Par valsts gatavību pāriet uz eiro

Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvija būs viena no pirmajām jaunajām dalībvalstīm, kas ieviesīs vienoto Eiropas valūtu eiro, jo pašlaik nav būtisku bažu, ka Latvija varētu neizpildīt Māstrihtas kritērijus, kas ir obligāti pirms pievienošanās Eiropas monetārajai savienībai. Par to droša ir gan Finanšu ministrija un Latvijas Banka, gan finanšu eksperti. Pēc dažādām aplēsēm, latus un santīmus Latvijas iedzīvotāju maciņos eiro un centi varētu nomainīt 2007.-2008. gadā, un tiek pieļauts, ka tas notiks ātrāk nekā, piemēram, Čehijā vai Ungārijā. Tiesa, ir viens kritērijs, kur pastāv risks, ka Latvija to varētu neievērot, — inflācija.

1992. gadā noslēgtais Māstrihtas līgums, kas paredz izveidot Eiropas monetāro savienību, nosaka piecus kritērijus, kas valstīm jāizpilda, lai varētu ieviest eiro. Šo kritēriju ievērošana nodrošina finanšu, cenu un valūtas kursu stabilitāti, kam jāpasargā no nevajadzīgām problēmām eirozonā. Visbiežāk daudzinātais Māstrihtas kritērijs ir prasība budžeta deficītu iegrožot 3% līmenī no iekšzemes kopprodukta (IK). Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis ir pārliecināts, ka tas nepārsniegs Māstrihtas kritēriju, jo nodokļu ieņēmumi gada pirmajos mēnešos ir auguši straujāk, nekā cerēts, un arī pašvaldības apņēmušās ievērot finanšu disciplīnu. Māstrihtas kritērijus īpaši būtiski ir ievērot no 2005.gada, kad paredzēts mainīt lata piesaisti no SDR groza uz eiro.

Vēl viens Māstrihtas kritērijs, kam jāgarantē finanšu stabilitāte, ir prasība, lai valsts parāds nepārsniegtu 60% no IK. Šajā jautājumā Latvijai problēmas nevar rasties, jo pērn mūsu valsts parāds bija 14,9% no IK, kas pat netuvojas lielākajai daļai ES dalībvalstu, kur parādi veido vismaz pārdesmit procentus no IK.

Nākamais Māstrihtas kritērijs, kas ekspertiem rada lielākās bažas, prasa garantēt cenu stabilitāti — inflācija nedrīkst vairāk kā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt vidējo gada inflācijas rādītāju trīs ES dalībvalstīs ar viszemāko patēriņa cenu kāpumu. 2002.gadā augstākais pieļaujamais inflācijas līmenis bija 2,9%, un, lai gan Latvija ar pagājušā gada 1,9% inflāciju tam pat nav tuvu, tieši šo prasību mūsu valsts varētu pārkāpt visreālāk. Jāatgādina, ka nākamajos gados eksperti Latvijai prognozē 3% inflāciju, un pat neliels šī līmeņa pārsniegums nozīmētu, ka Latvija Māstrihtas kritērijos neiekļaujas. Īpaši aktuāli tas kļūst, atceroties par paredzamo cenu izlīdzināšanos ar pārējām ES dalībvalstīm pēc iestāšanās Savienībā.

Vēl viens kritērijs pieprasa, lai ilgtermiņa procentu likmes valstī nepārsniegtu trīs inflācijas ziņā labāko dalībvalstu vidējo rādītāju vairāk kā par 2 procentpunktiem. Pēc 2002.gada datiem, augstākais pieļaujamais līmenis ir 6,9%. Latvijai pašlaik šis līmenis ir 5,1%, un arī šajā ziņā problēmas nav gaidāmas.

Pēdējā Māstrihtas līguma prasība paredz, ka vismaz divus gadus pirms eiro ieviešanas valstij jāiesaistās valūtas kursa mehānismā, kura ietvaros nacionālās valūtas kursa svārstības pret eiro nedrīkst pārsniegt 15% robežas.

Zviedrijas “Skandinaviska Enskilda banken” eksperti pētījumā par ES kandidātvalstīm un to spēju ieviest eiro, Latvijai, Lietuvai un Igaunijai izsaka vislabvēlīgākās prognozes, paredzot eiro ieviešanu pirms Čehijas, Ungārijas un citām par pirmrindniecēm uzskatītām kandidātvalstīm. Pēc viņu domām, Baltijas valstīs eiro parādīsies 2007. gadā. Pārējās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis eiro varētu ieviest agrākais 2008. vai 2009. gadā, jo tur ir daudz lielākas problēmas ar inflāciju un budžeta deficītu.

“DIENA”; pēc I. Ukenābeles (BNS) raksta “Eiro Latvijā varētu ienākt ātri”