• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Frakciju viedokļi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.06.2003., Nr. 88 https://www.vestnesis.lv/ta/id/76155

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Kopsavilkumā

Vēl šajā numurā

12.06.2003., Nr. 88

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Frakciju viedokļi

Pēc 2003.gada 5.jūnija sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija): Pēdējo mēnešu notikumi liecina, ka premjeram un viņa līdzgaitniekiem veidojas īpaša nepatika pret juristu profesijas pārstāvju nokļūšanu augstos valsts amatos. Šādai rīcībai varētu būt divi iemesli — vai nu juristi Repšem ir kaut kā īpaši ieriebuši, vai arī premjera tuvāko atbalstītāju lokā nav cilvēku ar jurista diplomu un darba pieredzi.

Mēs bijām liecinieki tam, ka Satversmes aizsardzības biroja direktora postenis tika speciāli pielabots nejuristam, Repšes padomniekam Kažociņa kungam. Tagad ir pienācis laiks sakārtot arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja direktora amatu, lai ar kriminālizmeklēšanu un operatīvo darbu varētu nodarboties persona bez jurista zināšanām. Nekas, jo mazāk zinās likumu normas, jo paklausīgs būs Repšem. Un galvenais — nerunās pretī premjeram, kad viņa galvā dzims kārtējās idejas, kurām nav juridiska seguma. Kurš amats būs nākamais? Varbūt ģenerālprokurors?

Ar juristu pretī runāšanu Repšem jau ir bēdīga pieredze. Juristi piespieda Repši atdot izmeklēšanai viņa līdzgaitnieku, veselības reformas tēvu Auderu, juristi nobremzēja Valsts prezidenta pirmstermiņa vēlēšanas, juristi asi un kategoriski iestājās pret Latvijas līdzdalību Irākas karā. Izmantojot žurnālista Dombura vārdus, gribas jautāt, kas notiek Latvijā? Uz ko mēs virzāmies? Uz tiesisku valsti vai uz politisku diktatūru? Vēl gribētos jautāt, kur ir godīguma, atklātības un profesionalitātes principi. Kur tie ir? Varas partijas pastāv uz to, ka ir nepieciešams izslēgt prasību pēc obligātās juridiskās izglītības Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata kandidātam. Vai jums nešķiet, ka tas ir pilnīgs absurds, ņemot vērā to, ka viens no galvenajiem amatpersonas pienākumiem būtu virzīt procesu uz priekšu un sekot līdzi tā gaitai.

Tautas saskaņas partijas nostāja šajā jautājumā ir skaidra. Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata pretendentu var izvirzīt personu, kas ieguvusi augstāko juridisko izglītību un uzkrājusi atbilstošu darba pieredzi. Tautas saskaņas partija ir par profesionalitāti.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Arī mūsu frakcija šonedēļ atbalstīja Saeimas Prezidijam iesniegto iesniegumu par Vairas Vīķes–Freibergas izvirzīšanu par Valsts prezidenta kandidāti. Līdz ar to nav šaubu, ka 20.jūnijā viņas ievēlēšana uz otro periodu, vai viņa būs vienīgā kandidāte, vai ne, ir pārliecinoša.

Grūtāk, protams, klāsies ar jaunā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja ievēlēšanu. Šodien Saeima faktiski atbalstīja valdības iesniegto priekšlikumu, kas paredz, ka kandidātam juridiskā izglītība nebūtu obligāta. Mūsuprāt, tas gan nenozīmē, ka tā nebūtu vēlama. Tomēr Juridiskā komisija mazliet precizēja šo formulējumu, uzsverot, ka jābūt amatam atbilstošai darba pieredzei. Mūsu frakcija un arī es uzskatām, ka vislabāk šajā amatā būtu cilvēks, kuram ir pieredze tieslietu, prokuratūras, iekšlietu, drošības vai kontroles uzraudzības dienesta darbā. Šāds cilvēks ir saskāries ar pieredzi smagu lietu apkarošanā, kuras šobrīd, godīgi sakot, pie mums pārāk veiksmīgi netiek risinātas.

Diemžēl Saeima galīgajā lasījumā nepieņēma grozījumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā. Tātad Juridiskajai komisijai būs jānodarbojas ar jautājuma saskaņošanu. Pieļauju, ka šis kompromiss nedēļas laikā tiks atrasts un likuma grozījumi tomēr tiks pieņemti. Savukārt koalīcijai tas ir zināms brīdinājums, ka jautājumi savā starpā jāizrunā rūpīgāk, jo acīmredzot ir lietas, par kurām liekas, ka ir panākta vienošanās, bet tā nav pietiekami precīza, un nav uzklausītas visas puses. Tas tomēr atspēlējas, jo valdību veido četras partijas, nevis viena vai divas, un visu domas ir jācenšas apvienot arī tajā gadījumā, ja viedokļi simtprocentīgi nesakrīt. Tāpēc jau koalīcija pastāv, lai diskutētu, nevis stīvētos.

