Vakar, 10. jūnijā, Ministru kabineta sēdē

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Lauksaimniecības likumā”.

Likumprojektā tiek noteiktas lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieka, lietotāja un nomnieka tiesības, kuras paredz, ka lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieka un nomnieka tiesības nosaka Civillikums. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietotāja tiesības nosaka likums “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību”.

Likumprojektā tiek noteikti lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieka, lietotāja un nomnieka pienākumi, kuri paredz: nodrošināt zemes izmantošanu atbilstoši zemes robežu plānā iezīmētajiem un nekustamā īpašuma valsts kadastrā reģistrētajiem zemes lietošanas veidiem; par zemes lietošanas veida maiņu paziņot attiecīgajai Valsts zemes dienesta reģionālajai nodaļai līdz 1.jūnijam; nepieļaut augsnes auglīgās virskārtas iznīcināšanu vai kvalitātes pasliktināšanos: pasargāt zemi no ūdens un vēja erozijas, ar savu darbību neizraisīt zemes applūšanu ar notekūdeņiem, pārpurvošanos un sablīvēšanos; nepieļaut zemes piesārņošanu ar ražošanas atkritumiem, ķīmiskajām un radioaktīvajām vielām, kā arī citus zemi postošus procesus; pasargāt lauksaimniecībā izmantojamo zemi no aizaugšanas un citiem procesiem, kas pasliktina zemes kultūrtehnisko stāvokli; iegūstot derīgos izrakteņus, būvējot vai veicot citus darbus, kas saistīti ar augsnes virskārtas bojāšanu, noņemt auglīgo augsnes slāni un izmantot to zemes rekultivācijai vai auglības palielināšanai; rekultivēt saimnieciskajā darbībā radušos karjerus un citas bojātās platības, lai tās būtu derīgas izmantošanai lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, kā arī būvniecībai, rekreācijai un ūdenssaimniecības vajadzībām, zemes rekultivāciju veic gada laikā pēc bojātās zemes izmantošanas pabeigšanas, ja normatīvajos aktos nav noteikts cits termiņš; ievērot meliorācijas sistēmu un citu būvju un komunikāciju aizsardzības un ekspluatācijas noteikumus; ar savu darbību vai bezdarbību neaizskart citu zemes īpašnieku, lietotāju un nomnieku intereses.

Akceptēti “Noteikumi par intervenci labības tirgū”.

Noteikumi izstrādāti saskaņā ar Lauksaimniecības likuma 10.panta trešo daļu, kas paredz, ka cenu stabilitātes nodrošināšanai Ministru kabinets nosaka tirgus intervences noteikumus.

Noteikumi paredz noteikt: intervences pasākumus laika posmā no 2003.gada 1.augusta līdz 2004.gada 31.maijam, intervencē piegādājamo minimālo labības daudzumu 40 tonnas vienam labības pārdevējam; intervences cenu par vienu tonnu kviešu un rudzu no 1.augusta līdz 31.oktobrim noteikt – 62 lati un no 1.novembra līdz 31.maijam – 62,80 latu ar ikmēneša cenas palielinājumu 0,50 latu.

Noteikumos noteikti minimālie intervencē iepērkamās labības kvalitātes rādītāji.

Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.jūliju.

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā veicama samaksa par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem pa valsts autoceļiem, un maksas apmērs”, kuri nosaka kārtību, kādā veicama samaksa par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem pa valsts autoceļiem, un šo pārvadājumu maksas apmēru.

Noteikts, ka maksa par valsts autoceļu lietošanu, veicot lielgabarīta un smagsvara pārvadājumus, tiek noteikta saskaņā ar šo noteikumu pielikumu un ieskaitīta valsts speciālajā budžetā – valsts autoceļu fondā.

