Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Sākam 5.jūnija Saeimas sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus ierosinājumus.

Ārlietu komisija lūdz izslēgt no šā gada 5.jūnija Saeimas sēdes darba kārtības darba kārtības 17.jautājumu — likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par privātās izglītības iestādes “Latvijas Starptautiskā skola” darbības nodrošināšanu” un iekļaut to šā gada 19.jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. No darba kārtības jautājums izslēgts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu — izdarīt izmaiņas šā gada 5.jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā un izskatīt darba kārtības 29.punktu — likumprojektu “Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu” — pēc darba kārtības 15.punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība izmainīta. Paldies!

Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — 4, neviens neatturas. Likumprojekts komisijām nodots. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 6, atturas — 3. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kučinska, Rugātes, Muižnieces, Estas, Zommeres un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (JL). Cienījamie kolēģi zālē un visi, kas mūs klausās šobrīd radio tiešraidē, it īpaši invalīdi, kuri mūs šobrīd noteikti klausās!

Tautas partijas piedāvātais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu,””, kurš paredz arī I un II grupas invalīdu apdrošināšanu pret bezdarbu, tāpat kā tas ir veselajiem darba ņēmējiem, protams, ir sociāli ļoti jutīgs priekšlikums. Diemžēl tas sevī ietver risku nevis stiprināt, bet gan vājināt invalīdu iespējas darba tirgū. Pēdējo reizi likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ir grozīts pagājušā gada vasarā, īsi pirms 8.Saeimas vēlēšanām. Vai toreizējai Tautas partijas valdošajai koalīcijai tad nepietika spēka vai gribas vai vienkārši nebija izdevīgi šo priekšlikumu iegrozīt likumā? Ja nu tas tā, varam pieņemt, ka šis priekšlikums tieši tagad kā tāds pārgriezts auglis tā pēkšņi mums iekritis klēpī, ir kompliments 8.Saeimas valdošās koalīcijas lielākai varēšanai.

Tāpēc atgriežos pie svarīgākā jautājuma saistībā ar Tautas partijas iesniegto likumprojektu — tātad kas no tā iegūs? Vai invalīds no tā iegūs? Likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību” 11.pantā teikts: katram invalīdam neatkarīgi no invaliditātes cēloņa ir tiesības uz tādu sociālo palīdzību, kāda nepieciešama, lai nodrošinātu viņa vēlmēm un spējām atbilstošu vietu sabiedrībā. It īpaši nodarbošanos.

Attiecībā uz 1. un 2.grupas invalīdiem — darba ņēmējiem šobrīd esošā sociālā nodokļa likme ir svira, kā veicināt uzņēmējus iesaistīt invalīdus darbā. Ja par parastu darba ņēmēju uzņēmējs šodien maksā sociālo nodokli 24% apjomā, tad par darbā iesaistīto 1. un 2.grupas invalīdu tas ir par 2% mazāks. Jāatzīmē, ka arī paša invalīda darba ņēmēja sociālo iemaksu likme šobrīd ir turpat par 1% mazāka, nekā tā ir veselajam darba ņēmējam. Ja 1. un 2. grupas invalīdi tiktu apdrošināti pret bezdarbu, šīs priekšrocības viņiem zustu.

Pēc Labklājības ministrijas datiem, šodien ir vairāk nekā 4000 darba ņēmēju 1. un 2.grupas invalīdi, no kuriem daļa šo piedāvāto likuma izmaiņu dēļ, kas uzņēmējiem atņem motivāciju, var tiešām palikt bez darba. Zaudējot darbu, invalīdi gan nezaudētu iztikas līdzekļus, kā nepatiesi minēts Tautas partijas piedāvātajā likumprojekta anotācijā, jo viņiem tiktu maksāta invaliditātes pensija. Bet būtiski ir noskaidrot, vai invalīdam svarīgāk ir sajust sevi iesaistītu piederīgu un noderīgu sabiedrībai kā pilntiesīgu tās locekli vai, paļaujoties uz bezdarbnieka pabalstu, samierināties ar reālu iespēju nonākt izolētībā, bezdarbībā, vientulībā un izmisumā.

Piedāvātais likumprojekts drīzāk ir veids, kā atpirkties no ļoti būtiskas invalīdu nodarbinātības problēmas risināšanas valstiskā līmenī, tāpēc aicinu, kamēr šis priekšlikums, iesaistot visas ieinteresētās puses, nav vispirms izdiskutēts Sociālo un darba lietu komisijā, skatot arī Budžeta likuma kontekstā un pēc būtības, konstruktīvi un mērķtiecīgi izlemjot, vai tas pamatoti virzāms kā likumprojekts, šobrīd atturēties atbalstīt to kā Tautas partijas iesniegtu likumprojektu grozījumiem Sociālās apdrošināšanas likumā.

Paldies!

Sēdes vadītāja. “Par” pieteikušies deputāti runāt nav.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai.

Kučinska kungs, jūs esat pieteicies par... Jums ir ātrāk jāreģistrējas tādā gadījumā... lūdzu!

M.Kučinskis (TP). Godātā priekšsēdētāja! Deputāti! Atšķirībā no sociālismā pastāvošās kārtības tagad valsts vismaz neizliekas, ka invalīdu vispār nav un ka viņiem nav tiesību paust savu viedokli, un dotais likumprojekts ir faktiski mūsu iesniegts un invalīdu pašu izstrādāts.

15.maija piketā pie Ministru kabineta tagadējais valdības vadītājs Einars Repše bija ļoti izbrīnīts par invalīdu mazajām pensijām, par iespējām ar tik niecīgu summu iztikt. Klausoties “Jaunā laika” diezgan demagoģisko, piedodiet, runu, šķiet, ka jūs brīnīsities vēl ilgi gan par mazajām pensijām, gan par visu pārējo. Šobrīdējā situācija katrā ziņā dod iespējas tādu labojumu izdarīt.

Izdarot labojumu likumā “Par sociālo apdrošināšanu”, mums ir iespēja vērst vismaz par labu vienu, es teiktu, diezgan diskriminējošu normu — pirmās un otrās grupas invalīdiem nesaņemt bezdarbnieku pabalstu. Līdzšinējā likuma norma nosaka, ka pirmās un otrās grupas invalīdiem, zaudējot darbu, ir tiesības uz bezdarbnieka statusu, bet nav tiesību saņemt bezdarbnieka pabalstu. It kā tas ir un it kā arī nav.

Bet bezdarbnieks nav nekāds ordenis, kuru nēsāt vien ir kaut kāds gods. Bezdarbnieks tomēr nozīmē, ka šim cilvēkam ir nepieciešams gan morāls, gan materiāls atbalsts. Pamatpabalsta līdzšinējai nesaņemšanai tiek norādīts jau esošais valsts atbalsts pensijas nodrošināšanai, par kuru apmēru, kā jau teicu, mēs ļoti brīnāmies.

Šīs izmaiņas paredz vienkārši vienādas tiesības visiem strādājošajiem, paredzot apdrošināšanu pret bezdarbu arī pirmās un otrās grupas invalīdiem, attiecīgi nodrošinot iespējas saņemt pabalstu atbrīvošanas gadījumā. Un nevajadzētu aizbildināties ar to, ka valsts jau tāpat nodrošina invalīdus, ka šis nebūs īstais problēmas risinājums. Esošās pensijas, cik nu valsts šobrīd to spēj nodrošināt šiem cilvēkiem, ir jau par tā ne vieglo dzīvi. Mums būtu jāpriecājas par visiem tiem, kuri raduši spēku un atraduši iespēju strādāt, iesaistīties sabiedrības apritē. Un es mazliet brīnos par Sociālo un darba lietu komisiju, kurā pats strādāju, jo es tomēr ceru, ka, kaut arī šodien koalīcija, kā tas ir pieņemts, visus opozīcijas priekšlikumus noraida, noraidīs arī šo, es tomēr izsaku cerības, ka varbūt šo cilvēku vārdā mēs atgriezīsimies Sociālo un darba lietu komisijā jau tuvākajā laikā, un mums varbūt ir pat vienalga, kurš iesniedz — “Jaunais laiks”, Latvijas Pirmā partija vai arī... Galvenais tomēr būtu rezultāts, kurš būtu jāpanāk kopā.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 3, atturas — 42. Priekšlikums... Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Kriminālprocesa likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (JL). Es lūdzu Juridisko komisiju noteikt par atbildīgo komisiju.

Sēdes vadītāja. Tad vai ir deputātiem... Tad būtu deputātiem jābalso par to, lai noteiktu, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par Juridiskās komisijas maiņu! Lūdzu zvanu!... Par atbildīgās komisijas maiņu, es atvainojos. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — 1. Kā atbildīgā komisija ir noteikta Juridiskā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 14, atturas — 22. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 14, atturas — 20. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par tautas nobalsošanas rīkošanu jautājumā par Latvijas dalību Eiropas Savienībā”.

Juridiskās komisijas vārdā — komisijas vadītāja deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Cienījamie deputāti! Brīdis, kad Latvijai ir jāizšķiras par dalību Eiropas Savienībā, ir tuvu, bet, tā kā tā ir visu mūsu kompetence — izlemt divus jautājumus, tas ir, kad ir īsti rīkojama tautas nobalsošana un kāds ir referendumā uzdodamais jautājums, tad Juridiskā komisija kopīgi ar Eiropas lietu komisiju ilgās diskusijās nonāca pie lēmuma, par kuru šodien jums ir jāizsaka savs viedoklis. Tātad tika nolemts, ka tautas nobalsošana “Par Latvijas dalību Eiropas Savienībā” rīkojama 2003.gada 20.septembrī, un noteikt, ka balsošanas zīmē ierakstāms šāds jautājums: “Vai jūs esat par Latvijas dalību Eiropas Savienībā?”

Eiropas lietu komisija un Juridiskā komisija šādu lēmuma projektu atbalstīja, un es lūgtu arī Saeimu šodien atbalstīt šā lēmuma pieņemšanu, lai ikvienam Latvijas iedzīvotājam jau iespējami ātri būtu skaidrs gan datums, kad notiks referendums, gan jautājums, kāds šajā referendumā tiks uzdots.

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Vai jums ir iebildumi, ka šis patstāvīgais priekšlikums tiek iekļauts šodienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts. Paldies!

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Kabanova iesniegumu ar lūgumu “Piešķirt atvaļinājumu šā gada 20.jūnijā”. Lūdzu deputātus balsot par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Kabanovam! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — 1, atturas — 2. Deputātam Kabanovam atvaļinājums ir piešķirts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas deputāta Ērika Jēkabsona iesniegumu ar lūgumu “Piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 5.junijā”. Lūdzu deputātus balsot par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!

Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Atvaļinājums piešķirts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Reira iesniegumu ar lūgumu piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 29.maijā. Lūdzu deputātus balsot par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Reiram. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Deputātam atvaļinājums piešķirts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jura Sokolovska iesniegumu ar lūgumu piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 5.jūnijā. Lūdzu deputātus balsot par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Deputātam atvaļinājums piešķirts.

Nākošais darba kārtības jautājums ir Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu iesniegumu Pieprasījumu komisijā.

Komisijas vārdā — deputāts Augusts Brigmanis. Lūdzu!

A.Brigmanis (ZZS). Godājamie kolēģi! Atļaujiet iepazīstināt ar Pieprasījumu komisijas atzinumu. Pieprasījumu komisija, izskatot Saeimas deputātu Ata Slaktera, Aigara Kalvīša, Gundara Bērziņa, Mihaila Pietkeviča, Dzintara Ābiķa, Antas Rugātes, Vinetas Muižnieces, Jura Dalbiņa, Jāņa Estas, Mareka Segliņa, Ērikas Zommeres un Elitas Šņepstes pieprasījumu Ministru prezidentam Einaram Repšem “Par akciju sabiedrības “Latvijas Krājbanka” akciju izsoli”, atzīst, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms un saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 126.panta piekto daļu pārveidojams par jautājumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Aigars Kalvītis.

A.Kalvītis (TP). Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Es negribētu pieskarties pašam Krājbankas privatizācijas procesam, jo sabiedrībā ir viennozīmīgs viedoklis, ka Krājbankas privatizācija ir bijusi neveiksmīgākais šīs valdības solis. Bet Krājbankas izsoles gadījumā ir notikusi tiesu varas rupja ietekmēšana. No sākuma tieslietu ministrs Aksenoks apgalvoja, ka zvanījis uz tiesu tikai vienu reizi, lai noskaidrotu viņam nezināmos organizatoriskos jautājumus. Vēlāk ministram nācās atzīt, ka ar vienu zvanu nepietika, lai nokārtotu tiesas gaitu atbilstoši savām vēlmēm vai, kā Repšes kungs televīzijā teica, norādītu uz pareizo tiesisko risinājumu. Aksenoka kungs ar Repšes ziņu, izrādās, Ventspils tiesas priekšsēdētājai ir zvanījis vismaz divas reizes, bet ir informācija, ka pat vairāk. Pat ja ticam, ka ministrs tikai organizējis tiesas sēdes norisi, tad likums “Par tiesu varu” nosaka, ka tiesas darba laiks ir rajona tiesas priekšsēdētājas kompetencē, un šim likumam “Par tiesu varu” vajadzētu būt tieslietu ministra bībelē. Tātad tieslietu ministrs pārkāpj likumu, ignorē tiesiskumu, neatzīst savu vainu un izliekas, ka nekas nav noticis. Diemžēl tiesiskuma ignorēšana sāk raksturot šo valdību. Likumu grozīšana, lai savējos ieliktu amatos, KNAB un Satversmes aizsardzības biroja sagrābšanas tīkojumi, daudzu cilvēku apšaubāma atlaišana no darba, lai atbrīvotu vietu savas partijas ielikteņiem, un tagad — arī iejaukšanās tiesu varā. Rodas jautājums — kas būs tālāk? Jebkurā Eiropas valstī pēc šāda skandāla ministrs nekavējoties godīgi atzītu savu vainu un bez tielēšanās atkāptos no amata. Galu galā pavisam nesen Igaunijas tieslietu ministrs atkāpās pat par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu. Mēs ļoti ceram sagaidīt, ka Aksenoka kungs izrādīs kaut nelielu cieņu Satversmei un Latvijas valsts likumiem un atkāpsies pats.

Bet varbūt viņš pats arī nevar atkāpties, jo viņš jau tikai izpilda Repšes rīkojumus. Tad lūdzu, Repšes kungs, aiciniet Aksenoku atkāpties.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Lūdzu deputātus balsot par deputātu pieprasījuma nodošanu Ministru prezidentam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 45, atturas — 3. Tātad pieprasījumu nenododam Ministru prezidentam.

Vai deputātiem ir iebildumi, ka šis pieprasījums saskaņā ar Pieprasījumu komisijas atzinumu tiek pārvērsts par jautājumu? Deputātiem iebildumu nav. Tātad jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Einaram Repšem.

Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa. Lūdzu!

S.Āboltiņa (JL). Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja otrajā lasījumā... pirms otrā lasījuma likumprojektu “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”. Reģistrācijas numurs 274.

Uz otro lasījumu tika saņemti četri priekšlikumi.

1.priekšlikums — deputāta Lagzdiņa priekšlikums. Komisija nolēma priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! No šīs augstās tribīnes daudz ir runāts par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja neatkarību un citām problēmām, kas saistītas ar šīs institūcijas darbu. Atceroties tos nesenos laikus, kad tapa likums “Par korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju”, jāsaka, ka gan pašmāju, gan ārvalstu eksperti aicināja šī likumprojekta autorus jau tolaik noteikt maksimāli neatkarīgāku šīs institūcijas statusu. Tam sekoja Tautas partijas ierosinājums noteikt, ka šī institūcija ir pakļauta nevis tieslietu ministram, bet gan Ministru kabinetam.

Diemžēl pusgadu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam darbojoties Tieslietu ministrijas pārraudzībā, ir jāsaka, ka ne vienmēr ir attaisnojies tas, ka šī institūcija ir Ministru prezidenta pārraudzībā. Jau pirms brīža Aigars Kalvītis, uzstājoties šeit un runājot par tieslietu ministra darbību, norādīja uz to, ka diemžēl valdība, tieslietu ministrs, iejaucas tiesībaizsardzības institūciju darbā.

Kolēģi, lai mēs sekmīgi nodrošinātu šīs institūcijas funkcionēšanu, darbību, ir jānosaka pilnīga šīs institūcijas neatkarība. Tādā veidā, kā šobrīd mūsu valstī darbojas Valsts kontrole, kā jūs ziniet, Valsts kontrole nav pakļauta Ministru kabinetam, ir vesela rinda institūcijas, kas darbojas neatkarīgā statusā, ir vesela rinda institūcijas, kas darbojas neatkarīgā statusā, darbojas sekmīgi, un tieši pēdējā laika notikumi — valdības vēlme iejaukties tiesību aizsardzības institūciju darbā — uzliek mums pienākumu, godātie kolēģi, nodrošināt šīs svarīgās valsts institūcijas darba neatkarību.

Tādēļ ir arī Tautas partijas priekšlikums, kas ir parakstīts... ko ir parakstījis deputāts Jānis Lagzdiņš, ar kuru mēs ierosinām noteikt, pirmkārt, ka šī institūcija ir neatkarīga un ka aizliegts iejaukties, tieši ar likumu tas ir noteikts, ka aizliegts iejaukties jebkādā veidā šīs institūcijas funkcionēšanā.

Es aicinātu, godātie kolēģi, būt saprātīgiem, ieklausīties pašmāju, kā arī ārvalstu ekspertu viedoklī. Starp citu, šādu pozīciju ir norādījis savulaik arī tiekoties ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātiem, ASV vēstnieks, ka būtu nepieciešams, viņuprāt, lai sekmīgi darbotos korupcijas apkarošanas sistēma mūsu valstī, noteikt maksimāli neatkarīgāku KNAB statusu.

Es aicinu atbalstīt Tautas partijas priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (ZZS). Godātie kolēģi! Arī mūsu frakcija — Zaļo un zemnieku savienības frakcija — ļoti iedziļināti, ieinteresēti seko, kā varētu atrisināt šīs problēmas, kas Latvijā tiešām ir, un attiecīgi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbu, kā varētu stiprināt un padarīt to efektīvāku.

Jāsaka, ka šī pakļautība ir viens no ļoti būtiskiem jautājumiem. Un tādēļ, diskutējot par to, kāda varētu būt labākā forma, šī neatkarība liekas ļoti, ļoti nozīmīga. Jautājums: kā šo neatkarību varētu realizēt?

Tāpēc viens no priekšlikumiem, kas arī šajās diskusijās ir un ko arī “Jaunā laika” deputāti ir izstrādājuši šo mūsu apspriežu rezultātā, ir tāds, ka tiešām tā varētu būt padome, kura sastāvētu no tiesībaizsardzības institūciju vadītājiem, kas tad būtu tie, kas kontrolē šīs iestādes darbu ... nevis kontrolē, bet uzrauga, kas uzklausa ziņojumus, kas var ar šo KNAB darba efektivitātes veicināšanas lietu nodarboties.

Mēs uzskatām, ka tieši tas risks ir tāds, ka, ja šī institūcija tiek pakļauta kādai konkrētai — vai nu ministrijai, vai Ministru kabinetam, kas visnotaļ ir diezgan amorfa struktūra, kur ir grūti pateikt, tieši kam, kas nodarbojas ar šiem jautājumiem. Ja Ministru prezidents, piemēram, nodarbojas ar šiem jautājumiem, tad, mūsuprāt, liekas, ka tas ir tāds virziens uz varas centralizāciju, kas ir zināmā mērā no demokrātiskā viedokļa arī problemātisks jautājums. Vai tas ir labākais risinājums?

Un īpaši mums nepatīk tas apstāklis, ka šādā veidā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs it kā nonāktu Latvijas daudzpartiju sistēmas sastāvā, tās valdošo partiju koalīcijas, teiksim, pārraudzībā, kura varētu to mērķtiecīgi pavirzīt gan pa labi, gan pa kreisi un, teiksim, vērst savu šo... nu, iejaukties Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbā, novirzot šīs te domas uz vienu vai otru pusi.

Liekas, ka tas demokrātiskā valstī nebūtu labākais risinājums. Tāpēc mēs gribētu, lai tas būtu pēc iespējas neatkarīgāks un pakļautos kādai nebūt cilvēku grupai, kur šāda te vienpusēja ietekmēšana būtu minimāli iespējama.

Tāpēc īstenībā tas priekšlikums, kas tagad tajās diskusijās mums ir izkristalizējies un, jāsaka, kur es ļoti augstu vērtēju šo “Jaunā laika” piedāvāto risinājumu par šo padomi, es domāju, ka tas ir ļoti labs, jo tas varētu atrisināt šīs bažas, kuras pašreiz ir, ka tas birojs varētu tikt mērķtiecīgi virzīts tādā vai citā virzienā un viņš nevarētu skatīties objektīvi visā savā plašajā spektrā apkārt sev, kas notiek, un darboties neatkarīgi.

Jā, tāpēc mēs sliecamies, ka šādas padomes izveidošana būtu ļoti, ļoti steidzams jautājums, un gaidām no saviem koalīcijas partneriem, kad un kā mēs to varētu izdarīt.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā deputāte Solvita Āboltiņa vēlas ko teikt? Lūdzu!

S.Āboltiņa. Diskusija par neatkarīgām iestādēm acīmredzot nav ne pirmo, ne pēdējo reizi, bet Juridiskā komisija, noraidot Lagzdiņa kunga priekšlikumu, vadījās pēc principiem, kas ir noteikti mūsu Satversmes 58.pantā, un pēc Valsts pārvaldes iekārtas likuma, ka neatkarīgas iestādes — tās ir zināmā mērā izņēmums un ir pretrunā gan ar šo Satversmes 58.pantu, gan ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par deputāta Lagzdiņa 1.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 36, atturas — 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 2. — deputāta Lagzdiņa priekšlikums. Nav atbalstīts. Bet, saprotot, ka ir zināma neprecizitāte piedāvātajā redakcijā, Juridiskā komisija ir, mēģinot to novērst, noformulēja 3.priekšlikumu, kuru atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret 2. un 3.priekšlikumu? Tad, ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu. Tā.

S.Āboltiņa. 4. priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Nē, nē, pagaidiet, lūdzu! Tātad mēs atklāsim debates par 2. — deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikumu. Es lūdzu deputātus savlaicīgi pieteikties debatēs!

Lūdzu, deputāts Jānis Lagzdiņš!

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Es ceru, ka otrreiz es šajā tribīnē lieki nekāpšu, ka saprāts tomēr šajā zālē uzvarēs.

Mūsu valstī ir daudzas tiesību aizsardzības institūcijas. Mūsu valstī darbojas daudzi respektabli cilvēki un iestādes, kurās strādā cilvēki ar ilgstošu juridiskā darba pieredzi. Cilvēki pieredzējuši, cilvēki kompetenti. Tādi cilvēki, kuriem mēs varam uzticēties. Vai tiešām, kolēģi, mēs, šeit, šajā zālē, sēdošie tautas priekšstāvji, uzskatām, ka neviens no tiem tiesnešiem, prokuroriem, izmeklētājiem, policijas darbiniekiem, beigu beigās arī juriskonsultiem, kuri strādājuši attiecīgajās institūcijās, nav tik godīgi un tik pieredzējuši un tik kompetenti, lai varētu vadīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju? Mūsu valstī šādu cilvēku ir simtiem un tūkstošiem.

Kariņa kungs! Jūs iepriekšējo reizi, iebilstot pret šo priekšlikumu, norādījāt, ka bezmaz visi, visi prokurori, tiesneši, kas darbojas tiesās, prokuratūrās strādā, ir tādi, kas ieguvuši augstāko izglītību un sakompromitējušies padomju laikos un nav spējīgi vadīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. (No zāles K. Kariņš: “Tas nav tiesa!”)

Kariņa kungs! Tas droši vien bija arī kāds no jūsu koalīcijas, kas to izteica. Kariņa kungs! Mūsu valsts jau 13.gadu ir neatkarīga. Mūsu valstī ir ļoti daudz pieredzējušu cilvēku. Ļoti daudz godīgu cilvēku. Arī juristu. Un faktiski šāda priekšlikuma noraidīšana ir neuzticības izteikšana mūsu tiesu varai, mūsu juristiem, mūsu prokuroriem, mūsu tiesnešiem. Un faktiski tā rezultātā tiks politizēta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbība, tiks iecelts politiski paklausīgs šīs institūcijas vadītājs, kas darbosies. Es pat negribētu teikt — “Jaunā laika” interesēs. Šis cilvēks darbosies dažu cilvēku... Godātie “Jaunā laika” deputāti! Jūs jau kopumā esat godīgi, gudri un labi cilvēki. Bet jūs joprojām neesat sapratuši lietas būtību. Kurš ir tas, kas vada un nosaka viena vai otra svarīga priekšlikuma vai likuma pieņemšanu. Tie ir tie cilvēki, kas stāv attiecīgi aiz muguras un ko jūs varbūt pat nepazīstat liela daļa.