Saeima atbalstīja tautas nobalsošanas par Eiropas Savienību rīkošanu 20.septembrī. Tautai sakāms izšķirošais vārds, bet šobrīd, kad Eiropas konventā notiek izšķirošās diskusijas par pamatprincipiem, uz kuriem nākotnē balstīsies Eiropas Savienība, arī mūsu frakcija ir apspriedusi šos jautājumus. Tā kā Eiropas konventa darbā aktīvi piedalās gan Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts, gan ministrs Roberts Zīle, tad mēs paužam šādus galvenos principus: mēs redzam Eiropas Savienību kā nacionālu valstu savienību, kas ir pamats demokrātiskas Eiropas saglabāšanai, kas balstīts uz noteiktu visas valsts parakstītu starptautisku līgumu, līgumu ar īpašu nozīmi, un kas arī paredzētu lielāku lomu lēmumu iniciēšanā vai nevēlamu jautājumu bloķēšanā nacionālo valstu parlamentiem. Protams, noteikt katras dalībvalsts, arī Latvijas un citu nelielo valstu, pārstāvniecību Eiropas Komisijā, kas ir galvenais izpildes instruments, saglabāt rotējoša prezidenta institūtu Eiropas Savienībā, kas liecina par vienlīdzīgu valstu savienību, nevis dažu pārākumu pār citām. Mēs arī uzskatām, ka jaunajām dalībvalstīm ir jāpiedalās šo Eiropas Savienības pamatlīgumu pieņemšanā ar tādām pašām tiesībām kā vecajām valstīm.

Mūsu frakcija arī atbalstīja pasākumu veikšanu pret cūkgaļas importu, kas nodara nopietnus postījumus cūkgaļas ražošanas sektoram Latvijā. Protams, ir jautājums, vai mūsu kaimiņvalstis neveiks kādus pretpasākumus citās pārtikas ražošanas jomās, un, protams, valdībai rūpīgi jāseko līdzi, lai šie pasākumi tiešām dotu reālu labumu, nevis būtu tikai palīdzības imitācija.

M.Pietkevičs (Tautas partijas frakcija): Šodien Saeimas sēdē tika skatīts Pieprasījumu komisijas atzinums par desmit Tautas partijas Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Einaram Repšem par a/s “Latvijas Krājbanka” akciju izsoli.

Tautas partija joprojām turpina uzskatīt, ka a/s “Latvijas Krājbanka” izsoles gadījumā ir notikusi tiesu varas rupja ietekmēšana un tieslietu ministrs Aksenoka kungs ar Einara Repšes ziņu ir vairākkārt zvanījis Ventspils tiesas priekšsēdētājai. Ar nožēlu nākas konstatēt, ka Ministru prezidents E.Repše ignorē Saeimas deputātus, ignorē Pieprasījumu komisijas locekļus un nevēlas ierasties un personīgi sniegt savu skaidrojumu par šiem viņam uzdotajiem jautājumiem. Mēs redzam, ka tiesiskuma ignorēšana ņem virsroku un faktiski sāk jau raksturot šo valdību. Tautas partija cer, ka tomēr E.Repše personiski ieradīsies un sniegs savas atbildes par šiem jautājumiem, kuri saistīti ar a/s “Latvijas Krājbanka” akciju izsoli, un daudzmaz sakarīgi varēs paskaidrot visus neskaidros jautājumus, kuru ir ne mazums.

Šodien Saeimas darba kārtībā tika skatīts arī likumprojekts “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”. Tautas partija pastāv uz to, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam ir jābūt personai ar augstāko juridisko izglītību; ir jāizraugās cilvēks, kuram ir šāda augstākā izglītība. Tāpat Tautas partija viennozīmīgi iestājas par to, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam ir jābūt neatkarīgam no Ministru prezidenta un jebkurām citām amatpersonām. Šāds bija arī šajā likumprojektā iekļautais Tautas partijas deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums, par kuru šodienas sēdes laikā tika nobalsots “pret”, taču, kā mēs vēlāk redzējām, arī kopumā par likumprojektu tika nobalsots “pret”. Šāds priekšlikums, kā mēs dzirdējām, tika saņemts arī no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas, kas paredz, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs varētu būt no Ministru prezidenta neatkarīga iestāde un varētu tikt izveidota pārraudzības padome, kas sastāvētu no piecām citām amatpersonām, augsti stāvošām, neatkarīgām un kompetentām amatpersonām, kuras tad varētu uzraudzīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbību.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Ministru prezidenta Repšes kunga vēlme koncentrēt savās rokās visu varu, atlaist Rīgas domi un pēc tam varbūt arī Saeimu ir acīmredzama. Kādēļ? Dot katram mājokli, maizi un darbu — ļoti šaubīgi. Vai nu dot Laksas vai Šlesera kungiem iespēju tikt galā ar Aivaru Lembergu, tas, pēc PCTVL un Latvijas tautas uzskata, ir tuvāk realitātei.

