Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

— Atkal aizritējuši trīs mēneši, kopš sniedzāt interviju "Latvijas Vēstnesim", un droši vien Valsts kontrole centīgi darbojusies savas kompetences ietvaros, rūpējoties par valsts un pašvaldību līdzekļu racionālu izlietošanu un, protams, citiem jautājumiem, ko likums deleģējis Valsts kontrolei. Ko jūs šoreiz vēlētos pastāstīt mūsu lasītājiem?

— Šī gada pirmajā ceturksnī Valsts kontrole veikusi aptuveni 50 revīziju par dažādiem tematiem. Viens no galvenajiem virzieniem ir šīs tematiskās revīzijas, un rīkojam arī tā sauktās pilotrevīzijas, kas saistās ar izmaiņām likumā par budžetu un finansu vadību. Sākot ar nākamo gadu, visām centrālajām budžeta iestādēm un pašvaldībām Valsts kasei būs jāiesniedz gada pārskati ar Valsts kontroles atzinumu finansu un budžeta izpildē. Tādējādi mums darba apjoms krietni pieaugs, un būs jāspecializējas šajā jomā. Tāpēc, gatavojoties šim lielajam darbam, tika rīkota pilotrevīzija par 1998.gada pārskata izstrādes pareizību Siguldas pilsētas domē. To veica atbilstoši starptautiskajiem revīzijas standartiem. Pašvaldību revīzijas departamenta kolēģija izskatīja minētās revīzijas rezultātus un nolēma par 1998.gada pārskata sagatavošanas pareizību sniegt Valsts kontroles atzinumu ar piezīmi un nosūtīt Siguldas pilsētas domes vadībai ziņojumu ar ieteikumiem revīzijā konstatēto trūkumu novēršanai. Ar dažām piebildēm par finansu pārskatos neuzrādītajiem īpašumiem ieguldījumu veidā un pašvaldības galvojumu pašvaldības uzņēmumam "Siguldas siltums" pārējos būtiskajos aspektos finansu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par šīs domes mantu un finansu līdzekļiem, saistībām un finansiālo stāvokli gada beigās. VK ziņojumā Siguldas domei izklāstītie ieteikumi ir sniegti konstruktīvu priekšlikumu veidā, lai sekmētu grāmatvedības kontroles un citu finansu procedūru pārskatīšanas un pilnveidošanas procesu.

Protams, šajā sagatavošanas posmā mums palīdz ārzemju eksperti, izmantojam citu valstu vērtīgo pieredzi, mācāmies paši, lai pēc tam mācītu citus, jo nākamajā gadā šie auditi jāveic gandrīz 600 pašvaldībās.

Valsts budžeta revīzijas departaments savukārt rīkoja pārbaudi vairākās valsts centrālajās iestādēs. Piemēram, veikta revīzija Ārlietu ministrijas centrālajā aparātā par rīcību ar valsts budžeta programmām "Ārlietu pārvalde" un "Iemaksas starptautiskajās organizācijās" piešķirtajiem līdzekļiem 1998.gadā. Šie līdzekļi izlietoti paredzētajiem mērķiem saskaņā ar apstiprinātajām tāmēm. Ārlietu ministrijā strādā ģenerālinspektors, kura galvenais uzdevums ir rīkot kompleksās pārbaudes ārvalstu pārstāvniecībās un vēstniecībās, lai nodrošinātu finansu līdzekļu likumīgu un lietderīgu izlietošanu un izvērtētu apstākļus, kādos strādā diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība. VK revīzijā atklāja arī dažas novirzes sakarā ar nekustamā īpašuma pārņemšanu un reģistrēšanu zemesgrāmatā un vēl citur, taču revīzijas gaitā un, skatot šos rezultātus kolēģijas sēdē, vairāki trūkumi tika novērsti un turpmāk, jācer, netiks pieļauti.

Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kam pievērsta mūsu uzmanība, ir dabas resursu uzskaites stāvoklis Latvijā. Tā būs visaptveroša pārbaude, jo ir vienošanās starp Baltijas baseina valstu, kā Lietuva, Igaunija, Polija, Vācija un Skandināvijas valstis, kontrolējošajām institūcijām kopīgi izstrādāt vienotu metodiku šai revīzijai, lai to tuvākajā nākotnē varētu sākt piemērot. Tad būs iespējams salīdzināt stāvokli dabas resursu uzskaitē Latvijā ar minētajām valstīm, jo strādāsim pēc vienotas metodikas šajās pārbaudēs.

