Labklājības ministrija
Apmācības programma specializēto sociālās rehabilitācijas iestāžu darbiniekiem, kas strādā ar bērniem, kuri atkarīgi no psihoaktīvām vielām
Apstiprinu: labklājības ministre D.Staķe
Rīgā 2003. gada 6. jūnijā
Saskaņots: ar Veselības ministriju
(2003.gada 3.jūnija
vēstule Nr.AT-01-09/1502)
Izdota saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr. 246 “Kārtība, kādā no psihoaktīvām vielām atkarīgie bērni saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un prasības sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem” 15.punktu
1. Programmas mērķauditorija
Sociālie darbinieki, psihologi, pedagogi, ārstniecības personas un citi speciālisti (turpmāk — speciālisti), kas strādā vai gatavojas darbam ar bērniem, kas ir atkarīgi no psihoaktīvām vielām, sociālās rehabilitācijas institūcijās.
2. Programmas mērķis
Speciālistu, kas strādā ar bērniem, kas atkarīgi no psihoaktīvām vielām, profesionālā līmeņa paaugstināšana.
Konceptuāli pamatotas sistemātiskas pieejas sociālās rehabilitācijas procesam attīstīšana un ieviešana.
1. Sniegt speciālo teorētisko un praktisko zināšanu klāstu, kas nepieciešams bērnu rehabilitācijas institūcijas darbiniekiem.
2. Veidot izpratni par atkarības cēloņiem, sekām un pazīmēm.
3. Apmācības procesā veidot prasmes un iemaņas, kas nepieciešamas, strādājot bērnu rehabilitācijas institūcijās.
4. Sniegt priekšstatu par optimāli funkcionējošu multidisciplināru speciālistu sociālās rehabilitācijas komandu.
3. Apmācības ilgums
120 stundas (74 stundas teorijai, 46 stundas praksei). Kurss tiek sadalīts pa dienām un grupēts pēc organizatoru iespējām.
4. Kursa materiāli
Pasniedzēju kursa materiālu apkopojums.
5. Pasniedzēji
Kursu vada pasniedzēji, kuri sagatavojuši kādu no kursa saturā iekļautajām tēmām un kuriem ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas attiecīgajā tematā.
6. Klausītāju grupas lielums
Optimālais kursa dalībnieku skaits ir 6-12 cilvēki.
7. Metodes
Lekcijas, diskusijas, darbs grupās, situāciju analīze, lomu spēles, sociodinamiski treniņi.
8. Programmā iekļauto tēmu izklāsts:
Stundu skaita ziņā attiecīgajam tematam iespējamas korekcijas
Temats |
Stundu skaits |
Kas jāzina |
Kas jāprot |
Sociālā pedagoģija un deviantoloģija |
8 |
1.Sociālās lomas 2.Sociālās uzvedības struktūras saistība ar sociālām normām 3.Deviāciju būtība 4.Sociālās normas un deviācijas saistībā ar atkarības problēmām |
Izprast sociālo lomu būtību un deviāciju |
Likumdošana |
3 |
1.Alkohola un narkotiku valsts politika 2.Alkohola un narkotiku piedāvājuma ierobežošanas tiesiskie aspekti 3.Alkohola un narkotiku pieprasījuma samazināšanas tiesiskie aspekti |
1.Orientēties nepieciešamajos normatīvajos aktos 2.Izprast dažādu institūciju sadarbību 3.Izskaidrot savas tiesības un pienākumus |
Vecumposmu psiholoģija |
8 |
1.Dažāda vecuma jauniešu, pusaudžu psiholoģiskās īpatnības 2.Temperamentu, rakstura veidi, veidošanās mehānismi, iespējamās novirzes no normas |
1.Izprast katra vecumposma īpatnības 2.Prast atšķirt bērna uzvedības iemeslus, ņemot vērā rakstura un temperamenta īpatnības 3.Sadarboties ar ģimeni |
Fizioloģija un atkarības vielu ietekme |
3 |
1.Pusaudžu un jauniešu fizioloģiskās attīstības īpatnības 2.Atkarības vielu ietekme uz organismu |
Izprast un ņemt vērā fizioloģiskās īpatnības un atkarības vielu ietekmi uz pusaudžu un jauniešu organismiem |
Medicīna un atkarības vielas |
2 |
1.Pirmās palīdzības sniegšanas pamatprincipi 2.Veselību un dzīvību apdraudoši stāvokļi 3.Atkarības vielu ietekmes pazīmes un palīdzība |
1.Mācēt veikt pirmās palīdzības sniegšanu 2.Prast atpazīt atkarības vielu lietošanu un prast to pārbaudīt |
Saskarsme |
14 |
1.Faktori, kas veicina saskarsmi 2.Neefektīvi saskarsmes veidi, iemesli 3.Vispārējie konflikta risināšanas ceļi 4.Krīžu veidi, attīstības posmi un to risināšana |
1.Organizēt saskarsmei labvēlīgu vidi 2.Veidot kontaktus ar jauniešiem 3.Apgūt prasmi risināt konfliktus 4.Apgūt prasmi adekvāti reaģēt nestandarta situācijās |
Darbs ar ģimeni |
10 |
1.Ģimene — tās psiholoģiskie aspekti * Ģimenes sistēma, kurā ir atkarības problēma * Lomas ģimenē * Līdzatkarības fenomens 2.Sadarbības veidi ar ģimeni rehabilitējošās institūcijās |
Veidot labvēlīgu vidi saskarsmei ar jaunieša ģimeni un iespēju robežās iesaistīt rehabilitācijas procesā |
Biopsihosociālais atkarības modelis |
14 |
1.Izpratne par tieksmi 2.Atkarības rašanās un attīstības iespējamie faktori *Bioloģiskais aspekts *Psiholoģiskais aspekts *Sociālais, kultūras un garīgais aspekts |
Ievākt anamnēzi un novērtēt situāciju; prast koriģēt pusaudžu uzvedību, mainīt uzvedības stereotipus |
1.Grupa kā psihoterapeitiska struktūra; grupas terapijas jēdziens 2.Zaudējums un atkarība; piesaistīšanās; Separācija; Atkarība no objekta 3.Atkarība un sociālās lomas; atkarība un attīstība, ceļi uz ieguvumu Prakse |
12
46 |
1.Grupas terapijas teorētiskie pamati; Drošības izjūta — respekts — atbildība — simbolisks pamats terapeitiskas grupas funkcionēšanai; “Glābēju piramīda”; Atkarība kā dzīves kvalitāte 2.Psihoterapeitiskie zaudējuma aspekti; Jēdziena “zaudējums” subjektīvais un objektīvais komponents 3.Cilvēka dzīves lomas, sociālo lomu dinamika; “Drāmas trīsstūris” Teorētisko nodarbību laikā iegūto prasmju praktiska pielietošana sociālās rehabilitācijas institūcijā |
1.Mērķtiecīgi virzīt terapeitisko procesu 2.Optimizēt savas funkcijas rehabilitācijas komandā 3.Sniegt un saņemt psiholoģisko pašpalīdzību darbinieku grupā 4.Virzīt cilvēcisko attiecību treniņu grupā Novērtēt savu kompetenci, izvērtēt savus resursus darbā ar atkarīgajiem jauniešiem |
Prakse nozīmē teorētisko un treniņnodarbību laikā iegūto prasmju un iemaņu pielietošanu reāli funkcionējošā pusaudžu grupā. Prakses nodarbību dalībnieks plāno, patstāvīgi vada un piedalās interpersonālajā analīzē.
Apmācības dalībnieks raksta prakses dienasgrāmatu.
9. Prakse pusaudžu grupā
Veicamās darbības:
1. Grupu sapulču (rīta un vakara aplis) organizēšana, vadība;
2. Dienas norišu plānošana saskaņā ar režīmu;
3. Atbildība un darbs noteiktā darba terapijas grupā;
4. Pašpalīdzības plāna sastādīšana konkrētam pusaudzim – konkrēta uzvedības problēma, ieteikumi tās risinājumam;
5. Nodarbības vadīšana ar psiholoģisku vai sociodinamisku ievirzi;
6. Konfliktsituācijas risinājums;
7. Darbs ar recidīva profilaksi grupā, individuāli;
8. Ģimenes dienas nodarbības sagatavošana;
9. Atpūtas organizēšana – sports, “gastronomiskas” aktivitātes u.c.;
10. Tēmas sapulces organizēšana un vadīšana.
10. Prakses dienasgrāmata
Tiek rakstīta pēc shēmas:
Notikumi › novērojumi › saskatītās problēmsituācijas › risinājumi › paša rīcība › personiskās izjūtas
Prakses dienasgrāmata ir palīgs prasmju un iemaņu analīzē.
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departamenta direktore S. Baltiņa