Šodien Saeima skatīja bezkaunīgu likumprojektu no tās pašas sērijas — likumprojektu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata prasībām, kas paredz svītrot obligāto juridisko izglītību, lai dotu iespēju vēl vienam ne īpaši izglītotam Repšes kabineta cilvēkam kandidēt uz vienu no svarīgākajiem amatiem valstī. Saeima to skatīja, bet kopumā noraidīja. “Pret” kopā ar PCTVL un citām opozīcijas frakcijām balsoja arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcija no valdošās koalīcijas. Neliels, bet svarīgs solis demokrātijas saglabāšanas virzienā.

Interesanti, ka valdošā koalīcija ir pret profesionāliem juristiem tādā amatā kā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks, bet balso “par” gadījumos, kad runa ir par nabaga cilvēka tiesību aizstāvēšanu tiesā. Mūsu iesniegtais priekšlikums grozījumiem Civilprocesa likumā, kas paredz sagraut zvērināto advokātu monopolu, tika noraidīts. Un brīvprātīgie cilvēktiesību aizstāvji, kas gatavi palīdzēt no dzīvokļiem izliktiem pensionāriem vai daudzbērnu ģimenēm bez maksas, joprojām nevar piedalīties tiesas prāvā. Diemžēl advokātu mafija, kas bija diezgan ietekmīga iepriekšējā valdošā koalīcijā, saglabājas arī jaunajos laikos. Patiešām, tikai balsojot par PCTVL, nabagie cilvēki var reāli sagaidīt jaunos laikus.

I.Emsis (Zaļo un Zemnieku savienības frakcija): Zaļo un Zemnieku savienības frakcija ir gandarīta par šodienas darbu, it īpaši tajā nozīmē, ka esam pieņēmuši, manuprāt, tādu ilgi nebijušu likumu par iekšējā tirgus aizsardzību, proti, likumu “Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu”. Pareizāk būtu teikt, negodīgu importu. Šis likums ir ļoti svarīgs zemnieku aizsardzībai, jo tieši zemnieki, mūsuprāt, ir visneaizsargātākais ražotājs, un tieši viņu intereses parasti tiek ignorētas visā pārtikas ražošanas ķēdē. Tāpēc Saeimai un valdībai būtu jārūpējas par to, lai zemnieki šādu aizstāvību saņemtu no valsts pārvaldes struktūrām. Šis aizsardzības likums darbosies līdz mūsu iestājas brīdim Eiropas Savienībā, jo pēc tam zemnieku intereses aizstāvēs Eiropas Savienības kopējās regulas un normas, taču šim likumprojektam vairs nebūs nozīmes.

Taču tagad mēs varējām konstatēt, ka pagājušajā gadā un šogad apjomi un tempi, ar kādiem Latvijā tika ievesta cūkgaļa un arī dzīvas cūkas, pārsniedza jebkuras saprāta robežas un vietējiem ražotājiem nebija nekādu cerību šajā negodīgajā konkurences cīņā uzvarēt. Tāpēc tagad ir pieņemtas kvotas un tarifi. Kvotas atļauj no Igaunijas, Lietuvas, Polijas un pārējām valstīm, izņemot Eiropas Savienību, ievest noteiktu apjomu cūkgaļas un arī dzīvus lopus. Un tad, kad šīs kvotas ir sasniegtas, tālākā ievešana notiek, maksājot muitas nodokli importam, tā, lai arī vietējais ražotājs tirgū būtu konkurētspējīgs. Mēs šo likumprojektu šodien pieņēmām kā steidzamu abos lasījumos un ceram, ka pēc tā izsludināšanas šis tirgus aizsardzības pasākums stāsies spēkā.

  Otrs likums, par kuru varam būt gandarīti, ir “Grozījumi likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām””, jo tas sakārto lietas tādā veidā, ka padara gandrīz neiespējamus negodīgus iepirkumus valsts un pašvaldību vajadzībām. Šajā likumā ir izlabotas tās vietas, kas atļāva veikt negodīgus darījumus un izšķērdēt valsts mantu. Tagad tādas iespējas vairs nebūs.

