Par topošajiem valsts dokumentiem

Valsts sekretāru 5.jūnija sanāksmē

Ekonomikas ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu”.

Rīkojuma projekts “Par Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu” un Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns izstrādāts saskaņā ar Ministru prezidenta 2003.gada 3.janvāra rīkojumu, kurš nosaka, ka Vadības grupas vadītājam, Ministru prezidenta biedram A.Šleseram noteiktā kārtībā Ministru kabinetā jāiesniedz Ārvalstu investoru padomes Latvijā un Latvijas valdības augstā līmeņa tikšanās šā gada 6. un 7. martā rezultātu kopsavilkums un priekšlikumi par nepieciešamajiem grozījumiem Pasākumu plānā uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. Plāna projektā apkopotas Ārvalstu investoru padomes, Tautsaimniecības padomes, kā arī Pasaules bankas Ārvalstu investīciju konsultatīvā dienesta (FIAS) rekomendācijas Latvijas valdībai uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai un administratīvo šķēršļu samazināšanai.

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns ir starpministriju politikas plānošanas dokuments, kurā ietverti uzņēmējdarbības vides uzlabošanas politikas rīcības virzieni, uzdevumi, veicamie pasākumi, atbildīgās institūcijas, rādītāji uzdevumu izpildes novērtēšanai un izpildes termiņi.

Plāna projekts izskatīts, saskaņots un pieņemts iesniegšanai Ministru kabinetā Vadības grupas 2003.gada 15.maija sēdē, kurā piedalījās visu par plānā ietverto punktu izpildi atbildīgo ministriju un to padotības iestāžu pārstāvji. Līdz ar šā pasākumu plāna spēkā stāšanos spēku zaudē Pasākumu plāns uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2002.gada 9. oktobra rīkojumu Nr.562.

Rīkojuma un plāna projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Satiksmes, Vides, Zemkopības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, Latvijas Tirgotāju asociācijā, saskaņojumi jāsniedz līdz 11.jūnijam.

Ekonomikas ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par koncepciju “Par Eiropas padomes direktīvu ieviešanu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai””.

Koncepcijas par Eiropas Padomes direktīvu ieviešanu energoefektivitātes palielināšanai projekts sagatavots sadarbībā ar Dānijas Enerģētikas aģentūru, lai Latvijā ieviestu Eiropas Padomes 1993.gada 13.septembra direktīvu 93/76/EEC par oglekļa dioksīda emisiju samazināšanu, uzlabojot enerģijas izmantošanas efektivitāti (ES SAVE direktīva) un Eiropas Padomes 2002.gada 16.decembra direktīvu 2002/91/EC par ēku energoefektivitāti (Ēku energoefektivitātes direktīva).

Ēku energoefektivitātes direktīvā noteikts, ka, vēlākais, līdz 2006.gada janvārim dalībvalstis ievieš likumus, noteikumus un administratīvās normas, kas nepieciešamas direktīvu prasību izpildei.

2002.gada 2.aprīlī Latvijas Republikas Ministru kabinets akceptējis “Valsts energoefektivitātes stratēģiju”. Stratēģijas īstenošanas rezultātā veikti vairāki pasākumu, tomēr pamatā tie bijuši vērsti uz energoefektivitātes normu paaugstināšanu jaunu ēku projektēšanā un būvniecībā. Neraugoties uz to, ka esošais dzīvojamais un publisko ēku sektors patērē līdz pat 40% no kopējā enerģijas patēriņa valstī, nav noteikti ēku īpašnieku pienākumi enerģijas taupīšanā, kā arī tiesību aktos nav noteikts pienākums izvērtēt ēkas energopatēriņu - veikt energoauditu un sertifikāciju.