Tātad es aicinu tomēr, lai saprāts uzvarētu. Es aicinu pieņemt šo 2.priekšlikumu! Šis priekšlikums ir tāds, kas dod plašākas iespējas. Tas ir kompromisa priekšlikums, tas nenosaka, ka obligāti jābūt augstākai juridiskajai izglītībai, bet jābūt pieredzei — pieredzei darbā, tiesā, prokuratūrā, iekšlietu sistēmā. Es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (TSP). Cienījamie kolēģi! Pēdējo mēnešu notikumi liecina, ka premjeram un viņa līdzgaitniekiem veidojas kaut kāda īpaša nepatika pret jurista profesijas pārstāvju nokļūšanu augstos valsts amatos. Šādai rīcībai, pēc manām domām, varētu būt divi iemesli. Vai nu juristi Repšem ir kaut kā īpaši ieriebuši, vai arī premjera tuvāko atbalstītāju lokā nav cilvēku ar jurista diplomu un darba pieredzi. Mēs jau bijām liecinieki, kad SAB direktora postenis speciāli tika “pielabots” nejuristam, Repšes padomniekam Kažociņa kungam. Tagad ir pienācis laiks sakārtot arī KNAB direktora amatu, lai ar kriminālizmeklēšanu un operatīvo darbu varētu nodarboties persona bez jurista zināšanām. Nekas, jo mazāk zinās likumu normas, jo paklausīgāk būs Repšem. Un galvenais — nerunās pretī premjeram, kad viņa galvā dzims kārtējās idejas, kurām nav juridiskā seguma. Kurš amats būs nākamais? Varbūt ģenerālprokurors? Ar juristu pretim runāšanu Repšem jau ir bēdīga pieredze. Juristi piespieda Repši atdot izmeklēšanai viņu līdzgaitnieku, veselības reformas tēvu Auderu, juristi nobremzēja Valsts prezidenta pirmstermiņa vēlēšanas, juristi asi un kategoriski iestājās pret Latvijas līdzdalību Irākas karā. Izmantojot žurnālista Dombura vārdus, gribas jautāt: kas notiek Latvijā? Uz ko mēs virzāmies? Uz tiesisku valsti vai uz politisku diktatūru? Bet es zinu un es ceru, ka “Jaunā laika” deputātu vidū ir arī godīgi juristi, kuri atbalstīs opozīcijas priekšlikumu. Un vēl gribētos uzdot vienu jautājumu. Kur ir tie godīguma, atklātības un profesionalitātes principi? Kur tie ir?

Varas partijas pastāv uz to, ka ir nepieciešams izslēgt prasību pēc obligātās juridiskās izglītības šā biroja priekšnieka amata kandidāta. Vai jums, kolēģi, nešķiet, ka tas ir pilnīgs absurds, ņemot vērā to, ka viens no galvenajiem šīs amatpersonas pienākumiem būtu virzīt procesu uz priekšu un sekot līdzi tā gaitai? Man skaidrs, ka nozares jāvada profesionāļiem un procesa virzītājs nevar būt bez juridiskās izglītības.

Lūdzu atbalstīt opozīcijas priekšlikumu! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Paulis Kļaviņš. (Aplausi.)

P.Kļaviņš (LPP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es saprotu, ka kolēģi no opozīcijas manu viedokli ļoti labi zina un tādēļ apsveic ar attiecīgu reakciju. Labi. Paldies!

Redzat, ja mēs tā kaut cik rūpīgi ielūkojamies labotajā tekstā, tad tur taču nav sacīts, ka juristi ir izslēgti no pretendentu loka. Ka tie nu nedrīkst būt vai ārpus juristi. Lūdzu! Ja jums ir skaisti, vērtīgi, labi juristi ar pieredzi un ar tādu pagātni, kas var uzrādīt drosmi tiesiskuma un taisnības aizstāvēšanā, kaut kad ir pierādījusi šo drosmi, lūdzu, dodiet šurp — no jūsu rindām būs KNAB direktora kandidāts. Būs! Bet uzrādiet mums šādu personu.

Diemžēl, cienījamie deputāti, vai divpadsmit gadus Latvijā nav strādājuši spēcīgi un neatkarīgi juristi, kā cienījamā Muižnieces kundze ir rakstījusi vakardienas avīzē “Diena”. Spēcīgi un neatkarīgi juristi divpadsmit gadus ir strādājuši. Kur ir mūsu valsts tiesiskuma līmenis? Kur? Tas tik būtu viens notikums, ja mēģinātu savākt parakstus ierosinājumam, ka šinī amatā var kandidēt tikai juristi! Tad jūs piedzīvotu interesantu mūsu tautas reakciju, bet to jau taču var visās aptaujās lasīt, cik augstā līmenī vērtē mūsu zemes iedzīvotāji līdz šim veikto mūsu juristu darbu.

(No zāles starpsaucieni: “Jūsu vērtējums! 2—3 procenti? Ļoti augsts!”)

Es runāšu par Latvijas, padomju Latvijā un Maskavā izglītotajiem juristiem, ne par juristiem vispār. Un arī starp tiem, kas ir izglītoti padomju Latvijā un Maskavā, var būt drosmīgi cilvēki, kam ir respekts pret cilvēka tiesībām, individuālajām tiesībām un spēj tās aizstāvēt, pat riskējot. Es nešaubos, ka ir, bet daudz gan nav. Daudz gan nav.

Daži no slavenajiem juristiem, nav jau daudz, bet daži ir kļuvuši bagāti. Tas nu ir. Aldziņas nav lielas, bet bagāti ir kļuvuši. Ko tu darīsi!? (No zāles Gundars Bērziņš: “Jūs gribētu, lai visi nabagāki paliek!”)

Un tādi viņi ir kļuvuši, neatkarīgi būdami. Neatkarīgi... Šinīs 12 gados mūsu juristi nav bijuši atkarīgi ne no kā. Pat nav viena partija viņiem spējusi kaut ko priekšā rakstīt, kā tas bija senāk. Un kur mēs esam nonākuši?

Cienījamie deputāti! Neatkarība var kļūt bīstama, kad tā pārvēršas par patvaļu! Tad neatkarība kļūst bīstama. Likumi kļūst bezspēcīgi, kad to interpretācija nonāk vai nu bailīgu, vai tādu juristu rokās, kuriem nevienam nav jāatbild par saviem lēmumiem. Tad ir bīstams stāvoklis!

Tā mūsu valsts cietumos šodien smok diezgan daudz nevainīgu cilvēku. Diezgan daudz. Procesos pielaistās kļūdas ir kliedzošas. Bet līdz šim tiesu varai nav bijis gribas kaut vai vienu no ļaunākajiem gadījumiem atkārtoti izmeklēt, lai redzētu, kā ir strādājusi tiesa.

Netaisnības dziļums mūsu valstī ir neizmērojams, cienījamie kolēģi! Pašreizējais likuma labojums neizslēdz tātad juristus no pretendentu loka. Bet aprobežot to tikai uz juristiem līdz šim nesasniegtā tiesiskuma līmeņa dēļ nebūtu atbildīga rīcība.

Latvijas juristiem nav izdevies divpadsmit gadu laikā izveidot taisnīgu tiesu varu. Ir vajadzīgs augstāka līmeņa kritērijs, kas neaprobežojas ar prasību pēc juridiskās izglītības. Augstāka līmeņa kritērijs. Un to jau es pieminēju.

Lūdzu, nāciet ar kandidātiem, kuri var uzrādīt drosmi cilvēka tiesību un taisnības aizstāvēšanā, un mēs par to balsosim.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (JL). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Dārgie kolēģi! Es klausos šīs te diskusijas... ne tikai tās, kas šodien no šīs tribīnes izskan, bet tās, kas ir bijušas pēdējās nedēļās. Man liekas, ka kaut kas netiek īsti tā saprasts.

Pirmā lieta, par ko runāja šodien Lagzdiņa kungs, par cilvēka izglītību un sagatavotību. Es esmu no tiem, kurš ir uzaudzis, izglītojies ārzemēs. Mans vērtējums ir tāds, ka Latvijā nav nekādu trūkumu cilvēku izglītībā. Nav!

Šeit ir ļoti spējīgi, ļoti izglītoti, ļoti inteliģenti cilvēki, kuri iepretī saviem Rietumu kolēģiem ir bijuši spiesti savā izglītības gaitā būt daudz veiklāki un gudrāki materiāla trūkuma, pasniedzēju trūkuma un tā tālāk dēļ, ka tie, kas ir izveidojuši un izcīnījuši izglītību, bieži dzīvei ir labāk sagatavoti nekā tie, kam Rietumos tas ir vairāk, kā saka, pasniegts uz paplātes. Tātad šis nav arguments, kur izglītojies vai kāds cilvēks ir tas pats galvenais. Var būt labi izglītots, gudrs, inteliģents cilvēks, kas ir šeit, tāpat no Rietumiem. Un tikpat labi var būt muļķis šeit, tāpat kā no Rietumiem.

Par ko ir runa? Ir runa par KNAB direktora kandidātu loku. Šobrīd likums ierobežo šo loku uz tiem cilvēkiem, kam ir augstākā juridiskā izglītība, kura ir, cik es to vērtēju, ļoti laba izglītība. Bet padomāsim mirkli, kā notika. 7.Saeimas pēdējos mēnešos, kad meklēja KNAB direktoru, cik grūti gāja atrast labus, piemērotus, gribīgus kandidātus. Tas loks, no kā izvēlēties, kaut gan Latvijā netrūkst spēcīgu juristu, bet nav tik daudz, kuri ir ar mieru arī nākt uz KNAB. Tā doma šeit ir — paplašināt to loku, prasīt augstāko izglītību kā tādu, ar atbilstošu pieredzi, vadot, nu, kaut kādā vadītāja amatā, to jau komisija vērtēs un sapratīs... Bet mums vajag dot iespēju tiem cilvēkiem, kuri gribētu nākt un vadīt KNAB. Kas ir KNAB? Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Tas nav juridiskais birojs. Varbūt labākais kandidāts ir jurists. Dievs dod mums atrast tiešām vienu spējīgu cilvēku, kurš ir gribīgs to darbu arī darīt! Bet neierobežosim kandidātu loku tikai ar juristiem, jo varbūt tas labākais direktors ir cilvēks, kam ir augstākā izglītība, bet nav viņš juridiski izglītots.

Tātad es aicinu atbalstīt komisijas... sekot komisijas ieteikumam un atbalstīt nevis Lagzdiņa kunga, bet nākamo — 3.priekšlikumu.

Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es šeit uzstāšos kā izglītots ķīmiķis analītiķis. Vispirms, ja jau mēs gribam kaut ko nopietnu izdarīt, tad arī vajadzētu nopietni pieiet šiem priekšlikumiem un tos arī tikpat nopietni izanalizēt, jo pārāk skaidri ir redzama šī uzbrūkošā tieksme. Labāk ievilksim elpu un padomāsim par juristiem! Ir dažādi juristi. Ir godīgi juristi, un ir ļoti negodīgi juristi. Un tāpēc nevajadzētu kaut kā uzsvērt vienu privileģētu vai neprivileģētu pārstāvniecību. Es gribētu atgādināt, ka vienam ļoti cienījamam juristam atradās simtiem tūkstošu rēķinu kaut kur ārpusē, ārpus Latvijas, un viņam nācās aiziet no vadoša amata. Citi juristi ļoti vēsā mierā neieliek ne uz vienu dienu cietumā cilvēkus, kas piedzēruši sabrauc mūsu pilsoņus, kuri tur iet bojā notikuma vietā, un vēl aizmūk pēc tam šie te autovadītāji, un nezin kāpēc neviens no viņiem netiek notiesāts. To arī veic juristi — gan visus šos procesus no vienas un no otras puses.

Par iejaukšanos Irākas notikumos, es uzskatu, ka tas ir kauns, ka Latvijas juristi bāž savu degunu lietās, kur viņi pirkstu nav pielikuši. Paldies Dievam, to nedarīja visi juristi! To darīja acīmredzot tie juristi, kam neinteresē Latvijas nākotne.

Tagad, Lagzdiņa kungs, par jūsu priekšlikumu. Jūsu priekšlikums arī ir domāts kaut kādiem privileģētiem pārstāvjiem. Izlasiet uzmanīgi, ko jūs esat uzrakstījis, kopā ar Agešinu acīmredzot, jūs abi divi no Liepājas esat, jo Agešins teica, ka tas ir opozīcijas priekšlikums. Tātad jūs te uzsverat: “atbilstoša darba pieredze tiesā un prokuratūrā”. Tos jūs izceļat. Un tad jūs pieliekat klāt: “citās tiesību pārraudzības iestādēs”, neuzsverot, kuras tās ir.

Līdz ar to jūsu priekšlikums arī kaut kā velk uz kaut kādām privilēģijām.

Līdz ar to es uzskatu, ka komisija ir arī mēģinājusi atrast zināmu kompromisu. Ja mēs salīdzinām iepriekšējo redakciju, kur ir runāts, ka persona ir uzkrājusi atbilstošu pieredzi, tad šajā variantā, pēdējā variantā, ir pielikts klāt vārds “amatam”, un es domāju, ka tas ir ļoti izsmeļoši: “amatam atbilstoša darba pieredze”. Tātad nevis kaut kāds gadījuma cilvēks, bet gan cilvēks, kam ir tiešām šāda pieredze, kas atbilst ieņemamajam amatam. Un vai tiešām tādam cilvēkam ir jābūt tikai juristam? Vai tiešām cilvēkam, kam ir pamatīga pieredze dažādos līdzīga rakstura jautājumos, cīņā pret noziedzību, iegūstot informāciju cīņā pret jebkuriem pārkāpumiem, kāpēc viņam obligāti ir jābūt juristam?

Lūk, tā kā šķiet, ka šinī brīdī varētu atbalstīt šo komisijas priekšlikumu. Un tad, kad likums sāks darboties, tad jau mēs varēsim padomāt, vai tur vēl kaut ko nenogludināt.

Tā ka, godīgi sakot, man liekas, ka juristus kā tādus apspriest nevajadzētu. Tikpat labi mēs varam apspriest jebkuru citu profesiju. Un varbūt... Vienreiz te mēs jau sākām apspriest, no kurienes kurš latvietis ir nācis, no kuras valsts, ko viņš ir darījis, kad viņš ir gulējis un kad viņš nav gulējis. Tagad mēs sākam izcelt profesijas. Nu, labi, var jau būt es piedzīvošu, ka jūs te sāksiet apspriest ķīmiķus arī šeit, no tribīnes. Savā laikā mēs fiziķus ļoti apspriedām, jo Godmanis Ivars ir fiziķis, Einars Repše arī ir fiziķis. Varbūt vēl kādu fiziķi atradīsim. Varbūt vienreiz izbeigsim šo grābstīšanos gar profesijām! Paskatīsimies, ko tas cilvēks ir spējīgs izdarīt, cik viņš ir noderīgs Latvijai.

Un jautājumā par SAB vadītāju, es domāju, ka tur ne tikai juridiskā pieredze ir ļoti svarīga. SAB vadītājam ir vajadzīga arī militārā pieredze. Tas attiecas it īpaši uz izlūkošanu un pretizlūkošanu. Lūdzu to ņemiet vērā! Tā ka nevajadzētu tā ierobežot ar vienu kaut kādu rāmi cilvēka atbilstību vai neatbilstību ieņemamajam amatam.

Līdz ar to man ir pilna pārliecība, ka es varu atbalstīt komisijas priekšlikumu. Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Lagzdiņš — otro reizi.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie pozīcijas deputāti! Godātais Dobeļa kungs! Mēs visi atceramies ne visai senos priekšvēlēšanu un pēcvēlēšanu laikus. Mēs visi atceramies, ar cik skaistām runām uzstājās to laiku valdības veidotājs cienījamais, man ļoti labi pazīstamais senais cīņu biedrs no Tautas frontes laikiem Einars Repše.

Un viņš teica sekojošo: “Iestāsies jauni laiki!” Un minēja daudzus un dažādus argumentus un apstākļus, kā šie “jaunie laiki” raksturosies. Un viens no tiem bija tāds: “Jaunajos laikos cilvēki netiks vērtēti pēc politiskās piederības. Jaunajos laikos cilvēkus vērtēs pēc profesionālisma, pēc tā, cik labi viņi strādā, ko viņi ir paveikuši, cik viņi ir piemēroti attiecīgajam amatam, cik viņi ir izglītoti, cik liela viņiem ir pieredze.” Kas notiek šodien? Ir ierosinājums — noteikt to, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju — ļoti svarīgu, ļoti nozīmīgu institūciju mūsu valstī — var vadīt cilvēks, kuram ir pieredze tiesu, prokuratūras un citu tiesībaizsardzības institūciju darbā. Nav jau šeit obligāti uzsvērts, ka jābūt juridiskai izglītībai, bet attiecīgai darba pieredzei. Tātad profesionālisms. Kādēļ faktiski, godātie kolēģi, godātie “Jaunā laika” deputāti, valdošās koalīcijas deputāti, izskan iebildumi pret šo priekšlikumu? Gluži vienkārši tādēļ, ka jau šobrīd ir atrasts, un diemžēl jums, pat jums, valdošās koalīcijas deputāti, nezināms cilvēks, ko zina atsevišķi, ko zina Einars Repše, ko zina varbūt vēl daži cilvēki, kas stāv kuluāros un koriģē diemžēl Einara Repšes darbību. Šis cilvēks jau ir atrasts. Un šo cilvēku jums frakcijas sēdē liks priekšā kā konkursā izraudzītu.

Un tad jūs būsiet spiesti kā daudzos citos gadījumos nobalsot pretēji savai sirdsapziņai. Diemžēl tāds būs rezultāts.

Es aicinātu trešo reizi no šīs tribīnes šodien būt saprātīgiem un balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (TP). Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Gribētu sākt ar to, ka cilvēkam, kas būs KNAB vadītājs, būs jāpieņem kriminālprocesuāli lēmumi, un par šo jautājumu savu viedokli skaidri ir paudis ģenerālprokurors un Valsts prezidente. Kāpēc ir vajadzīga šī jurista izglītība? Latvijā šādu juristu ir 40 tūkstoši. Un, ja starp 40 tūkstošiem nav iespējams atrast, tad ir grūti to pateikt.

Valsts vadītājs Ministru prezidents melo sabiedrībai, vakardien sakot, ka, ja nepieņems likumu, konkursu nevarēs izsludināt. Kā tad nevarēs? Likums ir spēkā! Bet nevarēs tāpēc, Stašānes kundze, ka ir atrasts kandidāts un šis likums neštimmē. Nu neštimmē tāpat kā KNAB likums. Pilsonību toreiz aizmirsāt. Šeit jau arī vēl visādi var būt. Un nesludinās konkursu, kamēr jūs te nenobalsosiet. Un sen ir zināms kandidāts, kuru jums liks priekšā, un jūs par to būsiet spiesti balsot. Un viņš nebūs jurists. Tas ir šobrīd zināms tā kā bankā. (Starpsauciens: “Uzvārds!”) Uzvārdu jūs uzzināsiet jau drīz.

Otra lieta. Par Ministru prezidenta ietekmi un cilvēku, kas lemj jūsu vietā. Jūs jau šobrīd esat, varbūt diezgan lieki laiku tērēt, jo principā jūs jau nelemjat. Jums jau īkšķīti parāda, uzbļauj, uzkliedz, un tā jau jūs arī darīsiet. Bet cilvēki, kas lemj, kas ir Ministru prezidents un Ministru prezidenta tuvākā aprinda, nosauciet vienu ministru prezidentu, kuram sešu mēnešu laikā ir bijuši tik cienījami vai tik šmucīgi padomnieki, kā ir bijuši Repšes kungam. Sāksim ar Luciferu vai Luciferus, Liepiņas kundze, sāksim ar vienu FSB aģentu, kurš nav FSB aģents, bet aiziet prom no darba, jo viņš nav FSB aģents. Trešais cilvēks, kas nav kartotēkā, ir netīšām ierakstīts un nav apzadzis nevienu Latvijas valstī, un cienījamās “zelta rokas”, kas veselus sešus mēnešus bija šeit. Nosauciet man vienu premjeru, kuram pusgada laikā šādi cilvēki, tuvākie, kuru ietekme uz Ministru prezidentu ir milzīga, ir bijuši apkārt. Un nerunājot jau vēl par citiem cilvēkiem. Es domāju, ka jāsaka jau ir atklāti. Ir bijuši tādā stilā, kā jūs darbojaties, ir bijušas radniecīgas partijas. Es ieteiktu jums neslēpties un pieņemt atklāti viņu pieredzi. Viena no radniecīgām partijām, gan ne pārāk demokrātiska, demokrātiski vadīta un demokrātiskas metodes lietojoša, ieviesa partijas gradāciju pēc uzticības partijas vadonim. Un īstenībā es domāju, ka jums arī varētu būt šis gradāciju līmenis, kuru jūs nēsātu aiz atloka vīrieši, sievietes arī aiz atloka, ja nebūtu žaketes, tad grūti pateikt, kur. Un, piemēram, zemākā pakāpe būtu “jaunleikars”, vidējā pakāpe “dižleikars” un augstākā pakāpe “zelta rokas” ar zelta nozīmīti. Un tas būtu izšķirošais. Ietu jūs jebkurā institūcijā, parādītu, un viss jums būtu kārtībā. Ko jūs te ākstāties un maināt šīs te dažādās lietas.

Arī cienījamiem cilvēkiem, kas sēž kā Kļaviņa kungs, Kariņa kungs ar divām pasēm kabatās, es gribētu pajautāt vienu: jūs zināt, ka pēdējās dienās Lielbritānijas parlamentā ir sākusies izmeklēšana par to, ka nav sniegta pareiza informācija no izlūkdienestiem, lai sāktu karu. Amerikā ir sākta šāda izmeklēšana. Pasakiet man vienu valsti, kurā, ja tieslietu ministrs būtu zvanījis tiesai un ietekmējis tiesu, pie kam vairākkārt, šis tieslietu ministrs atrastos amatā un premjers? Kariņa kungs, Latvija (Deputāts Juris Dobelis: “Tikai Krievija!”), jā, tieši tā. Dobeļa kungs saka, tikai Krievija, un tātad viņš saka, ka Latvija principā iet šo ceļu. Nav tādas valsts, Kariņa kungs! Un šī te pārliecība. Tas atgādina man tādu vienu melnu anekdoti. To, ko vakardien Aksenoka kungs teica. Tad, kad tiesāja vienu slepkavu, viņš teica: “Es neesmu vainīgs. Es iegāju virtuvē ar nazi, un tas otrs man uzskrēja virsū, un ziniet, viņš tā izdarīja astoņas reizes.” Vakardien Aksenoka kungs arī stāsta... viņš saka: “Es zvanīju un prasīju, kad tā tiesa strādā.” Un viņš saka: “Vai, es aizmirsu... un tad vēlreiz zvanīju... Vai, es aizmirsu, kad tad tā tiesa strādā!” Un tad vēl: “Vai, es vēlreiz aizmirsu, kad tad tā tiesa tiešām strādā...”

Tā ka nespēlēsim te teātri, sauksim lietas īstajos vārdos! Un aicinu respektēt profesionāļu viedokli! Tas, ko jūs dariet, nav noslēpjams un tas būs pietiekami nopietns izmeklēšanas darbs pēc tam tiesībiestādēm un pietiekami ilgi... Es aicinātu nedarīt šīs muļķības un neiet, Dobeļa kungs, šo Krievijas ceļu, ko jūs minējāt. (Starpsauciens: “Tu jau sen ej pa to ceļu!”)

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Lūdzu, es aicinu jūs savukārt runāt par konkrēto priekšlikumu, nevis par savu pieredzi partiju lietās vai kādu savādāku.

Nākošā debatēs ir pieteikusies deputāte Ausma Kantāne. Piedodiet... deputāte Ausma Ziedone–Kantāne.

A.Kantāne–Ziedone (JL). Cienījamā priekšsēdētājas kundze un godājamie mani kolēģi! Kāds paradokss valstī! Kāds paradokss šajā telpā! Netic, ka var būt godīgs deputāts! Netic. Vienkārši netic.Vai tiešām maz tādu piemēru, es negribētu ticēt. Es nemūžam negribētu pieņemt šādu pieņēmumu, kaut gan man pirmajā dienā, kad es ienācu šajā telpā, cilvēks, kas te sēž Saeimā jau visus šos neatkarības gadus, no pirmās līdz šai dienai, man pateica: te ir vieni vienīgi svoloči.

