Par minimālo darba algu. Visi — par, bet lēmuma — nav

Vakar notika Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes ārkārtas sēde

Vakar, 1.jūnijā, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes ārkārtas sēdē (no labās) : Ministru prezidents Andris Bērziņš, labklājības ministrs Andrejs Požarnovs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Juris Radzēvičs un Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents, Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons

Vakar, 1. jūnijā, notika Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) ārkārtas sēde, kurā pēc arodbiedrību puses vadītāja Jura Radzēviča ierosinājuma tika skatīts jautājums par minimālās darba algas paaugstināšanu 2001. gadā un turpmāko minimālās algas paaugstināšanas politiku.

Preses konferencē, kas norisinājās pēc NTSP ārkārtas sēdes, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Juris Radzēvičs teica:

— Šodienas NTSP ārkārtas sēdes sasaukšanas iniciatore bija LBAS, un mēs diskutējām par vienu jautājumu — par minimālās darba algas paaugstināšanu. Mēs bijām sagatavojuši arī lēmuma projektu par valstī noteiktās minimālās mēnešalgas paaugstināšanu 2001. gadā un turpmākajos gados. Tajā paredzēts, ka ar 2001. gada 1. janvāri minimālā alga tiks paaugstināta līdz 60 latiem, ar 2002. gada 1. janvāri — līdz 70 latiem normāla darba laika ietvaros, bet no 2003. gada 1. janvāri — 80 latu. Tādējādi tiks veicināta minimālās darba samaksas paaugstināšana līdz iztikas minimuma līmenim, kas pēc statistikas pārvaldes aprēķiniem šobrīd ir vairāk par 80 latiem.

Mēs noklausījāmies Finansu ministrijas sagatavoto ziņojumu, kurš sastāvēja no divām daļām. Pirmajā daļā bija vērtēts, kā minimālās darba algas paaugstināšana ietekmēs valsts budžetu kopumā. Bija veikts aprēķins, kā tikai pašas darba algas paaugstināšana (neko citu nepaaugstinot) līdz 60 latiem ietekmētu budžeta ieņēmumus un izdevumus. Aprēķini rāda, ka minimālās algas palielināšana līdz 60 latiem dotu pozitīvu ietekmi uz valsts budžetu — kopbudžeta ienākumi varētu palielināties līdz 5,8 miljoniem latu. Savukārt izdevumi palielinātos par 1,7 miljoniem latu. Tātad budžeta neto ieguvums būtu 4,1 miljons latu. Šāds attīstības scenārijs dotu pozitīvu ietekmi uz valsts budžetu. Jāteic, ka šo priekšlikumu mēs arī izteicām pagājušajā gadā, runājot par izmaiņām pensiju likumdošanā.

Otrajā daļā tika rēķināta minimālās darba algas paaugstināšanas ietekme uz budžeta izdevumu daļu tajā gadījumā, ja visas ar minimālo algu saistītās izmaksas arī tiek paaugstinātas proporcionāli minimālās darba algas pieaugumam, t.i., aptuveni par 20 procentiem. Tad, protams, ir nepieciešami papildu līdzekļi 58 miljonu latu apmērā, un arī ieņēmumi nebūs tik lieli.

Taču darba algas palielināšana ir pastāvīgs process, un Finansu ministrijai saskaņā ar Ministru kabineta uzdevumu ir jāsagatavo informatīvs ziņojums par tiesību aktu plānoto grozījumu, kas saistīts ar atteikšanos no izdevumu sasaistes ar minimālo mēneša darba algu un ietekmi uz valsts budžetu. Mēs pasteidzinājām, lai šāds ziņojums tiktu izveidots pēc iespējas drīz, jo akceptējām šādu lietu risinājuma grafiku. Līdz 1. jūlijam valdībai ir jāizskata valstī noteiktās minimālās darba algas paaugstināšanas termiņi un apmēri tādā variantā, kā to piedāvājušas arodbiedrības. Valdības puses priekšlikums ir izvērtēt iespējas izdarīt grozījumus citos normatīvajos aktos, kuri ir saistīti ar valstī noteikto minimālo darba algu, pielāgojot šos izmaksu apmērus citiem kritērijiem. Tas nozīmē, ka būtu jāizvairās no lielajiem izdevumiem — 58 miljoniem latu — un jārīkojas tā, lai darba algas palielināšanai uz valsts budžetu būtu pozitīva ietekme.

