Ministru kabineta noteikumi Nr.286

Rīgā 2003.gada 3.jūnijā (prot. Nr.32, 8.§)

Pagaidu kārtība, kādā tiek koordinēta Latvijas nacionālo pozīciju Eiropas Savienības jautājumos izstrāde, apstiprināšana un pārstāvēšana

Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka pagaidu kārtību, kādā tiek koordinēta Latvijas nacionālo pozīciju Eiropas Savienības jautājumos izstrāde, apstiprināšana un pārstāvēšana.

2. Nacionālā pozīcija šo noteikumu izpratnē ir Latvijas oficiālā nostāja par Eiropas Savienības tiesību akta projektu vai citu jautājumu, kas iekļauts Eiropadomes, Eiropas Savienības Ministru padomes (turpmāk — Ministru padome), kā arī to komiteju vai darba grupu darba kārtībā, kuras ir iesaistītas Ministru padomē izskatāmo jautājumu sagatavošanā, vai Eiropas Komisijas komiteju un darba grupu darba kārtībā.

3. Nacionālās pozīcijas izstrādes mērķis ir nodrošināt Latvijas nacionālo interešu ievērošanu Eiropas Savienības lēmumu ierosināšanas, sagatavošanas un pieņemšanas procesā.

II. Kompetenču sadale

4. Par nacionālās pozīcijas izstrādi ir atbildīga ministrija vai īpašu uzdevumu ministra sekretariāts, kas atbilstoši Ministru kabineta rīkojumā par ministriju un citu valsts iestāžu kompetenci Eiropas Savienības jautājumos un citos Latvijas normatīvajos aktos noteiktajam kompetenču sadalījumam ir noteikta par atbildīgo ministriju konkrētajā jautājumā (turpmāk — atbildīgā ministrija).

5. Ja nav iespējams noteikt vienu atbildīgo ministriju, to nosaka, institūcijām savstarpēji vienojoties. Domstarpības risina šo noteikumu VII nodaļā noteiktajā kārtībā.

6. Ārlietu ministrija:

6.1. koordinē nacionālo pozīciju izstrādes gaitu un nodrošina, ka par visiem šo noteikumu 2.punktā minēto Eiropas Savienības institūciju izskatāmajiem jautājumiem ir noteikta atbildīgā ministrija, kā arī, ja nepieciešams, pievērš atbildīgās ministrijas uzmanību iespējamiem problēmu jautājumiem;

6.2. seko Latvijas nacionālo pozīciju savstarpējai atbilstībai dažādos lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas līmeņos Eiropas Savienībā, kā arī starp dažādām nozarēm;

6.3. nodrošina informācijas apriti, kas saistīta ar Latvijas dalību Eiropas Savienības lēmumu sagatavošanā un pieņemšanā.

III. Nacionālo pozīciju izstrāde, apstiprināšana un pārstāvēšana

7. Nacionālo pozīciju šajos noteikumos noteiktajā kārtībā izstrādā un apstiprina šādos gadījumos:

7.1. sākotnējā Eiropas Savienības tiesību akta izstrādes stadijā, bet ne vēlāk kā pirms Eiropas Savienības tiesību akta projekta pirmreizējas izskatīšanas attiecīgajā Ministru padomes darba grupā vai komitejā;

7.2. ja pēc Eiropas Savienības dalībvalstu diskusijām nepieciešams izdarīt grozījumus vai papildinājumus nacionālajā pozīcijā;

7.3. pirms attiecīgā jautājuma izskatīšanas Eiropadomē vai Ministru padomē.

8. Nacionālās pozīcijas izstrādāšanu nodrošina atbildīgā ministrija.

9. Atbildīgā ministrija saskaņo nacionālo pozīciju šādā kārtībā:

9.1. lai saskaņotu nacionālo pozīciju ar tām valsts iestādēm, kuras Ministru kabineta rīkojumā par ministriju un citu valsts iestāžu kompetenci Eiropas Savienības jautājumos minētas kā līdzatbildīgas (turpmāk — līdzatbildīgās institūcijas), atbildīgā ministrija ar ministra rīkojumu izveido starpinstitūciju darba grupu, kurā iekļauj Ārlietu ministrijas pārstāvi;

9.2. ja jautājumam ir paredzama finansiāla ietekme uz valsts vai pašvaldību budžetu, atbildīgā ministrija nacionālo pozīciju saskaņo ar Finanšu ministriju. Ja noteiktajā termiņā Finanšu ministrija nesniedz atzinumu, jautājums tiek uzskatīts par saskaņotu;