Piedodiet... es jums gribētu tikai atgādināt, un ar vienu piemēru. Iestājoties man par kultūras pieminekļu aizsardzības likumu, ka man, cīnoties par šo likumu... izrādās, ka to projektu ir projektējuši man pavisam tuvi arhitekti, gudri, zinoši cilvēki. Es saku, bet kāpēc jūs ātrāk nepaziņojāt man. Viņi teica: Ausma, tu kaut ko lobē, mēs tikai nezinām, ko tu vēl lobē. Un tāpēc es neticu, ka tu par to no goda prāta cīnies, lai šis projekts iziet. Es saku: es cīnos pret šo nelikumību, kur ir pārkāpts šis detālplānojums... lai vienreiz mūžā mūsu valstī tik tiešām cilvēks tiktu sodīts. Vai mēs tiešām nevaram to panākt!

Un pēdējais, ko es gribētu teikt. Mīļie draugi! Kas elementāri un cilvēciski un daudzmaz no psiholoģijas zina, tad psiholoģijā ir trīs vadītāju tipi: ir mazais vadītājs, ir vidējais vadītāja tips un augstākais vadītājs. Un šīs attiecības: 1) profesionālisms, ko jūs prasāt, šis jurists, lai būtu laba jurista izglītība; 2) cilvēku attiecības; 3) ideju realizētājs ir ļoti no svara, lai šim augstākajam vadītājam būtu šī labā griba, lai viņš būtu tas talants, tas izvedējs, realizētu augstākajā vadībā... Diemžēl mūsu valstī ir ļoti maz šādu cilvēku. Ļoti, ļoti maz... Mums ir vidējā tipa ļoti labi vadītāji, ir mazākā tipa, bet augstākā tipa vadītāju nav. Un tāpēc mēs gribam šo loku paplašināt. Un man ir vienalga, lai viņš ir krievu tautības pilsonis vai ebreju tautības pilsonis, vai čigānu tautības pilsonis. Jā, lai viņš ir šis jaunais līderis! Un es ticu, ka tāds atradīsies.

Paldies! Un nedomājiet, ka visi ir negodīgi. Es cīnos un mēs cīnāmies par taisnīgu lietu! Un es tāpēc gribu, lai mums izdotos visiem kopā! Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti, es lūdzu izvairīties no apvainojošiem vai ar Saeimas cieņu nesavienojamiem izteicieniem. Un lūdzu vēlreiz jums atgādinu, ka mēs debatējam par 2. — deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikumu.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Klausoties šīs interesantās runas, es gribētu pateikt tikai trīs piezīmes.

Man ļoti patika Kantānes kundzes teiciens, ka galvenais ir laba griba. Un es atcerējos: bija tāda revolucionāre Marta Krustiņsone, kura bieži uzstājās. Viņa nodzīvoja ilgāk par 90 gadiem. Viņa vadīja dažādus tribunālus, kuri piesprieda nāvessodus cilvēkiem. Un viņai vienreiz (un tā pat nav anekdote) Latvijas radio jautāja: “Kā jūs, godājamā biedre Krustiņsone, zinājāt, teiksim, trīs minūtēs — kuru nošaut un kuru atstāt dzīvu?” Un viņa tā paskatījās un teica: “Revolucionārā sirdsapziņa pateica priekšā!”

Tā ka, ja mēs gribam atjaunot šādus laikus, — laipni lūdzu uz priekšu! Ar labo gribu vien nepietiks, godājamā Kantānes kundze! Drusciņ būs jāzina arī kriminālprocess un varbūt nedaudz jādzird, kas tas ir — Krimināllikums, lai kaut ko arī zinātu, ko ņemt ciet uzreiz, ko atlikt uz nākošajām dienām.

Otra piezīme, godājamie deputāti, par Kļaviņa kungu. Kļaviņa kungs nav pamanījis, ka Padomju Savienība beidza eksistēt pirms 12 gadiem. Kļaviņa kungs, uzmostieties, lūdzu, neguliet! Šajā laikā Latvijā ir ne tikai Latvijas augstskolas, bet ir radušās arī dažas starptautiskās juridiskās skolas un ir simtiem cilvēku, kas ir beiguši gan Latvijā, gan ārzemēs pa šiem divpadsmit gadiem, — simtiem cilvēku, kas nav beiguši tikai Padomju Savienībā.

Un trešais. Kā es dzirdēju, runājot par kandidātu, ka viens kandidāta kandidāts ir Ļeņingradā studējis ādu apstrādi. Bet KNAB nav tas pats, kas ādas maukšana, un nez vai nu derēs īsti... vai šī, teiksim, ādas apstrādes tehnoloģija būs īsti tā piemērotākā, Kantānes kundze, profesija šim amatam. Tā ka laikam jau vajadzēs atgriezties pie juristiem!

Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā deputāte Solvita Āboltiņa vēlas ko teikt?

Tātad, ja komisijas vārdā nevēlas neko teikt, tad lūdzu balsojam par 2. — deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 42, atturas — 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. Tātad komisija atbalstīja, pati noformulējot, un atbalstīja savu 3.priekšlikumu, kas precizē tātad izglītības kritērijus un atbilstošo amata pieredzi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, vārds deputātam Augustam Brigmanim! Lūdzu! Ieslēgt mikrofonu deputātam Augustam Brigmanim!

A.Brigmanis (ZZS). Pieprasu pārtraukumu, lūdzu, desmit minūtes!

Sēdes vadītāja. Diemžēl pašreiz no vietas pārtraukumu pieprasīt nevar. Ir nepieciešams vismaz piecu deputātu parakstīts iesniegums.

Tad man ir priekšlikums. Tā kā arī citas frakcijas varētu iesniegt līdzīgu priekšlikumu, tad man ir priekšlikums nobalsot par deputāta priekšlikumu pārtraukumam 10 minūtes. Tad lūdzu deputātus balsot par Augusta Brigmaņa priekšlikumu — pārtraukums 10 minūtes! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 21, atturas — 3. Tad priekšlikums ir pieņemts. Satiekamies pulksten 10.26!

Vai deputāte Baiba Brigmane vēlas ko teikt? Nē. Vai deputāts Mareks Segliņš vēlas ko teikt? Paldies!

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Mums ir pašreiz jābalso par... Tad lūdzu uzsākam debates par 3.priekšlikumu!

Deputāts Indulis Emsis. Lūdzu!

I.Emsis (ZZS). Godātie kolēģi! Mēs gaidījām šeit to priekšlikumu par to padomi, ka mēs varēsim atrisināt šo uzraudzības jautājumu, ka šeit mēs debatēs sagaidīsim kaut kādus termiņus un priekšlikumus, kā tas varētu tikt atrisināts. Tas nenotika. Tāpēc ZZS ir sagatavojusi priekšlikumu par to, ka šāda uzraudzības padome tiek izveidota, kuras sastāvu veido prokurors, Valsts kontroles priekšsēdētājs, SAB vadītājs un Saeimas Korupcijas apkarošanas komisijas priekšsēdētājs. Un mēs šādu priekšlikumu gribētu iestrādāt šajā likumā par šo pārraudzību šodien, tāpēc ZZS šajā galabalsojumā par otro lasījumu atturēsies. Ja mūs kolēģi atbalstīs, tad mēs esam ar mieru šādu priekšlikumu iestrādāt šodien un šo likumu pieņemt galīgajā versijā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā deputāte Solvita Āboltiņa vēlas...

S.Āboltiņa. Es aicinu balsot par 3.priekšlikumu, un, atbildot Emša kungam, es domāju, ka tas ir procedūras pārkāpums, jo šis likumprojekts ir pagājušajā nedēļā nobalsots kā steidzams. Tika noteikts pēdējā, otrā un galīgā, lasījuma izskatīšanas termiņš. Un tātad šim likumprojektam priekšlikumus pievienot nevar šajā stadijā. Tad ir jautājums, ja noraida, kas ar viņu notiek pēc tam. Likumprojektu var vērt vaļā no jauna, bet tā ir tad cita procedūra. Bet šim konkrētajam likumprojektam, priekšlikumus pievienot vairs nevar.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Arvīds Ulme vēlas par procedūru ko teikt? Debates ir slēgtas. Mēs slēdzām debates.

Lūdzu deputātus balsot par 3.— Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 36, atturas — 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

S.Āboltiņa. 4. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Par likuma spēkā stāšanos. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Arvīds Ulme.

A.Ulme (ZZS). Cienījamie deputāti! Es tā nesaprotu, par ko īsti ir runa. Ir ārkārtīgi vienkārša lieta, ka nevar šo KNAB nu pilnīgi neatkarīgu. Tātad tas var darīt, respektīvi, ko grib, un nav kas izskata sūdzības par to.

Un otrkārt, nevar to arī veidot kā tādu atkarīgu. Un tāpēc šī padomes institūcija ir ļoti vienkārša, korekta un pilnīgi skaidra. Zaļajiem un zemniekiem šis priekšlikums ir, likums nekāds nav tur jāaizver.

Sēdes vadītāja. Runājiet, lūdzu, par 4.priekšlikumu!

A.Ulme. Ar Kārtības rulli šo likumu... šo priekšlikumu, var arī šo Zaļo un zemnieku savienības priekšlikumu šodien arī iestrādāt. Un šodien varam nobalsot arī galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Par procedūru?

Lūdzu ieslēgt deputātei Vinetai Muižniecei mikrofonu par procedūru!

V.Muižniece (TP). Paldies! Nu, man, pēc dabas būdamai demokrātei, tomēr gribas sniegt atbilstošu palīdzību kolēģiem, kuri vēlas iesniegt priekšlikumu. Un es domāju, ka tas vienmēr ir jāatbalsta. Un tas risinājums, kāds ir iespējams pēc procedūras, šajā lasījumā šo likumu noraidīt, atgriezties pirmajā un izsludināt jaunu priekšlikumu iesniegšanas laiku, lai kolēģi var savu priekšlikumu noformulēt, iesniegt un mēs to varētu visu izdebatēt, jo šobrīd galīgi nav skaidrs, kāds tas priekšlikums ir, bet, ka tas kaut kur ir tapis, es domāju, mums nav jāiebilst.

Varam balsot pret šā likuma pieņemšanu, lai varam atgriezties un iesniegt jaunus priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, komisijas vārdā deputāte Solvita Āboltiņa!

Par 4.priekšlikumu, ja kaut kas ir piebilstams.

S.Āboltiņa. Tātad par 4.priekšlikumu, es saprotu, debates kā tādas nemaz neizraisījās. Tika runāts joprojām par procedūru, bet es gribētu atkārtot tomēr, ka Muižnieces kundzei taisnība — vai nu noraida šo likumprojektu, bet Emša un Ulmes kunga priekšlikums par to nav noformulēts... Ir priekšlikums jānoformulē un jāiesniedz rakstiski, un tad to var lemt, vai pievienot šim likumprojektam, ko praktiski nevar, kamēr par viņu nav nobalsots. Īstenībā to nevar izdarīt šodien. Vai nu, ja noraida, tad tas ir jauns likumprojekts, bet tam ir jābūt rakstiski iesniegtam Prezidijā, un tad ir jālemj par to, vai to iekļaut darba kārtībā, nodot komisijām un tālāk risināt šo jautājumu.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsojam par 4. — Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 37, atturas — 1. Priekšlikums ir pieņemts.

S.Āboltiņa. Tātad es lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu kopumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 45, atturas — 3. Likumprojekts otrajā lasījumā nav pieņemts. (Aplausi.)

Komisijas vārdā, deputāte Solvita Āboltiņa, jums ir jānosaka likumprojekta priekšlikumu iesniegšanas termiņš un izskatīšana otrajā lasījumā.

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš...

Sēdes vadītāja. Vai ir kādi priekšlikumi par priekšlikumu iesniegšanas termiņu?

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — pirmdiena, 9.jūnijs. Izskatīšana otrajā lasījumā — 12.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 9.jūnijs... Ir cits priekšlikums? Lūdzu, Pietkeviča kungs. Muižnieces kundze? Lūdzu, Muižnieces kundze.

V.Muižniece (TP). Lai šo gadījumu, kad ir iesniegti vēl citi precizējoši priekšlikumi, varētu izmantot ne tikai zemnieki, kuriem priekšlikums ir gatavs, bet arī citas frakcijas, es ierosinātu šo priekšlikumu laiku vismaz 15.jūniju. Lai mēs varam to izskatīt... sesijas noslēgumā.

Sēdes vadītāja. Uz izskatīšana?

V.Muižniece. Jā, tāpat kā ierosināja Āboltiņas kundze.

Sēdes vadītāja. Izskatīšana 20.datumā?

V.Muižniece. 19.jūnijā, un 15. — priekšlikumu iesniegšanas laiks.

Sēdes vadītāja. Āboltiņas kundze, jūs ierosinājāt izskatīt 12.jūnijā.

S.Āboltiņa. Es ierosināju izskatīt 12.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam vispirms par deputātes Muižnieces priekšlikumu — priekšlikumu iesniegšanas termiņš 15.jūnijs un izskatīšana 19.jūnijā. Lūdzu, kas ir par šo priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 50, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu balsojam par deputātes Solvitas Āboltiņas priekšlikumu — priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 9.jūnijs un izskatīšana — 12.jūnijā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 34, atturas — 3. Priekšlikums ir pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 9.jūnijs, izskatīšana — 12.jūnijā.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Aigaram Pētersonam.

A.Pētersons (JL). Cienījamie deputāti! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas ārkārtas sēde plkst. 10.42. komisijas telpā.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Baibai Brigmanei.

B.Brigmane (JL). Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi! Komisijas telpās notiek sēdes turpinājums tūlīt starpbrīdī.

Sēdes vadītāja. Deputātei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (LPP). Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten12.30 — Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu Saeimas sekretāra biedram nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti, nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis, Andris Ārgalis, Martijans Bekasovs, Silva Bendrāte, Vilnis Edvīns Bresis, Boriss Cilevičs, Ēriks Jēkabsons, Andris Kāposts, Andrejs Klementjevs, Guntars Krasts, Vineta Muižniece, Aigars Pētersons, Jānis Reirs, Juris Sokolovskis, Jānis Strazdiņš, Dainis Turlais, Arvīds Ulme.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidija sēde plkst. 10.45. Paldies!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Turpinām sēdi.

Saeimas Prezidijs ir pieņēmis lēmumu piešķirt deputātam Jānim Reiram atvaļinājumu šā gada 5.jūnijā. Par to es informēju deputātus.

Un Saeimas Prezidjs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu izdarīt izmaiņas šā gada 5.jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā, iekļaujot 3.sadaļā “Likumprojektu izskatīšana — likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” un likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””. Izskatīšana pirmajā lasījumā.

Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības papildināšanu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekti darba kārtībā ir iekļauti. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (ZZS). Godātie kolēģi! Tautsaimniecības komisija izskatīja likumprojektu, kuru iesniedza Ministru kabinets par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu.

Šo jautājumu parlaments un Ministru kabinets uzsāka diskutēt šā gada februārī, un 30.maijā VITAB pieņēma lēmumu par izmeklēšanas uzsākšanu attiecībā par iekšējā tirgus aizsardzību pret subsidētu importētu cūkgaļu un dzīvām cūkām Latvijā.

Šī izmeklēšana veicās tā, ka ir konstatēts, ka ir Latvijā tirgus izkropļojumi un ka vietējais cūkgaļas ražotājs nespēj šādu tirgus izkropļojumu ekonomiski izturēt.

Tāpēc komisija izskatīja šo likumprojektu un lūdz to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par komisijas priekšlikumu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I.Emsis. Lūdzu tātad kolēģus apstiprināt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (JL). Cienījamie kolēģi! Šis te likumprojekts, kas nāk no Ministru kabineta, kā Emša kungs teica, ir laikam dzimis mūsu VITAB un laikam arī ir saņēmis mūsu zemkopības ministra atbalstu, ir par tirgus aizsardzības paņēmieniem, lai pasargātu mūsu cūku audzētājus no lēti importētās cūkgaļas.

Ir skaidri un gaiši tas, ka Latvijā, šķiet, masveidā nāk iekšā pārmērīgi lēta subsidēta cūkgaļa, un mūsu valstī ir kaut kas jādara, lai šo situāciju risinātu. “Jaunajā laikā” mēs šo te esam diezgan gari un plaši diskutējuši, un mēs atrodam sevi plēstu starp divām dažādām vēlmēm.

Pirmā vēlme ir aizstāvēt brīvās tirdzniecības ideju, kas ir arī Eiropas Savienības pamats un stūrakmens. Un otrs ir — reāli palīdzēt mūsu zemniekiem, tai starpā arī mūsu cūkaudzētājiem, lai viņi varētu normāli strādāt un pārdot savu produkciju.

VITAB, zemkopības ministrs piedāvā risinājumu: pacelt importa tarifus uz dzīvām cūkām un izcirtumiem. Jautājums ir tāds — kādas būs sekas no šī te?

Pirmā seka būs tā, ja tiek pareizi ieviests, ka tik tiešām ienāks iekšā cūkgaļa no kaimiņvalstīm par dārgāku cenu, cena kāps, vietējie pārstrādātāji drīzāk sāks skatīties uz vietējiem cūkaudzētājiem, lai iepirktu produkciju. Tas varētu notikt. Cerams, tas arī notiks. Ja tas notiks, mūsu cūkaudzētājiem, vismaz pirmajā brīdī, būs ļoti labs rezultāts: cena kāps, un tas ir tas, kas viņiem ir vajadzīgs.

Bet palūkosimies mūsu valsts nesenajā vēsturē! Ja es nemaldos, tajā laikā, kad Krištopana kungs bija premjerministrs, mums notika tie saucamie cūku kari ar Igauniju. Ja jūs izlasāt sīki, kas ir paredzēts šajā likumprojektā, tur ir rakstīts tas, ka celt tarifus Polijai, Lietuvai, Igaunijai un citām valstīm. Mums nāk iekšā šī cūkgaļa, cik es saprotu, no visām šīm te valstīm. Kādās proporcijās? Es esmu dažādu statistiku redzējis, es nezinu, kurai statistikai ticēt. Bet, ja mēs palasām kaut vai Latvijas Bankas monetāro biļetenu par pagājušā gada pēdējo ceturksni, mēs redzam, ka svarīgāko mūsu eksporta partneru starpā ir Lietuva. Un ko Lietuva no mums pērk? Pārtikas produktus. Tagad — kādas varētu būt iespējamās sekas un diezgan ticami, ņemot vērā to, ko mēs esam jau mūsu valsts vēsturē redzējuši? Mēs paceļam tarifus uz subsidēto cūkgaļu. Labi mūsu cūkaudzētājiem, labs gājiens! Bet pretī mums varētu nākt ierobežojumi uz mūsu, teiksim, piena produktiem, kuri tiek eksportēti uz Lietuvu un Igauniju. To jau nav jādara ar muitas tarifu pacēlumu! Tas jau var darīt ar to, ka, teiksim, pēkšņi — vai, vai! — atklās kaut kādas tur baktērijas kaut kādā tur piena produktā, teiksim, tādā “Kārumā”. Pēkšņi viss apstāsies. Paies divas nedēļas, teiks: “Vai, vai, laikam kļūdījās!” Bet noiets zūd, uzticība zūd, cilvēkos — pircējos — ir šaubas. Mūsu kaimiņvalstis ir parādījušas, ka viņas ir reizēm gatavas cīnīties.

Un šī ir viena iespējama negatīva seka. No tā mēs varam pasargāt cūkaudzētājus, bet “iegriezt”, piemēram, mūsu piena lopu audzētājiem. Nejauši, teiksim, nedomāti, bet tas varētu notikt.

“Jaunais laiks” komisijā argumentēja, ka tas, ko vajadzētu darīt, ir varbūt nepieņemt pilnu VITAB ieteikumu — celt tarifu pret visām valstīm sakarā ar visiem PTO noteikumiem un tā tālāk, bet spert drosmīgu soli un pacelt tieši pret Poliju, jo pret Poliju ir zināma problēma, cik viņa ir apjomā, kopumā pret to pārējo, to es nezinu, bet komisija šo te noraidīja, teikdama ... pārsvarā deputāti teica, ka mēs nevaram iet pret Pasaules tirdzniecības organizāciju.

Un tad mans komentārs ir tāds: naski šajā valstī cilvēki ir uz zagšanu un blēdīšanu, kas notiek iekšzemē, bet uz āru mēs tā kā tādi piena puikas gribam iet uz pirkstgaliņiem, ka tik kaut ko kāds nedomās, ka tik kāds mums nepārmetīs.

Es tomēr aicinu būt drosmīgiem. Mums vajadzēja iet šo ceļu, bet nav tāda atbalsta. Nav. Tātad “Jaunais laiks” atbalstīs šos tarifu pacēlumus, bet aicinās un prasīs atbildību no Zemkopības ministrijas, ka, ja tagad paceļ tarifu, lai viņi paši atbild par sekām, kas varētu būt no mūsu kaimiņu valstīm, lai viņi nenāk lūgdamies pēc jaunām subsīdiju naudām, kas būs nepieciešamas, lai stutētu, teiksim, piena nozari, kas varētu būt sekas. Un lai vienreiz pievēršas nopietni mūsu Zemkopības ministrija sakārtot mūsu iekšējo tirgu. Kāpēc mūsu vietējie pārstrādātāji nepērk no mūsu vietējiem zemniekiem gaļu? Šī ir sena sasāpējusi problēma mūsu valstī. Un Zemkopības ministrijai būtu naski un aktīvi jārīkojas.

Un es aicinu Zaļo un Zemnieku savienību, kuras pārziņā ir šī ministrija, šo te nopietni uztvert un nopietni strādāt. Un negriezties pie šīs te Saeimas, prasot pēkšņi papildu līdzekļus, lai likvidētu sekas no tā, kas ir iespējama, pieņemot šo likumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (ZZS). Cienījamie kolēģi! Es, godīgi sakot, nebiju domājis runāt, bet es negribētu, lai iznāk tā, ka šajā te cūku jautājumā vienīgais grēkāzis ir Zemkopības ministrija, jo šis Tirgus aizsardzības birojs ir tiešā Ekonomikas ministrijas pakļautībā. Zemkopības ministrija šodien nevar pieņemt nevienu lēmumu, nesaskaņojot ar Ekonomikas ministriju, nesaskaņojot ar Ārlietu ministriju.

Un, ja jūs paskatītos kaut Ārlietu ministrijas telefonu sarakstā, ka tur ir Tirdzniecības departaments, tur tie cilvēki, kas atbild par lauksaimniecību. Tad es gribētu teikt, ka arī šiem cilvēkiem tiešām ir jāsāk strādāt. Un es negribētu, lai pienāktu vēl kādreiz tāds brīdis kā šodien, kad dēļ dažu ierēdņu neizdarības mums tiešām jāgriežas Saeimā un jāprasa šos te cūku aizsardzības pasākumus. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (TP). Godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Kariņa kungs ir samācījies no sava partijas vadītāja: “Nāciet, apkrāptie zemnieki, un nu jūs atbildiet, un nu tik būs!” Es jums izstāstīšu, kā ir īstenībā un kas ir pie kā vainīgs.

Situācija, tirgus situācija veidojas ļoti sarežģīti. Un ir daudzi faktori, kas to ietekmē. Un sekas mēs redzam. Sekas: gaļas cenu samazināšanās, liellopu gaļas cena ir samazinājusies pret pagājušo periodu šobrīd uz pusi un sasniedz 22 — 23 santīmus. Parēķiniet, minerālūdens pudele maksā nedaudz vairāk!

