Par mūsu zivsaimniecības nākotni

No 2004. līdz 2006. gadam kopējais finansējums Latvijas zivsaimniekiem no ES Zivsaimniecības strukturālā fonda paredzēts 21 miljons eiro, savukārt Latvijas ieguldījums plānots 7 miljonu eiro apjomā. Pēc iestājas ES plānots atbalsts pamatlīdzekļu iegādei zivju pārstrādes rūpniecībai, lai sakārtotos atbilstoši ES prasībām. Prioritāte būs tiem uzņēmumiem, kuriem saskaņā ar ES iestāšanās līgumu ir noteikts pārejas periods. Otra joma, kas ir jau pazīstama Latvijas uzņēmējiem, ir akvakultūra jeb zivju audzēšana iekšzemes ūdeņos, kurai paredzēts atbalsts pamatlīdzekļu iegādei, dīķu izveidē u.c. Jau šobrīd pēc SAPARD pieredzes redzams, ka pārstrādes modernizācija un akvakultūras pasākumi ir tie, kurus labprāt izmanto uzņēmēji.

Zivju resursu atjaunošanās ir problēma un tāpēc noteikti dažādi ierobežojumi un kvotas. Lai finansiāli atbalstītu kuģu izņemšanu no aprites, zivsaimniekiem būs pieejams finansējums no ES līdzekļiem. Piemēram, ja zivsaimnieks pēc iestājas spēs pierādīt un garantēt, ka viņa kuģis vairs netiks izmantots zivsaimniecībā un tas tiks sagriezts vai pārveidots par tūrisma objektu bez dzinēja, tad viņš varēs saņemt atbalstu no Zivsaimniecības fonda. Tāpat svarīgi ir pasākumi, kas vērsti uz zivsaimnieku kooperācijas attīstību, flotes atjaunošanu un zvejas kuģu modernizēšanu, zvejas un akvakultūras produktu apstrādes un mārketinga uzlabošanu, zvejas ostu aprīkojumu u.c.

Lauku atbalsta dienests jau šobrīd sadarbībā ar Valsts zivsaimniecības pārvaldi strādā pie tā, lai izveidotu vienotas projektu pieteikumu veidlapas atbalsta pretendentiem.

“DIENAS BIZNESS”; pēc S. Dieziņas informācijas “Sola 21 milj. eiro”

Pēc “LV” redakcijas apkopotā

Par pārņemto publikāciju faktoloģiju atbild informācijas avoti.

Pārpublikācijas šeit, “Latvijas Vēstnesī”, – saīsinājumā.