9.3. konkrētu jautājumu risināšanai starpinstitūciju darba grupā uzaicina ekspertus vai citu valsts institūciju pārstāvjus;

9.4. starpinstitūciju darba grupā deleģētie pārstāvji ir pilnvaroti tās institūcijas vārdā, kuru viņi pārstāv, pieņemt lēmumu par nacionālās pozīcijas saskaņošanu attiecīgajā jautājumā;

9.5. atbildīgā ministrija, ja iespējams, ņem vērā nevalstisko organizāciju un sociālo partneru izteikto viedokli;

9.6. saskaņošanas termiņus nosaka atbildīgā ministrija atbilstoši šo noteikumu 15.punktā minētajai Ministru kabineta instrukcijai;

9.7. ja starpinstitūciju darba grupā pārstāvētā institūcija atbildīgās ministrijas noteiktajā termiņā nav izteikusi savu viedokli, nacionālā pozīcija uzskatāma par saskaņotu.

10. Ja Eiropas Savienības tiesību akts vai cits jautājums, par kuru tiek izstrādāta nacionālā pozīcija, būtiski skar vairāku nozaru intereses vai tam var būt nopietnas sekas:

10.1. atbildīgā ministrija iesniedz nacionālās pozīcijas projektu konceptuālai izskatīšanai Vecāko amatpersonu sanāksmē;

10.2. atbildīgā ministrija noteiktā kārtībā iesniedz nacionālās pozīcijas projektu konceptuālai izskatīšanai Ministru kabinetā, ja to pieprasa Ministru kabineta loceklis vai Vecāko amatpersonu sanāksmē nav panākta vienošanās;

10.3. nacionālās pozīcijas projekta konceptuālu izskatīšanu Vecāko amatpersonu sanāksmē vai Ministru kabinetā var ierosināt arī citas institūcijas saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem.

11. Nacionālo pozīciju apstiprina:

11.1. atbildīgais ministrs, ja nacionālā pozīcija ir izstrādāta šo noteikumu 7.1. un 7.2.apakšpunktā minētajos gadījumos;

11.2. Ministru kabinets, ja nacionālā pozīcija ir izstrādāta šo noteikumu 7.3.apakšpunktā minētajā gadījumā vai to pieprasa Ministru kabineta loceklis;

11.3. atbildīgais ministrs, ja pozīcija jāapstiprina steidzami un nav iespējams izpildīt šo noteikumu 9.punktā vai 11.2.apakšpunktā minētās prasības. Pirms nacionālās pozīcijas paušanas atbildīgais ministrs par to informē Ministru prezidentu, Saeimas Eiropas lietu komisiju un līdzatbildīgās institūcijas.

12. Nacionālās pozīcijas paušanai Latvijas pārstāvim attiecīgajā Ministru padomes vai Eiropas Komisijas komitejā vai darba grupā kompetentā amatpersona, ja nepieciešams, izsniedz instrukciju. Latvijas pārstāvja dalībai Pastāvīgo pārstāvju komitejā, Politiskajā un drošības komitejā, Īpašajā lauksaimniecības komitejā, Ekonomikas un finanšu komitejā, kā arī citos gadījumos, ja Ministru padomes darba grupa sagatavo Ministru padomē izskatāmos jautājumus, neiesaistot Pastāvīgo pārstāvju komiteju, instrukcija ir obligāta.

13. Instrukciju Latvijas pārstāvim attiecīgajā Ministru padomes komitejā vai darba grupā, izņemot Pastāvīgo pārstāvju komiteju, vai Eiropas Komisijas komitejā vai darba grupā izstrādā atbildīgā ministrija. Instrukcijas kopiju nosūta Ārlietu ministrijai.

14. Instrukciju Latvijas pārstāvim Pastāvīgo pārstāvju komitejā, konsultējoties ar Ārlietu ministriju, izstrādā tā valsts iestāde, kura atbilstoši Ministru kabineta rīkojumā par ministriju un citu valsts iestāžu kompetenci Eiropas Savienības jautājumos un citos Latvijas normatīvajos aktos noteiktajam kompetenču sadalījumam ir atbildīga par konkrēto darba kārtības jautājumu. Instrukcijas apkopo un Latvijas pārstāvim Pastāvīgo pārstāvju komitejā nosūta Ārlietu ministrija.