Un kas ir galvenais iemesls? Galvenais iemesls ir nekontrolētas kontrabandas gaļas ieplūšana. “Jaunā laika” deputāti, Kariņa kungs, lai jūs arī tur pļāpājat, atļaušos jūs nedaudz traucēt. Septiņos mēnešos cik gaļas kontrabandas gadījumi ir atklāti? Cik? Apaļa nulle. Pagājušogad, cik gadījumu? Un šogad jūs tikai knapi spējāt tikt galā ar Mangaļsalas atklāto kontrabandu, pat iznīcinot. Un kas notika? Tikko tika atklāta kontrabanda, gaļas cena tirgū stabilizējās. Un viens no galvenajiem un destabilizējošajiem tirgus elementiem ir nekontrolētas kontrabandas ieplūšana un “Jaunā laika” ministru un pilnībā viņu resoru pārraudzībā esošu nespēja vai nevēlēšanās. Ka problēma netiek risināta, nav šaubu, bet ir jautājums: vai nespēja vai nevēlēšanās, Kariņa kungs, šo problēmu risināt? Un atbildību prasīsim mēs vismaz pirmām kārtām no “Jaunā laika”, no Finanšu ministrijas, muitas, no jaunieliktajiem cilvēkiem, kuriem vajadzēja nest šīs pārmaiņas. Kontrabandas apjomi šobrīd ir pieauguši dramatiski. Kāds ir galvenais kontrabandas avots? Mēs runājam par liellopu gaļu un cūkgaļu, bet galvenā ir vistas gaļas kontrabanda, kas nāk, kas ir Amerikas izcelsmes. Un ceļš ir kāds? Šī gaļa netiek eksportēta uz Latviju, bet šeit tā nāk reeksportā un iet tālāk uz kādām no valstīm. Šobrīd Krievija nedaudz ir ierobežojusi ievešanu, bet iepriekšējā kontrabandas shēma bija būvēta uz reeksportu, uz Uzbekiju. Un šobrīd gaļas produktos cūkgaļa un liellopu gaļa pamatā un ļoti bieži tiek aizstāta ar vistas gaļu. Un, neapkarojot šo kontrabandu, nekāda situācijas uzlabošanās nav gaidāma. Tā kā, Kariņa kungs, atbildēt nāksies jums. Es tiešām nevaru pateikt, vai tas atbilst, vai kāds mēģina apmelot “Jauno laiku”, bet tanīs aprindās, kas nodarbojas ar gaļas tirdzniecību un citās, iet runas, vai daži cilvēki vismaz sit pie krūtīm un saka, ka viņi ir saņēmuši “Jaunā laika” atļauju nodarboties ar šo te rūpalu. Nelegālu vistas gaļas ievešanu no Amerikas. Es pieļauju, ka viņi jūs apmelo, bet nosauciet man vienu gadījumu, kad ir viena kontrabandas krava atklāta septiņos mēnešos. Neviena? Tūkstošiem tonnu šobrīd šīs gaļas stāv noliktavās un ir nopērkama. Tā ka šī ir galvenā problēma. Un šo neatrisinot, nevarēs uzlikt atbildību Zemkopības ministrijai. Vai instruments ir labākais un pareizākais, nevaru pateikt, bet atbildība pamatā gulsies uz jums, un, ja situācija neuzlabosies, tad pirmais, kuram nāksies par to atbildēt, būs finanšu ministrs ar pakļautajām institūcijām.

Otrais. Protams, šobrīd Polijā gaļa tiek subsidēta diezgan būtiski, un subsīdijas apjoms sasniedz pat 60 santīmus, pārrēķinot Latvijas cenās par kilogramu. Un tas ir, protams, viens no galvenajiem šiem te avotiem. Bet, ja jūs lasījāt arī presi, jūs zināt, ka Lietuvas dienests iepriekšējā nedēļā atklāja pārkāpumus Igaunijā Rakveres kombinātā, kas bija saistīti ar gaļas izcelsmi. Un otrā lielākā kravas plūsma, teiksim, šī te preču ieplūšana ir no Igaunijas, jo praktiski, ja paanalizē skaitļus, ko jūs teicāt, Kariņa kungs, neziniet, viedoklis jums ir, bet skaitļus jūs nezināt. Tas ir diezgan raksturīgi. Bet Igaunijas eksports uz Latviju praktiski sasniedz Igaunijā ražotās gaļas apjomu. Un kāda ir shēma? Šī gaļa ienāk subsidēta no Skandināvijas vai kādām citām valstīm un it kā tiek patērēta Igaunijā, un uz šejieni tiek eksportēts viss Igaunijā ražotais gaļas daudzums, kaut gan faktiski tikai tiek mainīti zīmogi. Lietuvieši gāja šo ceļu, aizstāvēja savus ražotājus, ko jūs tik ļoti vēlaties, un konstatēja, ka Rakveres kombināts ir viltojis izcelsmes dokumentus, un liedza viņiem tālāk nodarboties ar šo rūpalu. Tas arī, Kariņa kungs, ir jūsu ministrijas pārziņā, un vajadzētu arī ...Lietuvieši to spēja. Kāpēc jūs to nespējat, Kariņa kungs? Kāpēc jūs to nespējat?

Un es domāju, ka šis instruments, protams, varbūt nav labākais un daudzas citas lietas arī, protams, kā jūs minējāt, sāksies. Tikai jāatzīst, ka šī cīņa par savu ražotāju aizsardzību jau nav kā kampaņa un nesākas kaut kādā vienā brīdī. Es domāju, ka tas nedaudz ir novēlots, jo es pieļauju, ka Zemnieku savienība paļāvās, ka “Jaunais laiks” būs uzticīgs saviem lozungiem un šī lieta tiks sakārtota. Šobrīd jau nedaudz pat ir novēlots, un varbūt tāpēc ir jālieto šādi instrumenti, jo situācija praktiski ir kļuvusi kritiska. Bet tas, ka šādas lietas, vietējo ražotāju aizstāvība, notiek nepārtraukti, Kariņa kungs, tā ir diezgan parasta lieta.

Jūs minējāt, piemēram, “Kārumu” sieriņu, kas tiešām ir viens no tādiem eksporta produktiem. Tad es varu pateikt, ka bez kaut kādām Latvijas sankcijām, piemēram, igauņi izdomāja, ka viņiem šokolāde ir aplikta ar speciālu... Lietuva ar speciālu nodokli, un principā, nelietojot nekādus Saeimā pieņemtus lēmumus, liedza šo sieriņu ievest Igaunijā. Tie, kas ražo šo sieriņu, atrada citu ceļu. Šobrīd jūs redzat, bieži arī veikalos varat redzēt, ka nav vairs pārklāts tikai ar šokolādes glazūru, bet ir dažādas augļu glazūras. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, piemēram, kāpēc tanī brīdī, kad Lietuva aiztaisīja tirgu šim produktam, tika atrasts risinājums. Šī cīņa par tirgu notiek nepārtraukti, tā prasa kompetentu un profesionālu rīcību!

Protams, šis lēmums varbūt ir griezīgs, un, protams, nebūs viegli to paskaidrot, un es skatos, ka jūs negribat atbalstīt savus koalīcijas partnerus šinī te lietā, mēģinot novelt visu atbildību, līdz ar to es neesmu pilnīgi pārliecināts, ka šis lēmums sasniegs gaidāmos rezultātus. Bet es aicinātu problēmas risināt profesionāli un pēc būtības. Un galvenais, lai šādas problēmas, Kariņa kungs, atrisinātu, ir nepieciešams laikus tās identificēt. Identificēt problēmas cēloņus un cīnīties ar problēmas cēloņiem, nevis sekām. Šobrīd, protams, šis lēmums jau daļēji vairāk cīnās ar sekām, nevis ar cēloņiem.

Un tāpēc es aicinātu “Jaunajam laikam” izsaukt savus ministrus, savus ieliktos dienestu vadītājus un paprasīt, Brigmanes kundze, cik tad gaļas kontrabandas gadījumu ir atklāti? Cik ir pieaudzis reeksports? Un kāpēc tas ir noticis? Jo man ir tikai viens jautājums — vai jūs to darāt apzināti vai vienkārši neprofesionalitātes dēļ?

Iepriekšējās gaļas kontrabandas shēmās uzprasiet, Kariņa kungs, katram savam deputātam individuāli — vai Mangaļsalas atklātās kontrabandas gadījumā nevienam no jūsu deputātiem šī gaļa netika realizēta caur viņu firmām. Uzprasiet! Un, ja jūs neatradīsiet nevienu, es jums pateikšu. Jūsu rindās šobrīd sēž viens deputāts, caur kuru iepriekšējās gaļas kontrabandas shēmas tika realizētas. Viņš nepiedalījās varbūt ievešanā, bet pārdots tika caur viņa firmām. Kariņa kungs, mēģiniet noskaidrot! Netiksiet galā, es jums pateikšu, kurš tas ir, un tad ir jautājums, kā interesēs jūs šobrīd strādājat.

Sēdes vadītāja. Deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Visas attiecīgās procedūras ir veiktas. Ir veiktas visas aptaujas, cūkaudzētāji ir sagādājuši visus pierādījumus, ka viņiem ir nodarīti lieli zaudējumi, un tā tas tiešām arī ir. Tāpēc, manuprāt, vajadzētu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā bez liekas diskutēšanas.

Un tomēr. Noklausoties debates, es sapratu, ka tik viegli nebūs. Un tāpēc man gribas nedaudz apskatīties pagātnē, kāds bija mērķis, kad mēs sākām privatizēt šos gaļas pārstrādes kombinātus. Mērķis bija tāds, lai arī cūku audzētāji kļūtu par līdzīpašniekiem šajos gaļas kombinātos, un tad būs nodrošināts iepirkums arī Latvijas pārstrādes uzņēmumos, un tad mēs varēsim eksportēt pilnīgi brīvi uz ārpusi un cūku audzētājiem netiks nodarīta nekāda pārestība.

Diemžēl tie, kas sākumā skaitījās cūku audzētāji, tagad ir kļuvuši banku līdzīpašnieki vairumā gadījumu, strādā arī dažādās finanšu struktūrās, piemēram, Rīgas domē, un cūku audzētāji vairs netiek aizstāvēti. Un nevaram mēs atzīt tikai to, ka caur Poliju nāk šis liekais cūkgaļas imports, tas nāk caur šīm privatizētajām struktūrām, caur Igauniju, nāk arī caur Lietuvu, un, ja mēs paskatāmies datus, kādi pašlaik ir saņemti no Statistikas pārvaldes, tad janvāra–marta mēnesī gaļas un gaļas subproduktu daudzums ir ievests Latvijā par 32 000 latu. Es atvainojos... ir izvests no Latvijas par 32 000 latu, bet ievests Latvijā, tātad imports ir par 6,7 miljoniem latu. Un ja mēs tā turpināsim un neaizsargāsim savus audzētājus, un prasīsim viens atbildību no Zemkopības ministrijas, otrs no “Jaunā laika” vai vēl no kaut kā cita, es uzskatu, ka tomēr ir jāatbild valdībai kopumā par visiem šiem pasākumiem, kurus mēs ieviešam, jo ar laiku varbūt tā, ka Eiropas Savienībai piederēs visi gaļas pārstrādes kombināti, Eiropas fermeris strādās Latvijas laukos, viņam piederēs fermas. Bet Latvijas cūkkopējs un mēslu mēzējs — tie būsim mēs!

Sēdes vadītāja. Deputāts Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (LPP). Cienījamie kolēģi! Temats galīgi neatbilst manam dzīvesveidam, jo es cūkas gaļu neēdu kopš 50 gadiem. Bet politiskajā darbā šeit man ir jāpārstāv cilvēku intereses, un šorīt vēl saņēmu telefona zvanu, kas man vēstīja par attīstības virzienu, ka, ja mūsu pārstrādes uzņēmumi, gaļas pārstrādes uzņēmumi nevarēs saņemt produkciju no Igaunijas un Lietuvas, būs slikti. Viņiem jau tagad esot cena cēlusies par 10 santīmiem kilogramā. Un, ja tā celsies vēl, tad Cēsīs, piemēram, taisīs ciet gaļas pārstrādes uzņēmumus un atlaidīs cilvēkus kā bezdarbniekus. Tā viņi saka! Viņi droši vien jūt, kas te par lietu.

Šinī sakarā man patīk pievienoties, kas ir reta izdevība, arī opozīcijas kolēģu izteiktai domai, ko nupat Gundars Bērziņa kungs teica par to gaļas kontrabandu. Redzat, to jau es pazīstu kopš 6.Saeimas laikiem. Tad sacīja, ka mūsu zemē ienāk 60 procenti gaļas ar nenoteiktu izcelsmi. Nekur nezina, kur tā izcēlusies, bet 60 procenti. Tad jau runāja par “melno” pienu, kas arī te plūst iekšā un ko mūsu cilvēki pērk un dzer kā balto pienu.

Nu jā — kontrabanda! Bet, redzat, kontrabanda — tā ir slepena jeb slēpta aktivitāte, kā jūs saprotat. Kontrabanda neiet ar vaļējām kārtīm un papīriem. Tātad ar kontrabandu var cīnīties tikai tie mūsu tiesībsargājošie dienesti, kas strādā ar operatīvām metodēm. Un pie tiem pieder Satversmes aizsardzības birojs, Drošības policija, Ekonomiskā policija, par visām lietām — Korupcijas novēršanas un apkarošanas... vismaz iecerētais biroja darbs. Un, lūk, tāpēc, ka šie dienesti visu laiku ir no kaut kādas slimības cietuši, un man tādas aizdomas, ka šie dienesti ir ļoti lielā mērā inficēti ar to pašu korupciju bijuši ilgu laiku, līdz šai baltai dienai.

Tāpēc, mīļais Bērziņa kungs, mums nav sekmju, līdz šim vēl uzrādāmas sekmes! Redzat, KNAB ir apstājies. Un te es jūtu spēkus bremzēt KNAB efektivitātes pacelšanu. Kāpēc bremzēt? Darīsim efektīvāku šo dienestu! Tad jau mums būs vismaz divi dienesti, kas spēj strādāt ar pilnu atbildību valsts labā! Tā ka šeit ir tādas sakarības. Nav tā, ka tikai, ko mēs te nolemsim, tā būs ar to mūsu zemnieku ražotās gaļas subvencēšanu vai cenas mainīšanu importam un tā tālāk. Arī Seiles kundzes dotie dati kaut ko izsaka, un ar to mums jārēķinās. Mēs taču negribam iznīcināt savu vietējo pārstrādātāju rūpnīcas! Kas tad beigās te paliks? Un tādēļ ir, ko padomāt.

Tā ka es saprotu, ka “Jaunā laika” priekšlikums — vērsties un bremzēt Polijas gaļas importu — tas ir ļoti saprātīgs un vajadzīgs. Bet vai tas būtu jādara iepretī Igaunijai un Lietuvai — tas ir tomēr apstrīdams jautājums.

Sēdes vadītāja. Deputāts Krišjānis Kariņš — otro reizi.

A.K.Kariņš (JL). Cienījamie kolēģi! Bērziņa kungs, man nācās smaidīt, es klausījos jūsu tekošo runu. Tik tiešām jums ir runas dāvanas. To Dievs jums ir tiešām devis. Šajā likumā mēs debatējām par tirgus aizsardzības mehānismiem, muitas tarifu palielināšanu uz cūkgaļas produktiem no dažādām valstīm. Bet jums, Bērziņa kungs, faktiski trāpījās tam nervam īstajā vietā. Jūs minējāt maģisko vārdu “kontrabanda”. Nu, jūs tur muldējāt, kurš ir, kurš te nav... Es domāju, Bērziņa kungs, tik ļoti labi zināt...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Kariņa kungs, lūdzu nelietot apvainojošus izteicienus, kas arī ir noteikts mūsu Kārtības rullī, un pieturēties pie...

A.K.Kariņš. Padomāsim mirkli, ko jūs sakāt par šo te kontrabandu. Jūs, šķiet, ļoti daudz par to zināt, bet es domāju, ka tā ir faktiski šīsdienas galvenā tēma, kas ir saistīta arī ar šo likumdošanu. Protams, ir jācīnās pret šo kontrabandu. Un kontrabanda ir cieši saistīta ar korupciju. Un, lai varētu pret to cīnīties, mums ir šis birojs vajadzīgs. Un kurš ir galvenais spēks pret šo te? Tā pati Tautas partija. Tātad nejauksim divas lietas! Šajā likumā mēs runājam par tarifu pacēlumiem. Nesatraucieties! Tas, ko Tautas partija cenšas darīt, ir sarīdīt koalīcijas partnerus savstarpēji. Mēs zinām, kas ir mūsu domstarpības, mēs zinām, kas ir mūsu kopsaucēji. Nekas jau nav mainījies, un neredzu, ka kas arī mainīsies šajā gadījumā. Bet tātad “Jaunais laiks” ir izteicis. Atbalstīsim šo! Mēs tikai paceļam gaismā, kur ir grūtības. Un, protams, pret kontrabandu un korupciju ir jācīnās, bet, lai to darītu, mums ir vajadzīgs spēcīgs birojs, un no tā nevajag baidīties! Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Arī šo jautājumu, kas ir saistīts ar dažādiem iepirkumiem, es vērtēšu kā ķīmiķis analītiķis.

Par ko tad es te dzirdu runājam? Ko mēs patlaban izskatām? Cienītie kolēģi, izlasiet to, ko mēs patlaban izskatām! Mēs izskatām grozījumus likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”. Mēs izskatām to pirmajā lasījumā. Tātad šodien ir...

Sēdes vadītāja. Mēs izskatām likumprojektu “Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu.

J.Dobelis. Jā, jā, jā! (Aplausi.) Es ļoti atvainojos! Es palieku pie saviem vārdiem. Lūdzu, iedziļinieties manos vārdos arī tālāk! Tātad šodien mēs izskatām konceptuāli šo pieeju šādiem jautājumiem. Konceptuāli, es uzsveru! Tātad pamatjautājums ir ļoti vienkāršs visiem mums kopā, vai mēs, latviešu cilvēki, un varbūt daži nelatvieši, kas mūs mīl arī, gribam aizsargāt savus zemniekus vai mēs negribam to darīt? Par to, kā mēs gribam aizsargāt savus zemniekus, kādus ceļus mēs izvēlamies, ir jārunā tad, kad ir priekšlikumi uz nākamo lasījumu. Un tikai tad.

Šobrīd es dzirdu interesantas runas. Varbūt tās ir interesantas. Par pavisam citām lietām, kas nav saistītas ar mūsu konceptuālo attieksmi pret izskatāmo jautājumu. Es vienkārši aicinu kolēģus, nu, skatieties, par ko mēs runājam. Un lūdzu uzstāties šeit, runājot par konkrētām lietām! Tas nozīmē ko? Tas nozīmē, ka visu parādīs balsojums “par”. Ja mēs balsojam “par” pirmajā lasījumā, tad pārējais jau ir pavisam cits jautājums. Un līdz ar to šodien te runāt par Mangaļsalu, par kaut kādām citām salām, ko nu kurš ir nopelnījis un kad ir nopelnījis, nu tie ir citi jautājumi. Tad, kad nonāksim līdz tam, kurš pārstrādātājs pie kuras valdības ir bijis privileģēts, kurš ko ir nopelnījis, pārstrādājot, aplaupot zemniekus par zemām cenām uzpērkot no viņiem un lieliski pēc tam pārstrādājot — par tiem jautājumiem arī runāsim tad, kad būs attiecīgais likumprojekts. Jo, piedošanu, diemžēl gandrīz pie katras valdības līdz šim ir bijuši labi nobaroti pārstrādātāji, kuri ir barojuši labi nobarotus deputātus, tādus, kas sver vairāk nekā 100 kilogrami. Lūk, kas ir lieliski iedzīvojušies uz zemnieku rēķina, tēlodami zemnieku aizstāvjus. Lūk, tā! Tāpēc nonāksim līdz nākamajam lasījumam, būs konkrēti priekšlikumi, un tad spriedīsim par to, kurš patiesi aizstāv zemnieku intereses. Es ļoti gribētu, lai mēs visi vienotos par zemnieku interešu aizstāvēšanu. Un tad mēs paskatīsimies, kurš maskēti aizstāv zemnieku intereses, kurš runā šeit par aizstāvību, bet savā līdzšinējā darbībā ir pierādījis pavisam kaut ko pretēju. Jo manas simpātijas ir zemnieku — ražotāju pusē un godīgu pārstrādātāju pusē. Manas simpātijas nav bijušas un nebūs nekad viltīgu uzpircēju, uzkupču un pārstrādātāju pusē, kuri paši strādā minimāli, bet cenšas uz zemnieku rēķina iegūt maksimālo peļņu. Piedošanu, lai arī esmu pilsētnieks, pietiekami daudz esmu bijis laukos un redzējis tos zemniekus, kas strādā kā ražotāji un redzējis tos nobarotos mūļus, kas strādā kā uzpircēji. Un es negribu tādus atbalstīt. Pirmajā lasījumā, protams, konceptuāli ir balsojams “par”.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (TP). Priekšsēdētājas kundze! Cienītie kolēģi! Par priekšlikumu. Priekšlikums ir novēlots. Tas ir tikai viens no instrumentiem un nešaubīgi ir atbalstāms. Problēma jau ir tā, ka tas jūsu redzējums ir ļoti šaurs. Pirmām kārtām bija jāizmanto tirgus veicināšanas pasākumi. Ir dažādi paņēmieni, kā savējos atbalstīt. Dabīgi, ka tajā skaitā ir jāievieš aizsardzības pasākumi, ja pārējā pasaule subsidē nopietni, un tanī pat laikā galvenā problēma patiešām ir tā, ka jūs nespējat atrast, aizturēt un noķert kontrabandu.

Tad, kad valdībai bija pagājis pusgads, nu, katrā ziņā kaut kāds periods bija pagājis, ar interesi skatījos iekšlietu ministra atskaiti par padarīto darbu. Un viņš ar lepnumu bija uzrakstījis, ka ir aizturēti tik un tik kilogrami kontrabandas gaļas. Tas bija tik nožēlojami, kas nepiepilda vienu autokravu uz tā fona, ka iepriekšējā valdība pagājušajā gadā spēja aizturēt tūkstoti tonnas, tad tā ir reāla darbība. Tas, ko jūs darāt, ir vienkārši darbības imitācija, un ar lepnumu paziņot, ka noķerti ir 12 tūkstoši kilogramu, kas patiesībā ir tikai 12 tonnas uz tūkstoš tonnu fona pagājušajā gadā... Pie tā darbiņa jums patiešām ir jāķeras un jāsaprot — vai nu jūs nejēdzat strādāt, vai negribat. Bet rezultāti ir vienkārši bēdīgi. Nešaubīgi, arī šie pasākumi mazliet palīdzēs, bet ar to vien būs par maz. Aicinu atbalstīt priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā deputāts Indulis Emsis vēlas ko piebilst? Lūdzu!

I.Emsis. Godātie kolēģi! Es gribētu vērst uzmanību, ka šis likumprojekts ir tapis ilgstošās diskusijās un Latvija no savas puses ir centusies ievērot visas starptautiskās un nacionālās prasības, kas ir izvirzītas šādai te tirgus aizsardzībai. Es gribu uzsvērt, ka zemnieks ir visneaizsargātākais ražotājs visā šajā ķēdes posmā, un tikai tāpēc mēs šeit runājam Saeimā, ka tiešām zemnieks ir tas, kas cieš visvairāk. Un viņu vajag aizstāvēt mums un palīdzēt viņam izdzīvot. Šis pasākums darbosies tikai un vienīgi līdz brīdim, kad Latvija iestājas Eiropas Savienībā. Tad Latvijas zemnieks nonāk vienlīdzīgās, līdztiesīgās attiecībās ar zemniekiem — citiem zemniekiem Eiropas Savienībā, ja neskaita šo diskrimināciju, ka tiešās subsīdijās viņš saņems mazāk. Bet attiecībā par cūkgaļas cenu, tā Eiropas Savienībā ir regulēta un noteikta, un līdz ar to šeit zemniekiem vairs šie draudi nebūs.

Kas attiecas uz diskusiju rezultātu. Sākotnēji bija paredzēts ieviest tikai muitas tarifu. Bet, diskutējot ar kaimiņiem, īpaši ar Igauniju un Lietuvu, ir panākta vienošanās, kuras materializāciju jūs varat redzēt 2.pielikumā, ka Igaunijai, Lietuvai, Polijai un pārējām valstīm, izņemot Eiropas Savienību, ir piedāvātas kvotas, kuras drīkst ievest bez muitas tarifu pieauguma. Tātad šīs kvotas ietvaros visas valstis varēs savu cūkgaļu ievest. Tas ir redzams, cik ir liela šī kvota, un paskatieties uz Igaunijas piemēru, tie ir 2,5 miljoni kilogramu. Tas ir milzīgs apjoms, ko ir paredzēts ievest bez muitas. Un tikai tad, kad Igaunija šo kvotu būs izpildījusi, viņai sāks uzlikt šo paaugstināto muitu. Tātad pārstrādātājiem sākotnējā periodā neradīsies nekādas problēmas, kamēr viņi šo ievesto apjomu izpildīs.

Vēl vairāk. Jāņem vērā, kolēģi, ka Igaunija, Lietuva un pārējās valstis zina, ka mēs ieviešam šādus aizsardzības pasākumus, un pašreiz intensīvi šī gaļa tiek ievesta.