Ēku energoaudits ir pamats tālākai rīcībai energoefektivitātes paaugstināšanā, tas reizē rada arī jaunas darba vietas, paaugstinātu informētību par enerģijas ekonomijas nozīmi. Energoaudita ieviešana rada precīzākas zināšanas par ēku stāvokli un sakarā ar to priekšrocības kredītiestādēm nodrošināt aizdevumus enerģijas ekonomijai. Enerģijas zudumu novēršanai mērķtiecīgi veiktu pasākumu rezultātā veidojas ieguvums kā ēkas īpašniekam, tā sabiedrībai kopumā.

Koncepcijā par Eiropas Padomes direktīvu ieviešanu energoefektivitātes palielināšanai ir piedāvāti 4 risinājuma varianti minēto direktīvu ieviešanai laika posmā no 2004.līdz 2013.gadam.

Koncepcijas projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Izglītības un zinātnes, Satiksmes, Vides, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par Nacionālās reģionālās attīstības padomes sastāvu”.

Rīkojuma projekts sagatavots, pamatojoties uz Reģionālās attīstības likuma 15.panta pirmo daļu, kurā noteikts, ka reģionālās attīstības un teritorijas plānošanas koordinācijai Ministru kabinets izveido Nacionālo reģionālās attīstības padomi. Rīkojuma projekts ierosina apstiprināt Nacionālās reģionālās attīstības padomes sastāvu, par padomes priekšsēdētāju plānots apstiprināt Ivaru Gateru, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru. Saskaņā ar Reģionālās attīstības likuma 15.panta otrajā daļā noteikto Nacionālās reģionālās attīstības padomes sastāvu plānošanas reģionu attīstības padomes ir deleģējušas pārstāvjus darbam Nacionālās reģionālās attīstības padomē.

Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Satiksmes, Vides, Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā.

Zemkopības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 30.oktobra noteikumos Nr.460 “Putnu un trušu gaļas aprites noteikumi””.

Ministru kabineta noteikumi Nr.460 “Putnu un trušu gaļas aprites noteikumi” izstrādāti, pamatojoties uz Veterinārmedicīnas likuma 42.panta 1.punkta un Pārtikas aprites uzraudzības likuma 8.panta otro daļu.

Grozījumi noteikumos nepieciešami, lai mājas apstākļos iegūto trušu un mājputnu gaļu vietējā tirgū varētu realizēt tie zemnieki un privātpersonas, kuri trušus un mājputnus audzē nelielos daudzumos. Šādu iespēju paredz arī Eiropas Savienības likumdošana.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu ministrijā, Eiropas integrācijas birojā.

Zemkopības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par dārzeņu pavairojamo materiālu”.

Šobrīd spēkā ir Ministru kabineta 2001.gada 6.februāra noteikumi Nr.53 “Noteikumi par dārzeņu pavairojamo materiālu”, kuri nosaka dārzeņu pavairojamā materiāla atbilstības kritērijus un aprites kārtību. Noteikumi jāpapildina ar Eiropas Savienības prasību par pavairojamā materiāla atbilstības dokumentu — etiķešu un augu pasu — sistēmas ieviešanu. Noteikumos kvalitātes prasības noteiktas noteiktām dārzeņu sugām, kuras neaptver visas Eiropas Savienības direktīvā 92/33/EEC minētās dārzeņu sugas un ģintis.

Noteikumu projekta mērķis ir noteikt Latvijā audzētā un importētā dārzeņu pavairojamā materiāla, izņemot sēklas, atbilstības kritērijus un aprites kārtību 45 dārzeņu ģintīm un sugām. Projekts nosaka dārzeņu pavairojamā materiāla audzētāju un izplatītāju darbības kārtību, lai materiāls atbilstu kvalitatīva materiāla prasībām un lai saņemtu atbilstības dokumentu materiālam (etiķeti vai augu pasi), kā arī nosaka, ka atbilstības dokumenti būs nepieciešami audzētājiem, kas nodarbojas ar dārzeņu pavairojamā materiāla audzēšanu tālākai pavairošanai, un pavairojamā materiāla vairumtirgotājiem, šobrīd tās ir 2 — 3 personas.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu ministrijā, Eiropas integrācijas birojā.

Aivis Freidenfelds, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja vietnieks