Par vidusceļu starpvalstu attiecībās

Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības viceprezidents Igors Jurgens:

Kā jūs vērtējat Latvijas un Krievijas nākotnes sadarbības iespējas?

Tā kā esmu izteikts optimists, domāju, ka mūsu nākotnes sadarbība varētu būt veiksmīga. Un tam ir arī pamatojums. Manuprāt, jau latviešu tautas pašidentifikācijas periods ir beidzies – jūs esat pieņēmuši sevi kā Eiropas sabiedrības sastāvdaļu. Tie 40% krievu vai krievvalodīgo, kas dzīvo Latvijā, vairs netiek uzskatīti par traucēkli dalībai Eiropas Savienībā. Tieši pretēji, no sarunām ar latviešu uzņēmējiem es esmu sapratis, ka krievi diezgan ātri piemērojušies jaunajai situācijai. Viņi negrib doties uz Krieviju, bet tāpat kā latvieši vēlas pievienoties Eiropai.

Tā kā gan ES, gan NATO ir gatavas uzņemt Baltijas valstis, jūs esat ieguvuši gandrīz simtprocentīgas drošības garantijas. Vairs nav jābaidās no draudīgā “lielā brāļa”, šis psiholoģiskais diskomforts beidzot ir novērsts. Zināmā mērā pateicoties tam, kas esat ieguvuši citu “lielo brāli”.

Neviens Latvijas politiķis vairs nevar spēlēt uz to, ka Latvija ir apdraudēta. Tāpēc, es domāju, nepatika pret Krieviju nākamo gadu laikā varētu mazināties. Taču arī Krievija skatās uz to pašu pusi. Mēs tāpat sadarbojamies ar NATO. Arī ar Eiropas Savienību Krievijai ir kopīgi projekti dažādos virzienos. Viens no tiem – par enerģētiku – starp citu, tiešā veidā skar arī Latviju. Domāju, ka kaut kad nākotnē arī Krievija varētu kļūt par ES dalībvalsti, vēl līdz tam jāiziet vairākas stadijas. Krievija tomēr ir ļoti liela, un tās problēmu nastu nav tik viegli “pacelt”. Tātad, ja paskatās – mēs ejam vienā un tajā pašā virzienā.

Kādas ir problēmas Latvijas un Krievijas attiecībās? Diemžēl Krievijā palaikam rodas iespaids, ka Latvijas valdība ne pārāk uzticas krievu iedzīvotāju daļai. Mēs nesaprotam, kāpēc tā notiek. Kāpēc tiek pieņemts lēmums par 2004. gada krievu skolu reformu? Acīmredzot latviešu elite uzskata, ka latviešu identitātei var rasties kādi draudi no krievu valodas un kultūras puses. Mums ir citāds viedoklis, ko Krievija centīsies diplomātiski norādīt, piemēram, vēršoties pie ES. Taču var droši teikt, ka citas metodes no Krievijas puses netiek lietotas. Jums pašiem jārisina šī problēma, jo tā pirmkārt ir Latvijas, nevis Krievijas problēma. Tie tomēr ir 500 000 cilvēku, kas nav integrēti Latvijas sabiedrībā. Viņu bērni var kļūt par margināļiem (latīņu val. – sociālā, politiskā perifērijā esoši cilvēki – “LV”), ja skolās nevarēs mācīties savā dzimtajā valodā.

Ir jau arī cita iespēja, ka pēc Latvijas iestāšanās ES viņi turpmāk jau mācās nevis latviešu, bet angļu valodu un dodas uz kādu no Rietumeiropas valstīm. Taču arī tas nebūtu labs risinājums. Domāju, ka Latvijas sabiedrībai būtu jāsaprot, ka tā nav nekāda “piektā kolonna”. Varētu pieņemt pilsonības “nulles variantu”, lai šai sabiedrība daļai ES būtu tādas pašas tiesības kā citiem Latvijas pilsoņiem. Protams, arī krieviem ir jāuzņemas sava daļa atbildības – jāmācās Latvijas kultūra, vēsture, latviešu valoda. Domāju, ka jaunatne tā arī rīkosies, bet tā daļa, kas ir vīlusies un noslēgusies sevī, jau vairs neko daudz nespēs ietekmēt.