Tātad arī mēs gribētu saskatīt to, ka īstenībā šie priekšlikumi ir ļoti novēloti un pats pēdējais brīdis ir tos pieņemt, un tāpēc arī no Kabineta mums ir ieteikts to izdarīt steidzami, un tāpēc arī komisija to iesaka izdarīt steidzami. Un mēs lūgtu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — 1, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam un izskatīšanas datumu otrajā lasījumā.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Pēterim Kalniņam.

P.Kalniņš (ZZS). Priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt šodien līdz pulksten 12.30.

Sēdes vadītāja. Vai Nikolajs Kabanovs arī vēlas runāt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu? Tad deputāts Oskars Kastēns. Lūdzu!

O.Kastēns (LPP). Man ir priekšlikums noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 9.jūnijam.

Sēdes vadītāja. Tad mums ir divi priekšlikumi. Viens priekšlikums ir 9.jūnijs, otrs priekšlikums ir šodien pulksten 12.30.

Tad balsojam par tālāko priekšlikumu — 9.jūnijs. Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu iesniegšanas laiku — 9.jūnijs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 46, atturas — 8. Prielikums nav atbalstīts.

Tad otrs priekšlikums — šodien līdz pulksten 12.30. Lūdzu deputātus balsot par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 10, atturas — 22. Priekšlikums pieņemts.

Tātad lūdzu par izskatīšanas laiku.

I.Emsis. Nu tādā gadījumā ir piedāvājums izskatīt šo jautājumu kā pēdējo šīsdienas sēdē... Kā pirmo pēc pārtraukuma... jā...

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi izskatīt kā pirmo jautājumu pēc pārtraukuma? Tātad šodien — 5.jūnijs — pirmais jautājums pēc pārtraukuma, ja?

I.Emsis. Pēdējais...

Sēdes vadītāja. Tātad 5.jūnijs, šodien pēdējais darba kārtības jautājums. Diemžēl mēs nevaram jūsu priekšlikumu pieņemt, Urbanoviča kungs...

Tātad lūdzu izskatām šodien kā pēdējo darba kārtības jautājumu. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Starptautisko augu aizsardzības konvenciju”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere. Lūdzu!

I.Vaidere (TB/LNNK). Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Arī Ārlietu komisijas vārdā tātad turpināsim ar lauksaimniecību saistītu jautājumu izskatīšanu. Un Ārlietu komisija aicina jums pievērsties dokumentam nr.659b, kuru Ārlietu komisija savā sēdē ir izskatījusi, un ir saņēmusi vienu priekšlikumu — Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikumu. Komisija ir šo priekšlikumu principā atbalstījusi, tas ir redakcionāli precizēts.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un arī likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret 1. — Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikumu? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Likums “Par Starptautisko augu aizsardzības konvenciju” ir pieņemts. Paldies!

I.Vaidere. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par pašvaldībām””. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Viesturs Šiliņš... Nē! Pēteris Ontužāns. Es atvainojos!

P.Ontužāns (JL). Cienījamo priekšsēdētāj! Kolēģi! Izskatāmais dokuments nr.865.

Trešajam lasījumam iesniegti 19 priekšlikumi.

1. — deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikums. Komisijas atzinums: noraidīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (ZZS). Cienījamā priekšsēde! Cienījamie kolēģi! Man te būs vairāki priekšlikumi, un es mēģināšu par dažiem runāt un paskaidrot.

Diemžēl komisija noraidījusi manus priekšlikumus. Bet pirmais no tiem skan... neliels papildinājums jau tam esošajam tekstam, kurš pašreiz funkcionē. Tātad aiz vārdiem “pārkāpj Satversmi” es iesaku — “pārkāpj Latvijas Republikas saistošos tiesību aktus”.

Kādi tad ir šie Latvijas Republikai saistošie tiesību akti? Un es domāju, ka tie ir akti, par kuriem runā dažādas konvencijas. Nu, pēdējam, teiksim, skandālam ir zināms pamats, jo saistībā ar “Saules akmens” celtniecību ir pārkāpta konvencija un tiesību akts, kas saistās ar UNESCO vēsturisko mantojumu un ainavu aizsardzību. Ja pašvaldība būtu ievērojusi šo konvenciju, tad šodien mums nebūtu jāpiedalās tik daudzās diskusijās un nepatīkamās pārrunās, kādas mēs vakar noskatījāmies mūsu raidījumā Latvijas televīzijā.

Ir arī citas konvencijas, kuras regulāri pašvaldības pārkāpj tieši šāda teksta trūkuma dēļ. Kā, piemēram, Eiropas Biotopu direktīva, Helsinku Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību 1992.gadā. Šīm konvencijām mēs esam pievienojušies. Arī Riodežaneiro Konvencija par bioloģisko daudzveidību un Bernes Konvencija par dzīvotņu saglabāšanu, Eiropas Padomes Biotopu un sugu direktīva, 1992.gads, un daudzas citas konvencijas, kuras domātas un ar kurām cerēts saglabāt mūsu dabu, mūsu ainavu, mūsu seno arhitektūru nākamām paaudzēm.

Tieši tāpēc es lūdzu balsot “par” šo priekšlikumu un atbalstīt manis ieteikto papildinājumu šim pantam.

Sēdes vadītāja: Vai komisijas vārdā Ontužāna kungs vēlas ko piebilst? Nē. Lūdzu deputātus balsot par 1. — deputāta Ozoliņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 4, pret — 70, atturas — 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns. 2. — deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikums. Komisijas atzinums — noraidīt.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Ozoliņš vēlas debatēt? Lūdzu! Atklājam debates.

L.Ozoliņš (ZZS). Man ļoti žēl, ka mēs neiedziļināmies šajos tekstos un pakļaujamies pilnīgi komisijas, teiksim, spriedumam. Nu šķiet, ka nākamais priekšlikums ir par krasta kāpu aizsargjoslu. Un šeit jūs atkal... Izlasiet, varbūt šodien izlasiet, tūlīt izlasiet, kas nav iedziļinājušies šajos priekšlikumos. Te ir par zemes iznomāšanu krasta kāpu aizsargjoslā, kā arī publiskā lietošanā šos mežus apbūvei. Pašreiz ir praktika, nu sakarā ar mežonīgā kapitālisma ļoti straujo ienākšanu, pašvaldības brīvi rīkojas gan ar krasta kāpu aizsargjoslām, kā jūs zināt skandālu, kas saistās ar Engures pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem, Pāvilostas pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem, kas ir izīrējusi ļoti vērtīgus biotopus celtniecībai jūras krastā. Nerunājot jau par Jūrmalu, kur ir Vaivaru sabiedriskā centra projekts, kur ir izīrēti 3,5 hektāri kāpas, lai gan to ir izdarījusi Valsts nekustamā īpašuma aģentūra, toties pašvaldība ir apstiprinājusi šeit 13 kotedžu celtniecību. Pašreiz gan ministrs Gaters ir apturējis šo kotedžu projektu, bet kas to zina, uz cik ilgu laiku, ja mēs ļausim pašvaldībām patvaļu. Un pašvaldību patvaļa ir vērojama ik uz soļa. Ja mēs atceramies arī Saulkrastu pašvaldības vadītāja cinisko paziņojumu, ka viņš darīs, kā gribēs, lai tikai nopelnītu naudu, neskatoties uz likumdošanu, neskatoties uz šīm starptautiskajām konvencijām, kurām Latvija ir pievienojusies. Atcerieties viņa paziņojumu televīzijā.

Tā ka es aicinu atbalstīt arī šo manu priekšlikumu, kurš arī runā par to, ka nevajadzētu iznomāt un nodot privatizācijai publiskā lietošānā esošos ūdeņus un dot atļauju jaunu ēku celtniecībai krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē.

Es saprotu arī to, ka daži citi likumi to reglamentē, kā aizsargjoslu likums, kas pašreiz ir atvērts. Bet es aicinu atbalstīt šos priekšlikumus, kas mazliet ierobežotu pašvaldību patvaļu. Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu balsojot!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Godātais kolēģi Leopold Ozoliņ! Es pavisam īsi. Jums ir ļoti cēli un labi mērķi, iesniedzot šo priekšlikumu, un tās idejas un tās domas, kas jums tur ir, ir atbalstāmas. Bet mēs nevaram likumā ierakstīt, ka publisko tiesību subjekts, kāda ir pašvaldība, ka mēs ierakstām, ka pašvaldībai nav tiesību veikt vienu vai otru darbību. Es gribētu jūs informēt, ka saskaņā ar mūsu spēkā esošo valsts pārvaldes iekārtas sistēmu publisko tiesību subjektiem, un tas ir, pašvaldībām arī, ir tiesības veikt tikai to, kas ar likumu ir atļauts. Tā ka jūsu norma ir faktiski lieka, un tādējādi šis priekšlikums nav pieņemams.

Sēdes vadītāja. Paldies! Debates slēdzu. Jūs neesat pieteicies, Ozoliņa kungs, diemžēl.

Lūdzu, Ontužāna kungs, vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

P.Ontužāns. Nav.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 2. — deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 1, pret — 73, atturas — 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns. 3. — deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikums. Komisijas atzinums — noraidīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Ontužāns. 4. — Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisijas atzinums — noraidīt.

Sēdes vadītāja. Pret 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

P.Ontužāns. 5. — deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikums. Komisijas atzinums — noraidīt.

Sēdes vadītāja. Tātad atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš. Lūdzu!

L.Ozoliņš (ZZS). Cienījamie kolēģi! Nu varbūt šis te, varētu teikt, ļoti nevainīgs papildinājums. Var būt, ka tas izraisīs jūsu līdzjūtību dabai, Latvijas ainavai un ekotūrisma attīstībai, jo šeit ir pavisam maza piebilde: aiz vārdiem “samazināšana” uzrakstīt “veicināt ekotūrisma attīstību”. Tas ir tūrisms, kas varbūt vēl Latviju vedīs saulītē un, ja mēs turpināsim tādā veidā balsot, ka neaizsargāt kāpu krasta ainavu kā līdz šim, nepievienosimies konvencijai vismaz pašvaldību līmenī, tad varbūt šo, lūdzu, nobalsojiet un atbalstiet šo priekšlikumu. Veicināt ekotūrisma attīstību. Kas tur var būt slikts!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Lūdzu deputātus balsot par 5. — deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 62, atturas — 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns. 6.priekšlikums — deputāts Leopolds Ozoliņš. Komisijas atzinums — noraidīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (ZZS). Nu redziet, cik jauki visi izprot te manas vēlmes un vēlēšanos. Varbūt ka nākošo punktu varētu nobalsot “par”, vismaz vienu kā izņēmumu, jo te es runāju par azartspēļu ierobežošanu. Aiz vārdiem tātad “narkotisko vielu lietošana”, ko jūs jau esat nobalsojuši, “žūpību un netiklību”, “kā arī ierobežot azartspēles”, tas ir papildinājums — “kā arī ierobežot azartspēles”. Esat lasījuši gan presē, gan katram ģimenē droši vien ir nelielas problēmas vai vismaz tikšanās ar radiem un draugiem, un bieži jūs domājat ar dziļu nožēlu un skumjām par šiem cilvēkiem, kas, nopelnot savus 5, 10, 15 latus, tūlīt skrien tos nospēlēt. Un var būt tas, kā mēs to ierakstīsim, tomēr vērsīs uzmanību pašvaldībām, dodot atļauju šo “vienroču bandītu” izvietošanai jebkurā mazākajā kafejnīcā, ēdnīcā, ieskrietuvē. Tāpēc lūdzu atbalstīt šo manu priekšlikumu, lai nerastos un neveidotos arvien jauni un jauni upuri atkarībai no azartspēlēm.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Lūdzu deputātus balsot par 6. — deputāta Ozoliņa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 59, atturas — 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns. 7.priekšlikums — deputāts Leopolds Ozoliņš. Komisijas atzinums — noraidīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (ZZS). Cienījamie kolēģi! Sirsnīgi pateicos par manu priekšlikumu kritiku, tādu nesaudzīgu un konsekventu. Grūti gan iedomāties, kāpēc es būtu izpelnījies, bet nākošais priekšlikums tomēr ir tāds, ka būtu vēlams, likvidējot pašvaldības vai izmainot viņu teritorijas, tomēr aprunāties ar iedzīvotājiem. Mana pieredze Jūrmalas domē norāda, ka vienmēr izšķirošā ir astotā balss. Un ja deputātiem dod tik lielas pilnvaras, ka viņi var, šī astoņu cilvēku grupa vai, pareizāk sakot, pat bieži šī vienīgā 8.balss izlemj par to, vai likvidēt pašvaldību, vai mainīt robežas, nekonsultējoties ar iedzīvotājiem. Es uzskatu, ka tas ir netaisnīgi un nepareizi, un tāpēc šādos gadījumos lūdzu jūs nobalsot par priekšlikumu ņemt vērā pašvaldības iedzīvotāju aptaujas rezultātus, kas apliecināti ar notāru apstiprinātiem iedzīvotāju parakstiem. Un tad šis būtu objektīvs vērtējums, vai tiešām kāda pašvaldība ir jālikvidē vai kā citādi jāmaina tās juridiskais statuss.

Ir piemēri. Par detālplānojuma balsojumiem. Ja būtu šāda iedzīvotāju līdzdalība un vismaz aptaujas, tad daudzos gadījumos deputāti apdomātos un balsotu varbūt citādi.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Lūdzu deputātus balsot par deputāta Leopolda Ozoliņa 7.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 66, atturas — 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns. 8.priekšlikums. Deputāts Leopolds Ozoliņš. Komisijas atzinums — noraidīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Ontužāns. 9.priekšlikums. Iesniedz deputāts Leopolds Ozoliņš. Komisijas atzinums — noraidīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Ir... es atvainojos.

Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (ZZS). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es ļoti atvainojos, ka es kavēju jūsu dārgo laiku.

Bet man sāp sirds arī par to, ka Ausma Kantāne–Ziedone nosauca.. ka kāds esot nosaucis... viņa to nenosauca, viņa to no tribīnes šeit minēja, ka te esot svoloči. Es nedomāju, ka visi deputāti ir svoloči...

Sēdes vadītāja. Lūdzu nelietot apvainojošus izteicienus... Lūdzu!

L.Ozoliņš. Jā... Nu, kaut kādi neliešu vai blēžu, vai sponsoru apburti vai hipnotizēti... Un tāpēc es domāju, ka vajadzētu vismaz manu šo priekšlikumu nenoraidīt kā visus iepriekšējos, bet gan nobalsot par to, lai vēlētāji nākošajā, teiksim, vēlēšanu posmā, tagad tuvojas pašvaldību vēlēšanas, tomēr zinātu, kuru no iepriekšējiem deputātiem atstāt un kuru izbalsot. Kā piemēru varu minēt. Katrs jūs braucat uz Jūrmalu un no Jūrmalas. Ja braucat uz Rīgu, kreisajā pusē pašreiz veidojas augstceltne. Nu ne tik liela kā “Saules akmens”, bet katrā ziņā ūdens atrakciju parks šeit būs. Netālu no šosejas, kur bija ļoti skaists skatupunkts uz tiltu, uz Lielupi, uz mežu, kur mums parādījās viss tas krāšņums, kas Jūrmalā ir un varbūt arī Latvijā. Tiek slieta milzīga betona siena. Varēja šo ēku pārbīdīt uz attālāku nostūri šajā pašā būvlaukumā, un tad tā tur būtu labi iederējusies un nemaz netraucētu skatam. Varēja šo RIMI šķūni arī uzbūvēt mazliet savādāku un tad mums būtu patīkams skats, gan iebraucot Rīgā... gan iebraucot Jūrmalā no Rīgas, gan braucot uz Rīgu.

Brīnos, kā šeit nav nekādas atsauksmes uz to, kuri deputāti tad ir balsojuši par RIMI izvietošanu šeit, ko jūs redzat vietā, kas ir ar skatu it kā pievilcīgu, bet ar šo RIMI celtni, ar šo šķūni, sabojātu.

Un vēl vairāk. Šī vieta ir iznīcināta praktiski pilnīgi ar šo atrakciju parka betona sienu. Kurš domnieks balsoja par šiem projektiem, kurš balsoja pret? Nav zināms.

Tāpat arī Rīgā daudzi balsojumi ir anonīmi. Vajadzētu tomēr tos fiksēt, un tas nebūtu tik sarežģīti, neliela aparatūra var fiksēt katra domnieka balsojumus, un tas neaizņem īpaši daudz laika.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Lūdzu balsot par Leopolda Ozoliņa 9.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 61, atturas — 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns. 10.priekšlikums. Iesniedz reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs. Komisijas atzinums ir daļēji atbalstīt 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 10. un 11.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

P.Ontužāns. 11.priekšlikums. Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Sēdes vadītāja. Jā, deputātiem nebija iebildumu pret šo priekšlikumu.

P.Ontužāns. 12.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijas atzinums: daļēji atbalstīt 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Ontužāns. 14.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Leopolds Ozoliņš. Komisijas atzinums: noraidīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš. Lūdzu!

L.Ozoliņš (ZZS). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man jāsāk citēt Latvijas Pirmā partija: “Nu skumji! Ļoti skumji!” Un skumjas laikam mūsu valstī turpināsies, jo, kā redzat, vajadzīga ir korupcijas apkarošanas iestāde, vajadzīgs, vai ne, ir SAB pastiprināt un tā tālāk. Tātad mēs ejam tikai uz represīvām struktūrām, nevis uz likumdošanas uzlabošanu. Un kā jūs vakar dzirdējāt, vēlreiz atgādinu televīzijas pārraidi, šeit it kā atkal likumi nav tā saucami “sakārtoti”, ir neskaidrības, tātad ir atstātas kādas nišas, kurās var ieperināties gan korupcija, gan kukuļņemšana, gan atklāta savtīgu interešu lobēšana un citas parādības, pret kurām mēs it kā visi esam uzstājušies priekšvēlēšanu gaitā.

Šis priekšlikums attiecas uz to, ka domes priekšsēdētājam būtu jāsaņem pilnvarojums katrā atsevišķā lietā, jo es personīgi biju saistīts ar vienu administratīvu, varētu teikt, lietu, kurā mani iesūdzēja priekšsēdētājs par neslavas celšanu. Un tiesnesis jeb tiesnese, kurai tagad ir atņemtas tiesāšanas tiesības uz visu mūžu, tomēr man piesprieda maksāt 5000 domei. Vēlāk gan dome atsauca šo lietu, jo es pārsūdzēju. Bet viens no iemesliem, ka šī lieta varēja tik ilgi vilkties, bija tas, ka domes priekšsēdētājs vienpersoniski iesniedza pieteikumu tiesā. Un šis labojums, ka ir jāsaņem domes pilnvarojums, skaidri ir pateikts, lai gan likumā nav skaidri par pašvaldībām pateikts, vai domes priekšsēdētājs drīkst iesniegt pieteikumu vai ne. Tas ir rakstīts par to, ka dome drīkst iesniegt iesniegumu tiesā... drīkst iesniegt. Šinī gadījumā šo likumu grozīja, šis bija tas “caurums”, tas “pelēkais caurums”, kurā varēja “ielīst iekšā” un likumīgu padarīt domes priekšsēdētāja vienpersoniska naida, teiksim, izvirdumu pret mani toreiz kā pret Jūrmalas domes deputātu. Tāpēc es... Man tā lieta ir izbeigta. Tiesnesei ir atņemtas tiesības, kā es teicu, uz mūžu tiesāt. Viņa gan pārsūdz Strasbūrā to, neesmu dzirdējis, kā tur veicas...

Ierosinu atbalstīt šo manu beidzamo priekšlikumu, lai novērstu kāda priekšsēdētāja, domes priekšsēdētāja patvaļu pret atsevišķu deputātu vai līdzīgu gadījumu. Kā jūs zināt, arī pašreiz Jūrmalā, teiksim, turpinās šie skandāli, un Daiņa Urbanoviča vietā nācis Hlevickis, kurš iepriekš tika atstādināts no amata ar attiecīgu balsojumu... Nu, īpatnējas lietas notiek tur, kur ir jūras krasts, kur ir skaisti meži un kur ir publiskie ūdeņi vēl pagaidām Latvijā pieejami.

Lūdzu atbalstīt šo manu priekšlikumu!

Paldies par uzmanību! Vairāk tribīnē nekāpšu. Pateicos!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par 14. — deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 64, atturas — 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns. 15.priekšlikums. Iesniedzis reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs. Komisijas atzinums: noraidīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Ontužāns. 16.priekšlikums. Iesniedzis reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs. Komisija atbalsta, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Ontužāns. 17.priekšlikums. Iesniedzis reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs. Komisijas atzinums: atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 17.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

P.Ontužāns. 18.priekšlikums. Iesniedzis reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs. Komisijas atzinums: noraidīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Ontužāns. 19.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijas atzinums: atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Ontužāns. Lūgums deputātus atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — 2, neviens neatturas. Likums “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Indulis Emsis. Lūdzu!

I.Emsis (ZZS). Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 883. Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”” trešajā lasījumā.

1. — Ministru prezidenta priekšlikums. Ir atbalstīts un ietverts 2. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 1. un 2. priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 3. — Repšes kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 4. — Makarova kunga priekšlikums. Ir atbalstīts un ietverts jau nobalsotajā 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 5.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 6.priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 7. — Ministru prezidenta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 8. — deputāta Tolmačova kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu deputātus balsot par 8. — deputāta Tolmačova priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 63, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Emsis. 9. — Ministru prezidenta priekšlikums. Ir atbalstīts, ietverts 11.priekšlikumā. Līdzīgi 10. — Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un ietverts 11.priekšlikumā atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītāja. Pret 9., 10. un 11.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 12.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Balsot? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsot par 12. — Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 58, atturas — 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Emsis. Paldies! 13. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts, bet mēs pie tā atgriezīsimies pie 67. un 75.priekšlikuma.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 14. — Ministru prezidenta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 15. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 16. — Ministru prezidenta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 17. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Māris Kučinskis. Lūdzu!

M.Kučinskis (TP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Ņemot vērā, ka koalīcija šodien jau vienu likumprojektu par invalīdiem noraidīja, kura mērķis bija vērsts uz viņu dzīves uzlabošanu, šis ir šodien jau 2. priekšlikums, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to arī noraidīja. Kā es gribētu tomēr secināt, ka jauno laiku prioritāte ir ļoti tālu no sociālajiem jautājumiem, kur nu vēl invalīdiem. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas virzītājspēki paskaidroja, ka šis likums, ko mēs šobrīd apspriežam, nav priekš invalīdu problēmu risināšanas, nav arī priekš cietumu nodarbinātības problēmām, par ko ir nākamais priekšlikums. Tajā pašā laikā es gribētu teikt, ka mums nav Latvijā tāda likuma, kas būtu tikai likums par invalīdiem, likums par Latvijas armiju, likums par bērniem. Visi likumi ir mijiedarbībā un gan Sociālo un darba lietu komisija, gan darba grupa nonāca pie secinājuma, ka, tikai pielabojot atsevišķus likumus, vērstus uz kaut kādām izmaiņām, kas nāktu par labu kādai sociālai grupai, ir iespējams panākt kādus kopējus uzlabojumus.

Es mēģināšu šo argumentēt, jo izmaiņa būtībā galarezultātā pēc šī priekšlikuma ir, ka Ministru kabinets izveido un Saeima apstiprina īpašu sarakstu, kurā ir tie invalīdu uzņēmumi, kuriem tiek piemērots šis atvieglinājums. Tas būtu katrā ziņā vistiešākais valsts atbalsts invalīdu darbam, jo šajā gadījumā invalīdu uzņēmumi tiek pielīdzināti firmām, neskatoties, vai tā ir kāds uzņēmums, pat varbūt ar ārvalstu kapitālu, kā rezultātā, šīs konkurences rezultātā, invalīdu uzņēmumi ir bezspēcīgi kaut ko izdarīt.

Otrkārt, šis saraksts īstenībā jau būtu pavisam īss. Tur varbūt šobrīd būtu divi vai trīs, vai četri šie uzņēmumi. Kopumā Latvijā, gribu vērst uzmanību, no lielā invalīdu skaita strādā tikai 4 tūkstoši, un ar šo mēs varētu kaut kādā veidā vienīgi pastimulēt, lai šo strādājošo būtu vairāk, lai šādi uzņēmumi būtu vēl.