A.Kušķis (frakcija “Jaunais laiks”): Šodien, turpinoties cīkstiņam, varētu tā teikt, vai darbībām ap grozījumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, turpinājās mēģinājumi kavēt šī biroja veiksmīga darba turpināšanas uzsākšanu. Un mēs vēlētos nomierināt koalīcijas partnerus un opozīciju, tāpat kā jūs, visus radioklausītājus. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs strādās, tā rezultāti būs redzami, un nepieciešamie grozījumi likumos tiks pieņemti.

Vēl pietiekoši daudz darba Saeimas deputāti veltīja likumprojektam par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūkgaļu un cūkgaļas importu, ko var, protams, uzskatīt un varbūt dažs teiks, ka tas ir “cūku karu” kārtējais raunds, bet katrā ziņā tas ir darbs pie zemnieku interešu aizstāvēšanas, kuras vēl vairāk tiks aizstāvētas, pateicoties Eiropas fonda finansēm pēc mūsu pievienošanās Eiropas Savienībai.

Vēl kā viens no svarīgākajiem šīsdienas izdarītā darba rezultātiem jāmin pieņemtais lēmuma projekts “Par tautas nobalsošanas rīkošanu jautājumā par Latvijas dalību Eiropas Savienībā”. Mēs zinām, ka mēs to darīsim 20.septembrī. Mēs zinām jautājumu, tas ir skaidrs un vienkāršs, un katram, kurš vēlēsies izteikt savu viedokli, lai tas būtu šaubīgs viedoklis vai izteikts “par” viedoklis, šāda iespēja radīsies. Katrā ziņā šis Latvijas politiskajā un sabiedriskajā dzīvē būs ne tikai šā gada svarīgākais balsojums, bet, mūsuprāt, arī pēdējo desmit gadu pēc neatkarības atgūšanas svarīgākais balsojums.

Vēl, strādājot pie likumprojekta “Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu”, opozicionārās Tautas partijas deputāts Bērziņa kungs atzina, ka runājis ar darboņiem, kas organizē kontrabandu. Es gribētu aicināt un domāt, ka godīga pilsoņa un vēl vairāk deputāta pienākums būtu par šiem noziedzniekiem sniegt ziņas prokuratūrai.

Bet jebkurā gadījumā mūsu darba rezultāti būs redzami mūsu vēlētājiem, un rīt mūsu deputāti, viesojoties gan Madonā, gan Valmierā, gan Liepājas rajonā, varēs jums par to vairāk un sīkāk pastāstīt.

O.Kastēns (Latvijas Pirmās partijas frakcija): Jau otro Saeimas plenārsēdi pēc kārtas darba kārtībā bija apmēram četrdesmit jautājumi. Tātad tuvojoties 20.jūnijam, kad būs pēdējā Saeimas plenārsēde, pieaug darba apjoms. No tiem likumprojektiem, kas tika skatīti šodien, es vēlos pieskarties dažiem. Pirmkārt, tika atbalstīts līgums par Latvijas dalību policijas misijā Bosnijā un Hercegovinā. Tātad Saeima apstiprināja četru policistu došanos miera uzturēšanas misijā Balkānu reģionā.

Tālāk man liels prieks par to, ka Juridiskajai komisijai tika nodots jaunais Kriminālprocesa likums, kas palīdzēs likvidēt daudzas problēmas un nebūšanas, par kurām Latviju ir kritizējusi Eiropas Savienība. Tiek prognozēts, ka ar likumu palīdzību tiks paātrināta lietu izskatīšana. Jāņem vērā, ka Latvijā līdz pat šim mirklim, vairāk nekā četrdesmit gadus, darbojās Latvijas PSR Kriminālprocesa kodekss, kurš daudzkārt labots, lāpīts, un šis jaunais likums padarīs Latvijas likumdošanu tuvāku civilizētām normām.

Man ir arī mazliet žēl, ka jau otro nedēļu pēc kārtas uz priekšu nav pavirzījies Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja jautājums. Saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma grozījumu pieņemšanu ir skaidrs, ka opozīcija sirgst ar tādu jaunu fobiju, kuru varētu pielīdzināt ksenafobijai un citām fobijām. To varētu nosaukt par KNABafobiju, tātad bailes no šī biroja pilnvērtīgas darbības. Un man ir mazliet žēl, ka šī KNABafobija ir parādījusies arī dažu labu koalīcijas partneru rindās.

Saeimas preses dienests

 

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!