Polija ir teikusi “jā” Eiropas Savienībai

7. – 8.jūnijā Polijas Republikā notika referendums par iestāju ES

Foto: A.F.I./epa Polija līksmo par referenduma rezultātu

Pagājušās nedēļas nogalē referendumā Polijas pilsoņi nobalsoja par pievienošanos Eiropas Savienībai (ES). Lai arī sākotnēji izskanēja bažas, ka referendumā nepiedalīsies vismaz 50% pilsoņu, kas nepieciešams, lai tautas nobalsošanu atzītu par notikušu, svētdienas, 8. jūnija, vakarā pāris minūtes pēc pulksten 20 Polijas prezidenta Aleksandra Kvasņevska pilī daudzu politiķu un valsts amatpersonu acīs sariesās prieka asaras – tika paziņots, ka pie vēlēšanu urnām devušies pietiekami daudz pilsoņu, turklāt absolūtais vairums balsojis pozitīvi. A. Kvasņevskis tūdaļ pēc neoficiālo referenduma rezultātu paziņošanas ar sajūsmu teica, ka “Polija demokrātiskā formā ir teikusi “jā” ES un tagad mēs pilnā balsī varam teikt, ka atgriežamies lielajā Eiropas ģimenē”.

Pēdējie neoficiālie referenduma rezultāti liecina, ka tautas nobalsošanā piedalījušies 58,85% balsstiesīgo Polijas pilsoņu, no kuriem “par” balsojuši 77,45%, bet “pret” – 22,55 procenti.

Šaubas par vēlētāju aktivitāti

Dažādas sabiedriskās domas aptaujas pēdējos divos gados uzrādīja stabilu Polijas iedzīvotāju atbalstu valsts dalībai ES. Kopš 2002. gada sākuma eirointegrācijai piekrituši 65–75% vēlētāju, kas liecina par stabilu sabiedrības atbalstu un neradīja šaubas arī par pozitīvu referenduma iznākumu.

Tajā pašā laikā nebija skaidrs, vai pie vēlēšanu urnām dosies vismaz 50% balsstiesīgo vēlētāju, lai referendums tiktu atzīts par notikušu. Kopš 1989. gada rīkotajās tautas nobalsošanās vēlētāju aktivitāte nebija pārsniegusi 43%, kas arī radīja pamatotas bažas par eiroreferenduma izdošanos.

Pirmajā referenduma dienā, sestdien, 7. jūnijā, pie vēlēšanu urnām bija devušies tikai 17,6% no visiem balsstiesīgajiem Polijas iedzīvotājiem. Arī otrās referenduma dienas pēcpusdienā situācija bija kritiska. Pēc neoficiālas informācijas svētdien, 8. jūnijā, pulksten 18 – divas stundas pirms vēlēšanu iecirkņu slēgšanas – līdz nepieciešamā kvoruma sasniegšanai trūka aptuveni pusotra miljona balsu. Lai glābtu situāciju, radio un televīzijā izskanēja aktīvi politiķu aicinājumi tautai piedalīties nobalsošanā.

Lai gan politiķi tikai aicināja iedzīvotājus piedalīties referendumā, izskanēja arī kritika par šādu aģitācijas veidu. Turklāt daudzviet Polijā referenduma dienās bija redzami plakāti, kas aicināja iedzīvotājus balsot gan “par”, gan “pret”. Polijā spēkā esošajā likumdošanā noteikts, ka jau iepriekš izlikti reklāmas plakāti nav aizliegti arī referenduma laikā, bet nav pieļaujama jaunas informācijas izvietošana, kā arī atklāta aģitēšana. Arī referendumos Lietuvā un Slovākijā pirmajā referenduma dienā, redzot zemo vēlētāju aktivitāti, izskanēja aicinājumi doties balsot. Gan Lietuvā, gan Slovākijā šādu rīcību kritizēja eiroskeptiķi, nosaucot to par atklātu “par” kampaņu, kas referenduma laikā ir aizliegta.

Nepopulārā valdība spēcināja eiroskepticismu

Polijas referendumā par iestāju Eiropas Savienībā balso: 102 gadus vecā Polijas pilsone Juzefa Pšennija ar Vroclavas mēru Rafalu Dutkeviču (Vroclavā); Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis ar kundzi Jolantu (Varšavā); bij. Polijas prezidents Lehs Valensa (Gdaņskā) Foto: A.F.I./epa

Bažas par iespējamo vēlētāju neaktivitāti tika saistītas arī ar nestabilo mazākuma valdību ar Lešeku Milleru priekšgalā. Izskanēja minējumi, ka referendums var izvērsties par protesta balsojumu pret nepopulāro L. Milleru, ignorējot tautas nobalsošanu. Tika prognozēts, ka gadījumā, ja referendums tiktu uzskatīts par nenotikušu nepietiekamā kvoruma dēļ, valdībai būtu jāatkāpjas, un uzsvērts, ka nepietiekams kvorums būtu eiroskeptiķu uzvara.

Lai gan pirmsreferenduma laikā prezidenta un premjerministra nesaskaņas skaļi netika akcentētas un abi izvairījās no savstarpējiem pārmetumiem, bija skaidrs, ka Polija ir valdības krīzes priekšā, kas saasināsies tūdaļ pēc referenduma. Jau svētdienas vakarā pēc pirmo neoficiālo eiroreferenduma rezultātu paziņošanas preses konferencē A. Kvasņevskis paziņoja, ka pirmdien sāksies konsultācijas ar partiju pārstāvjiem par iespējamu krīzes risinājumu. Prezidents arī norādīja, ka nevēlas bojāt mirkļa burvību ar personāliju jautājumu risināšanu, kas vēlreiz akcentēja A. Kvasņevska un L. Millera savstarpējās nesaskaņas. Varšavas universitātes Politisko zinātņu institūta profesors Staņislavs Gebetners pieļāva, ka jau vistuvākajā laikā gaidāms Polijas valdības krīzes risinājums, visticamāk – premjerministra maiņa.

Drīz arī nākamie referendumi

Līdz šim referendumi notikuši jau lielākajā daļā ES kandidātvalstu, kuros iedzīvotāji ar pārliecinošu balsu vairākumu izteikuši atbalstu valstu dalībai ES. Tikai Maltā referendumā ar minimālu balsu pārsvaru uzvaru guva eirointegrācijas atbalstītāji, savukārt Kiprā lēmumu par pievienošanos Savienībai pieņēma parlaments.

Jau 13. un 14. jūnijā balsot dosies Čehijas iedzīvotāji. Tiek uzsvērts, ka Čehijas tautas nobalsošanas rezultātus pozitīvi ietekmēs veiksmīgais eiroreferendums Polijā.

Pēdējās par pievienošanos Eiropas Savienībā balsos Igaunija un Latvija attiecīgi 14. un 20. septembrī.

Ilze Sedliņa, “LV” speciālkorespondente Polijas referenduma dienās