Tā kā es domāju, ka neiztur argumentu arī šis otrs teiktais par to, ka uzradīsies kaut kādi negodīgi uzņēmēji, kas izmantos invalīdus darbam. Es aicinu kolēģus, vismaz no Sociālo un darba lietu komisijas, kur mēs nobalsojām vienbalsīgi par šo atbalstu, atbalstīt šo priekšlikumu, lai tas tomēr tiktu iestrādāts. Un vēršos arī pie Stalidzānes kundzes, kura varbūt arī runās par to, ka Pirmā partija ir tā partija, kura pirms vēlēšanām ļoti solīja lielu, lielu atbalstu, un vai tiešām atkal šīs reklāmas parādīsies tikai mēnesi pirms nākamajām vēlēšanām? Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (LPP). Cienījamie kolēģi! Runājot par šo jautājumu, šeit, protams, ir ļoti daudz plusu un mīnusu. Sociālo un darba lietu komisija ļoti nopietni pie šī jautājuma strādāja. Bija izveidota arī darba grupa, kas pētīja šo problēmu, kas ir saistīta ar invalīdu nodarbinātību, un arī ar to jautājumu, kas ir saistīts ar cietumnieku nodarbinātību. Uz šodienu mums bezdarbnieku uzskaitē ir 2069 invalīdi, kuri vēlētos strādāt, bet kuri nav varējuši sev nodrošināt darba vietas. Katrā gadījumā nodarbinātības problēma ir tā problēma: ja mēs atrisinātu nodarbinātības problēmu vispār valstī, tādā gadījumā mēs atrisinātu praktiski arī ļoti daudzas citas problēmas. Tātad tā nauda, kas tiek iedalīta labklājības jautājumu risināšanai valstī, tā nebūtu jāiztērē citu sociālo problēmu... citu problēmu risināšanai, bet varētu vairāk šīs naudas atvēlēt tieši invalīdu darba vietu iekārtošanai, varētu vairāk naudas atvēlēt dzīvokļu un tā tālāk iekārtošanai, veco ļaužu pansionātu iekārtošanai, bet diemžēl mums ļoti daudz naudas aiziet, šīs labklājības naudas aiziet sociālajiem pabalstiem tikai tāpēc, ka mūsu cilvēki nevar pietiekoši nopelnīt, un viņiem tomēr ir no šīs naudas jādod sociālie pabalsti, lai viņi varētu nomaksāt īres maksājumus, un līdz ar to mēs ne tos jautājumus risinām, kādus vajadzētu risināt ar tiem līdzekļiem, kas ir iedalīti Labklājības ministrijai šīs labklājības nodrošināšanai.

Tā ka šīs problēmas tika ļoti nopietni debatētas, un, kā jau Kučinska kungs teica, ir ļoti darbīgas un labas sabiedriskās organizācijas — Neredzīgo biedrība, Nedzirdīgo sabiedriskā organizācija — kuras ir izveidojušas jau šos uzņēmumus, kuros varētu strādāt šie invalīdi, lai varētu sev nodrošināt normālu materiālo stāvokli un tajā pašā laikā arī aktīvi iesaistīties visā sabiedrības dzīvē un nejustos mūsu sabiedrībā atstumti.

Diemžēl tad, kad šie jautājumi tiek skatīti Tautsaimniecības komisijā, tad izskan arguments, ka šis ir tikai sociālo likumu jautājums un šis nav citu likumu jautājums. Tam es galīgi nevaru piekrist. Jebkurā likumā ir jāvar iekļaut normas, kuras palīdz risināt invalīdu nodarbinātības problēmas, kuras palīdz risināt šos jautājumus valsts mērogā, iesaistot visu valdību un iesaistot visas ministrijas, ne tikai Labklājības ministriju.

Un, ja mēs parēķinām, cik maksā vienas jaunas darba vietas iekārtošana pie uzņēmēja, tad šīs summas ir ļoti iespaidīgas — 2500, 3000 latu, 7000 latu... Bet mēs ļoti labi tomēr varētu izmantot to, kas jau mūsu valstī ir radīts, ko ir radījušas šīs neredzīgo biedrības, nedzirdīgo biedrības, jo šajos uzņēmumos tiešām strādā tie cilvēki, kuri ir dzīves apbižoti, kuri ir kļuvuši šie invalīdi. Un viņi šajās... tieši šajās organizācijās, ja būtu šīs produkcijas pietiekošs noiets, jo, protams, ka šis darbaspēks nevar saražot produkciju tik lēti kā vienā kārtīgā privātuzņēmumā, šī produkcija iznāk mazliet dārgāka, bet ja mēs dotu pašvaldībām ārpus konkursa tiesības no šiem uzņēmumiem, no šiem saviem uzņēmējiem iepirkt produkciju līdz ar to viņiem būtu produkcijas realizācija, līdz ar to viņi varētu izmantot to iespēju, kas jau likumā ir dota, ka viņiem pienākas uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides... Arī opozīcijai šis jautājums, izrādās, nemaz tā neinteresē, kaut gan ļoti aizstāv...

Tātad arī šie uzņēmumi, ja tiem būtu šīs produkcijas realizācija, iegūtu tās iespējas, ko viņiem paredz likums par nodokļiem un nodevām. Bet, ja nav šīs produkcijas realizācijas, tad arī šī norma nedarbojas. Un pateikt to, ka šie 2000 vai 4000 cilvēki, kuri iegūtu iespēju labāk nodarboties, varētu izjaukt konkurenci, nu, tas, protams, ir ļoti liels absurds, un pret blēžiem ir citas metodes, kā cīnīties, ja blēži mēģinātu šo normu izmantot.

Tāpēc es tomēr arī piekrītu un domāju, ka arī Pirmās partijas deputāti piekrīt, ka šis priekšlikums ir jāatbalsta. Ja šis priekšlikums netiks šoreiz atbalstīts, Sociālo un darba lietu komisija turpinās pie šī jautājuma strādāt, vēl sīkāk pētīs, un šie priekšlikumi tiks arī vēl atkārtoti iesniegti.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis. (JL). Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es gribētu izteikties Tautsaimniecības komisijas vārdā. Arī mēs šo jautājumu ļoti cītīgi skatījām. Mēs labi saprotam tās problēmas, kas ir invalīdiem ar bezdarbu, mēs ļoti cienām arī Sociālo un darba lietu komisijas vēlmi risināt šos jautājumus jebkādā veidā. Bet Iepirkuma likums nav tā vieta, kur šīm lietām būtu jābūt risinātām, jo, atļaujot jebkuram.... jebkurai invalīdu biedrībai piegādāt preci jebkuram valsts uzņēmumam bez konkursa, tas ir viens riktīgs tirgus izkropļojums. Jo iedomājieties, kas notiks tanī brīdī, kad viena invalīdu biedrība iemācīsies ražot datorus, sakomplektējot, pieņemsim, monitoru, datoru sistēmbloku, klaviatūru un peli, saliekot kopā un pasludinot, ka tagad tas ir saražots mūsu dators. Ja kāds to izdomās izdarīt, tad nākošajā dienā, gadā un tuvākajā laikā valsts pirks … būs spiesta pirkt jebkuru datoru tikai no šīs invalīdu biedrības. Šāda iespēja pastāv. Šādi precedenti ir bijuši tepat Austrumu valstīs netālu no mums. Mēs uzskatām, ka šī nav tā vieta, kur būtu jāmēģina risināt šīs problēmas. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāte Jevgenija Stalidzāne. Otro reizi.

J.Stalidzāne (LPP). Šai normā, pirmkārt, ir paredzēts, ka no šiem invalīdu biedrības uzņēmumiem valsts un pašvaldības pasūtījumus var iepirkt tikai ārpus konkursa, tas ir, tas nozīmē, ja invalīdu biedrības uzņēmums saražojis palagus, tad tā pašvaldība, ja viņai ir bērnunams, ir tiesīga nopirkt šos palagus, kaut arī varbūt par 2 santīmiem dārgāk, bet nopirkt priekš šī bērnunama šos palagus un tā... Un, ja mēs gribam teikt, ka citās valstīs netiek risinātas šīs problēmas ar citiem likumiem, tad mums ir ļoti laba informācija, kā tas tiek risināts Polijā, Austrijā, Zviedrijā, Spānijā, un visur pat ir paredzētas noteiktas kvotas, ir paredzētas noteiktas darba vietas uzņēmumos. Un, ja šīs kvotas netiek pildītas, tad ir jāmaksā valsts rehabilitācijas fondam speciāls nodoklis. Šobrīd mūsu uzņēmēji speciālu nodokli vēl papildus maksāt nav spējīgi, mēs to arī ļoti labi saprotam, ka vidējie un mazie uzņēmumi nav spējīgi maksāt vēl kādu papildu nodokli. Bet radīt šiem uzņēmumiem iespēju realizēt savu produkciju, nenodarot nekādu kaitējumu, protams, mēs varam. Un tik vienpusīgi pieiet Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai tomēr šā jautājuma risināšanai nevajadzētu.

Sēdes vadītāja. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Inesei Vaiderei. Lūdzu!

I.Vaidere (TB/LNNK). Lūdzu Ārlietu komisiju pulcēties uz sēdi Ārlietu komisijas sēžu zālē! Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Indulim Emsim.

I.Emsis (ZZS). Godātie deputāti! Es lūdzu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju uz sēdi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēžu zālē tūlīt pārtraukuma laikā.

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram.

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis, Andrejs Aleksejevs, Martijans Bekasovs, Gundars Bērziņš, Boriss Cilevičs, Ēriks Jēkabsons, Artis Kampars, Andrejs Klementjevs, Guntars Krasts, Sarmīte Ķikuste, Linda Mūrniece, Ināra Ostrovska, Leopolds Ozoliņš, Andrejs Radzevičs, Jānis Reirs, Ivans Ribakovs, Juris Sokolovskis, Jānis Strazdiņš, Baiba Brigmane un Dainis Turlais. Paldies!

Sēdes vadītāja. Atgriežamies sēžu zālē pulksten 13.30!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Turpinām sēdi. Turpinām debates par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām””.

Nākamais debatēs pieteicies runāt deputāts Andris Bērziņš. Lūdzu!

A.Bērziņš (ZZS). Kolēģi! Man gribētos, lai tomēr būtu iespējams atbalstīt gan 17., gan 18.priekšlikumu. 17.priekšlikumā, es saprotu, ir daudz runāts par pašvaldībām, tās, kas varētu ņemt tos pakalpojumus, ko piedāvā invalīdu biedrības, kā arī šīs preces, ko viņi ražo. Un tas būtu liels atspaids konkrēti šiem uzņēmumiem. Es saprotu, ka bailes ir tanī momentā, ka tur varētu ieiet iekšā kādi biznesmeņi un apiet nodokļu momentus. Bet priekš tam būtu arī kontroles mehānisms.

Un es pie viena tomēr gribētu runāt arī par 18.priekšlikumu. Mēs bijām ar kolēģiem arī kopā, šeit arī no “Jaunā laika” ar Druvietes kundzi braucām uz Cēsu pāraudzināšanas iestādi, un tur uz vietas jaunieši varētu ražot kolosālas mēbeles. Kolosālas mēbeles! Viņi būtu nodarbināti.

Un, ja būtu, teiksim, viņiem dotu šos materiālus, viņi varētu dot bērnunamiem, viņi varētu dot skolām. Un tā būtu tiešām laba lieta, ka mēs varētu organizēt darbu tiem jauniešiem, kas bieži tur nedara varbūt neko. Un mums parādīja brīnišķīgas lietas, ko viņi tur ražo. Un viņi sūdzējās par to, ka nav iespējams ne viņiem materiālus piegādāt, ne preci nogādāt. Viņi tās gultiņas varētu ražot, mēbeles, teiksim, skolām, kas būtu daudz lētāk, daudz lētāk, nekā ka taisītu kaut kādus konkursus. Es domāju, ka šajā gadījumā vajadzētu paskatīties tā ar perspektīvu, jo tas būtu izdevīgi abām pusēm. Tiem, kas to taisa, invalīdiem, arī viņiem būtu neliela peļņa. Gan arī no otras puses, teiksim, ja mēs skatāmies, tas būtu lētāk tiem, kas to ņemtu. Un es nedomāju, ka tas būtu kaut kāds liels robs valsts budžetā. Tieši otrādi, ar šo divu punktu pieņemšanu mēs tieši ekonomētu valsts budžetu.

Man ir lūgums tomēr atbalstīt gan 17., gan 18.priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā deputāts Indulis Emsis vēlas ko piebilst? Lūdzu!

I.Emsis. Godātie kolēģi! Mēs diskutējam par 17.priekšlikumu, kur Sociālā un darba lietu komisija ierosina kā likuma izņēmumu pasludināt arī preču un pakalpojumu iepirkumu no invalīdu biedrību uzņēmumiem, ja šie uzņēmumi ir iekļauti īpašā Ministru kabineta apstiprinātā sarakstā.

Komisijā, izskatot šo jautājumu, debates bija nopietnas, bet koncepcija, šo likumprojektu sagatavojot, bija viena — samazināt visus izņēmumus, samazināt visas iespējamās savādāk rīkošanās iespējas valsts un pašvaldību iepirkumos. Tādēļ arī šī norma, kas visnotaļ būtu atbalstāma no sociālo interešu viedokļa, deputātuprāt, varētu ienest šajā likumā atkal pietiekoši daudz izņēmumu, papildu izņēmumu, kuri varētu radīt to, ka valsts iepirkums nenotiek pietiekoši godīgi valsts un pašvaldību interesēs. Tas bija vienīgais iemesls, kāpēc deputātu vairākums nosliecās neatbalstīt šo 17., kā arī 18.priekšlikumu, par ko mēs diskutēsim nākamajā punktā, lai saglabātu šā likuma stingrību un izņēmumus tik maz, cik vien iespējams. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 17. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 4, atturas — 30. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Emsis. Paldies! Tālāk 17... Es atvainojos! 18.priekšlikums, kuru iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija, kas arī paredz šādu izņēmumu preču un pakalpojumu iepirkumos. Šajā gadījumā no brīvības atņemšanas iestādēm, kas izmanto notiesāto darbaspēku pašas iestādes vai citu brīvības atņemšanas iestāžu vajadzībām. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Māris Kučinskis. Lūdzu!

M.Kučinskis (TP). Godātie kolēģi! Iepriekš gan pateicos arī par iepriekšējo balsojumu. Es redzu, ka Sociālo un darba lietu komisijā deputātiem tomēr ir balsstiesības pārsvarā arī savās partijās. Un tāpēc es domāju, ka arī šis priekšlikums būtu apskatīšanas vērts.

Darba grupai, izpētot visu, kas notiek cietumā ar nodarbinātību, diemžēl nācās izdarīt ļoti sliktus secinājumus, es varbūt dažus jums vienkārši pateikšu.

Latvijas cietumos tiek nodarbināts nedaudz virs 10 procentiem strādājošo. Pārējie vienkārši neko nedara. Salīdzināšanai — visā Eiropā šis cipars ir tuvu pie 100 procentiem. Ja gadījumā kaut kur arī nav ko darīt, tad, piemēram, Zviedrijā viņiem koka rozes ir jākrāso, bet vienkārši tāpēc, lai cietumā notiktu kaut kāda profilakse. Mēs izstrādājām veselu rindu priekšlikumu, ko Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja. Pārējie pagaidām līdz Saeimai nav nonākuši. Daudzi Ministru kabinetu vēl arī ietver, kā piemēram, varbūt daudzi nezina, ka cietumā cietumnieks pensionārs saņem pilnu pensiju, kas tiek skaitīta uz grāmatiņu, esot visu laiku valsts apgādībā. Ka, ja grib nodarbināt cietumnieku, viņam jāmaksā iztikas minimums jeb noteiktā minimālā samaksa — 70 lati. Ka cietumā ir ļoti augstas nomas maksas, kas jāpiemēro. Rezultātā vēl arī tie cietumi, kas šobrīd kaut cik izmanto darbaspēku, pamazām iet uz to, ka varētu arī pārtraukt.

Pretarguments, ka kaut ko atkal kāds šmauksies, īstenībā, man šķiet, neiztur nekādu kritiku, jo tāpat kā diez vai invalīdi tos datorus pārdos, tad es nedomāju, ka cietumos tagad ražos tankus un pārdos valstij bez iepirkuma piemērošanas.

Otrs arguments, lai piedalās konkursos. Cietums nav un nekad nebūs tāda firma, kas būtu spējīga konkurēt ar kādiem nopietniem uzņēmumiem un izturēt to. Kā varētu arī bez šī likuma izmaiņām? Cietums varētu būt arī viena liela juridiska persona un tad, protams, viss būtu kārtībā. Cietums cietumam kaut ko varētu pārdot un strādāt. Bet tam sekas atkal var būt diezgan sliktas no cita viedokļa.

Un vēl daži argumenti un piemēri, kāpēc ir nepieciešami šie te. Ir cietums, kas ražo apģērbus, cietumnieku apģērbus. Ja jūs arī to nezināt, tad šobrīd katrs staigā, kā nu prot cietumā, kas viņam no civilās dzīves ir līdzi. Viņš to nevar pārdot arī citiem cietumiem, jo tad uzreiz stājas konkursa noteikumi.

Nākamais ir veļas mazgāšana. Ir daudz piemēru. Un ja Tautsaimniecības komisija arī tik strikti pārzina un saka, ka šis likums nav tas, ar ko jārisina, es teiktu, un Sociālo un darba lietu komisija varbūt dažu uzskatos tiek uzskatīta kā kaut kāda otršķirīga komisija, skaitīta kā kaut kāda treššķirīga komisija, kurai nav nekādas nozīmes, ieteiktu ar šo grupu izveidot darba grupu tautsaimniecības komisijā, un tad mēs pilnvērtīgi varētu diskutēt. Šajā gadījumā neiedziļinoties būtībā, komisija ir vienkārši noraidījusi, nedomājot par nekādiem argumentiem. Es aicinu atbalstīt arī šo Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu!

Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (LPP). Sociālo un darba lietu komisija, gatavojot šo priekšlikumu, vadījās, pirmkārt, no tā tātad, ka ir ļoti svarīgs tiešām šis pirmais faktors, lai šie cilvēki būtu cietumā nodarbināti, lai viņi savā bezdarbībā neturpinātu savu degradāciju. Otrkārt, no šiem līdzekļiem, ko viņi nopelnītu, viņi varētu segt daļu no savas uzturēšanās šajā iestādē, komunālos maksājumus un tā tālāk. Treškārt, viņi varētu uzkrāt daļu līdzekļu tam brīdim, kad viņi tiek ārā no šī cietuma, un tad tie cilvēki, kuri nav tendēti turpināt tādu dzīvesveidu, viņiem būtu vismaz kaut kāds minimāls iekrājums, lai viņi varētu uzsākt godīgu dzīvesveidu. Šādi bija šie apsvērumi, kāpēc mēs noteikti atbalstījām, visas frakcijas atbalstīja šo priekšlikumu, bet nu, vienīgais Tautsaimniecības komisijā man gribētos teikt, ka opozīcija, arī neviens no opozīcijas deputātiem neierosināja ne 17., ne 18.priekšlikumu, ka vajadzētu atbalstīt. Tā ka, cienījamā opozīcija, diemžēl jūs šoreiz pareizi argumentējiet šodien no tribīnes, bet par šiem jautājumiem argumentētāk vajadzēja runāt arī savā Tautsaimniecības komisijā.

Bet šis priekšlikums ir ļoti būtisks tāpēc, ka tas atrisinātu atkal daudzas problēmas, kas mums rada ļoti lielu sabiedrisko spriedzi, kad mums regulāri pa trīs, pa četri tūkstoši gadā jāievieto cilvēki cietumā. Un ļoti daudzi atkārtoti. Bet, ja viņiem būtu šis pamats zem kājām, viņi atkārtoti tur nenonāktu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Vai komisijas vārdā Indulis Emsis vēlas ko teikt? Lūdzu!

I.Emsis. Godātie kolēģi! Tātad mēs diskutējām par 18.priekšlikumu, un šeit, komisijā, apspriežot šo priekšlikumu, deputātu vairākums to neatbalstīja un kā argumentu minēja apstākli, ka, ja šajās brīvības atņemšanas iestādēs tiek kāds pakalpojums vai prece radīta, tad tai noteikti ir jābūt konkurētspējīgai un šīs iestādes pakalpojumam jāvar uzvarēt normālā iepirkuma vai citā konkursā, jo to izmaksas ir daudz zemākas. Mēs to dzirdējām šeit no cilvēkiem, kas aizstāvēja šo ideju.

Un otra lieta. Kā gan var noteikt tai precei vai pakalpojumam cenu, ja jūs neizdariet iepirkuma konkursu? Tad jūs vienkārši neziniet, cik tā lieta maksā. Un kā tad to var novērtēt? Tāpēc mēs šaubījāmies, ka šāds iepirkums var būt izņēmums, un vairākums komisijas locekļu šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 18. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Par — 46, pret — 2, atturas — 34. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Emsis. 19.priekšlikums ir parlamentārā sekretāra Vilgerta kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts, un redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 20.priekšlikums. Makarova kunga priekšlikums ir daļēji atbalstīts un ietverts 26.priekšlikumā, kā arī vides ministra Vējoņa kunga priekšlikums ir atbalstīts un ietverts 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 20. un 21.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 22. — Ministru prezidenta priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 23. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 24. — Mūrnieces kundzes priekšlikums. Ir ietverts 26.priekšlikumā.

Līdzīgi arī parlamentārā sekretāra Elferta kunga priekšlikums ir ietverts 26.priekšlikumā

Un visbeidzot 26. ir finanšu ministra Dombrovska kunga priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 24., 25. un 26.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 27. — Ministru prezidenta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 28. — Ministru prezidenta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 29. — Ministru prezidenta priekšlikums. Ir atbalstīts. Redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 30. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 30.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 31. — Ministru prezidenta priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, bet ietverts citā punktā — 23.punkta 2.daļā, kas būs 61.priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 32. — Ministru prezidenta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 33. — Ministru prezidenta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 34. — finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 35. — finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 35.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 36. — Ministru prezidenta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 37. — Ministru prezidenta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 38. — Ministru prezidenta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 39. — Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 40. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 41. — Ministru prezidenta Repšes kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 42. — ekonomikas ministra Lujāna kunga priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 17.pantā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. Arīdzan 43. — Lujāna kunga priekšlikums — ir iestrādāts 17.pantā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 44. — ekonomikas ministra Lujāna kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 45. — finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 45.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 46. — finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts un ietverts 48.priekšlikumā. 47. — ekonomikas ministra Lujāna kunga priekšlikums — ir ietverts 48. — atbildīgās komisijas redakcionālā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 46., 47. un 48. priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 49. — Ministru prezidenta priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 50. — Tolmačova kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis 51. — Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 52. — Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 52.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 53. — deputāta Tolmačova kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 54. — deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 55. — deputāta Tolmačova kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 56. — deputāta Tolmačova kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 57.priekšlikums pēc būtības nav balsojams, jo mēs jau izlēmām par skiču konkursa atstāšanu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 58.priekšlikums. Arīdzan mēs esam jau izlēmuši, ka skiču konkurss paliek. Tātad šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 59. — Ministru prezidenta priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 60. — Tolmačova kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 61. — Ministru prezidenta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 62. — Ministru prezidenta priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 63. — Publisko izdevumu revīzijas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts un ietverts 64.priekšlikumā, kas ir komisijas redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret 63. un 64.priekšlikumu iebildumu nav.

I.Emsis. 65. — Ministru prezidenta priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 66. — finanšu ministra Dombrovska kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 67. — Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 68. — deputāta Tolmačova kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 68. — deputāta Andra Tolmačova priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 65, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Emsis. 69. — deputāta Tolmačova kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 70. — Ministru prezidenta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 70.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 71. — deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 72. — Ministru prezidenta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 73. — Ministru prezidenta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 74. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 75. — Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 75.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 76. — deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 77. — finanšu ministra Dombrovska kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 78. — Urbanoviča kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 79. — Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 80. — Ministru prezidenta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 81. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 82. — Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts. Un mēs arī iepriekš esam lēmuši, ka skiču projekti paliek.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 83. — deputāta Tolmačova kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 84. — Tolmačova kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 85. — Ministru prezidenta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 85.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 86. — Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 87. — Ministru prezidenta priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 88. — Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 89. — deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 90. — finanšu ministra Dombrovska kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 91. — Ministru prezidenta Repšes kunga priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 92. — Ministru prezidenta Repšes kunga priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 93. — finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 94. — Ministru prezidenta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 95. — Ministru prezidenta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 96. — tieslietu ministra Aksenoka kunga priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 97. — ekonomikas ministra priekšlikums. Ir iestrādāts daļēji jau otrā lasījuma redakcijā 11.punktā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. Tālāk 98.priekšlikums. 81.lappusē. Deputāts Tolmačovs. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 99. — Ministru prezidenta priekšlikums. Priekšlikums atbalstīts un ietverts 100.priekšlikumā, un 100.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un šis priekšlikums ir atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 101. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 102. — Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, bet ietverts 103. — atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 102. un 103.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 104. — Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un ietverts 106. priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. Arī 105. — Ministru prezidenta Repšes kunga priekšlikums — ir atbalstīts un ietverts 106.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 105. un 106.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 107. — Ministru prezidenta Repšes kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 107.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. Līdz ar to, godājamie deputāti, mēs esam izskatījuši šo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” trešajā lasījumā. Un lūdzu balsot par šo likumu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”” pieņemts. Paldies!