Par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem pa valsts autoceļiem var maksāt, izmantojot: bezskaidras naudas norēķinus – kredītiestādēs; skaidru naudu – bezpeļņas organizācijā valsts akciju sabiedrībā “Latvijas Autoceļu direkcija”. Saņemto maksu bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Latvijas Autoceļu direkcija” triju dienu laikā ieskaita valsts speciālā budžeta – valsts autoceļu fonda - kontā. Kredītiestādēs par pārvadājumiem maksā saskaņā ar atļaujas izsniedzēja sagatavotu rēķinu.

Noteikts, ka izdevumus, kas rodas kredītiestādēm, iekasējot maksu par pārvadājumiem, sedz transportlīdzekļu īpašnieki (turētāji, valdītāji).

No maksas par pārvadājumiem ir atbrīvoti šādi transportlīdzekļu īpašnieki (turētāji, valdītāji): Iekšlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas institūcijas, kas pārvadā vai izmanto pārvadāšanai šādu tehniku: militāro tehniku; ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļus; peldlīdzekļus un piekabes (puspiekabes) to pārvadāšanai; gaisa kuģus un piekabes (puspiekabes) to pārvadāšanai; uzkabināmos (uz piekabēm) motorsūkņus un ģeneratorus; ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu piekabes (puspiekabes), autovilcējus ugunsdzēšamo līdzekļu un glābšanas aprīkojuma transportēšanai; valsts materiālo rezervju ugunsdzēsības un glābšanas autotehniku, inženiertehniku un citus mehānismus, kas paredzēti ārkārtas situāciju un to radīto seku likvidēšanai; lielgabarīta un smagsvara tehnikas īpašnieki, veicot pārbraucienus ar šo tehniku ārkārtas situāciju un to radīto seku likvidēšanai; lauksaimniecības tehnikas īpašnieki, veicot īslaicīgus pārbraucienus ar šo tehniku.

Akceptēts rīkojums “Par cukurbiešu minimālo iepirkuma cenu 2003.gadam”.

Pamatojoties uz likuma “Par cukuru” 4.1 pantu, 2003.gadā noteiktas šādas cukurbiešu minimālās iepirkuma cenas: 18,80 latu par vienu tonnu cukurbiešu pamatkvotas (A kvotas) cukura ražošanai.

13,15 latu par vienu tonnu cukurbiešu papildu kvotas (B kvotas) cukura ražošanai.

Akceptēti noteikumi “Cukura cenas daļējas segšanas kārtība cukura pārstrādes uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un bišu saimju īpašniekiem un šo līdzekļu piešķiršanas kritēriji”.

Noteikumu mērķis ir saglabāt līdz iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā (ES) cukura nozari, kura ES ir rentabla un regulēta nozare gan cukurbiešu audzētājiem, gan cukura ražotājiem. Latvija ir izcīnījusi Eiropas Savienībā cukura ražošanas kvotu, kura ir pašreizējā ražošanas līmenī. Latvijas iekšējā tirgū vietējā cukura cena, salīdzinot ar pasaules cukura tirgus cenu, ir augstāka, jo pasaules cukura cenu veido cukurniedru cukurs (ražošanas pašizmaksa ir zemāka nekā cukurbiešu cukuram) un subsidētais cukurbiešu cukurs.

Noteikumi paredz: vispārējo cukura cenas daļējas segšanas kārtību; līdzekļu piešķiršanas kritērijus pārstrādes uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un bišu saimju īpašniekiem, jo piešķiramo līdzekļu apjoms ir ierobežots; cukura cenas daļēju segšanu Ls 86 par vienu tonnu Latvijā ražota cukura; 18 kg cukura uz vienu bišu saimi gadā bišu saimju īpašniekiem; cukura cenas daļējas segšanas administrēšanu ar Lauku atbalsta dienesta starpniecību; cukura cenas daļējas segšanas kontroli un līdzekļu saņēmēja atbildību.

Noteikumi būs jāatceļ līdz ar iestāšanās brīdi Eiropas Savienībā, jo tad šāda cukura nozares problēma vairs nepastāvēs, tāpēc ka visām dalībvalstīm būs vienādi tirgus nosacījumi un aizsargāts iekšējais tirgus.