Jāsaka, nevar visu reducēt tikai uz valsts budžeta iespējām, jo Latvijas valsts ir uzņēmusies starptautiskas saistības par minimālās algas noteikšanu. Turklāt mēs esam ceļā uz Eiropas Savienību, un arī Eiropas sociālajā hartā jautājums par minimālo algu netiek traktēts saistībā ar valsts budžeta iespējām. Tātad personas sociāli ekonomiskais stāvoklis, lai cilvēks varētu sevi uzturēt ar savu darbu, gūstot ienākumus iztikai, tomēr nevienā starptautiskajā dokumentā netiek saistīts ar budžetu stāvokli. Un Latvijai ir jāpilda savas starptautiskās saistības. Otra lieta ir — veiktajos aprēķinos tiek ņemti vērā tikai tieši nodokļi. Tajos netiek rēķināts, ka cilvēki ar minimālajiem ienākumiem neveido nekādus naudas uzkrājumus, bet visi līdzekļi tiek izlietoti patēriņam. Līdz ar to papildus pildīsies vismaz viens nodoklis — pievienotās vērtības nodoklis. Un jāņem vērā arī tas, ka cilvēks, kam šobrīd tiek aprēķināti 50 lati mēnesī, reāli saņem ap 40 latu, kas ir divas reizes mazāk nekā iztikas minimums. Tādu situāciju mēs uzskatām par nepieļaujamu.

Protams, ir divpusējas sarunas ar darba devējiem, bet svarīgs ir arī valsts viedoklis, valsts pozīcija, nosakot minimālo darba algu.

Trīspusējās sadarbības padomes ārkārtas sēdē: ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, Latvijas Mežu nozaru arodu biedrības priekšsēdētājs Edmunds Grandavs; Metālistu arodbiedrības priekšsēdētāja vietnieks Staņislavs Drīksne un Sakaru darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Zoja Semjonova ...

Labklājības ministrs Andrejs Požarnovs izteica valdības puses viedokli:

— Valdības puses viedoklis ir līdzīgs Radzēviča kunga izteiktajam, mēs esam uzņēmušies saistības attiecībā pret daudzām starptautiskajām organizācijām, tādēļ minimālā darba alga ir jāpaaugstina. Problēma ir tā, ka daudzos normatīvajos aktos daudzas izmaksas ir piesaistītas minimālajai darba algai, tādēļ, tūlīt paaugstinot minimālo darba algu, no valsts budžeta automātiski ir nepieciešamas tik lielas izmaksas, kādu šajā budžetā vienkārši nav. Tādēļ ir uzdots ministrijām sagatavot informāciju par visiem normatīvajiem dokumentiem, kuros nepieciešami grozījumi, lai nodalītu izmaksas no minimālās darba algas. Labklājības ministrija ir apkopojusi savā pārziņā esošos normatīvos aktus, un astoņos Saeimas likumos un Ministru kabineta noteikumos ir jāveic grozījumi. Tāpat arī Izglītības un zinātnes ministrijas, Finansu ministrijas, Aizsardzības ministrijas pārziņā esošajos dokumentos ir noteiktas vairākas izmaksas, kuras piesaistītas minimālajai darba algai. Visos šajos normatīvajos dokumentos ir nepieciešams izdarīt grozījumus.

Iepriekšējā NTSP lēmumā, kas tika pieņemts iepriekšējās valdības laikā, bija noteikts, ka visas šīs lietas jāizdara līdz 1. jūlijam. Tas būtu laiks, līdz kuram varētu sagatavot konkrētos priekšlikumus. Saeima drīz dosies atvaļinājumā un kopā sanāks tikai rudenī, es piekrītu Radzēviča kungam, ka šis jautājums reāli ir risināms tikai ar jauno budžeta gadu. Tādēļ šodien tika pieņemts apmierinošs lēmums par to, ka tuvākā mēneša laikā Ministru kabinetā ir jāiesniedz konceptuāls jautājuma risinājums un Ministru kabinets ir jāinformē par to, kādi dokumenti ir grozāmi, un jānoskaidro konkrēts termiņš, kad tie var tikt izdarīti.

Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Teodors Tverijons uzsvēra, ka šis jautājums sociāli ir ļoti būtisks un tas ir jārisina,— šajā ziņā domstarpību nav:

— Visas puses piekrīt, ka tas ir jādara. Lielāku aktivitāti šajā jautājumā izrāda arodbiedrības, un tas ir objektīvi saprotami — tas ir viņu uzdevums. Vājākais posms šā jautājuma pilnā atrisināšanā ir tieši valdība. Kāpēc? Tāpēc, ka šajā jautājumā valdība ir īpašā situācijā, jo valdība ir arī sava veida darba devējs. Jo algas tiek maksātas arī diezgan lielam nodarbināto skaitam no valsts budžeta. Un acīmredzot šajā sfērā arī minimālās algas tiek visvairāk lietotas. Tāpēc, lai pieņemtu lēmumu — paaugstināt vai nepaaugstināt (neviens nav pret paaugstināšanu), ir jārēķinās ar to, vai maciņš tev to atļauj darīt.