I.Emsis. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījums Apsardzes darbības likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (LPP). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šodien izskatām likumprojektu “Grozījumi Apsardzes darbības likumā”. Izskatāmā dokumenta nr.857. Skatām trešajā lasījumā. Kopskaitā uz trešo lasījumu komisijā esam saņēmuši 4 priekšlikumus.

1.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas deputāts Maksimova kungs. Priekšlikums paredz, ka turpmāk par apsardzes uzņēmumu vadītājiem varēs strādāt arī nepilsoņi. Komisija priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Par 1.priekšlikumu uzsākam debates. Debatēs pieteicies deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (TSP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Maija mēnesī laikam mēs visi saņēmām ziņojumu par Latvijas Republikas valdības paveikto un iecerēto ES jautājumos. Ceru, ka visi to ir izlasījuši, bet tomēr es jums atgādināšu, ka 4.pantā no Eiropas Savienības bija tādi priekšlikumi, ka tomēr joprojām ir saglabājušies daži kapitāla kustības ierobežojumi, piemēram, Apsardzes darbības likumā. Pamatojoties uz to, ka savulaik pozīcija pieprasīja mums būt konsekventiem un strādāt kopā ar visiem, mēs piedāvājam priekšlikumu Apsardzes darbības likumā, tieši lai noņemtu no sarunām ar Eiropas Savienību vienu no pantiem, ko tā vai tā mums ir jāpieņem tuvākajā laikā. Un es ceru, ka, neskatoties ne uz ko, jūs tomēr atbalstīsiet deputāta Maksimova priekšlikumu, un mēs parādīsim, ka mēs izpildījām Eiropas Savienības prasības. Un ceru, ka jūs tomēr atbalstīsiet mūsu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē. Lūdzu deputātus balsot par 1. — deputāta Maksimova priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 63, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Laksa. 2.priekšlikums. Iesniedz Saeimas deputāts Tolmačovs. Priekšlikums ir analoģisks iepriekšējam — Maksimova kunga priekšlikumam. Komisija priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Balsot? Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsojam par 2. — deputāta Tolmačova priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 64, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Laksa. 3.priekšlikums. Iesniedz Saeimas deputāts Maksimovs. Priekšlikums paredz pazemināt prasības apsardzes uzņēmumu vadītājiem, tostarp nosakot, ka par minēto uzņēmumu vadītājiem varēs strādāt arī personas, kas ir sodītas par netīšu noziedzīgu darījumu izdarīšanu. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 4.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas deputāts Maksimovs. Komisija priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu komisijas vārdā pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 1, atturas — 16. Likums “Grozījums Apsardzes darbības likumā” pieņemts. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu””. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu”” pirms trešā lasījuma. Par minēto likumprojektu saņemti septiņi priekšlikumi.

1.priekšlikums ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Pret 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 2.priekšlikums — deputāta Sokolovska priekšlikums. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Pret 2.priekšlikumu deputātiem iebildumi ... Ir iebildumi. Tādēļ mēs balsojam par 2. — deputāta Sokolovska priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 65, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 3.priekšlikums. Deputāta Sokolovska priekšlikums. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Par 3.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsot par 3. — deputāta Sokolovska priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 67, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 4.priekšlikums. Deputāta Sokolovska priekšlikums. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Jānis Jurkāns. Jurkāna kungs, jūs vairs negribat... Labi. Tad debates neatklājam, jo nav neviena debatētāja.

Tātad par 4. — deputāta Sokolovska priekšlikumu — deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsot par 4.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 68, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 5.priekšlikums. Deputāta Sokolovska priekšlikums. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par deputāta Sokolovska 5.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 67, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 6.priekšlikums. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 7.priekšlikums. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. Vairāk priekšlikumu saņemti netika. Komisija lūdz atbalstīt likumprojekta “Grozījumi likumā “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi likumā

“Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu”” pieņemts. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Ieroču aprites likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (LPP). Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā”. Trešais lasījums. Izskatāmā dokumenta numurs 872.

Kopskaitā ir saņemti 8 priekšlikumi.

1. priekšlikums, ko iesniedzis Saeimas deputāts Juris Dalbiņš. Priekšlikumu komisija atbalstīja komisijas redakcijā, kas ir ietverta komisijas 2.priekšlikumā.

Tādējādi aicinu deputātus atbalstīt 2.priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 1. un 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 3.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Priekšlikums ir saistīts ar lietu, kas pašlaik tiek izskatīta Satversmes tiesā. Esošā likuma redakcija paredz, ka personai, kas ir sodīta, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas ir aizliegts iegādāties ieročus un munīciju. Šāds tiesību ierobežojums nav uzskatāms par samērīgu. Daudzās valstīs, tajā skaitā Igaunijā, šāda ierobežojuma nav. Priekšlikums paredz, ka turpmāk minētie ierobežojumi nebūs tik kategoriski, vienlaikus saglabājot iespēju neizsniegt minētās atļaujas personām, kas ir potenciāli bīstamas sabiedrībai.

Līdz ar to komisija atbalsta 3. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu, bet precizētā redakcijā, kas ir ietverta Aizsardzības un iekšlietu komisijas 4.priekšlikumā.

Aicinu atbalstīt 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 3. un 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 5.priekšlikums. Iesniedz Saeimas Juridiskais birojs. Redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 6.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 7.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas deputāts Juris Dalbiņš. Komisija priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsot par 7. — deputāta Dalbiņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 64, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Laksa. 8.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Pret 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu deputātus pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi Ieroču aprites likumā” ir pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” pirms trešā lasījuma. Par minēto likumprojektu komisijā tika saņemti 9 priekšlikumi.

1. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 2. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 3. — tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts daļēji 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 4. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Pret 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 5. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Pret 5.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 6. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 7. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 8. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Pret 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 9. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Pret 9.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. Vairāk priekšlikumu saņemti netika. Komisija atbalstīja likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — nav, atturas — 1. Likums “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” ir pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Sodu reģistra likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (LPP). Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Sodu reģistra likumā”. Trešais lasījums. Izskatāmā dokumenta numurs 884.

1.priekšlikums. Iesniegusi Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Mūrnieces kundze. Komisija priekšlikumu atbalsta komisijas redakcijā, kas izteikta 2.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt 2.priekšlikumu!

Sēdes vadītāja Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 3.priekšlikums. Iesniegusi Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Mūrnieces kundze. Ar šo priekšlikumu tiek ieteikts papildināt likuma 2.pantu, nosakot, ka reģistrā tiek apkopota, apstrādāta un glabāta informācija arī par tām personām, kurām sastādīti administratīvie protokoli. Komisija šo priekšlikumu neatbalsta, jo tas neatbilst Sodu reģistra likuma 1.pantā noteiktajam mērķim — veikt tikai sodītu personu uzskaiti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 4.priekšlikums. Iesniegusi Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Mūrnieces kundze. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 5.priekšlikums. Arī iesniegusi Mūrnieces kundze. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 6.priekšlikums. Iesniegusi Mūrnieces kundze. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 7. — Mūrnieces kundzes priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta komisijas redakcijā, kas izteikta 8.priekšlikumā. Aicinu atbalstīt 8.priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 7. un 8. priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 9. — Mūrnieces kundzes priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Pret 9.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 10. — Mūrnieces kundzes priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 11. — Mūrnieces kundzes priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Pret 11.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 12. priekšlikumu arī iesniegusi Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Mūrnieces kundze. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 13. — Mūrnieces kundzes priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 14. — Mūrnieces kundzes priekšlikums. Komisija priekšlikumu neatbalsta, jo tajā ietvertās normas dublē Sodu reģistra likuma 7., 8. un 9.pantu.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 14.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 15. — Mūrnieces kundzes priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 16. — Mūrnieces kundzes priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Pret 16.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 17. priekšlikumu iesniegusi Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Mūrnieces kundze. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt un pieņemt šo likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Likums “Grozījums Sodu reģistra likumā” pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Eiropas konvenciju par kriminālspriedumu starptautisko spēkā esamību”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 431. Ārlietu komisija ir izskatījusi savā sēdē minēto likumprojektu un ir saņēmusi vairākus priekšlikumus.

1. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir nolēmusi atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Vaidere. 2. — deputātu Buzajeva un Kabanova. Ir atsaukts komisijas sēdē.

3. — Ārlietu komisijas priekšlikums. Komisija ir nolēmusi atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 2. un 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Vaidere. 4. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir nolēmusi atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Vaidere. Vairāk priekšlikumu nav saņemti. Un komisijas vārdā aicinu atbalstīt minēto likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — 6, neviens neatturas. Likums “Par Eiropas konvenciju par kriminālspriedumu starptautisko spēkā esamību” pieņemts. Paldies!

I.Vaidere. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (JL). Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tātad strādāsim ar dokumentu nr.759. Tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju””. Šis likums ir nepieciešams, jo šobrīd ir izveidojusies situācija, ka civilās aviācijas administrācija vienlaicīgi gan eksaminē, nē, bet sertificē un pārbauda gan gaisa pārvadātāju apkalpes, gan pašus gaisakuģus, savukārt izskata visus nelaimes gadījumus, kas ir civilajā aviācijā. Šī situācija nav pareiza, tieši tāpēc šis likums ir jāpamaina, jāsadala šie pienākumi. Komisija šo likumprojektu izskatīja un lūdza to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likuma atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — 1. Likums par steidzamu atzīts.

Dz.Zaķis. Savukārt, izskatot likumu, komisija atzina, nē, bet lūdz šo likumu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanu otrajā lasījumā.

Dz.Zaķis. Ņemot vērā to, ka šis likums ir steidzams, mēs piedāvājam priekšlikumu iesniegšanas termiņu 9.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšanas laks?

Dz.Zaķis. Izskatīšanas datums — 12.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 9.jūnijs, izskatīšana nākamajā Saeimas sēdē — 12.jūnijā. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Sēklu aprites likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (JL). Tātad strādājam ar dokumentu nr.790, kas ir likumprojekts “Grozījumi Sēklu aprites likumā”. Izmaiņas, kas tiek piedāvātas, ir nepieciešamas, lai varētu saīsināt to termiņu, kurā var apstrīdēt Valsts augu aizsardzības dienesta inspektora lēmumu. Tas ir nepieciešams sakarā ar šo sēklu specifiku. Komisija izskatīja šo likumprojektu un lūdz atbalstīt izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 10.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 10.jūnijs. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Meliorācijas likums”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (ZZS). Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.846. Likumprojekts “Meliorācijas likums”. Iepriekšējais Meliorācijas likums ir apstiprināts 1993.gadā, un tas ir praktiski maināms, jo tur ir daudz lietu, kas novecojušas. Tautsaimniecības komisija izskatīja likumprojektu un lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Likumprojekts “Meliorācijas likums” pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem otrajam lasījumam.

P.Kalniņš. 19.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 19.jūnijs. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi”. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Kārlis Strēlis.

K.Strēlis (JL). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja divu augstskolu likumprojektus par satversmēm.

Pirmais ir par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi, dokumenta numurs 558. Un tā kā augstskolas nevar strādāt bez šīm satversmēm, tad Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Likumprojekts “Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi” ir atzīts par steidzamu.

K.Strēlis. Komisija lūdz arī izskatīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tad jūsu priekšlikums ir balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā?

K.Strēlis. Jā, pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — ...

K.Strēlis. Ja deputātiem nebūtu iebildumu, komisija lūdz izskatīt arī likumprojektu...

Sēdes vadītāja. Strēļa kungs, vienu sekundīti... Mēs noskaidrosim balsošanas rezultātus...

K.Strēlis. Piedošanu! Es jau pasteidzos...

Sēdes vadītāja. Tātad par ir balsojuši 86 deputāti, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu tālāk par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem otrajam lasījumam.

K.Strēlis. Ja deputātiem nebūtu iebildumu, komisija lūgtu izskatīt likumprojektu “Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsojam par likumprojekta “Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Likums “Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi” ir pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmi”. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Kārlis Strēlis.

K.Strēlis (JL). Komisija izskatīja likumprojektu “Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmi”. Dokumenta numurs 587. Un lūdz atbalstīt deputātus šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Tā kā otrajam lasījumam priekšlikumi nav iesniegti, tad lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — 1, neviens neatturas. Likumprojekts “Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmi” otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Strēlis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 10.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 10.jūnijs. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kurš paredz noteikt administratīvo atbildību par preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas kārtības pārkāpšanu.

Juridiskā komisija, izskatot šo likumprojektu, atbalstīja tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 9.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 9.jūnijs. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Juridiskā komisija izskatīja savā sēdē likumprojektu “Grozījumi Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likumā”. Likumprojekta būtība saistīta ar to, ka Administratīvā procesa likums var tikt ieviests tikai no 2004.gada 1.februāra, nevis tā, kā tas bija paredzēts līdz šim pieņemtajā likumprojektā, — no 2003.gada 1.jūlija. Tātad šīs izmaiņas ir nepieciešams pieņemt jau tagad, līdz Saeimas vasaras sesijas beigām.

Juridiskā komisija, izskatot šo likumprojektu, akceptēja tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 16, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 9.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 9.jūnijs. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu, kura reģistrācijas nr.184. Civilprocesā grozījumi izdarīti saistībā ar to, lai optimizētu procedūras, kā arī lai sakārtotu Civilprocesa likumu saistībā ar Jūras kodeksu, Tiesu izpildītāju likumu un ar ģimenes un bērnu jautājumiem. Kopumā ir iesniegti 103 priekšlikumi.

1. — deputātu Sokolovska, Fjodorova, Golubova un Buzajeva priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Par 1.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsot par 1. — deputātu Sokolovska, Fjodorova, Golubova un Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 66, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Labucka. 2. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 3. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 4. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 5. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Pret 5.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 6. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 7. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 8. — deputātu Sokolovska, Fjodorova, Golubova un Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Oļegs Deņisovs.

O.Deņisovs (PCTVL). Atvainojiet... Priekšsēdētājas kundze! Cienītie kolēģi! Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas 8.priekšlikuma mērķis ir aizstāvēt fizisko un juridisko personu, kas ir griezušās kasācijas instances tiesā, intereses. Saskaņā ar spēkā esošo Civilprocesa likumu tiesības pārstāvēt fizisko un juridisko personu ir tikai un vienīgi advokātiem. Mēs uzskatām, ka šis ierobežojums pārkāpj cilvēktiesības, jo neļauj cilvēkam pašam izvēlēties, ar kā starpniecību aizstāvēt savas intereses. Kāpēc pat pašiem kasācijas sūdzību iesniedzējiem nav atļauts iztikt kasācijas posmā bez advokāta līdzdalības? Galu galā sūdzības iesniedzējiem ir tiesības pašiem izlemt, pēc kādas palīdzības griezties — pie advokāta, jurista, vai pašam aizstāvēt savas intereses. Pirmās un otrās instances tiesās fiziskā un juridiskā persona vēl var izmantot personu palīdzību, kas nav advokāti, vai paši aizstāvēt sevi tiesā. Bet nezināmu iemeslu dēļ kasācijas instances tiesā viņiem vairs nav atļauts to darīt. Jā, protams, šo var pamatot ar to, ka šī ierobežojuma mērķis ir sniegt cilvēkiem iespēju saņemt tikai kvalificētu palīdzību lietas pēdējā instancē. Bet nevienam taču nav noslēpums, ka ne katrs cilvēks var apmaksāt advokāta pakalpojumus.

Un tādā gadījumā šī norma vispār nedod iespējas cilvēkiem griezties kasācijas instances tiesā, ja viņi nevar apmaksāt advokāta starpniecību.

Mēs uzskatām, ka šāda situācija būtiski ierobežo personu tiesības aizstāvēt sevi pašiem vai ar citas personas, kas nav advokāts, palīdzību tiesvedības kasācijas posmā. Mēs uzskatām, ka šī norma pārkāpj cilvēka tiesības, nedod iespēju cilvēkiem izmantot ar likumu noteiktās tiesības.

Cienījamie kolēģi! Aicinu jūs nobalsot par šīs normas atcelšanu! Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai Juridiskās komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu, Ingrīda Labucka!

I.Labucka. Es lūgtu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo tas tika izdebatēts un izvērtēts, arī pārrunājot šo jautājumu ar speciālistiem. Kasācijas procesam, mums ir arī tādas ziņas, neprofesionāli un bez juristu palīdzības sastādītas kasācijas sūdzības parasti tiek noraidītas jau rīcības sēdē. Līdz ar to nav iespējas sasniegt to rezultātu, ko, iespējams, varētu sasniegt, ja cilvēks būtu griezies pēc profesionālas palīdzības.

Turklāt esam pieprasījuši arī ziņas no Advokātu padomes, cik cilvēku ir griezušies pēc lūguma sniegt viņiem bezmaksas juridisko palīdzību šādos jautājumos, un šis skaits ir bijis niecīgs.

Es domāju, ka mēs esam uz pareizā ceļa, vēl jo vairāk tāpēc, ka pašreiz ir izstrādāta un drīz būs pieņemta koncepcija par bezmaksas juridisko palīdzību, un viss nostāsies savās vietās.

Lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 8. — deputātu Sokolovska, Fjodorova un Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 66, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Labucka. 9. — deputāta Bartaševiča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (TSP). Cienījamie deputāti! Cik bieži jūs lasāt Satversmi? Redzot, cik viegla un vieglprātīga ir jūsu reakcija attiecībā uz esošā likuma redakciju, man liekas, ka ļoti reti. Nav vajadzības lasīt Satversmi, ejot gulēt, pirms gulētiešanas un katru vakaru, lai saprastu, ka šī esošā norma ir diskriminējoša.

Es jums atgādināšu Satversmes 92.pantu, kur ir rakstīts, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.

Un 91.Satversmes pantā ir rakstīts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Un cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Šajā gadījumā mēs redzam tieši šīs diskriminācijas piemēru, jo ir diskriminācija pēc mantiskā stāvokļa. Pieņemsim, labi, ka šeit sēdošie deputāti var sev atļauties samaksāt advokātam. Diezgan lielu naudu ņem tagad advokāti, un šito te naudu samaksāt… Bet, ja mēs izanalizēsim, cik daudz mums Latvijā ir cilvēku, kas var atļauties tādu naudu maksāt. 600 000 pensionāru ir Latvijā, kas noteikti nevarēs tādu naudu samaksāt. 8% no Latvijas iedzīvotājiem ir bezdarbnieki. Zem iztikas minimuma saņem atalgojumu vēl 14%. Tad mēs vienkārši no tāda taisnīguma principa atstumjam gandrīz pusi no Latvijas iedzīvotājiem. Mēs atņemam viņiem tiesības griezties patstāvīgi tiesā un kasācijas instancēs bez jebkādas starpniecības. Tad diezgan nenormāli izskatās šī kārtība, kad, pieņemsim, Latvijas pilsonis vai iedzīvotājs var griezties Eiropas Cilvēktiesību tiesā pats bez starpniecības. Viņš var griezties Satversmes tiesā šeit, Latvijā, bet kasācijas instancē viņš nevar uzrakstīt pat sūdzību vai izmantot kādu citu cilvēku, izņemot advokāta palīdzību.

Kas vēl ir nenormāls šajā esošajā normā? Pieņemsim, šeit ir rakstīts, ka kasācijas instances tiesa fiziskas un juridiskas personas lietas ved ar advokāta starpniecību. Ko tad darīt advokātam? Jo pārstāvamais un starpnieks nevar būt viena un tā pati persona. Tātad tam arī būs jānoalgo citu advokātu, lai aizstāvētu savas tiesības. Vai tas ir normāli? Protams, ka nē. Pēdējos gados Latvijā civillietu skaits aug ļoti strauji. Pa trim gadiem uz 25% apmēram. Tāda situācija ir. Advokātu skaits aug daudz lēnāk. Tikai par 5% advokātu skaits par trim gadiem ir palielinājies. Tas nozīmē, ka samazinās konkurence, ka advokātu pakalpojumi tiks sadārdzināti, protams, izmantojot šo lietu. Un, ja mēs izanalizēsim, kam šis priekšlikums, kam šī norma bija vajadzīga, tad mēs redzēsim, ka tikai tiem pašiem advokātiem. Un šī norma tika pieņemta 7.Saeimas pēdējā dienā, pēdējā darba dienā, kur principā nevienu neinteresēja, kas pēc tam notiks ar cilvēkiem un kā viņi varēs savas tiesības aizstāvēt tiesā.

Mans priekšlikums — atbalstīt un kaut daļēji palielināt to personu loku, kas varēs palīdzēt cilvēkiem aizstāvēt savas tiesības kasācijas tiesā. Un atļaut arī cilvēkiem ar juridisko izglītību pārstāvēt cilvēku tiesības. Paldies!

Sēdes vadītāja. Valērijs Agešins.

V.Agešins (TSP). Cienījamie kolēģi! Likumprojekta spēkā esošā redakcija pastiprinās zvērināta advokāta lomu un ierobežo citu personu tiesības pārstāvēt civilprocesa kasācijas instancē. Lai arī teorētiski zvērinātu advokātu pārstāvniecība kasācijas tiesvedībā ir nepieciešama, tomēr jāņem vērā reālā situācija. Nereti persona nevar iesniegt sūdzību vai prasību tiesā savu pārkāpto tiesību vai interešu aizsardzībai tikai tāpēc, ka tai nav līdzekļu. Nav līdzekļu, ar ko noalgot advokātu, respektīvi, nav pieejama juridiskā palīdzība ne prasības sastādīšanai, ne pārstāvībai tiesā, ne vienkāršai konsultācijai par juridiskiem jautājumiem un lietas tālākiem risinājumiem. Tas var radīt tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumus attiecībā uz maznodrošinātām personām. Nu, piemēram, gan tiesas pieejamības, gan sacīkstes principa nodrošināšanas aspektā. Rezultātā ir konstatējams valsts nodrošinājuma trūkums juridiskas palīdzības sniegšanā civillietās, kas rada ne tikai Satversmes, bet arī Latvijas Republikas saistošu starptautisko tiesību aktu pārkāpumus. Uzskatu, ka nedrīkst ierobežot pārstāvēšanu kasācijas instancē. Līdz ar to ir nepieciešams atbalstīt deputāta Bartaševiča priekšlikumu un maksimāli paplašināt aizstāvju loku. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā? Nē, komisijas vārdā nav nekas vairs sakāms. Lūdzu deputātus balsot par 9. — deputāta Aleksandra Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 63, atturas — 4. Priekšlikums — nav atbalstīts.

I.Labucka. 10. — deputātu Sokolovska, Fjodorova, Golubova, Buzajeva priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Sergejs Fjodorovs.

S.Fjodorovs (PCTVL). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Man ļoti patīkami, ka es jau daļēji dzirdēju kolēģu no citām frakcijām viedokli, bet man arī gribētos izteikt savu viedokli, bet tas ir mūsu frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” viedoklis.

Lai to izprastu, konkrēti mūsu priekšlikumu, ir lietderīgi pievērsties spēkā esošā 4.punkta analīzei. Pašlaik tur ir ierakstīta norma, kas paredz, ka fizisko personu civilprocesā var pārstāvēt lejupējie radinieki, laulātais, īstie brāļi un māsas, kā arī mantas pārvaldnieki. Kāpēc šis saraksts ir īss? Nu šeit var būt dažādas domas, bet mums ir savas domas. Varam saprast, izlasot 83.panta 1punktu. Tur ir viens, bet tiešām nozīmīgs vārds — “advokāti”. Kopumā tas nozīmē to, ka fizisko personu tiesā var pārstāvēt divas ļoti atšķirīgas kategorijas — advokāti, kuriem, bez šaubām, ir augstākā juridiskā kvalifikācija, vai radinieki un mantas pārvaldnieki, kuriem vispār varbūt nav nekādas izglītības. Taču juristiem, kas nav Advokātu kolēģijas locekļi, vai juristiem, kuri ir sabiedrisko labdarības organizāciju biedri, ir aizliegts pārstāvēt cilvēkus tiesā, pat ja šiem juristiem tiesiskajos jautājumos ir daudz lielāka pieredze nekā iesniedzēju brāļiem un māsām. Protams, ka arī tagad pastāv iespēja apiet šo netaisnīgo ierobežojumu.

