Ar tradīcijas spēku un jaunrades dzirksti

Gatavi 9.–13. jūlija starptautiskajam folkloras festivālam “Baltica 2003”

Festivāls notiks tūlīt pēc Dziesmu svētkiem, parādot tautas mākslu atkal citās niansēs, citās krāsās un noskaņās. Tas ir Baltijas tautu nacionālās atmodas kustības lolojums, un pirmais festivāls tika sarīkots Lietuvā. Nākamais risinājās Rīgā 1988. gadā, un tā atklāšanas ceremonijā pirmo reizi blakus plīvoja Lietuvas, Igaunijas un Latvijas nacionālie karogi. Godinot šī notikuma 15. gadskārtu, festivāls 9. jūlijā tiks ievadīts ar Baltijas dienu.

10. jūlijs būs Rīgas diena – notiks svētki Vecrīgā, no Rātslaukuma pa Kaļķu ielu uz Brīvības pieminekli dosies festivāla gājiens. No pieminekļa tas pagriezīsies atpakaļ un pa Vaļņu ielu, gar Pulvertorni un tālāk pa Smilšu ielu virzīsies uz Doma laukumu, kur risināsies svētku atklāšanas rituāls. Dižkoncerti notiks Līvu laukumā un Rīgas Latviešu biedrības namā. Piektdienu, 11. jūliju, ievadīs ielu koncerti Siguldā un siena talku dziesmas Turaidā. Šo Dainu kalna dienu vainagos dižkoncerts un sadancošana Dziesmu dārzā. 12. jūlijs – Novadu diena. Tā piederēs Latgalei – uz talkām, sadziedāšanos un sadancošanos gatavojas Dagda, Andrupene, Šķeltova, Ezernieki un Indra Krāslavas rajonā, Ludzas rajons, Viļāni, Sakstagals, Bērzgale un Rogovka Rēzeknes rajonā un Aglona, Līvāni, Riebiņi un Galēni Preiļu rajonā. Svētdien par svētku centru kļūs Rēzekne. Programmā: talcinieku pusdienlaiks pilskalnā, meistardarbnīcas, dziesmu rota Latgales Mārai, viesu koncerts un svētku izskaņa Festivāla parkā.

Par festivāla tematiku, dalībniekiem, organizatorisko struktūru un programmu žurnālistus 9. jūnija preses konferencē informēja mākslinieciskās padomes locekļi Anna Jansone, Liāna Ose un Andris Kapusts.

Festivālu organizē Tautas mākslas centrs sadarbībā ar Rīgas domi, novadu pašvaldībām un starptautiskā folkloras festivālu un tautas mākslas organizāciju padomes (CIOFF) Latvijas nacionālo sekciju. Festivāla goda vedēja ir Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Šogad svētkos piedalās rekordliels dalībnieku pulks no Latvijas: 110 grupas, kopskaitā ap 2000 dziedātāju, dejotāju, muzikantu un teicēju. Pilnīgi apzinātas arī ārvalstīs dzīvojošo latviešu folkloras kopas. Šajos svētkos piedalīsies deju grupa “Dūdalnieki” no Lielbritānijas un “Teiksma” no ASV. Daudzveidīgi būs pārstāvēta pasaules tautu tradicionālā kultūra. Ieradīsies Amerikas navaho cilts indiāņu dziedātāju kopa un Japānas pirmiedzīvotāju ainu grupa. Ukrainu pārstāvēs divas visai atšķirīgas kopas, Krieviju – Pēterburgas konservatorijas folkloras kopa, kuras dibinātājs un vadītājs ir izcilais krievu tautas mākslas speciālists Anatolijs Mehņecovs. Astoņdesmitajos gados viņš ļoti atbalstīja “Skandiniekus” un citas Baltijas kopas, kas vērsās pret padomju laikā popularizētajām folkloras stilizācijas izpausmēm. Pēc neveiksmīgajiem mēģinājumiem ataicināt uz svētkiem sāmu tautas pārstāvjus no Somijas, kur tās populācija ir vislielākā, šoreiz var cerēt uz sāmu kopas ierašanos no Norvēģijas. Vēl piedalīsies folkloras kopas un grupas no Armēnijas, Polijas, Somijas, Lielbritānijas un Itālijas un pa diviem kolektīviem no Lietuvas un Igaunijas. Pavisam būs pārstāvētas 12 valstis ar 17 kopām un apmēram 300 dalībniekiem.

Baltijas tautu kopējie tradicionālās kultūras svētki notiek ik gadu pēc kārtas Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Pie mums tie atnāks jau sesto reizi. Festivāla tēma šogad ir – siens, piens, Viens. Tas ir aicinājums pie darba, pie savas zemes un pie savas dvēseles sakopšanas.

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore