšējā drošība, ES definīcija un mērķi, nacionālo parlamentu loma, pilsonība un pamattiesības, finanses, tieslietas un iekšlietas un citi. T.Rostoks uzsvēra, ka konvents ir attaisnojis savu sasaukšanu, jo tas devis impulsu sabiedrībai iesaistīties ES nākotnes politikas vīzijas veidošanā, tādējādi palīdzot arī Latvijas delegācijai formulēt Latvijas pozīciju ES konstitucionālā līguma projekta ietvaros. Tieši valdības locekļu iesaistīšana konventā ir bijusi īpaši svarīga, jo viņi ir tie, kas oficiāli pārstāv šos viedokļus ES konventā.

Konventa sanāksmes nobeigumā tā vadītājs A.Dimants izteica cerību, ka sabiedriskās debates turpināsies arī pēc formālā konventa noslēguma, un ierosināja sasaukt vēl vienu konferenci ES starpvaldību konferences ietvaros.

Dagnija Stuķēna — “Latvijas Vēstnesim”