Tāds aptuveni ir mans redzējums. Eiropa varētu būt kā tiesnesis starp Latviju un Krieviju, ja jau mēs tik ļoti neuzticamies viens otram pēc Padomju Savienības izjukšanas. Vēl ir globalizācijas aspekts. Finansēm, resursiem, kapitāliem, cilvēkiem – visiem būtu jāpārvietojas brīvi. Tas arī lielā mērā notiek. Finanšu tirgū triljons dolāru brīvi pārvietojas visos virzienos pēc vienas interneta podziņas nospiešanas. Tā sanācis, ka Latvija atrodas vienā no šādas aktīvās pārvietošanās centriem. Ap 30% no Krievijas ārējās tirdzniecības notiek tieši caur Baltijas reģionu. Šajā reģionā ir 26 ostas, un to slodze arvien palielinās. Latvija atrodas ļoti izdevīgā vietā, lai nodarbotos ar tranzītu. Diemžēl politisko problēmu rezultātā, par kurām es jau runāju, šie kanāli ne vienmēr tiek līdz galam izmantoti. Bet es esmu absolūti pārliecināts, ka šīs iespējas nākotnē varētu tikt izmantotas daudz vairāk. Jūs no tā tikai iegūsiet. Varbūt Latvijas zemnieki ES nesaņems tādas subsīdijas kā Francijas fermeri, varbūt būs zaudējumi lauksaimniecībā un citās jomās, taču no tranzīta viedokļa šī teritorija var dot lielus ienākumus. Tikai nevajag meklēt ienaidniekus. Brīžam man liekas, ka Latvija to dara cītīgāk nekā tās kaimiņvalstis – Igaunija un Lietuva. Protams, arī Krievija nav nekāds “saldumiņš”, taču ir jāmeklē vidusceļš.

Vai ekonomiskās attiecības nevar attīstīties bez politiskiem piesvērumiem?

Laikam jau var. Es varu nosaukt vairākus piemērus. Teiksim, sadarbība banku jomā – faktiski te nav redzamas nekādas problēmas. Tāpat lieliskas attiecības ir starp abu valstu dzelzceļa pārstāvjiem. Ir labas attiecības starp Latvijas un Krievijas mēbeļu ražotājiem. Jā, tas viss ir, taču laiku pa laikam parādās asi politiski jautājumi, kas ietekmē arī ekonomisko sadarbību. Es pārstāvu Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienību, un mēs vienmēr esam gatavi analizēt situāciju un piedāvāt pozitīvāko ekonomisko risinājumu.

Piemēram, pie mums viesojās Latvijas uzņēmēju grupa ar Vasiliju Meļņiku priekšgalā. Mēs vienojāmies, ka kopīgi varētu strādāt pie tiem jautājumiem, kas šobrīd ir pārāk politizēti. Tomēr daudzi jautājumi acīmredzot netiks atrisināti, kamēr līdz galam nebūs sakārtotas Latvijas un Krievijas savstarpējās attiecības. Vienmēr būs vilinājums aizgriezt naftas, gāzes vai kādu citu krānu, lai izdarītu spiedienu uz Latviju. Tas nenotiek bieži, bet dažreiz notiek.

Jūs teicāt, ka Krievija varētu attīstīties Eiropas virzienā un pat pieļāvāt, ka ar laiku varētu iestāties ES. Kas tad notiks ar NVS? Ar to pašu Baltkrieviju problēmu, šķiet, ir vairāk nekā veiksmīgas sadarbības.

NVS šobrīd ir vairāk mirusi nekā dzīva. Veiksmīga sadarbība var būt tikai starp valstīm ar apmēram vienādu ekonomiskās attīstības līmeni. Vairāk vai mazāk no NVS valstīm šis līmenis ir Krievijai, Ukrainai, Baltkrievijai un Kazahstānai, bet vienalga ir liels jautājums, vai tās spēs sekmīgi sadarboties. Ja tiks ieviesta kopīga valūta, tad varbūt varēs, ja turēsies katra pie savas valūtas, tad nekas nenotiks. Baltkrievija ir viegli integrējama, jo tajā dzīvo tikai 10 miljoni, taču tas nav iespējams pie pašreizējā prezidenta, kuram ir pavisam citas vērtības. Krievija šobrīd tiecas uz eiropeiskām vērtībām kā demokrātija, brīvais tirgus, cilvēktiesības, bet Lukašenko tā ir tukša skaņa. Viņš pats apgalvo, ka Krievija ir zaudējusi morālas tiesības vest aiz sevis slāvu tautas un tikai viņš to varot izdarīt. Nu tad lai ved, tā ir viņa darīšana. Žēl to baltkrievu uzņēmēju, kas cieš no šīs situācijas.

“LAUKU AVĪZE”; pēc M. Antoneviča, V. Krustiņa un J. Lorenca intervijas “Krievijai un Latvijai ir nastas”