Akceptēti noteikumi “Iekšēja audita padomes nolikums”, kuri nosaka, ka Iekšējā audita padome ir konsultatīva valsts institūcija, kuras mērķis ir veicināt iekšējā audita vienotas valsts politikas un metodikas ieviešanu un attīstību ministrijās, īpašu uzdevumu ministra sekretariātos un Valsts kancelejā un ministrijas padotībā esošās institūcijās, kā arī sniegt ieteikumus atbilstoši savai kompetencei.

Iekšējā audita padomei noteikti šādi uzdevumi: mēneša laikā pēc Finanšu ministrijas sagatavoto iekšējā audita veikšanas ieteikumu un metodikas projektu iesniegšanas padomē izvērtēt un iesniegt finanšu ministram atzinumu par tiem; mēneša laikā pēc Finanšu ministrijas sagatavotā apvienotā gada pārskata projekta par iekšējā audita darbību ministrijās un iestādēs iesniegšanas padomē sagatavot atzinumu, kuru pievieno iepriekš minētajam pārskatam; ne retāk kā vienu reizi gadā izvērtēt iekšējā audita attīstību valsts pārvaldē un sniegt priekšlikumus finanšu ministram par nepieciešamajiem pasākumiem iekšējā audita sistēmas pilnveidošanā; katru gadu līdz 1.martam izvērtēt ministriju iesniegtos apkopotos gada pārskatus un atzinumu nosūtīt attiecīgās ministrijas valsts sekretāram, Īpašu uzdevumu ministra sekretariāta vadītājam vai Valsts kancelejas direktoram, kā arī līdz 30.martam apkopot būtiskākos konstatējumus, kurus ietver atzinumā par Finanšu ministrijas sagatavoto apvienoto gada pārskatu par iekšējās audita darbību ministrijās un iestādēs; izvērtēt ministriju un iestāžu iesniegtos priekšlikumus iekšējā audita darba pilnveidošanā vai uzlabošanā un sniegt ieteikumus finanšu ministram; reizi gadā izvērtēt ministrijās un iestādēs strādājošo iekšējo auditoru personāla mainību, tās iemeslus un sniegt Valsts kancelejai un Finanšu ministrijai priekšlikumus par konstatētajām nepilnībām; izvērtēt ministrijas vai iestādes iekšējā audita struktūrvienības iesniegto informāciju par gadījumiem, kad tiek ietekmēta iekšējā audita neatkarība vai objektivitāte un sniegt atzinumu valsts sekretāram vai iestādes vadītājam, attiecīgi nākamajai augstākajai amatpersonai un Valsts civildienesta pārvaldei; reizi gadā izvērtēt Finanšu ministrijas veiktās salīdzinošās pārbaudes rezultātus un viedokli iekļaut atzinumā par Finanšu ministrijas sagatavoto apvienoto gada pārskatu par iekšējā audita darbību ministrijās un iestādēs; izvērtējot iekšējā audita attīstību valsts pārvaldē vai ministriju iesniegtos apkopotos gada pārskatus un konstatējot faktus, kuri ietekmē valsts pārvaldes darbību sniegt priekšlikumus Valsts kancelejai par konstatētajām nepilnībām; norīkot neatkarīgus ekspertus, kas veic salīdzinošo pārbaudi Finanšu ministrijas iekšējā audita struktūrvienībā.

Akceptēti noteikumi “Iekšējo auditoru sertifikācijas kārtība”, kuri nosaka iekšējo auditoru sertifikācijas kārtību. Sertifikācija ietver secīgus darbības posmus, kas nepieciešami auditoram pirmā vai otrā līmeņa sertifikāta saņemšanai – pieteikšanās sertifikāta saņemšanai, Valsts administrācijas skolas iecelta auditora novērtētāja apstiprināts auditora zināšanu novērtējums pirmā vai otrā līmeņa sertifikāta saņemšanai, auditora pārbaudes darba pirmā vai otrā līmeņa sertifikāta saņemšanai izstrādāšana un aizstāvēšana pārbaudījuma laikā, sertifikācijas komisijas lēmums par attiecīgā līmeņa sertifikāta piešķiršanu.