Jaatzīmē, ka pašlaik mūsu valstī nav vienotas uzskaites, vai visas nacionālās bagātības tiek racionāli izmantotas. Par to liecināja VK veiktā īpašā revīzija par dabas resursu uzskaiti, kas aptvēra Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Valsts ģeoloģijas dienestu un citas institūcijas, kas saistītas ar dabas resursu izmantošanu. Piemēram, revīzijās konstatēja, ka artēzisko ūdeņu piesārņošanu veicina nereģistrēto privāto urbumu skaita palielināšanās, turklāt tos nekontrolē. Mežaudžu vērtība nav reģistrēta kā valsts kapitāls, un spēkā esošie likumi un normatīvie akti neveicina mežu atjaunošanu privātajos mežos un zaudējumu piedziņu par mežizstrādes pārkāpumiem. Interesants vēl kāds atzinums: lai saglabātu zivju krājumus, Latvijas ūdeņos katru gadu jāielaiž 9 miljoni zivju mazuļu un 38 miljoni zivju kāpuru, bet nozvejas kvotu neizmantošana izskaidrojama ar ievērojamiem nereģistrētiem nozvejas lomiem un nelabvēlīgo tirgus konjunktūru. Šīs revīzijas materiālus nosūtījām Ministru kabinetam, un iegūtos atzinumus VK izmantos, piedaloties jau minētajā starptautiskajā revīzijā šī gada otrajā pusē.

— Vai šajā revīzijā piedalīsies kāds no VK departamentiem, vai tiks izveidota speciāla revidentu grupa?

— Galvenokārt atbildīgais būs Valsts budžeta revīzijas departaments. Taču, kad atrisinās jautājumu par vienotu metodiku, iespējams izveidosim speciālu revidentu grupu šī nozīmīgā darba veikšanai. Līgumus starp Baltijas jūras baseina valstu kontrolēm parakstījām jau šī gada sākumā; nesen Helsinkos mūsu pārstāvis vēl precizēja darāmo.

Nozīmīga revīzija notika Zemkopības ministrijas centrālajā aparātā par rīcību ar valsts mantu un finansu līdzekļiem. Secinājums: pērn grāmatvedības uzskaite salīdzinājumā ar 1998.gadu ir pasliktinājusies. Pārdodot valsts nekustamo īpašumu, ministrija nav ievērojusi MK noteikumus par kārtību, kādā aprēķināma nomas maksa par nedzīvojamo telpu izmantošanu. Ir vairāki citi trūkumi līdzekļu izlietošanā. Departamenta kolēģija noteica uzrēķinu Ls 11 209, 89 apmērā, bet ministrija šo lēmumu pārsūdzēja VK padomē. Padome, izskatot gan revīzijas materiālus, gan iesniegto sūdzību un uzklausot iesniedzējus, grozīja kolēģijas lēmumu, atliekot uzrēķina Ls 8736 piedziņu līdz civilprasības izskatīšanai pēc būtības, bet ne vēlāk kā līdz 2000.gada 31.decembrim, un atstāja spēkā kolēģijas lēmumu par Ls 2473,89 uzrēķina ieskaitīšanu valsts budžetā.

— Kā jūs komentētu VK pārbaudes atzinumus par nelikumīgo atpūtas kompleksa izbūvi Valsts kancelejā, kam pēdējos mēnešos tika pievērsta īpaša saziņlīdzekļu uzmanība?

— Jā, VK revīzija Valsts kancelejā ir pabeigta, kolēģija gatavo savu lēmumu. Ievērojot Valsts kancelejas specifisko raksturu — tā apkalpo Ministru kabinetu, nodrošina tā darbu, — ir nepatīkami, ka šeit konstatēti vairāki pārkāpumi atpūtas kompleksa izbūvē. Var teikt: veikta nelikumīga celtniecība, jo izbūvei nav bijis ne projekta, ne tāmes, ne būvatļaujas. Tikai pirms dažām dienām no Būvinspekcijas saņēmām ziņu, ka nu ir šis projekts... Taču komplekss jau uzbūvēts! Ačgārna rīcība. Nelietderīgi un nelikumīgi pārtērēta nauda dažādiem pakalpojumiem — frizieru, ārstniecības u.c., bez pietiekama pamatojuma norakstītas materiālās vērtības. Divos gados ziedi — vairāk nekā par 20 000 latiem! Varu teikt — tā ir šīs iestādes vadītāju bezkontrole un atbildības trūkums, savus tiešos pienākumus pildot. Un nav runa tikai par šo atpūtas kompleksu. Ja atceramies, jau pērn revīzijās Valsts kancelejā atklājās šie pārkāpumi vadības līgumos un citur. Kāda konkrēti ir katras amatpersonas vainas pakāpe — to būs vēl jāizpēta tiesībsargājošām institūcijām. Cerams, ka arī Valsts kancelejas jaunā vadība izvērtēs savu darbinieku atbilstību ieņemamajam amatam.

— Tā vien šķiet, ka bez Valsts kontroles nav cita neviena, tas ir, šīs iekšējās revīzijas, kas iestādēs, uzņēmumos kontrolētu valsts līdzekļu pareizu izmantošanu. Kāda situācija ir ar šo iekšējo auditu?