15. Nacionālās pozīcijas, šo noteikumu 12.punktā minētās instrukcijas paraugus un izstrādes termiņus, kā arī informācijas aprites kārtību starp Eiropas Savienības institūcijām, Latvijas pārstāvniecību Eiropas Savienībā (turpmāk — pārstāvniecība), Ārlietu ministriju un pārējām nacionālo pozīciju izstrādē iesaistītajām institūcijām nosaka Ministru kabineta instrukcija.

16. Atbildīgais ministrs atbilstoši kompetencei ziņo Ministru kabinetam par aktuālajiem attiecīgajā Ministru padomē izskatāmajiem jautājumiem.

17. Latvijas pārstāvis attiecīgajā Ministru padomes vai Eiropas Komisijas komitejā vai darba grupā 24 stundu laikā pēc sanāksmes nosūta atbildīgajai ministrijai, Ārlietu ministrijai un pārstāvniecībai dienesta ziņojumu par sanāksmes rezultātiem.

IV. Latvijas pārstāvība Eiropas Savienības lēmumu sagatavošanā un pieņemšanā

18. Eiropadomē Latviju (valstu un valdību vadītāju līmenī) pārstāv Ministru prezidents.

19. Ministru padomē Latviju pārstāv Ministru kabineta locekļi atbilstoši kompetencei un attiecīgās Ministru padomes darba kārtībai. Ja Ministru kabineta loceklis nevar piedalīties Ministru padomes sēdē, Latviju pārstāv attiecīgās ministrijas valsts sekretārs, pārstāvniecības vadītājs vai viņa vietnieks.

20. Atbildīgā ministrija norīko Latvijas pārstāvi Ministru padomes un Eiropas Komisijas izveidotajās komitejās un darba grupās atbilstoši Ministru kabineta rīkojumā par ministriju un citu valsts iestāžu kompetenci Eiropas Savienības jautājumos un citos Latvijas normatīvajos aktos noteiktajam kompetenču sadalījumam un informē par to Ārlietu ministriju un pārstāvniecību. Ja nepieciešams, atbildīgā ministrija var pilnvarot pārstāvēt ministriju tās padotībā esošās valsts iestādes vai līdzatbildīgās institūcijas.

21. Šo noteikumu 20.punktā minētie pārstāvji ir atbildīgi par Latvijas nostājas paušanu attiecīgajā darba grupā vai komitejā atbilstoši apstiprinātajai Latvijas nacionālajai pozīcijai.

V. Saeimas līdzdalība

22. Atbildīgā ministrija atbilstoši tās kompetences jomai informē Saeimu par aktuālajiem jautājumiem, kas saistīti ar Ministru padomes darbu.

23. Šo noteikumu 7.3.apakšpunktā minētajos gadījumos atbildīgā ministrija Latvijas nacionālo pozīciju saskaņo ar Saeimas Eiropas lietu komisiju Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā.

VI. Nevalstisko organizāciju un sociālo partneru līdzdalība

24. Atbildīgās ministrijas informē nevalstiskās organizācijas un sociālos partnerus par to kompetencē esošajiem Eiropas Savienības institūciju darba kārtības jautājumiem un Latvijas nacionālo pozīciju attiecīgajā jautājumā.

25. Ja saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem attiecīgās jomas jautājumu nepieciešams saskaņot ar konkrētām nevalstiskām organizācijām vai sociāliem partneriem, to pārstāvji tiek iekļauti šo noteikumu 9.1.apakšpunktā minētajās starpinstitūciju darba grupās.

VII. Strīdus gadījumi

26. Ja nacionālo pozīciju izstrādē iesaistīto institūciju pārstāvji nevar vienoties par kompetenču sadalījumu vai jebkuru citu ar nacionālajām pozīcijām saistītu jautājumu, to izskata Vecāko amatpersonu sanāksmē.

27. Ja Vecāko amatpersonu sanāksmē vienošanās nav panākta, jautājumu iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā. Ministru kabinetā jautājumu izskata arī, ja to ierosina Ministru kabineta loceklis.

VIII. Noslēguma jautājums

28. Līdz 2004.gada 1.maijam nacionālo pozīciju izstrādā, ja atbildīgā ministrija vai kāda no līdzatbildīgajām institūcijām uzskata, ka Eiropas Savienības tiesību akta projekts vai cits jautājums, kurš ir iekļauts Eiropadomes, Ministru padomes, to komiteju vai darba grupu, kuras ir iesaistītas Ministru padomē izskatāmo jautājumu sagatavošanā, vai Eiropas Komisijas komiteju un darba grupu darba kārtībā, ir Latvijai nozīmīgs.

Ministru prezidents E.Repše

Ārlietu ministre S.Kalniete

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 11.jūniju.