Noteikts, ka auditora sertifikāciju veic divos līmeņos un attiecīgi izsniedz auditoram pirmā vai otrā līmeņa sertifikātu. Lai saņemtu pirmā vai otrā līmeņa sertifikātu, auditors Valsts administrācijas skolā kārto pārbaudījumu saskaņā ar šajos noteikumos noteikto kārtību.

Pirmā līmeņa sertifikāts apliecina auditora zināšanas un iemaņas iekšējā audita veikšanā, tai skaitā iekšējā audita plānošanā, darba metožu piemērošanā un pārbaužu veikšanā, tomēr atsevišķos iekšējā audita posmos ir nepieciešama cita auditora uzraudzība.

Otrā līmeņa sertifikāts apliecina auditora zināšanas un iemaņas plānot un patstāvīgi veikt iekšējo auditu, izvēlēties un piemērot darba metodes, kā arī pieredzi iekšējā audita vadīšanā un uzraudzībā, iekšējā audita stratēģisko un gada plānu izstrādē.

Noteikumos ietverti secīgi darbības posmi, kas nepieciešami auditoram pirmā vai otrā līmeņa sertifikāta iegūšanai. Atrunāta pieteikšanās sertifikāta saņemšanai, zināšanu novērtējuma saņemšana, pārbaudes darba sagatavošanas un aizstāvēšanas kārtība, Sertifikācijas komisijas izveidošanas un darbības pamatprincipi.

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā iestādē tiek veikts iekšējais audits”.

Noteikumos ietvertas prasības iekšējā audita sistēmas izveidē iestādē, atrunāti iekšējā audita neatkarības un objektivitātes jautājumi, iekšējā audita darba apjoma plānošanas un iekšējā audita veikšanas kārtība, iekšējā audita struktūrvienību darbības pārskatu un plānu sagatavošanas un iesniegšanas termiņi, kā arī ziņošanas kārtība par iekšējā audita struktūrvienībās amatā ieceltajiem un no amata atbrīvotajiem iekšējiem auditoriem.

Ņemot vērā to, ka šobrīd iekšējā audita sistēmas ir izveidotas un darbojas visās ministrijās, kā arī Valsts kancelejā, noteikumi precīzāk reglamentēs Iekšējā audita likumā noteikto prasību ieviešanu.

Akceptēts rīkojums “Par maksātnespējīgās likvidējamās sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Sigfarms” darbinieku prasījumu apmierināšanu”, kurš paredz saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 6.panta trešo daļu un Ministru kabineta 2002.gada 16.jūlija noteikumu Nr.310 “Maksātnespējīgo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtība” 8.punktu atļaut Privatizācijas aģentūrai no valsts īpašuma objektu privatizācijā gūtajiem ienākumiem piešķirt 20 255,67 latus maksātnespējīgās likvidējamās sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Sigfarms” darbinieku prasījumu apmierināšanai (valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām).

Akceptēts rīkojums “Par valsts kapitāla daļas turētāju bezpeļņas organizācijā valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Valsts tenisa centrs “Lielupe”””.

Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 10.panta pirmās daļas 1.punktu Izglītības un zinātnes ministrija iecelta par valsts kapitāla daļas turētāju bezpeļņas organizācijā valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Valsts tenisa centrs “Lielupe””.

Privatizācijas aģentūrai uzdots nodot minēto valsts kapitāla daļu Izglītības un zinātnes ministrijai, sastādot attiecīgu lietu nodošanas un pieņemšanas aktu.

Akceptēts rīkojums “Par Amatniecības meistaru skolas, Jelgavas 105.arodskolas un Jelgavas Tehniskā liceja reorganizāciju”.