— Kā atzina mūsu revidenti, tik tiešām arī Valsts kancelejā nav darbojusies šī iekšējā revīzija, bet direktoram nav bijis laika vairāku savu tiešo pienākumu pildīšanai. Valsts kontrole veica pārbaudi valsts centrālajās iestādēs par šīm iekšējām revīzijām. Situācija, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, nedaudz uzlabojusies. Aptuveni 30 centrālajās budžeta iestādēs pārbaudēs nodarbināti gandrīz simt iekšējo revidentu. Viņu darbu jūt Aizsardzības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, Labklājības ministrijā, to iekšējās struktūrās, taču lielā daļā iekšējais audits nedarbojas vai strādā neapmierinoši. Finansu ministrija sākusi koordinēt šo darbu, un ir cerība, ka iekšējās revīzijas loma arvien palielināsies.

Iepriekšējā nedēļā VK departamenta direktore Guna Kalniņa–Priede un Finansu ministrijas Iekšējā audita departamenta pārstāve Dace Nulle piedalījās konferencē Budapeštā par jautājumiem, kas saistīti ar iekšējo auditu un VK sadarbību ar šīm struktūrām. Par šīm problēmām viens seminārs notika pērn, otrs būs jūnijā, kurā piedalīsies gan Valsts kontroles, gan šo iekšējo revīziju vadītāji.

Šī gada marta beigās biju uzaicināts uz XIV starptautisko konferenci ASV, kas bija veltīta finansu vadības uzlabošanai. Tajā pārrunāja vairākas globālas problēmas kā teorētiskā, tā praktiskā līmenī. Visā pasaulē jūt satraukumu par dažādām finansu mahinācijām, krāpšanu, korupciju. Tās ir kļuvušas par globālu problēmu. Un nav jau tā, ka Latvijā vien ir dažādas nelikumības.

Rudenī Vašingtonā notiks sanāksme par korupcijas apkarošanu, un esmu uzaicināts kā viens no ziņotājiem par situāciju Latvijā.

Korupcijai ir visai sarežģīts un komplicēts mehānisms, un to atklāt var labi apmācīti, kvalificēti speciālisti. Mūsu valstī pašlaik tas notiek amatieru līmenī, varbūt tāpēc nav vēlamo rezultātu.

Taču arī katram cilvēkam vajadzētu iesaistīties šajā pretdarbībā korupcijas izpausmēm. Nereti gadās: paužam savu sašutumu par kādu kukuļņēmēju, taču, līdzko nonākam situācijā, kur jūtams — atrisināsi problēmu, ja kādam dosi šo kukuli, pats, ilgi nedomādams, tā rīkojas. Ja būs šī iekšējā uzraudzība, konkursu izsludināšanas un rezultātu atklātums, gada pārskatu pieejamība un arī sabiedrības attieksme un neiecietība pret pārkāpumiem, domāju, ka spēsim gūt labākus panākumus korupcijas apkarošanā.

Valsts kontrole turpina revīziju "Latvijas dzelzceļā", sāktas tematiskās revīzijas vairākos kūrortos. Jau iepriekšējā gadā VK secināja, ka, privatizējot Ķemeru sanatoriju, nav bijusi pareiza investoru izvēle, jo nekas šeit nav uzlabojies. Situācija ir kritiska. Acīmredzot Privatizācijas aģentūrai iepriekšējais lēmums par Ķemeru sanatoriju būtu jāpārskata. Līdzīgi ir ar Baldones sanatorijas privatizāciju, kuras gaitā arī pārkāpti likumi. Pašlaik mūsu revidenti strādā arī pašā Privatizācijas aģentūrā.

Savukārt Pašvaldību revīzijas departaments veic pārbaudes pašvaldībās. Piemēram, Jelgavas dome nonākusi visai neapskaužamā situācijā sakarā ar kredītsaistību garantijām Jelgavas siltumtīklam, jo parāds sasniedzis 14 miljonus dolāru. Šeit varētu rasties problēmas, ja parāda piedziņu vērstu pret domi. Vairākas neizdarības atklājusi VK revīzija, pārbaudot sociālā fonda jautājumus. Var teikt, ka cerības par efektīvāku darbu, nododot sociālā nodokļa iekasēšanu Valsts ieņēmumu dienestam, tomēr nav attaisnojušās. Turklāt izrādījies, ka divos gados starp abām institūcijām nav parakstīts nodošanas un pieņemšanas akts, nav apzināti vairāki parādu nemaksātāji u.tml.

Valsts kontrole turpina pilnveidot savu darbu. Mūsu uzdevums ir panākt, lai VK darbotos atbilstīgi starptautiskajiem revīzijas standartiem un veiktu revīzijas saskaņā ar labāko Eiropas praksi.

Rita Belousova, "LV" nozares redaktore

.