Viens no paņēmieniem, kuru mēs varam bieži redzēt vai kuru izmanto sabiedriskās organizācijas juristi un iesniedzēji, ir palīdzība ar rekomendācijām tiesas laikā. Taču jāatzīst, ka nav īpaši ērti un pieklājīgi, sēžot blakus savam klientam, tiesas sēdes laikā visu laiku čukstēt viņu ausī rekomendācijas vai padomus.

Kāpēc savulaik tika pieņemta un pastāv līdz šim brīdim šī absurdā un kaitīgā norma, kas radikāli ierobežo juridiskās palīdzības pieejamību daļai Latvijas iedzīvotāju? Atbilde ir vienkārša un nepatīkama. Lai advokātu... atvainojiet, gribēju jau pateikt “mafija”, piedodiet... advokātu korporācija nezaudētu savu peļņu. Nav noslēpums, ka citi juristi, kuri dažādu, bieži mākslīgu, ierobežojumu dēļ nav Advokātu kolēģijas locekļi, ir gatavi strādāt par mazāku samaksu, nekā pieņemts pie advokātiem.

Tāpat pastāv sabiedriskās organizācijas, kas ir gatavas sniegt atsevišķām iedzīvotāju kategorijām bezmaksas juridisko palīdzību, nodrošinot arī pārstāvniecību tiesu procesā.

Tas ir labi zināms advokātiem, un viņi jau sen veiksmīgi pretojas juridisko pakalpojumu tirgus liberalizācijai, izmantojot savu stipro lobiju Saeimā un valdībā.

Tagad šī ietekme ir kļuvusi salīdzinoši mazāka, un tas ļauj mums cerēt, ka 8.Saeimas darbības laikā ar visu... pasvītroju, ar visu frakciju atbalstu izdosies novērst šo monopolstāvokli Latvijas juridisko pakalpojumu tirgū.

Šeit bija 8. un 9., bet es, vienalga, godājamie kolēģi, jūs aicinu balsot par šo mūsu iesniegto priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Vai komisijas vārdā ir kas iebilstams? Lūdzu, deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka. Cienījamie kolēģi! Komisijā mēs, protams, turpinājām debates arī par nākamajiem priekšlikumiem, tas ir, par šo 10. un arī 11.priekšlikumu, un tomēr tiesu prakse un arī tiesnešu viedoklis rāda, ka tā saucamie “citi juristi” vai ko tautā sauc par “kaktu juristiem” pārsvarā gadījumu nodara lielāku kaitējumu tiem cilvēkiem, ko viņi mēģina konsultēt, un nepareizi bieži vien konsultē, un nekad nav dzirdēts, ka viņi būtu altruistiski vai bez maksas strādātu. Un rezultāts parasti ir bēdīgs. Jo cilvēki viņiem uzticas un diemžēl pēc tam vaino savās neveiksmēs citus.

Lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 10. — deputātu Sokolovska, Fjodorova, Golubova, Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 51, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Labucka. 11. — deputāta Bartaševiča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (TSP). Cienījamie deputāti! Atbildot uz Labuckas kundzes pieļāvumu, ka daži juristi var vairāk kaitēt savam aizstāvamajam nekā palīdzēt, es varu teikt, ka daži advokāti dara to pašu, un ne visi advokāti ir izcili, kuriem mēs varam uzticēties bez atrunām. Un šis te pants, kas tagad ir spēkā, ļauj būt pārstāvim civilprocesā radiniekiem, tuviem radiniekiem vai advokātiem. Nekādas loģikas šajā pantā nav, jo principā sanāk tā, ka šo grozījumu mērķis bija pieļaut iespēju, ka personu pārstāvēs cilvēks bez attiecīgas kvalifikācijas — tie paši radinieki, un tad mēs uzskatām, ka viss ir kārtībā. Un otrais, ka šie grozījumi izslēdz iespēju šādu kvalificētu palīdzību saņemt ārpus advokātu birojiem un … nu, pieņemsim, no pieredzējuša jurista, kas strādājis 20 vai 30 gadu tiesībsargājošos orgānos un ļoti labi pārvalda kā procesu, tā arī likumdošanu. Tiem cilvēkiem mēs aizliedzam pat bez maksas palīdzēt citam. Kāpēc?

Izskaidrojuma nav. Ja, pieņemsim, mēs neņemsim vērā, ka patiešām advokātam ir... advokātiem ir ļoti liels lobijs šeit, parlamentā. Un tas bija ļoti liels iepriekšējā parlamentā. Un es redzu, ka šajā parlamentā mēs varam novērot to pašu.

Nākošais. Ja ir likums, tad, protams, ir iespēja likumu apiet. Un jūs redzat, ka ne tikai maz, bet var arī pastāvēt cilvēki, kam ir pilnvara pārvaldīt pilnvardevēja mantu. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka ir ceļi, kā apiet šo likumu, apiešanai puses izmanto dažādus līdzekļus: izraksta tās pašas pilnvaras. Bet tas nav lietderīgi no tiesiskā viedokļa, jo var radīt negodīgu un prettiesisku rīcību ar pilnvardevēja mantu, izmantojot šo pilnvaru. Un tādi gadījumi būs, un ja tagad nav... mēs to varam sastapt.

Nākošais. Jūs labi zināt, ka maija beigās Satversmes tiesa izskatīja šo lietu, un pieteikums no juristiem, kas vēlas apstrīdēt šo pantu, ir iesniegts Satversmes tiesā. Un ļoti nesmuki izskatīsies tie deputāti, kas tagad neatbalstīs mūsu priekšlikumu, bet Satversmes tiesa nolems, ka patiešām pants bija diskriminējošs un atceļams no pieņemšanas brīža. Tādā veidā Satversmes tiesa liks jums divnieku, un ļoti neomulīgi jūs jutīsities, godājamie deputāti.

Es aicinu jūs tomēr padomāt un atbalstīt mūsu priekšlikumu, lai nepazemotu Saeimas godu! Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Ingrīda Labucka vēlas ko piebilst? Lūdzu!

I.Labucka. Cienījamie kolēģi! Es lūgtu neatbalstīt arī šo priekšlikumu.

Un divus vārdus par loģiku. Es gribētu runāt par tādu vārdu kā “atbildība”, jo galu galā tomēr personām, kas ir uzskaitītas 4.panta daļā, ir zināma atbildība pret to cilvēku, ko viņas varētu tiesā pārstāvēt. Un tieši tāda pati atbildība ir arī advokātiem. Par advokātu rīcību var iesniegt arī sūdzību, un tam var būt arī sekas. Es domāju, ka tas būtu jāņem vērā un jāpasargā arī pilsoņu intereses. Es lūgtu neatbalstīt!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 11. — deputāta Bartaševiča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 61, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Pirms mēs tālāk sākam izskatīt likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” priekšlikumus, ir saņemti divi iesniegumi. Tātad viens no deputātes Jevgenijas Stalidzānes, Ingrīdas Labuckas, Ineses Šleseres un citiem, kā arī no deputātiem Jaunupa, Slaktera, Mūrnieces un citiem deputātiem ar lūgumu turpināt šīsdienas sēdi bez pārtraukuma līdz atlikušo jautājumu izskatīšanai.

Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: Nav!) Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu turpināsim tālāk izskatīt likumprojektu!

I.Labucka. 12. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 13. — deputātu Sokolovska, Fjodorova, Golubova un Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 14. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 15. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 16. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 17. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 18. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 19. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 20. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 20.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 21. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 21. priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 22. — deputātes Labuckas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 21. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 22. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

I.Labucka. 23. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 23.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 24. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 25. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 26. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 27. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 28. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 28.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 29. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 30. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 31. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 32. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 32.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 33. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 34. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 35. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 36. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 36.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 37. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 38. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 39. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 40. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Daļēji atbalstīts un precizēts 42.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 41. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iestrādāts 43.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 42. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 42.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 43. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 44. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 45. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 46. — deputātes Labuckas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 47. — deputātes Labuckas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 48. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 49. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 50. — deputātu Sokolovska, Fjodorova, Golubova un Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Par 50.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 66, atturas — 1.Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Labucka. 51. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 52. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 53. — deputātu Sokolovska, Fjodorova, Golubova, Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 54. — deputātu Sokolovska, Fjodorova, Golubova, Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 55. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 56. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 57. — deputātu Sokolovska, Fjodorova, Golubova, Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 58. — deputātu Sokolovska, Fjodorova, Golubova, Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 59. — deputātu Sokolovska, Fjodorova, Golubova, Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 60. — deputātu Sokolovska, Fjodorova, Golubova, Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

I.Labucka. 61. — deputātu Sokolovska, Fjodorova, Golubova, Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

I.Labucka. 62. — deputātu Sokolovska, Fjodorova, Golubova, Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 63. — deputātu Sokolovska, Fjodorova, Golubova, Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 64. — deputātu Sokolovska, Fjodorova, Golubova, Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 65. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 66. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 67. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 68. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 69. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 70. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 71. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 71.priekšlikumu.

I.Labucka. 72. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 73. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 74. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 75. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 76. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 77. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 78. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 79. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 80. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts daļēji 81. — Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 80. un 81.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 82. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 83. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 84. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 85. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 86. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 87. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 88. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 89. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 90. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 90.priekšlikumu.

I.Labucka. 91. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 92. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 92.priekšlikumu.

I.Labucka. 93. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 94. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 95. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 96. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 97. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 98. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 99. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 100. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 100. priekšlikumu.

I.Labucka. 101. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 102. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. Un 103. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. Vairāk priekšlikumu nav iesniegti. Lūgtu atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

I.Labucka. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 9.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 9.jūnijs.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Juridiskā komisija izskatīja savā sēdē likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Lūdzu pievērst uzmanību tam, ka šis likumprojekts ir vēl viens no tiem likumprojektiem, kas ir saņemti no iepriekšējās Saeimas, un šis likumprojekts pašreiz ir vienkārši atdalīts no viena cita likumprojekta, par kuru es, lasot jums konkrētos priekšlikumus, arī informēšu, jo no šī likumprojekta ir atdalīta atsevišķi vesela sadaļa, kas attiecas uz pārkāpumiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu gadījumā, un tie tiks izskatīti atsevišķi.

Tātad par konkrēto likumprojektu saņemti vairāki priekšlikumi, konkrēti, 72.

1.priekšlikums ir tieslietu ministra priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 2.priekšlikums — Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 3.priekšlikums — deputātu Plinera un Solovjova priekšlikums. Atbalstīts. Šis ir tas priekšlikums, kas attiecas tieši uz tiem jautājumiem, kas tiks skatīti atsevišķi citā likumprojektā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 4.priekšlikums — Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 5.priekšlikums — deputātu Plinera, Solovjova. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 6. un 7. — Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikumi. Nav atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 8.priekšlikums — deputātu Plinera un Solovjova. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 9.priekšlikums — deputātu Plinera, Solovjova. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 10.priekšlikums — deputātu Plinera, Solovjova. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 11.priekšlikums — Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 12.priekšlikums — deputātu Plinera, Solovjova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 13. un 14.priekšlikums — Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikumi. Nav atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 13. un 14.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 15.priekšlikums — deputātu Plinera un Solovjova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 16., 17., 18.priekšlikums — Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikumi. Nav atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 16., 17. un 18.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 19.priekšlikums — deputātu Plinera un Solovjova. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 20. un 21. — Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikumi. Nav atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 20. un 21.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 22.priekšlikums — deputātu Plinera un Solovjova. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 23., 24. un 25. — Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikumi. Nav atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 26.priekšlikums — deputātu Plinera un Solovjova. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 27. un 28.priekšlikums — Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikumi. Nav atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 29.priekšlikums — deputātu Plinera un Solovjova. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 30.priekšlikums — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 31.priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 32.priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Atbalstīts daļēji, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 33. — Juridiskās komisijas priekšlikums, 34. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret 33. un 34.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 35.priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 36.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 37.priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 38. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 39. — deputātu Sokolovska, Klementjeva, Orlova, Stepaņenko un Fjodorova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Par 39.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 64, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 40. — tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 41. — tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 42. — tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 42.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 43. — tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 44. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 45. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 46. — Iekšlietu ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 47. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 47.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 48. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 49. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 50.priekšlikums — likumprojekts ar reģistrācijas numuru 210. Tātad šis priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 51. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 51.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 52. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 53. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 54. — tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 55. — deputātu Sokolovska, Klementjeva, Orlova, Stepaņenko un Fjodorova priekšlikums. Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 56. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 57. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 57.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 58. — tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 59. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 60. — tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 61. — Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 62.priekšlikums — no likumprojekta ar reģistrācijas numuru 210. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 63. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 64. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 65. — Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 66. — Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 67. — Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 68. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 68.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 69. — deputātu Sokolovska, Klementjeva, Orlova, Stepaņenko un Fjodorova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 70. — deputātu Sokolovska, Klementjeva, Orlova, Stepaņenko un Fjodorova priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 71. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 72. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. Vairāk priekšlikumu par minēto likumprojektu saņemti nav. Komisija lūdz atbalstīt šī likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas nr.210) izskatīšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 9.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam 9.jūnijs. Paldies!

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu iekļaut Saeimas 5.jūnija sēdes darba kārtībā otrajam lasījumam sagatavoto likumprojektu “Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Eiropas Savienības līgumu par Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienības policijas misijā Bosnijā–Hercegovinā”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentiem nr. 662 un nr.878. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Eiropas Savienības līgumu par Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienības policijas misijā Bosnijā–Hercegovinā” ir nepieciešams, ņemot vērā Latvijas virzību uz Eiropas Savienību un nepieciešamību piedalīties Eiropas Savienības policijas misijā Bosnijā–Hercegovinā. Un šī ir viena no Latvijas prioritātēm. Jau 2002.gada 4.oktobrī Eiropas Savienība un Bosnija–Hercegovina parakstīja līgumu par misijas darbību Bosnijā–Hercegovinā, tajā skaitā par personāla statusu. Un šā gada 1.janvārī Eiropas Savienība pārņēma no ANO policijas misijas Bosnijā–Hercegovinā vadību. Jau pagājušā gada nogalē Eiropas Savienība aicināja piedalīties šajā misijā arī kandidātvalstis, tajā skaitā Latviju.

Iekšlietu ministrija ir iesniegusi izvērtēšanai 9 policistu kandidatūras, un darbam misijā tika akceptēti 4 Latvijas policisti. Līdz šim Latvijas normatīvie akti regulēja tikai Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskajās misijās. Un šī darbība būs pirmā civilā misija. Tāpēc ir nepieciešams grozīt normatīvos aktus.

Papildu grozījumu izstrādāšanai juridiskais pamats dalībai misijā tika radīts, parakstot Latvijas Republikas un Eiropas Savienības līgumu par Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienības policijas misijā Bosnijā–Hercegovinā. Komisija izskatīja šo dokumentu pirmajam lasījumam un nolēma lūgt Saeimu atbalstīt steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

I.Vaidere. Paldies!

Sēdes vadītāja. Es atvainojos! Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I.Vaidere. Jā, Paldies! Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanu otrajā lasījumā!

I.Vaidere. Godātie kolēģi! Sakarā ar šā likumprojekta steidzamību es ierosinātu, ja jums nav iebildumu, izskatīt likumu arī otrajā lasījumā un to atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Likums “Par Latvijas Republikas un Eiropas Savienības līgumu par Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienības policijas misijā Bosnijā–Hercegovinā” pieņemts.

I.Vaidere. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par pievienošanos 1988.gada 19.decembra konvencijai pret narkotiku un psihotropo vielu nelegālu apgrozījumu””. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Saskaņā ar pērnā gada maija Ministru kabineta sēdes protokolu Iekšlietu ministrija ir veikusi tās kompetencē esošo starptautisko daudzpusējo līgumu tulkojumus, tajā skaitā arī ANO konvencijas pret narkotisko un psihotropo vielu nelegālu apriti. Ņemot vērā, ka, tulkojot šo konvenciju, ir mainījies tās nosaukums latviešu valodā, ir radusies nepieciešamība izdarīt izmaiņas 1993.gada 11.maija Augstākās padomes lēmumā. Konvencijas tulkojumā lietotā terminoloģija tika saskaņota ar likumu “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”, kā arī ar citiem šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Aicinu atbalstīt Ārlietu komisijas vārdā šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Vaidere. Lūdzu Saeimu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 11.jūniju.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 11.jūnijs. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Eiropas konvenciju arheoloģiskā mantojuma aizsardzībai”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Ārlietu komisija izskatīja minēto likumprojektu otrajā lasījumā, un priekšlikumi uz otro lasījumu netika saņemti. Tāpēc komisijas vārdā aicinu atbalstīt minēto likumprojektu otrajā, galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Likums “Par Eiropas konvenciju arheoloģiskā mantojuma aizsardzībai” pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Ārlietu komisija izskatīja minēto likumprojektu savā sēdē, un raksturošu, kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs. Stājoties spēkā Valsts civildienesta likumam, radās arī nepieciešamība veikt grozījumus specializēto dienestu likumos, lai attiecīgo likumu normas nebūtu viena ar otru pretrunā. 2001.gadā Ministru kabinets akceptēja grozījumus Ārlietu ministrijas nolikumā, un šajos grozījumos tika iestrādātas normas, kas paredz, ka Latvijas Republikas vēstniecības ārvalstīs ir Ārlietu ministrijas struktūrvienības. Jau tad Ministru kabinets norādīja, ka spēkā esošais Diplomātiskā un konsulārā dienesta likums ir jāpapildina ar normām, kuras precizēs pieņemšanu attiecīgajos diplomātiskajos un konsulārajos dienestos.

Likumprojekts paredz atsauces, precizēt atsauces uz Valsts civildienesta likumu un lietot vienādu terminoloģiju. Kā jau minēju, komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā, un komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Vaidere. Cienījamie kolēģi! Aicinu Saeimu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 17.jūniju.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 17.jūnijs. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Konvenciju Eiropas arhitektūras mantojuma aizsardzībai”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Pašlaik arhitektūras mantojumu aizsardzību reglamentē likums “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, kurš pieņemts jau 1992.gadā.

Eiropas Padomes konvencija pieder pie Eiropas Padomes līgumu sērijas, kurus paraksta Eiropas Padomes dalībvalstis. Un jāatzīmē, ka konvencijas pamatnostādnes ir jau iestrādātas likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” un citos tiesību aktos, jo viens no konvencijas pamatmērķiem ir radīt vienotu arhitektūras mantojuma saglabāšanas sistēmu Eiropā.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

I.Vaidere. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Vaidere. Lūdzu kolēģus atbalstīt priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 11.jūniju.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 11.jūnijs. Paldies!

I.Vaidere. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Cienījamie kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm”” noteikt kā steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 14, atturas — 7. Tātad likumprojekts atzīts par steidzamu.

B.Brigmane. Šajā likumprojektā ir noteikta azartspēļu organizēšanas kārtība, izmantojot telekomunikāciju līdzekļus, un tāpat arī, pieņemot šo likumprojektu, tiek paredzēta konkrēta licencēšanas kārtība katram azartspēļu veidam un noteiktas detalizētas prasības, kādām prasībām jāatbilst komercdarbībai un tās atbildīgajām personām, lai saņemtu licenci.

Komisijas vārdā lūdzu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Andrejs Naglis ir pieteicies debatēt? Nē.

Tad lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 13, atturas — 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 6.jūnijs un izskatīšana otrajā lasījumā — 12.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav? Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 6.jūnijs. Izskatīšana otrajā lasījumā — 12.jūnijs. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Komisijas vārdā lūdzu noteikt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 14, atturas — 6. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

B.Brigmane. Tātad šis likumprojekts nosaka to, ka ir jāmaksā arī nodokļi, ja tiek organizētas azartspēles telekomunikāciju līdzekļos. Lūdzu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 12, atturas — 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanu otrajā lasījumā!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 6.jūnijs. Izskatīšana otrajā lasījumā — 12.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 6.jūnijs, izskatīšana — 12.jūnijā. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par tautas nobalsošanas rīkošanu jautājumā par Latvijas dalību Eiropas Savienībā”.

Juridiskās komisijas vārdā... Nav neviena, kas uzstājas.

Tad lūdzu balsojam par lēmuma projektu, kas nosaka, ka tautas nobalsošana tiks rīkota 2003.gada 20.septembrī un nosaka nodoto jautājumu tautas nobalsošanā: “Vai Jūs esat par Latvijas dalību Eiropas Savienībā?” Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Lēmums ir pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (ZZS). Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.907. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā un iesaka izdarīt sekojošas izmaiņas.

1.priekšlikums. Iesniedzis ekonomikas ministrs Lujāns un deputāts Solovjovs. Šo priekšlikumu, kas precizē 7.pantu, norādot uz attiecīgo preču kodu, komisija iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 2.priekšlikums arī ir no ekonomikas ministra Lujāna kunga, kuru atbalsta arī deputāts Solovjova kungs, un iesaka mainīt... tātad pielikumā izdarīt tehniskas dabas izmaiņas un mainīt ciparus, kur ir pieļauta tehniska kļūda. Komisija iesaka atbalstīt šo izmaiņu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. Vairāk priekšlikumu otrajam lasījumam nav saņemti. Tāpēc lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — 4. Likums “Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu” ir pieņemts.

Saeimas Prezidijs informē, ka 22.maija sēdē Frakciju padome pieņēma lēmumu Saeimas pavasara sesiju slēgt šā gada 19.jūnijā un atsākt rudens sesiju šā gada 2.septembrī. Iebildumu nav. Paldies!

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm, jo visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Pirms tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Kārlim Strēlim.

K.Strēlis (JL). Cienījamās kolēģes un godātie deputāti! Zināmu apstākļu dēļ acīmredzot par šo gadījumu informācija presē var būt ļoti skopa vai arī neparādīties. Tāpēc es gribētu jums paziņot, ka vakar futbola spēlē Saeimas komanda sava tehniskā direktora Karpuškina vadībā spraigā, lielā futbola paņēmieniem bagātā spēlē ar 4:3 uzvarēja žurnālistu izlasi. (Aplausi.) Uzvaras vārti tika gūti pēc lieliska Arta Kampara sologājiena, kad viņš apveda trīs žurnālistus un rezultatīvi piespēlēja.

Jāatzīmē pozīcijas un opozīcijas deputātu lielā vienotība un pašaizliedzība laukumā. Tas varētu būt lielisks paraugs arī šādas vienotības veidošanā Saeimā likumu pieņemšanā, un ietaupītajā laikā varētu sportot. Vakar spēlēja tikai divu frakciju pārstāvji, tāpēc novēlu turpmāk iesaistīties arī citu frakciju pārstāvjiem fiziskajās aktivitātēs. Un, ja ne spēlēt, tad vismaz atbalstīt Saeimas komandu 21.jūnijā pulksten 15.00 Skonto laukumā Mežparkā, kad ir jāaizstāv jau valsts gods un jāsacenšas ar Lietuvas parlamentu. Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Inesei Šleserei.

I.Šlesere (LPP). Cienījamie kolēģi! Man nav tik priecīgs paziņojums, bet svarīgs gan. Kolēģi no Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas grib vērst jūsu uzmanību uz to, ka pirmdien, 9.jūnijā pulksten 16.00, tātad ir izbraukuma sēde uz Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātu. Tātad pirmdien pulksten 16.00. Un otrdien pulksten 13.00 tātad notiek Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas un Sieviešu starpparlamentārās sadarbības grupas kopsēde. Parastajā laikā pulksten 13.00 Sarkanajā zālē. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Pēterim Kalniņam.

P.Kalniņš (ZZS). Lauksaimniecības un mežsaimniecības apakškomisiju es lūgtu sapulcēties Sarkanajā zālē uz nelielu sēdi tūlīt!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Ainaram Latkovskim!

A.Latkovskis (JL). Pretkorupcijas komisijas sēde pirmdien pulksten 11.00.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Arvīdam Ulmem.

A.Ulme (ZZS). Apsveicu Vides dienā! Vides apakškomisijas izbraukuma sanāksme notiek šodien pulksten 16.00 no Akmens tilta labajā pusē ar kuģīti “Vecrīga”. Lūdzu visi aicināti uz Vides dienas svinībām!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Silvai Bendrātei.

S.Bendrāte (JL). Latvijas un Tibetas sadraudzības grupai lūdzu sanākt tepat Dzeltenajā zālē uz dažām minūtēm. Īpaši es lūgtu Kiršteina kungu mums pievienoties un nepazust!

Sēdes vadītāja. Lūdzu Saeimas sekretāra biedram nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis, Andris Ārgalis, Martijans Bekasovs, Boriss Cilevičs, Roberts Jurķis, Aldis Kušķis, Ēriks Jēkabsons, Artis Kampars, Andrejs Klementjevs, Guntars Krasts, Arnolds Laksa, Vitālijs Orlovs, Jānis Reirs, Juris Sokolovskis un Dainis Turlais. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies! Līdz ar to 5.jūnija sēdi slēdzam.