Saskaņā ar Izglītības likuma 23.panta pirmo daļu paredzēts reorganizēt izglītības un zinātnes ministra padotībā esošās profesionālās izglītības iestādes – Amatniecības meistaru skolu un Jelgavas 105.arodskolu; ar 2003.gada 1.septembri pievienot tās izglītības un zinātnes ministra padotībā esošajai profesionālās izglītības iestādei – Jelgavas Tehniskajam licejam, izveidojot izglītības un zinātnes ministra padotībā esošu profesionālās izglītības iestādi – Jelgavas Amatniecības vidusskolu.

Noteikts, ka Jelgavas Amatniecības vidusskola ir Amatniecības meistaru skolas, Jelgavas 105.arodskolas un Jelgavas Tehniskā liceja tiesību un saistību pārņēmēja.

Ar reorganizāciju saistītos izdevumus segt no minēto profesionālo izglītības iestāžu budžeta līdzekļiem.

Akceptēti noteikumi “Prasības dzīvnieku barības apritē iesaistītai personai un tās atzīšanas un reģistrācijas kārtība”.

Noteikumi nosaka: prasības dzīvnieku barības apritē iesaistītai personai, t.i., barības ražotājam, iepakotājam, uzglabātājam, ievedējam (importētājam), izvedējam (eksportētājam), izplatītājam vai tirgotājam; barības apritē iesaistītas personas atzīšanas un reģistrēšanas kārtību.

Līdz šim nebija noteiktas konkrētas prasības barības ražošanas uzņēmumiem un netika novērtēta to atbilstība dažādu barības veidu ražošanai.

Noteikumi neparedz reģistrēt tās personas, kuras savas saimniecības dzīvnieku ēdināšanā izmanto barības maisījumus, kas nesatur barības piedevas. Noteikumi neparedz noteikt izglītības līmeni, kāds nepieciešams, lai ražotu dzīvnieku barību vai ieņemtu amatu uzņēmumā. Tā ir uzņēmuma kompetence un atbildība, cik izglītoti un zinoši cilvēki tajā strādā.

Akceptēti noteikumi “Darba aizsardzības prasības darbā sprādzienbīstamā vidē”.

Šobrīd nav spēkā normatīvais akts, kas reglamentē specifiskas darba aizsardzības prasības tieši darbā sprādzienbīstamā vidē, kaut arī šajā nozarē nodarbinātie saskaras ar īpašu risku un aizsardzībai pret to būtu jāpiemēro īpašas prasības. 2002.gadā Latvijā ir notikuši vairāki nelaimes gadījumi, eksplodējot sprādzienbīstamai videi, kuros ir cietuši 10 nodarbinātie – 5 no tiem bijuši letāli gadījumi, 4 – smagi un 1 – vidēji smags.

Noteikumi nosaka, ka darba vide uzskatāma par sprādzienbīstamu, ja tajā pastāv vai var rasties gāzes, tvaiku, miglas vai putekļu veidā esošu uzliesmojošu, viegli uzliesmojošu vai īpaši viegli uzliesmojošu vielu un produktu maisījumi ar gaisu, kuros normālos atmosfēras apstākļos pēc uzliesmojuma uguns izplatās visā maisījuma tilpumā.

Uzliesmojošu vielu putekļu slāņi, nogulas un kaudzes uzskatāmas par sprādzienbīstamas vides avotu. Uzliesmojošas vielas, kuru fizikālo un ķīmisko īpašību izpētē ir konstatēts, ka maisījumā ar gaisu tās nevar izraisīt sprādzienu, nav uzskatāmas par sprādzienbīstamas vides avotu.

Šo noteikumu prasības neattiecas uz: darbu telpās, kur ārstē pacientus; darbu ar ierīcēm, ko izmanto gāzveida degvielas dedzināšanai; pirotehnisko izstrādājumu, sprāgstvielu vai ķīmiski nestabilu vielu ražošanu, tirgošanu, izmantošanu, uzglabāšanu un pārvadāšanu; derīgo izrakteņu izpēti, ieguvi un gatavošanu pārdošanai; darbu ar transportlīdzekļiem, kas noteikti starptautiskajos līgumos par starptautiskiem bīstamo kravu pārvadājumiem pa autoceļiem, dzelzceļu, ūdeņiem, kā arī par civilo aviāciju, izņemot transportlīdzekļus, kuri ir paredzēti lietošanai sprādzienbīstamā vidē.