Kas attiecas uz privāto un ne tikai privāto sektoru, tad minimālās algas paaugstināšana nav tik būtiski aktuāla. Tāpēc mēs to atbalstām, jo minimālās algas paaugstināšana kaut kādā veidā būs trieciens arī tiem negodīgajiem darba devējiem, kuri, cenšoties izvairīties no nodokļu maksāšanas, darbiniekiem oficiāli maksā minimālo algu, lai maksātu minimālo nodokli, bet pārējo algas daļu maksā aploksnē. Tāpēc šāds lēmums par minimālās algas paaugstināšanu daudzus neskars, bet skars tikai vienu sabiedrības daļu — to, kas reāli saņem minimālo atalgojumu. Un tā ir daļa, kas pārsvarā veic nekvalificēto darbu. Tajā sabiedrības daļā, kurā saņem minimālo algu un vēl papildu piemaksas konvertos, izmaiņas skars tikai darba devējus, jo viņiem būs jāmaksā lielāki nodokļi. Un tādēļ es domāju, ka šodienas vienošanās varbūt ļaus valdībai beidzot spert šo soli. Jo valdība nav pret ideju. Valdība nav pret to, ka alga būtu jāpalielina. Bet man ir radies priekšstats, ka trūkst izlēmības, jo diemžēl mums nav precīzu datu, kādas tad reāli būtu gaidāmas izmaiņas. Nav arī citu precīzo aprēķinu, un tas traucē uzreiz pieņemt tik fundamentālu jautājumu — var izrādīties, ka no valsts budžeta pārāk daudz tiek prasīts.

Un vēl viens jautājums, kurš beidzot ir jāatrisina. Kādreiz, lai būtu vienkāršāk, daudzos likumos tika iestrādāta piesaiste minimālajai algai. Un tagad tas ir bremzējošais faktors. Taču nevar nepaaugstināt minimālo algu tikai tāpēc, ka būs grūtāk aprēķināt soda naudas vai kādas izmaksas utt. Un tāpēc ir pienācis laiks veikt arī šīs izmaiņas, atsakoties no tiešās piesaistes pie minimālās darba algas tur, kur tas ir iespējams. Par to mēs arī šodien runājām — šis darbs tiek veikts. Agrāk vai vēlāk minimālās algas palielināšana notiks, vienlaikus veicot arī attiecīgo reformu darba samaksai, it īpaši no budžeta finansētās iestādēs.

— Nākamo otrdien, 6. jūnijā, Ministru kabineta sēdē skatīs 2001. gada budžeta projekta mērķa griestus. Vai budžeta projekts ir veidots, paredzot minimālās darba algas paaugstināšanu no nākamā gada 1. janvāra?

Andrejs Požarnovs: — Šā gada 11. janvārī, iepriekšējās valdības laikā, Ministru kabinetā izskatīja jautājumu par nepieciešamajiem likuma grozījumiem. Finansu ministrija tika nozīmēta par atbildīgo, sagatavojot materiālu par to, kuros likumos nepieciešami grozījumi, lai būtu iespējams minimālās darba algas paaugstinājumu veikt. Protams, es vēl neesmu redzējis plānotos mērķa griestus 2001. gadam, un nepacietībā gaidu, kādus tos Finansu ministrija būs noteikusi. Tajā pašā laikā, kā Finansu ministrijas pārstāvji šodien informēja, Ministru kabineta sēdē vienlaikus ar nākamā gada budžeta projektu ir paredzēts sniegt arī informāciju. Es uzskatu, ka pareizi būtu, ja šī informācija par nepieciešamajiem likumu grozījumiem tiktu skatīta kopā ar nākamā gada budžeta projektu. Tātad — nākamajā Ministru kabineta sēdē. Ņemot vērā to, ka labklājības ministrs atbilstoši NTSP nolikumam ir atbildīgais no valdības puses, es nākamo otrdien valdībai iesniegšu informatīvo ziņojumu par šodienas sanāksmi. Un tad mēs algu paaugstināšanas jautājumu izrunāsim saistībā ar nākamā gada budžeta projektu.

... Izglītības darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Astra Harbaceviča, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Guntis Tomsons; Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) viceprezidents, Rīgas asfaltbetona rūpnīcas direktors Jānis Bertrands, a/s "Latvijas finieris" prezidents Juris Biķis, LDDK viceprezidents, "Latvijas dzelzceļa" prezidents Andris Zorgevics; LDDK valdes loceklis, Būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš, Juris Biķis, LDDK viceprezidents, Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons              &n Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore