Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā

Saeimas dok.Nr.902; likumprojekts Nr.301

Tieslietu ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta
2003.gada 3.jūnija sēdē akceptēts (prot. Nr.32, 4.§)
un 2003.gada 5.jūnijā iesniegts Saeimas izskatīšanai

Izdarīt Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 23.nr.; 1997, 14.nr.; 1998, 23.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

“1.pants. Pamats tiesneša saukšanai pie disciplinārās atbildības

(1) Tiesnesi var saukt pie disciplinārās atbildības par:

1) tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatīšanā;

2) darba pienākumu nepildīšanu vai lietas izskatīšanā pieļautu rupju nolaidību;

3) necienīgu rīcību vai tiesnešu ētikas kodeksa normu rupju pārkāpumu;

4) administratīvu pārkāpumu;

5) atteikšanos pārtraukt savu piederību pie partijām vai politiskajām organizācijām;

6) likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” paredzēto ierobežojumu un aizliegumu neievērošanu.

(2) Tiesas nolēmuma atcelšana vai grozīšana pati par sevi nav iemesls tam, lai sauktu pie atbildības tiesnesi, kas piedalījies tā pieņemšanā, ja vien viņš nav pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu, nolaidību vai nevērību likuma piemērošanā.”

2. Izteikt 2.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Tiesnešu disciplinārkolēģijas locekļus (izņemot Augstākās tiesas priekšsēdētāju) uz četriem gadiem ievēlē tiesnešu konference, aizklāti balsojot.”

3. 3.pantā:

aizstāt pirmās daļas 1.punktā vārdus “1.panta pirmās daļas 1.punktā” ar vārdiem “1.panta pirmās daļas 1. un 2. punktā”;

izteikt trešās daļas otro un trešo teikumu šādā redakcijā:

“Lēmumā vai rīkojumā norāda iepriekšējā pārbaudē konstatētā disciplinārā vai administratīvā pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, šo pārkāpumu atklāšanas dienu un disciplinārlietas ierosināšanas pamatu, kā arī šā likuma 1.panta pirmās daļas punktu, pēc kura tiesnesis saucams pie disciplinārās atbildības. Lēmumu vai rīkojumu kopā ar iepriekšējās pārbaudes materiāliem nosūta izskatīšanai tiesnešu disciplinārkolēģijā.”

4. Izteikt 4.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Disciplinārlietu izskata mēneša laikā pēc tās saņemšanas disciplinārkolēģijā. Ja tiesnesis, pret kuru ierosināta disciplinārlieta, ir atvaļinājumā vai viņam ir pārejoša darbnespēja, izskatīšanas laiku pagarina par attiecīgo laikposmu.”

Tieslietu ministra vietā — aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Tiesnesi var saukt pie disciplinārās atbildības tikai tajos gadījumos, kas noteikti Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 1.panta 1.daļā. Tomēr šis uzskaitījums nav visaptverošs.

Pašreizējā situācijā Tiesnešu disciplinārkolēģijai ir jāizskata ierosinātā disciplinārlieta viena mēneša laikā no dienas, kad tā saņemta disciplinārkolēģijā. Problēmas ar termiņa ievērošanu rodas tajā gadījumā, ja tiesnesim, par kuru ierosināta disciplinārlieta, ir pārejoša darba nespēja vai viņš ir atvaļinājumā, jo nav noteikts, ka šajos gadījumos disciplinārlietas izskatīšanas termiņš tiktu pagarināts.

2. Tiesību akta projekta būtība.

Grozījumos ir paplašināts un precizēts to gadījumu skaits, kuriem iestājoties var saukt tiesnesi pie disciplinārās atbildības, kā arī noteikts ievēlētās Tiesnešu disciplinārkolēģijas pilnvaru termiņš un disciplinārlietu izskatīšanas termiņš.

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Nav nepieciešams izdot papildus tiesību aktus.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas.

Ir notikušas konsultācijas ar Latvijas Tiesnešu biedrību.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Latvijas Tiesnešu biedrība neatbalsta likuma 1.panta 2.punkta paplašināšanu, kurš paredz papildināt pamatus, saskaņā ar kuriem tiesnesi var saukt pie disciplinārās atbildības ne vien par “darba pienākumu nepildīšanu” (pašreizējā likuma redakcijā), bet arī par – “lietas izskatīšanā pieļautu nolaidību vai nevērību likuma piemērošanā” (likumprojektā pievienotais pamats pie pašreizējās likuma redakcijas). Latvijas Tiesnešu biedrība iebilst arī pret likumprojektā iestrādāto normu, kura nosaka, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir tiesīgs ierosināt disciplinārlietu par rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu tiesnešiem, kā arī apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem par darba pienākumu nepildīšanu, jo uzskata ka “tas būtu jāatstāj TM ziņā”. Par pārējiem likumprojekta priekšlikumiem Latvijas Tiesnešu biedrība neiebilst.

 3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Tika veiktas konsultācijas ar UNDP un TM konsultantu Timotiju Viljamsu Votersu likumprojekta “Tiesu varas likums” veidošanas ietvaros iepriekšējās valdības darbības laikā, kuru ietvaros tika skarts arī jautājums par tiesnešu disciplināratbildību, un tika ieteikts “skaidrāk aprakstīt pārkāpumu definīciju kategorijas”, jo “šādi novērtējumi nenovēršami ir saistīti ar interpretācijas brīvību un līdz noteiktai pakāpei nenoteikti”.

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Netiek radītas jaunas valsts institūcijas. Esošo institūciju funkcijas netiek paplašinātas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu.

Konkrētā normatīvā akta ieviešanai nav izstrādāts kāds speciāls plāns. Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā tiks publicēti oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Attiecīgs paziņojums tiks ievietots Tieslietu ministrijas mājaslapā tīklā “Internet”. Pastāvot sabiedrības saziņas līdzekļu pārstāvju interesei par normatīvā akta ieviešanas mehānismu, tiks sniegti attiecīgi paziņojumi normatīvā akta anotācijā izklāstītās informācijas ietvaros.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

Šī jautājuma pozīcija paliek aktuāla, un visus jautājumus, kas saistīti ar iespējamiem indivīda tiesību ierobežojumiem nepieciešams apspriest (īpaši to indivīdu lokā, kurus jaunās likuma normas varētu aizskart un ierobežot), kā arī izstrādāt attiecīgus tiesiskos mehānismus.

 Tieslietu ministrs A.Aksenoks