Noteikts, ka minēto noteikumu ievērošanu kontrolē Valsts darba inspekcija.

Akceptēts rīkojums “Par tehnisko ekspertu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “TÜV Nord Baltik” inspekcijas pilnvarošanu bīstamo iekārtu inspicēšanai”.

Saskaņā ar likuma “Par atbilstības novērtēšanu” 6.pantu un likuma “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību” 7.pantu tehnisko ekspertu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “TÜV Nord Baltik” inspekcija pilnvarota inspicēt šādas bīstamās iekārtas: celšanas iekārtas: kravas celtņus – veikt daļējo tehnisko, pilno tehnisko, ārkārtas pilno tehnisko pārbaudi un pārbaudi kravas celtņa lietošanas ilguma (resursa) pagarināšanai saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 7.marta noteikumiem Nr.85 “Kravas celtņu tehniskās uzraudzības kārtība”; cilvēku celšanai paredzētos pacēlājus – veikt pilno tehnisko, ārkārtas pilno tehnisko pārbaudi un pārbaudi cilvēku celšanai paredzēto pacēlāju lietošanas ilguma (resursa) pagarināšanai saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 7.marta noteikumiem Nr.86 “Cilvēku celšanai paredzēto pacēlāju tehniskās uzraudzības kārtība”; ķīmisko vielu ražošanas, uzglabāšanas un izmantošanas iekārtas un to kompleksus tehnoloģiskās iekārtas degvielas uzpildes stacijās – veikt pilno, daļējo un ārkārtas pārbaudi saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 20.februāra noteikumiem Nr.74 “Prasības degvielas uzpildes staciju tehnoloģiskajām iekārtām un iekārtu tehniskās uzraudzības kārtība”; spiedieniekārtas un to kompleksus – veikt ārējo tehnisko, iekšējo tehnisko un hidraulisko pārbaudi saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 12.jūnija noteikumiem Nr.240 “Spiedieniekārtu tehniskās uzraudzības kārtība”.

Akceptēts likumprojekts “Par Kuldīgas rajona Rendas pagasta padomes atlaišanu”.

Kuldīgas rajona Rendas pagasta padome ilgstoši nav spējīga pieņemt lēmumus sakarā ar to, ka sēdēs nepiedalās vairāk kā puse no pagasta padomes deputātu kopskaita. Rendas pagasta padome nav apstiprinājusi arī Rendas pagasta budžetu 2003.gadam. Atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 21.pantam nevar pieņemt nevienu lēmumu, pašvaldības darbs ir apstājies, un četri pašvaldības padomes deputāti neredz pamatojumu to turpināt esošajā sastāvā.

Likumprojekts paredz atlaist Kuldīgas rajona Rendas pagasta padomi un iecelt pagaidu administrāciju, kuras sastāvā tiks iekļauti pārstāvji no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM), Finanšu ministrijas un Kuldīgas rajona padomes. Pagaidu administrācijas vadītājs ir RAPLM pārstāvis. Pagaidu administrācija nodrošina pašvaldības iestāžu darba nepārtrauktību, finanšu un saimniecisko darbību. Likumprojektā paredzēts uzdot Centrālajai vēlēšanu komisijai trīs mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās Kuldīgas rajona Rendas pagastā izsludināt jaunas vietējās pašvaldības vēlēšanas. Jaunievēlētā Rendas pagasta padome darbosies līdz kārtējām vietējo pašvaldību vēlēšanām 2005.gadā.

Izskatīts jautājums “Par Ministru kabineta sēdi 2003.gada 25.jūnijā”.

Sakarā ar to, ka otrdiena, 24.jūnijs, ir svētku diena, Ministru kabinets nolēma noteikt, ka kārtējā Ministru kabineta sēde attiecīgajā nedēļā notiks 25.jūnijā plkst.10.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments